18.11.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/10

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 303/09/COL

(2009. gada 8. jūlijs)

par shēmu attiecībā uz jūras transportu, kura izpaužas kā tonnāžas nodokļa shēma un nodokļa atmaksas shēma jūrnieku nodarbināšanai

(Īslande)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2), jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas (3) izveidošanu, jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 4. panta 4. punktu, 6. pantu un 7. panta 5. punktu (4),

ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanai un interpretācijai (5) un jo īpaši nodaļu par atbalstu jūras transportam (6),

ņemot vērā Iestādes 2004. gada 14. jūlija lēmumu par 3. protokola II daļas 27. pantā minētajiem ieviešanas noteikumiem (7),

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi šiem pantiem (8),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

Ar 2007. gada 23. marta vēstuli (lieta Nr. 415003) Īslandes iestādes paziņoja Iestādei par plānoto atbalstu jūras transporta nozarei saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

Pēc vairākkārtējas vēstuļu apmaiņas (9) Iestāde 2007. gada 19. decembra vēstulē informēja Īslandes iestādes, ka tā nolēmusi uzsākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz valsts atbalstu jūras transporta nozarei Īslandē, kurš izpaužas kā tonnāžas nodokļa shēma un nodokļa atmaksas shēma jūrnieku nodarbināšanai.

Iestādes Lēmums Nr. 721/07/COL par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (10). Iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz šo jautājumu.

Iestāde nav saņēmusi ieinteresēto personu apsvērumus.

2.   IEROSINĀTO PASĀKUMU APRAKSTS

Paziņojumā bija minēti divi atsevišķi pasākumi – tonnāžas nodokļa shēma un īpaša nodokļa atmaksas shēma kuģu īpašniekiem. Turpmāk tekstā aprakstīti abi šie pasākumi.

2.1.   PAZIŅOTO PASĀKUMU NOSAUKUMS UN MĒRĶIS

Shēmā “Ríkisstyrkur vegan kaupskipaútgerðar á Íslandi”, t. i., valsts atbalsts jūras transportam Īslandē, ietilpst abi paziņotie pasākumi. Shēmas mērķis ir atbalstīt jūras transportu Īslandē, piešķirot priekšrocības kuģu īpašniekiem, lai veicinātu to reģistrēšanos Īslandē, nevis kuģošanu zem izdevīga karoga.

2.2.   PAZIŅOTO PASĀKUMU TIESISKAIS PAMATS VALSTS TIESĪBU AKTOS

Iepriekš minēto pasākumu tiesiskais pamats ir Likums Nr. 86/2007 par nodokļu politiku attiecībā uz tirdzniecības kuģu darbību “Lög um skattlagningu kaupskipaútgerðar” (turpmāk tekstā – “Tonnāžas nodokļa likums”). Parlaments šo likumu pieņēma 2007. gada 17. martā un publicēja oficiālajā tiesību aktu izdevumā 2007. gada 30. martā. Saskaņā ar Tonnāžas nodokļa likuma 17. pantu tas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.

Tonnāžās nodokļa likums ir jāskata saistībā ar Likumu Nr. 38/2007 par Īslandes Starptautisko kuģu reģistru (um íslenska alþjóðlega skipaskrá) (11) (turpmāk tekstā – IIS), kurš stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī (12).

2.3.   TONNĀŽAS NODOKLIS

Īslandē uzņēmuma ienākumu nodokļa standartlikme ir 15 % (13). Tonnāžas nodokļa likumā ir noteikts, ka kuģniecības sabiedrībām var piemērot izdevīgāku tonnāžas nodokli, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz vienas dienas pieņēmuma peļņu atkarībā no konkrētā kuģa faktiskās tonnāžas, nevis parasto uzņēmuma ienākumu nodokli 15 % apmērā no peļņas, kas tiek gūta no kuģošanas. Ja kuģniecības sabiedrība vēlas, lai uz to joprojām tiktu attiecināti parastie uzņēmuma ienākumu nodokļa noteikumi peļņas aprēķināšanas nolūkā, tā var piemērot šos noteikumus.

Tādā gadījumā uz pieņēmuma peļņu, kas iegūta, piemērojot noteiktu likmi faktiskajai tonnāžai, attiecina parasto uzņēmuma ienākumu nodokli.

Tādējādi ar tonnāžas nodokļa režīmu kuģniecības sabiedrības, uz kurām šo režīmu var attiecināt, tiek atbrīvotas no parastā uzņēmuma ienākumu nodokļa, ar ko tiek aplikta no pārvadājumiem gūtā peļņa, ja vien šī peļņa paliek shēmā ietilpstošajās kuģniecības sabiedrībās. Atbrīvojums neattiecas uz procentiem, peļņu no neto akciju tirdzniecības vai uz ienākumiem, kas gūti no citiem avotiem.

2.3.1.    Pasākumi, uz kuriem var attiecināt shēmu

Shēma attiecas uz IIS reģistrētiem kuģiem, kuru bruto tilpība (GT) ir vismaz 100 un kuri tiek izmantoti starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem un vietējiem kravu pārvadājumiem. Tonnāžas nodokļa likuma 3. pants nosaka, ka kravas vai pasažieru pārvadājumi ir jāveic, izmantojot:

1)	tirdzniecības kuģus, kuri pieder kuģa operatoram;

2)	tirdzniecības kuģus, kuri ir nomāti bez apkalpes (fraktēšana bez apkalpes);

3)	tirdzniecības kuģus, kuri ir nomāti ar apkalpi (laika fraktēšana).

Tirdzniecības kuģa darbībās neietilpst nomāšana bez apkalpes uz termiņu, kas pārsniedz 3 gadus. Īslandes iestādes ir norādījušas, ka nav īpaša noteikuma attiecībā uz to, cik liela proporcionālā daļa no visiem kuģa operatoram piederošajiem kuģiem var būt nomāti tirdzniecības kuģi ar apkalpi vai bez tās.

Tonnāžas nodokļa likuma 4. pantā ir noteikts, ka likums neattiecas uz šādiem pasākumiem: zvejniecība, ostu būvniecība, niršana, loča pakalpojumi un glābšana, izglītības un apmācības pasākumi vai citi sociāli pasākumi, sporta, izklaides un atpūtas pasākumi, tostarp vaļu vērošana, pasažieru pārvadājumi starp Īslandes ostām, kas nav piestāšanas ostas starpvalstu maršrutos.

Īslandes iestādes apstiprināja, ka likums neattiecas arī uz vilkšanu un bagarēšanu.

