24.6.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/12

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 492/09/COL

(2009. gada 2. decembris)

Norsk Lotteridrift ASA sūdzība par iespējamo valsts atbalstu uzņēmumam Norsk Tipping AS (NORVĒĢIJA)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (3) un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola (4) I daļas 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanai un interpretācijai (5),

TĀ KĀ:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Iestāde 2004. gada 12. oktobrī saņēma Norsk Lotteridrift ASA sūdzību par iespējamo valsts atbalstu uzņēmumam Norsk Tipping AS (notikums Nr. 295765).

Vēstulē 2004. gada 22. oktobrī (notikums Nr. 296715) Iestāde lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem.

Vēstulē 2004. gada 15. novembrī (notikums Nr. 299345) sūdzības iesniedzējs sniedza Iestādei savas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Vēstulē 2004. gada 8. decembrī (notikums Nr. 300861) Iestāde iesniedza Norvēģijas iestādēm sūdzības kopiju un lūdza tās iesniegt piezīmes un papildu informāciju.

Vēstulē 2005. gada 10. februārī (notikums Nr. 308469) Norvēģijas iestādes sniedza Iestādei savas piezīmes un papildu informāciju.

Pēc minētā datuma vēstuļu apmaiņa nenotika.

Vēstulē 2008. gada 12. martā (notikums Nr. 469510) jurists, kas pārstāv sūdzības iesniedzēju, informēja Iestādi, ka Norsk Lotteridrift ASA ir likvidēts un vairs nevēlas uzturēt sūdzību, kas rezultātā tika atsaukta.

2.   Sūdzības iemesli

Norsk Lotteridrift ASA bija Norvēģijā lielākais uzņēmums, kas veic tā saucamo Amusement with Prize machines (spēļu automāti, turpmāk “AWP”) ekspluatāciju. Norsk Tipping AS ir Norvēģijā lielākais azartspēļu uzņēmums un pilnībā pieder Norvēģijas valstij. Līdz 2003. gadam Norsk Tipping AS nedarbojās AWP automātu tirgū.

2003. gada jūnijā tika pieņemts likums, kas uzņēmumam Norsk Tipping AS piešķir ekskluzīvas tiesības šo automātu ekspluatācijai. No 2006. gada 1. janvāraNorsk Tipping AS bija vienīgais AWP automātu ekspluatācijas uzņēmums Norvēģijā.

Pārejas periodā no 2003. gada jūnija līdz 2006. gada 1. janvārimNorsk Tipping AS sāka ieviest pirmos AWP automātus, bet esošie operatori bija spiesti aiziet no tirgus, jo pakāpeniski beidzās atļauju termiņš šo automātu ekspluatācijai. Tāpēc pārejas periodā Norsk Lotteridrift ASA un Norsk Tipping AS konkurēja tajā pašā tirgū. Pašlaik uzņēmumam Norsk Tipping AS ir ekskluzīvas tiesības AWP ekspluatācijai Norvēģijā (6).

Norsk Lotteridrift ASA sūdzējās, ka situācijā, kad Norsk Tipping AS konkurēja ar citiem AWP automātu operatoriem, divi pasākumi Norsk Tipping AS labā radīja konkurences izkropļojumus un iespaidoja tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz diviem šādiem elementiem:

—	pirmkārt, Norsk Tipping AS nemaksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, turpretim privātie operatori tika aplikti ar nodokli (2.1.),

—

otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmumam Norsk Tipping AS bija daudz lielāka izvēles brīvība noteikt, kādus ieņēmumus ziedot labdarības iestādēm, jo tas veica maksājumus labdarībai no sava neto pārpalikuma, turpretim privātajiem operatoriem bija jāmaksā labdarībai 40 % no katra automāta ienākumiem (2.2.).

