1)

Kopš 2007. gada vidus starpbanku kredīttirgu darbībā vērojami nopietni traucējumi. Tas ir izraisījis likviditātes izsīkšanu banku nozarē un banku nevēlēšanos izsniegt savstarpējus aizdevumus, kā arī aizdot līdzekļus tautsaimniecībai kopumā. Tā kā traucējumi kredītu tirgos pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā ir pastiprinājušies, finanšu krīze ir padziļinājusies, un pasaules ekonomika piedzīvo smagu recesiju.

2)

Ir grūti paredzēt risinājumu finanšu krīzei un pasaules ekonomikas atveseļošanai, ja nav drošas stabilitātes banku nozarē un finanšu sistēmā kopumā. Stabilitāte ir vienīgais līdzeklis, lai atgūtu ieguldītāju uzticību un bankas atsāktu savu parasto kreditēšanas praksi. EEZ valstis attiecīgi ir īstenojušas pasākumus, lai veicinātu banku nozares stabilitāti un atbalstītu kreditēšanu, piemēram, jauna kapitāla ieguldīšanu, izmantojot publisko finansējumu, un valdības garantiju sniegšanu banku aizdevumiem.

3)

Vairākas EEZ valstis ir paziņojušas par savu nodomu papildināt esošos atbalsta pasākumus, pieņemot glābšanas plānu samazinātas vērtības banku aktīviem. Šie paziņojumi, kas izskanēja vienlaikus ar līdzīga rakstura iniciatīvu Amerikas Savienotajās Valstīs, izraisīja EEZ plašākas debates par aktīvu glābšanas plāna – valdības pasākuma banku atbalstam – ieguvumiem. Ņemot vērā šīs debates, Eiropas Komisijas dienesti, apspriedušies ar Eiropas Centrālo banku (ECB), ir sagatavojuši Eiropas Komisijas paziņojumu, kas atbilst šai nodaļai EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs un kura pamatā ir Eurosistēmas 2009. gada 5. februārī izdotie ieteikumi (skatīt 1. pielikumu).

4)

Šīs nodaļas uzmanības centrā ir jautājumi, kas jārisina EBTA valstīm, paredzot, izstrādājot un īstenojot aktīvu glābšanas pasākumus. Vispārējā līmenī šie jautājumi ietver pamatojumu aktīvu glābšanas plānam kā pasākumam, kas paredzēts, lai aizsargātu finanšu stabilitāti un veicinātu banku aizdevumus; ilgāka termiņa apsvērumus par banku nozares dzīvotspēju un budžeta noturību, kas jāņem vērā, paredzot aktīvu glābšanas pasākumus; kā arī nepieciešamību pēc kopējas un saskaņotas pieejas aktīvu glābšanai EEZ, īpaši, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Saistībā ar šādu EEZ pieeju šajā nodaļā iekļauti arī konkrētāki ieteikumi par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu aktīvu glābšanai, vēršot uzmanību uz tādiem jautājumiem kā i) pārskatāmības un informācijas izpaušanas prasības; ii) izmaksu sloga sadalījums starp valsti, akcionāriem un kreditoriem; iii) atbalsta saņēmējiem radīto stimulu saskaņošana ar valsts politiskajiem mērķiem; iv) aktīvu glābšanas pasākumu izstrādes principi samazinātas vērtības aktīvu atbilstīguma, novērtēšanas un pārvaldības izteiksmē; un v) saikne starp aktīvu glābšanu, citiem valdības atbalsta pasākumiem un banku restrukturizāciju.

5)

EEZ valstu 2008. gadā izziņoto glābšanas pasākumu kopumu tuvākais mērķis ir aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai. Vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par pasākumu kopumu efektivitāti, bet ir skaidrs, ka tie ir novērsuši finanšu sabrukuma risku un ir veicinājuši svarīgu starpbanku tirgu darbību. Turpretim aizdevumu izsniegšana reālajai ekonomikai kopš pasākumu kopumu izziņošanas ir attīstījusies nelabvēlīgi, un jaunākā statistika liecina par kredītu pieauguma tempa krasu palēnināšanos. (2) Daudzās EEZ valstīs ziņo par šobrīd plaši izplatītajiem banku kredītu atteikumiem uzņēmumiem, un šķiet, ka kreditēšanas ierobežojumi pārsniedz to, ko varētu attaisnot ar cikliskuma apsvērumiem.