Tonnāžas nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka likums attiecas uz šādiem palīgpasākumiem:

1)	konteineru izmantošana kravu pārvadājumos;

2)	iekraušanas, izkraušanas un tehniskās apkopes iekārtu darbība;

3)	biļešu pārdošanas un pasažieru termināļu darbība;

4)	biroju un vadības iekārtu darbība;

5)	patēriņa preču pārdošana uz tirdzniecības kuģu klāja.

2.3.2.    Reģistrācija “IIS” un pilna apjoma nodokļu saistības

Tonnāžas nodokļa likuma 1. pantā ir noteikts, ka

Papildus pasākumiem, uz kuriem var attiecināt shēmu, Tonnāžas nodokļa likums nosaka, ka ir jānodrošina atbilstība turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

—

Pirmkārt, kuģiem ir jābūt reģistrētiem IIS. Īslandes iestādes norāda, ka par reģistrāciju IIS netiek uzskatīta tā dēvētā karoga saikne. Karoga saikne ar Īslandi strictu sensu nav jānodrošina. Saskaņā ar Likuma Nr. 38/2007 par IIS 6. pantu “tirdzniecības kuģis, kurš ir reģistrēts Īslandes Starptautiskajā kuģu reģistrā, ir uzskatāms par Īslandes kuģi un ir tiesīgs kuģot zem Īslandes valsts karoga”. Tāpēc Īslandes iestādes raksturo karoga saikni kā tiesības, nevis kā nosacījumu dalībai shēmā. Tonnāžas nodokli var piemērot arī kuģim, kurš nekuģo zem Īslandes karoga, ja vien tas ir reģistrēts IIS. Šajā sakarā minētā likuma 4. pantā ir noteikts, ka reģistrāciju var veikt, ja “tirdzniecības kuģa īpašnieks ir Īslandes, citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas dibinātājvalsts pilsonis, Farēru salu pilsonis vai Īslandē reģistrēta juridiska persona”.

—

Otrkārt, nodoklim attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un privātām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir jābūt piemērotam saskaņā ar Likuma Nr. 90/2003 par ienākumu nodokli (turpmāk “Ienākumu nodokļa likums”) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Šis noteikums paredz, ka sabiedrības, kuru domicils atrodas Īslandē, nodokļus par saviem kopējiem ienākumiem maksā Īslandē (pilna apjoma nodokļu saistības). Var uzskatīt, ka juridiskas personas domicils atrodas Īslandē, ja tā ir reģistrēta Īslandē vai ja savos statūtos tā ir noteikusi Īslandi par savu mītnes valsti, vai ja tās administrācija faktiski atrodas Īslandē. Ienākumu nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka sabiedrībām, kuru domicils neatrodas Īslandē, ir jāmaksā nodoklis par Īslandes izcelsmes ienākumiem (avota aplikšana ar nodokli). Īslandes iestādes ir apstiprinājušas, ka, lai sabiedrības varētu piedalīties shēmā, tām nav obligāti jābūt dibinātām atbilstīgi Īslandes uzņēmējdarbības tiesību aktiem kā Īslandes sabiedrībām. Tas nozīmē, ka tonnāžas nodokļa shēmā var piedalīties sabiedrības, kas ir dibinātas saskaņā ar citas EEZ valsts uzņēmējdarbības tiesību aktiem, ja vien tiek nodrošināta atbilstība papildu prasībām.

2.3.3.    Nodokļa bāzes noteikšana

Saskaņā ar Tonnāžas nodokļa likuma 6. pantu nodokļa bāzi (pieņēmuma peļņu) nosaka šādi:

—	kuģiem, kuri nepārsniedz 25 000NT – ISK 30 par 100 NT,

—	kuģiem, sākot no 25 001NT – ISK 10 par 100 NT.

Atskaitījumus no nodokļa bāzes nedrīkst veikt.

2.3.4.    Aplikšana ar nodokli saskaņā ar Ienākumu nodokļa likumu un atsevišķa grāmatvedība

Tonnāžas nodokļa likuma 4. pantā ir noteikts, ka, ja kuģa operators veic arī citus pasākumus, ne tikai tos, uz kuriem var attiecināt tonnāžas nodokli, šie citi pasākumi ir jāapliek ar nodokli saskaņā ar Ieņēmumu nodokļa likumu.

Tonnāžas nodokļa likuma 7. pantā ir noteikts, ka ienākumi no tirdzniecības kuģa darbībām un ar tām saistītās izmaksas ir jānošķir no citu pasākumu radītajiem ienākumiem un izmaksām atbilstoši tirdzniecības kuģa darbībā izmantoto aktīvu uzskaites vērtībai, no vienas puses, un citām vajadzībām izmantoto aktīvu uzskaites vērtībai, no otras puses.

Tonnāžas nodokļa likuma 9. pantā ir noteikts, ka tirdzniecības kuģa darbības izmaksas nevar atskaitīt no kuģa operatora ieņēmumiem, kuri tiek aplikti ar nodokli saskaņā ar Ieņēmumu nodokļa likumu. Izmaksas, kuras nav finansiālās izmaksas un kuras vienlaikus saistītas ar ienākumu gūšanu no tirdzniecības kuģa darbības un ar citu ienākumu gūšanu, ir jāsadala atbilstoši šo ienākumu sadalījumam. Ja procentu izdevumi, nolietojums un ar valūtas maiņas kursu saistītie zaudējumi atbilstīgi Ieņēmumu nodokļa likuma 49. pantam vienlaikus ir saistīti ar ienākumu gūšanu no tirdzniecības kuģa darbības un ar citu ienākumu gūšanu, šādas finansiālas izmaksas ir jāsadala atbilstīgi tirdzniecības kuģa darbībās izmantoto aktīvu uzskaites vērtībai, no vienas puses, un citām vajadzībām izmantoto aktīvu uzskaites vērtībai, no otras puses. Izmaksas, kuras ir saistītas ar tādu ienākumu radīšanu, kas nav ienākumi no tirdzniecības kuģa darbības, ir jāapstrādā saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu.

Tonnāžas nodokļa likuma 11. pantā ir noteikts, ka, apliekot ar nodokli citus pasākumus saskaņā ar Ieņēmumu nodokļa likumu, tirdzniecības kuģa darbības radītie zaudējumi nav atskaitāmi.

2.3.5.    Shēmas darbības laiks un piesaistes laika posms

Īslandes iestādes ir norādījušas, ka paziņojums par shēmām attiecas uz neierobežotu laika posmu un ka tās apņemas sniegt atkārtotus paziņojumus par shēmām laika intervālā, par ko ir panākta vienošanās ar Iestādi.