2.1.   Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa

2.30. g) pantā Nr. 3 (iepriekš Nr. 5) 1999. gada 26. marta Nodokļu likumā Nr. 14 noteikts, ka Norsk Tipping AS ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Šis noteikums jālasa saistībā ar 1992. gada 28. augusta Likumu Nr. 103 par azartspēlēm (turpmāk “Azartspēļu likums”), kurā noteikts, ka Norsk Tipping AS pienākums ir maksāt visu savu peļņu pēc ieguldījumu fonda rezervēm paredzētā piešķīruma (7).

Sūdzības iesniedzējs, kura pienākums bija maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, apgalvoja, ka Norsk Tipping AS iespēja izmantot šo atbrīvojumu ir valsts atbalsts.

2.2.   Norsk Tipping AS iespēja noteikt savu paša peļņu

2000. gada 22. septembra Noteikumos Nr. 960 par atļauju uzstādīt AWP automātus paredzēts, ka šīs atļaujas tiks piešķirtas ar šādiem nosacījumiem: vismaz 40 % no pārpalikuma no katra automāta jāmaksā labdarībai, ne vairāk kā 20 % jāmaksā to telpu īpašniekam, kurās automāti izvietoti, un ne vairāk kā 40 % paliek operatoram. Šie noteikumi neattiecās uz Norsk Tipping AS  (8).

Norsk Tipping AS darbību reglamentēja Azartspēļu likums, kas nosaka, ka Norsk Tipping AS peļņa pēc rezervēm paredzētā piešķīruma jāmaksā labdarības iestādēm.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmumam Norsk Tipping AS bija daudz lielāka rīcības brīvība nekā tā konkurentiem. Patiešām, tas apgalvoja, ka “pavisam cits jautājums ir maksāt labdarības iestādēm neto pārpalikuma daļas no uzņēmuma apvienotās darbības salīdzinājumā ar pārpalikuma no katra automāta noteiktas procentuālās daļas maksāšanu labdarības iestādēm neatkarīgi no uzņēmuma vispārējās rentabilitātes”. Norsk Lotteridrift ASA uzskatīja, ka uzņēmumam Norsk Tipping AS ir lielāka rīcības brīvība, nosakot savu budžetu un īpaši lemjot par nepieciešamo ieguldījumu veikšanu situācijā, kad ir vajadzīgi jauni ieguldījumi. Tiesību aktos nebija ierobežojumu attiecībā uz ieguldījumu fondam paredzēto rezervju apmēru vai minimālas prasības par labdarības iestādēm veicamo maksājumu apmēru. Norsk Tipping AS bija izvēle veikt nepieciešamos piešķīrumus šo ieguldījumu rezervēm, turpretim konkurentiem, piemēram, Lotteridrift ASA, bija mazāk iespēju.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šāds labums ir atbalsts EEZ līguma 61. panta nozīmē.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esība

EEZ līguma 61. panta 1. punkts ir šāds:

Sūdzības novērtējumā Iestāde secīgi izskatīs abus sūdzības iemeslus.

2.   Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa

Pasākumam jābūt tādam, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem.

Iestāde uzskata, ka, piešķirot atbrīvojumu, Norvēģijas valsts atteicās no nodokļu ieņēmumiem, ko tā parasti būtu saņēmusi. Šo līdzekļu neesamība bija slogs valsts līdzekļiem no maksājumiem, kurus parasti sedz no uzņēmumu budžeta (9). Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu formā (10). Tāpēc Iestāde uzskata, ka tas, ka Norsk Tipping AS ir atbrīvots no ienākuma nodokļa, sākumā ietvēra valsts līdzekļu patēriņu.

Turklāt pasākumam jābūt selektīvam, lai dotu priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, Iestāde pārbaudīs, vai konkrētas tiesību sistēmas ietvaros pasākums dod priekšrocību uzņēmumam salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri ir salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānosaka vispārīgais vai parastais režīms piemērojamā nodokļu sistēmā, kas ir atsauces pamats.

Iestāde uzskata, ka atsauces pamats, lai novērtētu selektivitāti, ir Norvēģijas Nodokļu likums, saskaņā ar kuru uzņēmumam Norsk Tipping AS ir Norvēģijas Nodokļu likuma 2.30. g) pantā Nr. 3 skaidri noteikts atbrīvojums.