6)

Galvenais iemesls, ar ko skaidrojama nepietiekama kredītu plūsma, ir neskaidrības par samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanu un atrašanās vietu, un tās rada problēmas banku nozarē kopš krīzes sākuma. Neskaidrības par aktīvu novērtējumiem ir ne tikai turpinājušas iedragāt uzticību banku nozarei, bet arī mazinājušas līdz šim veikto valdības atbalsta pasākumu ietekmi. Piemēram, banku rekapitalizācija ir ļāvusi ierobežot aktīvu vērtības samazināšanos, bet bankas lielu daļu šīs kapitāla rezerves ir izmantojušas, lai nodrošinātos pret aktīvu vērtības samazināšanos nākotnē. Bankas jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu samazinātas vērtības aktīvu problēmu. Tās ir iegrāmatojušas būtiskus aktīvu vērtības daļējus norakstījumus (3), veikušas pasākumus, lai ierobežotu zaudējumus, pārklasificējot aktīvus savās bilancēs un pakāpeniski rezervējot papildu kapitālu, lai uzlabotu savu maksātspēju. Tomēr šī problēma nav atrisināta pietiekamā mērā, un negaidītā ekonomiskās lejupslīdes padziļināšanās šobrīd liecina par banku aktīvu kredītkvalitātes tālāku un vēl lielāku pasliktināšanos.

7)

Ar aktīvu glābšanas plāna starpniecību varētu tieši risināt jautājumu, kas saistīts ar neskaidrībām par banku bilanču datu kvalitāti, tādējādi palīdzot atjaunot uzticību šai nozarei. Tas varētu palīdzēt arī novērst risku saistībā ar atkārtotiem banku rekapitalizācijas pasākumiem, jo aktīvu vērtības samazināšanās tendence pastiprinās apstākļos, kad reālā ekonomiskā situācija pasliktinās. Pamatojoties uz iepriekšminēto, vairākas EEZ valstis aktīvi apsver iespēju izmantot samazinātas vērtības banku aktīvu glābšanas plānu kā papildinājumu citiem pasākumiem.

8)

Aktīvu glābšanas pasākumi jāizstrādā un jāīsteno veidā, kas visefektīvāk nodrošina tuvāko mērķu sasniegšanu, kuri paredz aizsargāt finanšu stabilitāti un veicināt banku aizdevumus. Tālab svarīgs jautājums, kas vēl jārisina, ir pietiekamas līdzdalības nodrošināšana aktīvu glābšanas pasākumos, nosakot atbilstīgas cenas un nosacījumus un vajadzības gadījumā ieviešot prasību par obligāto dalību. Tomēr uzsvaru uz aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu nevajadzētu attiecināt tikai uz šiem tuvākajiem mērķiem. Ir svarīgi ņemt vērā arī ilgāka termiņa apsvērumus.

9)

Ja aktīvu glābšanas pasākumus neveiks tā, lai novērstu risku saistībā ar nopietniem starpbanku konkurences traucējumiem (gan EBTA valstu, gan pārrobežu līmenī), ievērojot EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes, tostarp vajadzības gadījumā veicot saņēmēju restrukturizāciju, rezultāts būs strukturāli vājāka EEZ banku nozare, kas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības ražošanas potenciālu kopumā. Turklāt tas var novest pie atkārtotas nepieciešamības pēc valdības intervences šajā nozarē, uzliekot aizvien smagāku slogu publiskajām finansēm. Šādi riski ir nopietni, ņemot vērā valsts iespējamā riska mērogu. Lai ierobežotu šādu ilgāka termiņa zaudējumu risku, valdības intervencei banku nozarē vajadzētu būt pietiekami mērķtiecīgai, iekļaujot tajā rīcības aizsardzības pasākumus, lai bankām radītos stimulus varētu saskaņot ar valsts politiskajiem mērķiem. Šiem pasākumiem vajadzētu būt daļai no kopējiem centieniem atjaunot banku nozares dzīvotspēju, un tiem jābalstās uz nepieciešamo restrukturizāciju. Nepieciešamība pēc restrukturizācijas banku nozarē, kas ir paralēls pasākums valdības atbalstam, sīkāk aplūkota saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem 5. un 6. iedaļā.