Saskaņā ar Tonnāžas nodokļa likuma 2. pantu tonnāžas nodokļa shēma ir saistīta ar trīs gadus ilgu piesaistes laika posmu. Tas nozīmē, ka kuģa īpašniekam, kurš izvēlas tonnāžas nodokli, ir jāpiedalās šajā shēmā trīs gadus.

2.4.   ĪPAŠA ATMAKSA JŪRNIEKU IENĀKUMU NODOKLIM

Īslandes iestādes ir paziņojušas arī par bruto algas atbalsta sistēmu jūrniekiem, ar kuras starpniecību kuģu īpašnieki var saņemt subsīdijas līdz 90 % no ienākumu nodokļa summas, kas aprēķināta no nodarbināto jūrnieku bruto algām. Lai varētu saņemt šādas subsīdijas, kuģa īpašniekam ir jābūt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību vai privātai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ar pilna apjoma nodokļu saistībām Īslandē, savukārt kuģiem ir jābūt reģistrētiem IIS un kuģa īpašniekam ir jānodarbina jūrnieki, kuri ir apliekami ar nodokli Īslandē.

Tonnāžas nodokļa likuma 16. pantā ir noteikts:

Īslandes iestādes ir apstiprinājušas, ka vienīgie atbilstības kritēriji, kas ir noteikti attiecībā uz jūrnieku, ir strādāšana tirdzniecības kuģniecībā un nodokļu saistības Īslandē. Nodokļa atmaksa tiek attiecināta tikai uz ienākumu nodokli, kas aprēķināts no jūrnieku algām. Tā neattiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Īslandes iestādes ir apstiprinājušas arī to, ka šajā ziņā Īslandes valstspiederībai nav nozīmes. Jūrnieka pastāvīgajai dzīvesvietai nav obligāti jāatrodas Īslandē, lai kuģa īpašnieks varētu pretendēt uz subsīdiju.

2.5.   ATBALSTA SAŅĒMĒJI, BUDŽETS, PAZIŅOTO PASĀKUMU DARBĪBAS LAIKS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS

Īslandes iestādes nav iesniegušas precīzus datus par valsts ieņēmumu samazinājumu, ko izraisīs tonnāžas nodokļa shēma, salīdzinājumā ar nodokļu ieņēmumiem, kas tiktu iegūti, piemērojot parasto uzņēmumu ienākumu nodokli.

Īslandes iestādes ir norādījušas, ka paziņoto pasākumu izmaksas ir atkarīgas no to kuģu skaita, kas tiek reģistrēti IIS. Tās prognozēja, ka tiks reģistrēti 12 kuģi, kuru tonnāžas nodoklis vidēji sasniegs ISK 120 000. Tādā gadījumā tonnāžas nodokļa kopējā summa būtu ISK 1 440 000. Tomēr nav pieejama sākotnējā aplēse par summu, kas tiktu samaksāta par šiem 12 kuģiem, ja piemērotu parasto uzņēmuma ienākumu nodokli.

Īslandes iestādes ir norādījušas, ka nav saņemti pieprasījumi veikt reģistrāciju Īslandes Kuģu reģistrā.

Nevienai no abām shēmām Īslandes iestādes nav noteikušas ierobežotu darbības laiku.

2.6.   KUMULĀCIJA

Saskaņā ar Jūrniecības pamatnostādņu 11. iedaļu maksimālais pieļaujamais atbalsta līmenis ir apliekamo nodokļu un sociālo iemaksu samazināšana līdz nullei jūrniekiem un uzņēmuma ienākumu nodokļa no kuģošanas darbībām samazināšana saskaņā ar shēmām, kas jau ir apstiprinātas citās EEZ valstīs. Lai novērstu konkurences izkropļojumus, citas atbalsta sistēmas nedrīkst piešķirt labumu, kas pārsniedz šo līmeni. Jebkurā gadījumā atbalsts nedrīkst pārsniegt nodokļu un sociālo iemaksu kopējo summu, kas tiek ieturēta no kuģošanas pasākumiem un jūrniekiem.

Īslandes iestādes ir apstiprinājušas, ka abu shēmu kumulāciju ar citiem atbalsta pasākumiem uzraudzīs Īslandes nodokļu iestādes un ka netiks pārkāpts maksimālais atbalsta apjoms.

2.7.   INFORMĀCIJA PAR PROGNOZĒTO MAKROEKONOMISKO ATDEVI JŪRNIECĪBAS NOZARĒ KOPUMĀ

Saskaņā ar Jūrniecības pamatnostādņu 12. iedaļas 2. punktu Īslandes iestādes veica rentabilitātes analīzi, lai noskaidrotu paziņoto nodokļu shēmu makroekonomisko atdevi. Analīzē norādīts, ka ir sarežģīti prognozēt Tonnāžas nodokļa likuma ekonomisko ietekmi, jo tā ir atkarīga no IIS reģistrēto kuģu skaita. Attiecībā uz izveidotajām vai saglabātajām darba vietām Īslandes iestādes prognozē, ka abi atbalsta pasākumi nodrošinās, ka turpmākajos sešos gados atbilstošajos tirdzniecības kuģos tiks nodarbināti 200 jauni apkalpes locekļi.

3.   LĒMUMĀ PAR PROCEDŪRAS UZSĀKŠANU PAUSTĀS BAŽAS

Iestāde 2007. gada 19. decembrī nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz ierosināto valsts atbalstu jūras transportam Īslandē, kurš izpaustos kā tonnāžas nodokļa shēma un nodokļa atmaksas shēma jūrnieku nodarbināšanai (14).

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Iestāde pauda bažas attiecībā uz tonnāžas nodokļa shēmā paredzēto prasību reģistrēt kuģi IIS, kas tādējādi izslēdz no nodokļu shēmas pasākumiem tos kuģus, kuri ir reģistrēti citās EEZ valstīs, un attiecībā uz prasību par pilna apjoma nodokļu saistībām, kas tādējādi izslēdz no aplikšanas ar tonnāžas nodokli tos pasākumus, uz kuriem tiek attiecināta avota aplikšana ar nodokli.

Turklāt Iestādei bija bažas par prasību, ka IIS drīkst reģistrēties tikai Īslandē reģistrētas juridiskās personas, kā arī par pieeju attiecībā uz kuģu pārvaldnieku sabiedrībām, nodokļu bāzes noteikšanu un laika posmu, kāds kuģa īpašniekam ir jāpavada tonnāžas nodokļa shēmā (“piesaistes laika posms”).