Attiecībā uz vispārīgo vai “parasto” nodokļu režīmu Iestādei, otrkārt, jānovērtē un jānosaka, vai ar konkrēto nodokļu pasākumu piešķirtā priekšrocība var būt selektīva, pierādot, ka pasākums ir atkāpe no šā vispārīgā režīma tādā mērā, ka pasākums nosaka atšķirību starp uzņēmējiem, kas, ņemot vērā konkrētās EBTA valsts nodokļu sistēmai noteikto mērķi, ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.

Iestāde prima facie uzskata, ka atbrīvojums no nodokļa šķiet selektīvs, jo Norsk Tipping ir individuāli atbrīvots no nodokļa.

Kā minēts iepriekš, uzņēmumam Norsk Tipping AS, patiešām azartspēļu nozarei kā tādai, Norvēģijā piemēro īpašus regulatīvos režīmus. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, kam ir atļauts piedāvāt azartspēļu pakalpojumus, pakalpojumu sniegšanu kā tādu un, visbeidzot, no azartspēlēm gūto ieņēmumu izlietojumu. Patiešām, nevienam citam operatoram tagad nav atļauts piedāvāt līdzīgas azartspēles kā uzņēmumam Norsk Tipping AS, jo tam ir ekskluzīvas tiesības organizēt daudzas dažādas azartspēles. Šādiem regulatīviem ierobežojumiem gan attiecībā uz piekļuvi tirgum, gan pakalpojumu sniegšanu ir piekritusi gan Tiesa, gan EBTA Tiesa, pamatojoties uz morāliem, reliģiskiem un kultūras faktoriem, kā arī morāli un finansiāli kaitīgām sekām indivīdam un sabiedrībai saistībā ar azartspēlēm (11).

Pirms ekskluzīvo tiesību uz AWP režīma ieviešanas tirgū darbojās sūdzības iesniedzējs – Norsk Lotteridrift ASA – un citi privātie spēļu automātu operatori, un tie tika aplikti ar parastu ienākuma nodokli papildus īpašajam regulatīvajam AWP režīmam, atbilstīgi kuram tie varēja paturēt līdz 40 % no automātiem gūtā pārpalikuma (12).

Citu azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Norsk Rikstoto, kas organizē zirgu skriešanās sacīkšu totalizatoru, un labdarības organizācijām, kuras organizē dažādu veidu loterijas, piemēro citus regulatīvos režīmus. Kopsaucējs šiem citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem ir tas, ka principā visi no azartspēļu pakalpojumiem gūtie ieņēmumi jānovirza konkrētiem labdarības mērķiem. Tādējādi bijusī AWP uzņēmējdarbība bija unikāla tādā ziņā, ka tā atļāva privātiem operatoriem paturēt no azartspēlēm gūto peļņu.

Norsk Tipping AS peļņa atbilstīgi likumam tiek atgūta un paredzēta sporta, kultūras un kopš 2006. gada arī humāniem un sociāliem mērķiem, sal., 1992. gada 28. augusta Azartspēļu likuma Nr. 103 (lov om pengespill) 10. pants. Tādējādi Norsk Tipping AS atbrīvojums no parastā ienākuma nodokļa ir aizstāts ar cita veida “aplikšanu ar nodokli”.

Rezultātā, lai gan Norsk Tipping ir atbrīvots no ienākuma nodokļa, tā peļņai piemēro cita veida aplikšanu ar nodokli, un rezultātā uzņēmums to nevar paturēt. Iestāde šīs lietas apstākļos uzskata, ka atšķirīgā attieksme pret Norsk Tipping ir attaisnota ar pamatojumu attiecībā uz valsts monopola azartspēļu uzņēmuma peļņas pārdales sistēmas loģiku.