10)

Paredzot aktīvu glābšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu, ir būtiski arī, lai EBTA valstis ņemtu vērā budžeta iespējas. Aplēses par kopējiem gaidāmajiem aktīvu vērtības daļējiem norakstījumiem liecina, ka aktīvu glābšanas pasākumu budžeta izmaksas – faktiskās un iespējamās vai abas – varētu būt ievērojamas – gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret EBTA valstu IKP. Valdības atbalsts, izmantojot aktīvu glābšanas (un citus) pasākumus, nebūtu jāsniedz tādā apjomā, kas izraisa bažas par publiskā finansējuma noturību, piemēram, pārmērīgas parādsaistības vai finanšu problēmas. Šādi apsvērumi ir jo īpaši svarīgi pašreizējā situācijā, kad budžeta deficīts palielinās, publiskā parāda līmenis pieaug un pastāv problēmas ar valsts obligāciju emisiju.

11)

Konkrētāk, budžeta situācija EBTA valstīs būs svarīgs apsvērums, izvēloties pārvaldības mehānismu aktīviem, kuriem piemēro glābšanas pasākumus, proti, aktīvu pirkumus, aktīvu apdrošināšanu, aktīvu mijapmaiņas darījumus vai šādu pasākumu kombinējumu. (4) Dažādām pieejām, ko piemēro aktīvu glābšanai, nevar būt būtiski atšķirīga ietekme uz budžeta uzticamību, jo finanšu tirgi droši vien diskontētu iespējamos zaudējumus, pamatojoties uz līdzīgiem principiem. (5) Tomēr pieejai, kas paredz samazinātas vērtības aktīvu tiešo pirkšanu, varētu būt tūlītēja ietekme uz budžeta rādītājiem un valdības finansējumu. Kaut arī samazinātas vērtības aktīvu pārvaldības mehānisma izvēle ir katras EBTA valsts ziņā, varētu paredzēt kombinēto pieeju, saskaņā ar kuru nedrošos aktīvus nodala no banku bilances atsevišķā struktūrvienībā (vai nu bankās, vai ārpus tām), kura zināmā mērā saņem valdības garantiju priekšrocības. Šāda pieeja ir visnotaļ pievilcīga, jo tai ir daudzas aktīvu pirkšanas metodes priekšrocības, raugoties no banku sistēmas uzticamības atjaunošanas viedokļa, un tā vienlaicīgi ierobežo tūlītēju ietekmi uz budžetu.

12)

Ņemot vērā ierobežotos budžeta resursus, būtu lietderīgi koncentrēt aktīvu glābšanas pasākumus uz ierobežotu skaitu sistēmiskas nozīmes banku. Dažās EBTA valstīs aktīvu glābšanas pasākumi bankām var būt būtiski ierobežoti saistībā ar šo valstu esošajiem budžeta ierobežojumiem un/vai šo valstu banku bilances apjomu attiecībā pret IKP.