Attiecībā uz nodokļa atmaksas shēmu jūrniekiem Iestāde pauda bažas par prasību reģistrēties IIS un uzņemties pilna apjoma nodokļu saistības. Turklāt attiecībā uz regulārajiem pasažieru pārvadājumiem starp EEZ ostām Iestāde šaubījās par to, vai atbalsts tiks piešķirts vienīgi par EEZ jūrnieku nodarbināšanu.

4.   ĪSLANDES IESTĀŽU APSVĒRUMI

Savus apsvērumus par tonnāžas nodokļa shēmu un par nodokļa atmaksas shēmu jūrniekiem Īslandes iestādes ir izklāstījušas Iestādei 2008. gada 15. februāra vēstulē (lieta Nr. 465550).

Īslandes iestādes ir sniegušas šādus apsvērumus:

—	neviens kuģu īpašnieks nav pieteicies reģistrācijai IIS,

—	lai sabiedrības varētu piedalīties shēmā, tām ir jābūt nodokļu saistībām Īslandē, taču tām nav obligāti jābūt dibinātām saskaņā ar Īslandes uzņēmējdarbības tiesību aktiem kā Īslandes sabiedrībām,

—	nav īpašu noteikumu attiecībā uz sadalījumu starp kuģiem, kuri pieder kuģa īpašniekam, un kuģiem, kuri tiek pārvaldīti kopā ar apkalpi,

—	IIS nevar reģistrēt kuģus, kuri pieder juridiskām personām citās EEZ valstīs ar ierobežotām nodokļu saistībām Īslandē,

—

Tonnāžas nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar šo likumu nodoklis ir attiecināms uz visu to tirdzniecības kuģu darbību, kuri atbilst reģistrācijas IIS nosacījumiem. Izvēloties tonnāžas nodokļa režīmu, sabiedrība piekrīt, ka ar tonnāžas nodokli tiek aplikti visi režīma noteikumiem atbilstošie kuģi un saistītie pasākumi (tā dēvētais “visu vai neko” noteikums),

—	nodokļa likmes: Īslandes iestādes ir norādījušas, ka tonnāžas nodokļa likmes atbilst likmēm, kuras Iestāde ir apstiprinājusi Norvēģijas tonnāžas nodokļa shēmās,

—	shēmas darbības laiks: Īslandes iestādes ir apstiprinājušas savu vēlmi veikt atkārtotus paziņojumus par shēmām atbilstīgi tam, kā tās ir vienojušās ar Iestādi,

—	kumulācija: Īslandes iestādes ir apņēmušās nodrošināt kumulācijas noteikumu ievērošanu.

Īslandes iestādes nav sniegušas savus apsvērumus attiecībā uz piesaistes laika posma ilgumu.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   VALSTS ATBALSTA ESAMĪBA

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

Turpmāk ir izklāstīti individuālie kritēriji.

1.1.   VALSTS LĪDZEKĻU IZMANTOŠANA

Atbalsta pasākuma finansētājai ir jābūt valstij, vai arī tam ir jābūt finansētam no valsts līdzekļiem.

Zemāka tonnāžas nodokļa piemērošana, ar to aizstājot parasto uzņēmuma ienākumu nodokli, samazina valsts ieņēmumus. Shēma attiecībā uz jūrniekiem nozīmē tādu pašu valsts ieņēmumu zaudējumu, jo valsts piešķir kuģu īpašniekiem tiešas subsīdijas, kas atbilst 90 % no ienākumu nodokļa, ar ko tiktu aplikts jūrnieks un ko maksātu kuģa īpašnieks. Īstenojot šīs divas shēmas, valsts atsakās no nodokļu ieņēmumiem, ko tā varētu saņemt no attiecīgajiem uzņēmumiem. Šo ieņēmumu neesamība rada noslogojumu valsts līdzekļiem, un to veido tie maksājumi, kas parasti tiek segti no iesaistīto uzņēmumu budžeta līdzekļiem (15). Nodokļu ieņēmumu samazinājums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu tērēšanai fiskālajiem izdevumiem (16).

1.2.   PRIEKŠROCĪBAS ATSEVIŠĶIEM UZŅĒMUMIEM VAI ATSEVIŠĶU PREČU RAŽOŠANAI

Abi pasākumi piešķir kuģu īpašniekiem priekšrocības subsīdiju vai nodokļu atvieglojumu izteiksmē. Abi pasākumi attiecas vienīgi uz jūrniecības nozari, tāpēc tie piešķir priekšrocības tikai atsevišķiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka abi pasākumi pēc sava rakstura ir selektīvi EEA līguma 61. panta 1. punkta izpratnē (17).

1.3.   KONKURENCES IZKROPĻOJUMI UN IETEKME UZ TIRDZNIECĪBU STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

Atbalsta pasākumam ir jārada konkurences izkropļojumi un jāietekmē tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm.

Kuģu īpašnieki, kas gūst labumu no shēmām, veic saimniecisku darbību, konkurējot ar citu EEZ valstu kuģu īpašniekiem/sabiedrībām. Tonnāžas nodoklis un jūrnieku režīms uzlabo kuģu īpašnieku stāvokli salīdzinājumā ar to konkurentiem EEZ un starp Īslandi un citām EEA valstīm un trešām valstīm. Tādējādi pasākumi ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

1.4.   SECINĀJUMS

Iestāde uzskata, ka paziņotie atbalsta pasākumi (tonnāžas nodokļa shēma un jūrnieku shēma) ir uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

Patiešām, Jūrniecības pamatnostādnēs ir īpaši noteikts: “Šie nodokļu atvieglojumi, kuri tiek īpašā veidā piemēroti kuģniecībai, ir uzskatāmi par valsts atbalstu. Tāpat arī par valsts atbalstu ir uzskatāma sistēma, kas aizstāj parasto uzņēmuma ienākuma nodokļa sistēmu ar tonnāžas nodokli.”

2.   PROCEDŪRAS PRASĪBAS

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir savlaicīgi jāinformē par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus (..). Attiecīgās valsts ierosinātie pasākumi nestājas spēkā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas procedūrā.”

Iesniedzot paziņojumu par abiem atbalsta pasākumiem ar Īslandes misijas Eiropas Savienībā 2007. gada 23. marta vēstules starpniecību (lieta Nr. 415003), Īslandes iestādes ir izpildījušas paziņošanas prasību.

Tomēr Īslandes iestādes paziņotos pasākumus ieviesa, pirms vēl Iestāde bija pieņēmusi galīgo lēmumu par tiem. Tāpēc Iestāde secina, ka Īslandes iestādes nav ievērojušas savas saistības atbilstīgi 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam.