Tādējādi, pamatojoties uz azartspēļu pakalpojumu īpašo raksturu un regulējumu, Iestāde uzskata, ka Norsk Tipping AS neatrodas salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā ar to uzņēmumu situāciju, kuri tiek aplikti ar parasto ienākuma nodokli, nedz spēļu automātu bijušajiem privātajiem operatoriem, nedz citu veidu komercuzņēmumiem. Tādējādi Norsk Tipping AS atbrīvojums no parastā ienākuma nodokļa nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta nozīmē.

3.   Norsk Tipping AS iespēja noteikt savu paša peļņu

Otrais sūdzībā izvirzītais jautājums bija, ka uzņēmumam Norsk Tipping AS ir lielāka brīvība attiecībā uz savu peļņu nekā privātiem AWP operatoriem. Privātajam operatoram bija jāmaksā labdarībai 40 % no AWP gūtā pārpalikuma, turpretim Norsk Tipping AS bija jāmaksā labdarībai visa sava peļņa. Tomēr šīs peļņas apmērs lielā mērā bija atkarīgs no Norsk Tipping AS lēmuma atlikt naudu ieguldījumu fondam vai kopumā par to, kā tas izlieto naudu. Tādējādi sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka privātiem operatoriem nebija šīs iespējas, jo to daļa labdarībai bija balstīta uz neelastīgu pieeju.

Iestāde nevar uzskatīt, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Atbilstīgi Tiesas konstatējumiem Preussen Elektra lietā (13) Iestāde pienākumu atlikt noteiktus ieņēmumus labdarības mērķiem uzskata par valsts intervenci, pamatojoties uz Norvēģijas 1998. gada 8. jūnija Noteikumiem Nr. 797 par norādījumiem attiecībā uz Norsk Tipping AS rezervēm, bet tie valstij nerada ieņēmumu zaudējumus (14). Turklāt šajā situācijā ir spēkā tie paši apsvērumi attiecībā uz selektivitāti, tostarp spēļu automātu privāto operatoru un Norsk Tipping AS nesalīdzināmība, kas aprakstīta iepriekš.

4.   Secinājums

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Iestāde uzskata, ka Norsk Tipping AS atbrīvojums no parastā ienākuma nodokļa un tā iespēja noteikt savu paša peļņu nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Norvēģijas Nodokļu likuma 2.30. g) pantā Nr. 3 noteiktais Norsk Tipping AS atbrīvojums no nodokļa un Norsk Tipping AS iespēja noteikt savu paša peļņu nav valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk “Iestāde”.

(2)  Turpmāk “EEZ līgums”.

(3)  Turpmāk “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”.

(4)  Turpmāk “3. protokols”.

(5)  EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko Iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ pielikumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. (turpmāk “Valsts atbalsta pamatnostādnes”). Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/

(6)  Ekskluzīvo tiesību ieviešanu atbalstīja EBTA Tiesa lietā E-1/06 EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģiju [2007], EBTA Tiesas ziņojums 20.

(7)  Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma ieguldījuma vajadzības varētu segt ar nepieciešamo kapitālu.

(8)  Kopš sūdzības iesniegšanas noteikumi ir būtiski mainīti, tomēr šajā nolūkā Iestāde neuzskata par nepieciešamu aprakstīt šīs izmaiņas.

(9)  Lieta C-156/98 Vācija pret Komisiju [2000] ECR I-6857, 26. punkts.

(10)  Skatīt cita starpā 3. panta 3. punktu Valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem saistībā ar tiešiem nodokļiem uzņēmējdarbībai.

(11)  Skatīt lietu E-1/06 EBTA Uzraudzības iestāde pret Norvēģiju, citēta iepriekš, 29. punkts ar papildu atsaucēm.

(12)  Papildu 60 % tika sadalīti starp labdarību un telpu īpašnieku, skatīt iepriekš faktu daļu.

(13)  Lieta C-379/98 Preussen Elektra pret Schhleswag [2001] ECR I-2099, 54.–67. punkts.

(14)  Minēto noteikumu juridiskais pamats ir Azartspēļu likuma 10. pants.

---