13)

Izvērtējot aktīvu glābšanas pasākumu veidu, tuvākie finanšu stabilitātes un banku kreditēšanas mērķi ir jāsaskaņo ar nepieciešamību novērst ilgāka termiņa zaudējumus banku nozarei EEZ, EEZ tirgum un tautsaimniecībai kopumā. To visefektīvāk var sasniegt, izmantojot kopēju un saskaņotu pieeju EEZ, kas ietver šādus plašākus mērķus:

14)

Saskaņošana starp EEZ valstīm būtu nepieciešama tikai vispārējā līmenī, un to varētu nodrošināt, saglabājot pietiekamu elastību, lai pasākumus varētu pielāgot atsevišķo banku konkrētajām situācijām. Ja nebūs pietiekamas saskaņošanas ex ante, daudzus no šiem mērķiem varēs izpildīt tikai tad, ja tiks noteiktas valsts atbalsta kontroles papildu prasības ex post. Tālab kopējie ieteikumi par glābšanas pasākumu pamatelementiem varētu palīdzēt līdz minimumam samazināt nepieciešamību pēc korekcijām un pielāgojumiem, kas veicami pēc novērtēšanas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šādi ieteikumi ir sniegti turpmākajās iedaļās.

15)

Parasti banku pienākums ir novērtēt risku aktīviem, ko tās iegādājas, un nodrošināt, lai tās varētu segt jebkādus ar šiem aktīviem saistītos zaudējumus. (6) Tomēr var paredzēt arī aktīvu glābšanas pasākumus, lai veicinātu finanšu stabilitāti. Publiskie aktīvu glābšanas pasākumi ir valsts atbalsts, ciktāl tie atbrīvo saņēmējbanku no nepieciešamības reģistrēt vai nu zaudējumus, vai rezervi iespējamiem zaudējumiem saistībā ar tās samazinātas vērtības aktīviem (vai atlīdzina no tiem izrietošās sekas) un/vai ļauj izmantot statūtkapitālu citiem mērķiem. Īpaši tas raksturīgs tajos gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvus pērk vai apdrošina par vērtību, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai kad garantijas cena nenodrošina valstij pietiekamu kompensāciju par tās iespējamām maksimālajām saistībām, ko tā uzņemas saskaņā ar garantiju. (7)

16)

Tomēr ikvienam atbalstam, ko sniedz aktīvu glābšanas pasākumiem, būtu jāatbilst nepieciešamības, proporcionalitātes un konkurences traucējumu minimizēšanas vispārējiem principiem. Šāda palīdzība ietver nopietnus konkurences traucējumus starp saņēmējbankām un bankām, kas nav saņēmējbankas, kā arī starp saņēmējbankām, kuru vajadzību līmenis ir atšķirīgs. Bankas, kuras nav saņēmējbankas un kuras pamatā ir finansiāli stabilas bankas, var uzskatīt par savu pienākumu paredzēt valdības intervenci, lai saglabātu savu konkurētspēju tirgū. Līdzīgi konkurences traucējumi var rasties arī starp EEZ valstīm, izraisot risku saistībā ar sacensību par subsīdiju piedāvājumiem starp EEZ valstīm (mēģinot glābt savas bankas, neņemot vērā sekas, kādas tas varētu atstāt uz bankām citās EEZ valstīs) un virzoties uz finansiālu protekcionismu un iekšējā tirgus sadrumstalotību. Tādēļ dalībai aktīvu glābšanas shēmā būtu jāpiemēro skaidri definēti un objektīvi kritēriji, lai novērstu iespēju atsevišķām bankām izmantot nepamatotas priekšrocības.

17)

EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk – “Iestāde”) savās Pamatnostādnēs par finanšu iestādēm noteica principus, kas regulē valsts atbalsta noteikumu un jo īpaši EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu jebkuram banku atbalsta pasākumam, ņemot vērā globālo finanšu krīzi. (8) Pēc tam Valsts atbalsta pamatnostādņu jaunajā nodaļā Iestāde sniedza sīkākus norādījumus par šo principu praktisko piemērošanu rekapitalizācijai. (9) Tādā pašā garā turpmāk minētājās pamatnostādnēs, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, uzskaitīti aktīvu glābšanas pasākumu vai shēmu pamatelementi, kas nosaka to efektivitāti un ietekmi uz konkurenci. Šīs pamatnostādnes ir vienādi piemērojamas visām bankām, kas izmanto aktīvu glābšanas pasākumu sniegtās priekšrocības, neatkarīgi no to individuālās situācijas, bet to piemērošanas praktiskās sekas var atšķirties atkarībā no riska profila un saņēmēja dzīvotspējas. Šo pamatnostādņu principi piemērojami pēc analoģijas, ja divas vai vairāk EEZ valstis saskaņo pasākumus, kas paredzēti pārrobežu banku aktīvu glābšanai.