3.   ATBALSTA SADERĪBA

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas piešķirts ar mērķi veicināt atsevišķas saimnieciskās darbības vai ekonomikas nozares attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Iestāde uzskata, ka EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts kopā ar Jūrniecības pamatnostādnēm veido tiesisko pamatu paziņoto pasākumu saderības novērtēšanai.

Jūrniecības pamatnostādņu 1.2. iedaļas c) daļas 4. punktā EBTA valstīm ir atļauts atbalstīt jūras transporta nozari: “Jūrniecības nozare nav nodalāma no jūras transporta. Šī saistība ir spēcīgs arguments par labu pozitīviem pasākumiem ar mērķi ir uzturēt floti, kuras pamatā būtu EEZ kuģniecība. Tā kā jūras transports ir viens no posmiem kopējā transporta ķēdē un ir jo īpaši nozīmīgs jūrniecības nozaru ķēdē, Eiropas flotes konkurētspējas uzturēšanas pasākumi ietekmē arī ieguldījumus ar sauszemi un jūrniecību saistītās nozarēs un jūras transporta devumu EEZ kopējā ekonomikā un darba vietu radīšanā.”

Abi paziņotie pasākumi ir saistīti ar darbības atbalstu, tas ir, ar atbalstu, kurš paredzēts, lai mazinātu uzņēmumam izdevumus, ko tam parasti nāktos segt, īstenojot savu ierasto darbību ikdienas vadību. Darbības atbalsts parasti nav pieļaujams, ja vien tas nav skaidri atļauts Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs. Iestādes Jūrniecības pamatnostādņu 3.1. iedaļā ir paredzēta iespēja piešķirt darbības atbalstu, kas izpaužas kā tonnāžas nodoklis, bet 3.2. iedaļā – darbības atbalstu, kas izpaužas kā samazinājums ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Savā analīzē Iestāde ir izskatījusi nosacījumus, kuri ir kopīgi tonnāžas nodokļa shēmai un jūrnieku shēmai (3.1.), un arī nosacījumus, kuri attiecas tikai uz tonnāžas shēmu (3.2.) vai jūrnieku shēmu (3.3.).

3.1.   TONNĀŽAS NODOKĻA SHĒMAS UN NODOKĻA ATMAKSAS SHĒMAS JŪRNIEKIEM KOPĪGAIS NOSACĪJUMS – PRASĪBA PAR KUĢA REĢISTRĀCIJU “IIS”, TĀDĒJĀDI IZSLĒDZOT KUĢUS, KURI IR REĢISTRĒTI CITĀS EEZ VALSTĪS

Tonnāžas nodokļa likuma 1. pantā noteiktā prasība par to, ka kuģiem ir jābūt reģistrētiem IIS, lai attiecībā uz tiem varētu piemērot tonnāžas nodokļa shēmu, izslēdz Īslandē nereģistrētos kuģus. Šis ierobežojums attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad šādu kuģu darbība ir aplikta ar nodokļiem Īslandē. Tādējādi kuģu īpašnieku, kuram pieder divi kuģi, viens reģistrēts IIS un otrs – citā EEZ valstī, var aplikt ar nodokli Īslandē attiecībā uz peļņu, ko tas gūst no abu kuģu darbības (18). Tomēr tonnāžas nodokli varēs piemērot tikai attiecībā uz IIS reģistrēto kuģi.

Ir zināms, ka, lai gan tiešie nodokļi ir EEZ valstu kompetencē, tām šī kompetence ir jāīsteno saskaņā ar EEZ tiesībām (19). Tiesībās veikt uzņēmējdarbību ietilpst vienas EEZ valsts piederīgo (fizisku un juridisku personu) tiesības izveidot un vadīt uzņēmumus citā EEZ valstī saskaņā ar nosacījumiem, kurus šī cita valsts savos tiesību aktos ir noteikusi saviem valstspiederīgajiem. Ierobežojumu atcelšana tiesībām veikt uzņēmējdarbību attiecas uz ierobežojumiem dibināt pārstāvniecības, filiāles un meitasuzņēmumus (20). Turklāt aizliegums noteikt ierobežojumus tiesībām veikt uzņēmējdarbību attiecas arī uz nodokļu noteikumiem (21). Tas nozīmē, ka vienā EEZ valstī reģistrētai sabiedrībai, kuras mītne, reģistrēts birojs, centrālā pārvalde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas EEZ, ir tiesības darboties citā EEZ valstī ar filiāles vai pārstāvniecības starpniecību un maksāt nodokļus atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, kas tiek piemēroti šajā valstī reģistrētām sabiedrībām. Atšķirības nodokļu nosacījumos var būt saderīgas ar EEZ līguma noteikumiem tikai tad, ja tās attiecas uz objektīvi nesalīdzināmiem gadījumiem vai ja tās ir iespējams pamatot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem (22).

Kuģa reģistrācija var būt par pamatu uzņēmuma izveidei, kuģim esot kā instrumentam tādas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir saistīta ar pastāvīgu uzņēmumu. Tāpēc ierobežojumi attiecībā uz kuģu reģistrēšanu citās EEZ valstīs var būt pretrunā EEZ līguma 31. pantā noteiktajām tiesībām uz uzņēmējdarbību (23).

Kā izklāstīts iepriekš, uz kuģu īpašnieku ar pilna apjoma nodokļu saistībām Īslandē un citā EEZ valstī reģistrētiem tirdzniecības kuģiem tiks attiecināti mazāk izdevīgi nodokļu nosacījumi nekā uz kuģu īpašnieku ar pilna apjoma nodokļa saistībām Īslandē, kura tirdzniecības kuģi ir reģistrēti IIS. Atšķirīgi nosacījumi ierobežo tiesības veikt uzņēmējdarbību, jo tie attur kuģu īpašniekus no kuģu reģistrēšanas citās EEZ valstīs.

Īslandes iestādes nav sniegušas pārliecinošus primāros vispārējo interešu apsvērumus, ar ko būtu iespējams pamatot šādu kuģu īpašnieku reģistrācijas citās EEZ valstīs ierobežošanu. Iestāde arī nav konstatējusi nekādus iemeslus tam, kādēļ šādi uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumi ir vajadzīgi, lai sasniegtu tonnāžas nodokļa shēmas mērķi, proti, uzlabot konkurences apstākļus kuģu īpašniekiem Īslandē salīdzinājumā ar apstākļiem EEZ neietilpstošās jurisdikcijās.