18)

Šo pamatnostādņu mērķis ir noteikt saskaņotus principus un nosacījumus, lai pēc iespējas nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu efektivitāti EEZ tirgū, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi atgriezties normālos tirgus apstākļos, saglabājot pietiekamu elastību, lai pielāgotos konkrētajām iezīmēm vai paredzētu papildu pasākumus vai procedūras individuālā vai valsts līmenī finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Efektīvu aktīvu glābšanas pasākumu rezultātā tiktu saglabāti aizdevumi reālajai ekonomikai.

19)

Ikviena aktīvu glābšanas pasākuma pamatā ir nepieciešamība skaidri apzināt bankas aktīvu problēmas apmērus, tās patieso maksātspēju pirms atbalsta sniegšanas un tās izredzes atgūt dzīvotspēju, ņemot vērā visus iespējamos alternatīvos risinājumus, lai veicinātu nepieciešamo restrukturizācijas procesu, novērstu traucējumus stimulu radīšanā visiem dalībniekiem un izvairītos no valsts resursu izniekošanas, ja tie neveicina normālas kredītu plūsmas atsākšanos reālajā ekonomikā.

20)

Tādēļ, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka varētu rasties atkārtota nepieciešamība pēc valsts intervences to pašu saņēmēju labā, būtu jāizpilda šādi kritēriji kā priekšnosacījums aktīvu glābšanas pasākumu priekšrocību izmantošanai.

21)

Parasti bankām ir jāsedz pilnā apmērā zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Tam vispirms ir nepieciešama pilnīga ex ante pārskatāmība un informācijas izpaušana, kam seko aktīvu pareizs novērtējums pirms valdības intervences un pareiza valsts atlīdzība par aktīvu glābšanas pasākumu neatkarīgi no tā veida, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un izmaksu sloga sadalījumu neatkarīgi no izraudzītā konkrētā modeļa. Šo elementu kombinējumam būtu jānodrošina vispārēja konsekvence attiecībā uz sloga sadalījumu dažādiem valsts atbalsta veidiem, ņemot vērā dažādo palīdzības veidu atšķirīgos elementus. (12)

22)

Tiklīdz aktīvi ir pienācīgi novērtēti un zaudējumi ir pareizi noteikti (13) un ja bez valsts intervences bankai varētu rasties tehniskās maksātnespējas situācija, banka būtu jānodod administrēšanai tiesā vai tiesiski pareizi jālikvidē atbilstoši EEZ un valsts tiesību aktiem. Šādā situācijā, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticību, varētu būt lietderīgi nodrošināt aizsardzību vai garantijas obligāciju turētājiem. (14)

23)

Ja finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ banku nav ieteicams nodot administrēšanai tiesā vai tiesiski pareizi likvidēt (15), bankai varētu piešķirt palīdzību garantiju vai aktīvu pirkuma veidā, ierobežojot to līdz stingri noteiktam minimumam, lai bankas varētu turpināt savu darbību laikposmā, kāds nepieciešams, lai izstrādātu plānu restrukturizācijai vai tiesiski pareizai likvidācijai. Šādā gadījumā varētu sagaidīt, ka arī akcionāri sedz zaudējumus, vismaz līdz brīdim, kad tiek sasniegts kapitāla pietiekamības regulatīvo prasību minimums. Varētu paredzēt arī iespēju nacionalizēt banku.