Turklāt Iestāde uzskata, ka Īslandes reģistrācijas prasība nav saderīga ar Jūrniecības pamatnostādņu 3.1. iedaļas 7. punktu, kurā noteikts, ka nodokļa atvieglojumu shēmā ir jāpieprasa nodrošināt saikni ar “EEZ karogu”. Jūrniecības pamatnostādnēs ir paskaidrots, ka šāds nosacījums pastāv ar mērķi “uzlabot EEZ flotu konkurētspēju pasaules kuģniecības tirgū”. Šā mērķa kontekstā vārdi “EEZ valsts” ir pretrunā prasībai veikt reģistrāciju EBTA valstī, kura piešķir atbalstu. Drīzāk tie apstiprina nostāju, ka kritērijam ir jābūt reģistrācijai jebkurā EEZ valstī (24).

Īslandes iestādes ir norādījušas, ka tās nepieprasa nodrošināt tā dēvēto “karoga saikni”, jo ikviens IIS reģistrēts kuģis drīkst kuģot zem cita karoga. Kā izklāstīts iepriekš 2.3.2. iedaļā, Likuma Nr. 38/2007 par IIS 6. pantā ir noteikts, ka IIS reģistrēts tirdzniecības kuģis tiek uzskatīts par Īslandes kuģi neatkarīgi no tā, vai tas kuģo ar Īslandes karogu.

Iestāde uzskata, ka arguments par Īslandes karoga brīvprātīgu izmantošanu ir nebūtisks, jo iepriekš minēto uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu rada reģistrācijas prasības. Tādējādi arī tad, ja kuģa īpašniekam ir atļauts kuģot zem citas valsts karoga, viņam tomēr ir jāreģistrējas IIS, lai varētu izmantot tonnāžas nodokļa priekšrocības. Neraugoties uz Iestādes veiktajiem pieprasījumiem, Īslandes iestādes nav pamatojušas šādas dubultās reģistrācijas prasības vajadzību un samērību tonnāžas nodokļa shēmas mērķu sasniegšanā.

Tāpēc Iestāde secina, ka reģistrācijas prasība nav saderīga ar EEZ līguma darbību un jo īpaši ar EEZ līguma 31. pantā noteiktajām tiesībām veikt uzņēmējdarbību un ka tādēļ tā nav pieļaujama saskaņā ar EEZ valsts atbalsta noteikumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde neuzskata par vajadzīgu veikt izvērstu analīzi jautājumam, ko tā izvirzījusi Lēmumā Nr. 721/07/COL attiecībā uz prasību par pilna apjoma nodokļu saistībām, lai varētu izmantot tonnāžas nodokļa shēmas un nodokļa atmaksas shēmas jūrniekiem priekšrocības. Jebkurā gadījumā, kā norādīts iepriekš 18. zemsvītras piezīmē, EEZ valstu dubultās nodokļu aplikšanas līgumos parasti būs paredzēts, ka kuģniecības sabiedrību darbības tiek apliktas ar nodokli tajā valstī, kurā atrodas sabiedrības faktiskā vadība. Tādējādi EEZ reģistrētas kuģniecības sabiedrības ar ierobežota apjoma nodokļu saistībām Īslandē parasti tiks apliktas ar nodokli tikai tajā EEZ valstī, kurā tās reģistrētas.

3.2.   TONNĀŽAS NODOKĻA SHĒMAS NOSACĪJUMI

3.2.1.    Nodokļu bāzes noteikšana

Jūrniecības pamatnostādņu 3.1. iedaļas 18. punktā ir noteikts, ka Komisija apstiprinās tikai tās shēmas, kuras attiecībā uz to pašu tonnāžu radīs tādu nodokļu nastu, kas “visnotaļ atbilst jau apstiprinātajām shēmām. Iestādes pieredze liecina, ka dažas valstis var izvēlēties tieši noteikt īpašas tonnāžas nodokļa likmes, nevis aprēķināt iespējamo peļņu, attiecībā uz kuru piemēro parasto uzņēmuma ienākumu nodokli. Tāpat Iestāde centīsies nodrošināt objektīvu līdzsvaru ar jau apstiprinātajām shēmām”.

Iestāde ir salīdzinājusi Īslandes iestāžu paziņotās likmes ar tām likmēm, kuras piemēro citās EEZ valstīs apstiprinātajās shēmās:

Īslande	Dānija	Lietuva	Itālija	Norvēģija (25)
Ikviens lielums līdz 25 000NT	Līdz 1 000NT	Līdz 1 000NT	Līdz 1 000NT	Attiecībā uz pirmajiem 1 000 NT nodokli nepiemēro
ISK 30 (EUR 0,17) par 100 NT	EUR 0,90 par 100 NT	EUR 0,93 par 100 NT	EUR 0,90 par 100 NT
	No 1 001NT līdz 10 000NT	No 1 001NT līdz 10 000NT	No 1 001NT līdz 10 000NT	No 1 001NT līdz 10 000NT
	EUR 0,70 par 100 NT	EUR 0,67 par 100 NT	EUR 0,70 par 100 NT	EUR 0,22 par 100 NT
	No 10 001NT līdz 25 000NT	No 10 001NT līdz 25 000NT	No 10 001NT līdz 25 000NT	No 10 001NT līdz 25 000NT
	EUR 0,40 par 100 NT	EUR 0,43 par 100 NT	EUR 0,40 par 100 NT	EUR 0,15 par 100 NT
Vairāk par 25 000NT	Vairāk par 25 000NT	Vairāk par 25 000NT	Vairāk par 25 000NT	Vairāk par 25 000NT
ISK 10 (EUR 0,06) par 100 NT	EUR 0,30 par 100 NT	EUR 0,27 par 100 NT	EUR 0,20 par 100 NT	EUR 0,07 par 100 NT
Visas vērtības ir norādītas par vienu dienu.

Kā redzams iepriekš tabulā, Īslandes shēmā noteiktā nodokļu bāze ir ievērojami zemāka nekā pārējās četrās EEZ valstīs (27).

Komisija ir piekritusi zemākām nodokļa likmēm tikai ļoti īpašos gadījumos (28). Īslandes iestādes nav sniegušas Iestādei informāciju par tādu ārkārtēju apstākļu esamību, kas attaisnotu zemāku likmju piemērošanu.

Iestāde uzskata, ka Īslandes nodokļu bāzes līmenis neatbilst likmēm, kas tiek piemērotas citās EEZ valstīs, jo tas ir ievērojami zemāks un attiecīgi neatbilst Jūrniecības pamatnostādņu 3.1. iedaļas 18. punktam.

3.2.2.    Laika posms, kāds kuģa īpašniekam ir jāpavada tonnāžas nodokļa shēmā

Kuģa īpašniekam ir jāpavada Īslandes tonnāžas nodokļa shēmā trīs gadi.

Iestāde uzskata, ka EBTA valstīs ir piemērojams desmit gadu termiņš (29).

Šī Iestādes pieeja atbilst Komisijas nostājai. Citos apstiprinātajos ES tonnāžas nodokļa režīmos minimālais termiņš ir 10 gadi. Komisija uzsver, ka, dažādās tonnāžas nodokļa shēmās pieļaujot kritēriju dažādošanu, pastāv negodīgu priekšrocību radīšanas risks un ka attiecībā uz tonnāžas nodokļu shēmu līmeni starp dalībvalstīm var rasties konkurence. Tāpēc Komisija bija paudusi bažas par Polijas nodokļa shēmu ar piecu gadu minimālo termiņu, norādot, ka tā var izraisīt nelabvēlīgu diverģenci starp tonnāžas nodokļa sistēmām, jo Polijas nodokļa sistēma var kļūt pievilcīgāka par citām sistēmām un veicināt Kopienā karogu nomaiņu (30).

Iestāde uzskata, ka šis paziņotās shēmas aspekts nav saderīgs ar EEZ līguma 61. pantu.

3.2.3.    Pieeja attiecībā uz kuģu pārvaldnieku sabiedrībām

Lēmumā Nr. 755/08/COL Iestāde ir paudusi bažas par paziņotās shēmas saderību ar EEZ līgumu saistībā ar pieeju attiecībā uz kuģu pārvaldnieku sabiedrībām.

Īslandes iestādes nav sniegušas Iestādei nekādu informāciju, kas kliedētu šīs bažas.

Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus jautājumā par paziņotās shēmas nesaderību ar EEZ līgumu, Iestāde neuzskata par vajadzīgu sīki analizēt jautājumu, ko tā izvirzījusi Lēmumā Nr. 721/07/COL attiecībā uz kuģu pārvaldnieku uzņēmumiem.

3.3.   NOSACĪJUMI NODOKĻA ATMAKSAS SHĒMAI JŪRNIEKIEM

3.3.1.    Regulārie pasažieru pārvadājumi starp EEZ ostām – atbalsts jāpiešķir vienīgi par EEZ jūrnieku nodarbināšanu

Saskaņā ar Jūrniecības pamatnostādņu 3.2. iedaļas 2. punktu atbalsts var izpausties kā samazinātas sociālās aizsardzības iemaksu likmes attiecībā uz EEZ jūrniekiem, kas nodarbināti uz EEZ valstīs reģistrētiem kuģiem, kā arī kā samazinātas ienākumu nodokļa likmes EEZ jūrniekiem, kas nodarbināti uz EEZ valstīs reģistrētiem kuģiem. Īslandes iestādes ir paziņojušas par atbalstu, kas piešķirts attiecībā uz jūrnieku iemaksām, no kurām kuģa īpašnieks var atgūt 90 %.

Saskaņā ar Jūrniecības pamatnostādņu 3.2. iedaļas 2. punktu EEZ jūrnieki ir:

—	EEZ valstu pilsoņi, ja tie strādā uz kuģiem (tostarp uz ro-ro tipa prāmjiem), kuri veic regulāros pasažieru pārvadājumus starp EEZ ostām,

—	visi jūrnieki ar nodokļu saistībām EEZ valstīs visos citos gadījumos.

Īslandes iestādes nav sniegušas jēdziena “jūrnieks” rakstisku definīciju tiesību aktos vai administratīvos aktos, taču ir apstiprinājušas, ka netiek izvirzītas prasības par jūrnieka valstspiederību un patstāvīgo dzīvesvietu. Labumu no shēmas var gūt arī trešo valstu pilsoņi. Lēmumā Nr. 721/07/COL Iestāde ir norādījusi, ka saskaņā ar Jūrniecības pamatnostādņu 3.2. iedaļas 2. punktu attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem starp EEZ ostām atbalstu var piešķirt vienīgi par EEZ jūrnieku nodarbināšanu.

Īslandes iestādes nav sniegušas Iestādei nekādu informāciju, kas apstrīdētu šo novērtējumu.

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Iestāde uzskata, ka šis shēmas aspekts nav saderīgs ar EEZ līgumu.

4.   SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka shēma attiecībā uz jūras transportu, kura izpaužas kā tonnāžas nodokļa shēma un nodokļa atmaksas shēma jūrnieku nodarbināšanai, ir nesaderīga ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

Iestāde saprot, ka, lai gan tiesību aktu pieņemšanas fakts pats par sevi nozīmēja iepriekš minētās paziņošanas procedūras uzsākšanu, maksājumi saskaņā ar oficiālai izmeklēšanai pakļautajiem pasākumiem nav veikti, tāpēc nav jāparedz noteikumi līdzekļu atgūšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Shēma attiecībā uz jūras transportu, kura izpaužas kā tonnāžas nodokļa shēma un nodokļa atmaksas shēma jūrnieku nodarbināšanai, nav saderīga ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas Īslandes iestādes informē EBTA Uzraudzības iestādi par pasākumiem, kas ir veikti, lai nodrošinātu saderību ar to.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Īslandes Republikai.

4. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk tekstā – Iestāde.

(2)  Turpmāk tekstā – EEZ līgums.

(3)  Turpmāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas nolīgums.

(4)  Turpmāk tekstā – 3. protokols.

(5)  Turpmāk tekstā – Jūrniecības pamatnostādnes.

(6)  Pamatnostādnes EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanai un interpretācijai, kuras Iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī turpmāk tekstā – OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ 32. papildinājumā, 3.9.1994., 1. lpp. Turpmāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes. Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/

(7)  2004. gada 14. jūlija Lēmums Nr. 195/04/COL, publicēts OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., un EEZ 26. papildinājumā, 25.5.2006., 1. lpp., kas grozīts ar 2005. gada 14. decembra Lēmumu Nr. 319/05/COL, publicēts OV C 286, 23.11.2006., 9. lpp., un EEZ 57. papildinājumā, 23.11.2006., 31. lpp.

(8)  Publicēts OV C 96, 17.4.2008., 37. lpp., un EEZ 20. papildinājumā, 17.4.2008., 17. lpp.

(9)  Sīkāka informācija par Iestādes un Īslandes iestāžu vairākkārtējo vēstuļu apmaiņu ir pieejama Iestādes lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, Lēmums Nr. 721/07/COL, publicēts OV C 93, 17.4.2008., 37. lpp., un EEZ 20. papildinājumā, 17.4.2008., 17. lpp.

(10)  Skatīt atsauci uz OV 8. zemsvītras piezīmē.

(11)  Jau pastāv Īslandes Kuģu reģistrs, kurš attiecas uz zvejas kuģiem, buru laivām, prāmjiem u. c. un kurš netiks aizstāts ar jauno IIS. Abi reģistri darbosies paralēli.

(12)  Īslandes iestādes ir norādījušas, ka Īslandes valdība ir iesniegusi parlamentam tiesību akta projektu, ar kuru bija plānots atlikt likuma Nr. 38/2007 stāšanos spēkā līdz 2009. gada 1. janvārim. Tiesību akta projekts tika iesniegts parlamentam 2007. gada 28. novembrī un apspriests 2007. gada 4. decembrī. Tomēr par to netika panākta vienošanās, un projekts netika nodots parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā. Tāpēc gan likums Nr. 86/2007, gan likums Nr. 38/2007 stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī.

(13)  Shēmas paziņošanas laikā uzņēmuma ienākumu nodokļa likme bija 18 %. Šī likme tika mainīta uz 15 % ar 2007. gada 7. jūnija likumu (Lög um breyting á lögum nr. 90/2003, um tekjuskatt, með síðari breytingum, og lögum nr. 86/2007, um skattlagningu kaupskipaútgerðar).

(14)  Iestādes konstatēto problēmjautājumu sīka analīze pieejama Lēmuma Nr. 721/07/COL 3. iedaļā.

(15)  Lieta C-156/98, Vācija pret Komisiju, 2000, ECR I-6857,26. punkts.

(16)  Sk. inter alia Valsts atbalsta pamatnostādņu 3. iedaļas 3. punktu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai.

(17)  Lieta C-75/97, Beļģija pret Komisiju, 1999, ECR I-3671, 33. punkts.

(18)  Ja ir spēkā dubultās nodokļu aplikšanas līgumi, tiesības ieturēt nodokli parasti tiks piešķirtas valstij, kurā tiek īstenota uzņēmuma faktiskā vadība, un tas attieksies arī uz darbībām, kas citās EEZ valstīs tiek veiktas ar uzņēmuma filiāles starpniecību u. c. Tāpēc iepriekš izklāstītajā piemērā sabiedrība, kura ir pastāvīgi reģistrēta Īslandē, maksātu Īslandē nodokli arī par ienākumiem, ko tā guvusi ārpus Īslandes teritorijas. Savukārt tonnāžas nodokļa režīmu būtu iespējams attiecināt vienīgi uz peļņu, ko guvis Īslandes Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēts kuģis. Peļņa no citu kuģu darbībām tiktu aplikta ar nodokli saskaņā ar parasto uzņēmuma ienākumu nodokļa shēmu. Īslandes iestādes ir apstiprinājušas šā skaidrojuma pareizību.

(19)  Lieta E-6/98, Norvēģijas valdība pret EBTA Uzraudzības iestādi, 1999, EFTA Court Report, 74. lpp., 34. punkts; lieta E-1/04, Fokus Bank, 2004, EFTA Court Report, 11. lpp., 20. punkts.

(20)  Skatīt, piemēram, lietu C-270/83, Komisija pret Franciju, 1986, ECR 273, 13. punkts, un lietu C-311/97, Royal Bank of Scotland, 1999, ECR-2651, 22. punkts.

(21)  Lieta C-471/04, Keller Holding, 2006, ECR I-2017, 49. punkts.

(22)  Lieta 270/83, Komisija pret Franciju, 1986, ECR 273, 13. punkts; iepriekš minētā lieta C-311/97, Royal Bank of Scotland, 23.–31. punkts, un lieta C-253/03, CLT-UFA SA, 2006, ECR I-1831, 14.–17. punkts.

(23)  Lieta C-221/89, Factotame Ltd. un citi, 1991, ECR 1-3905, 22.–23. punkts.

(24)  2008. gada 3. decembra Lēmumā Nr. 755/08/COL kā prasība dalībai shēmā tika noteikta saikne ar kādas EEZ valsts karogu.

(25)  Norvēģijā pieņēmuma peļņu neaprēķina. Tonnāžas nodokli aprēķina tieši, reizinot nodokļa likmes ar faktisko tonnāžu. Likmes Īslandē, Dānijā, Lietuvā un Itālijā ir pieņēmuma peļņu likmes, attiecībā uz kurām piemēro vietējo parasto uzņēmuma ienākumu nodokli. Tāpēc, neraugoties uz to, ka likmju vērtības Norvēģijā un Īslandē var šķist ļoti tuvas, nodokļu apjomi, ko kuģu īpašnieki faktiski samaksā saskaņā ar šīm likmēm, ievērojami atšķiras. Piemēram, kuģa īpašnieks par 30 000NT lielu tonnāžu Norvēģijā maksātu tonnāžas nodokli aptuveni EUR 46 apmērā, bet Īslandē – aptuveni EUR 7 ().

(26)  Sīkāka informācija pieejama Iestādes lēmumā par Norvēģijas tonnāžas nodokļa shēmu – 2008. gada 3. decembra Lēmums Nr. 755/08/COL.

(27)  Norādītās likmes bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā; tās atspoguļo pastāvošās valūtas likmes. Tomēr Iestāde uzskata, ka Īslandes nodokļu bāze neatbilda citās EEZ valstīs piemērotajām likmēm arī, pirms vēl finanšu krīze bija ietekmējusi Īslandes kronu (sk. Lēmumu Nr. 721/07/COL).

(28)  Skatīt Komisijas Lēmumu 2005/417/EK 2004. gada 30. jūnija attiecībā uz nodokļu pasākumiem, kurus Beļģija plāno īstenot jūras transporta labā, OV L 150, 10.6.2005., 1. lpp. Beļģijas iestādes vēlējās piedāvāt zemākas nodokļa likmes lielākiem kuģiem, kuriem tiktu nomainīti karogi. Beļģijas gadījumā tika noteikta samazināta likme daļai virs 40 000 tonnām, kas tika pieņemta ar nosacījumu, ka kuģis ir jauns vai ir reģistrēts zem trešās valsts karoga piecus gadus pirms tā ievadīšanas Beļģijas sistēmā. Komisijas iebildums pret šo nodokļa bāzes diverģenci bija saistīts ar to, ka zema nodokļa bāze var izkropļot konkurenci, ja tā veicina to kuģu pārnešanu no Kopienas reģistra uz Beļģijas reģistru, kuri pieder kuģu īpašniekiem, kas nav Beļģijas valstspiederīgie.

(29)  Skatīt 2008. gada 3. decembra Lēmumu Nr. 755/08/COL par paziņojumu par grozījumiem Norvēģijas kuģniecībai paredzētajā īpašajā nodokļu sistēmā.

(30)  Lēmums Nr. 93/2006 – Polija.

---