24)

Ja nav iespējams nodrošināt izmaksu sloga pilnīgu sadalījumu ex ante, būtu jāprasa, lai banka piedalās zaudējumu vai riska segšanā vēlākā posmā, izmantojot, piemēram, zaudējumu apvērses klauzulas vai apdrošināšanas shēmas gadījumā – klauzulu “par pirmo zaudējumu”, kas jāsedz bankai (parasti vismaz 10 % apmērā), un klauzulu “par atlikušās daļas riska dalīšanu”, ar kuru starpniecību banka piedalās jebkuru papildu zaudējumu segšanā līdz noteiktai procentuālajai daļai (parasti līdz vismaz 10 %). (16)

25)

Parasti, jo mazāks sākotnējais ieguldījums, jo lielāka nepieciešamība pēc akcionāru ieguldījuma vēlākā posmā, izmantojot valsts zaudējumu pārvēršanu bankas akcijās un/vai papildu kompensācijas pasākumus, lai ierobežotu konkurences traucējumus, izvērtējot nepieciešamo restrukturizāciju.

26)

Samazinātas vērtības aktīvu glābšanas programmās principā būtu jāparedz sešu mēnešu termiņš dalības pieteikumu iesniegšanai, skaitot no valdības shēmas sākšanas dienas. Tas ierobežos banku centienus novēlot nepieciešamās informācijas izpaušanu, cerot uz izdevīgākiem glābšanas pasākumiem vēlākā datumā, un veicinās banku problēmu ātru atrisināšanu, pirms ekonomikas lejupslīde vēl vairāk pasliktinās esošo situāciju. Šo sešu mēnešu laikā bankas varēs iesniegt atbilstīgus aktīvu grozus, uz kuriem attiecināmi aktīvu glābšanas pasākumi, ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu. (17)

27)

Var nākties izstrādāt atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu to, ka valdības pasākumā piedalās tās bankas, kurām aktīvu glābšanas programmas ir visvairāk nepieciešamas. Šādi mehānismi varētu ietvert prasību par obligāto dalību programmā, un tiem būtu jāparedz vismaz prasība par obligātu informācijas izpaušanu uzraudzības iestādēm. Visām bankām noteiktais pienākums informēt par samazinātas vērtības aktīvu problēmu apmēru palīdzēs skaidri apzināt nepieciešamību pēc aktīvu glābšanas shēmas EBTA valstu līmenī un vajadzīgo apjomu.

28)

Ja dalība nav obligāta, shēma var ietvert atbilstošus stimulus (tādus kā garantiju vai tiesību nodrošināšana esošajiem akcionāriem, lai tie nākotnē varētu piedalīties privāta kapitāla piesaistīšanā uz izdevīgiem noteikumiem), lai veicinātu banku vēlmi izmantot šo shēmu, neatkāpjoties no pārskatāmības un informācijas izpaušanas, godprātīga novērtējuma un izmaksu sloga sadales principiem.

29)

Dalība pēc noteiktā sešu mēnešu pieteikšanās termiņa izbeigšanās būs iespējama tikai ārkārtēju un neparedzētu apstākļu gadījumā, par kuriem banka nav atbildīga (18), un izpildot stingrākus nosacījumus, piemēram, lielāka atlīdzība valstij un/vai apjomīgāki kompensācijas pasākumi.

30)

Aktīvu glābšanas pasākumu pieejamībai vienmēr vajadzētu būt atkarīgai no vairākiem atbilstošiem rīcības ierobežojumiem. Proti, saņēmējbankām būtu jāievēro aizsardzības pasākumi, kuri nodrošina, ka glābšanas pasākumu ietekme uz kapitālu tiek izmantota kredītu izsniegšanai, lai pienācīgi apmierinātu pieprasījumu atbilstoši komerckritērijiem un nediskriminācijas principam, nevis lai finansētu izaugsmes stratēģiju (jo īpaši finansiāli stabilu banku iegādi), kaitējot konkurentiem.

31)

Būtu jāparedz arī ierobežojumi dividenžu politikai un maksimālais atalgojums banku vadītājiem. Būtu jānosaka rīcības ierobežojumu konkrētais veids, pamatojoties uz proporcionalitātes novērtējumu un ņemot vērā dažādos faktorus, kas var ietvert arī restrukturizācijas nepieciešamību (skatīt 6. iedaļu).

32)

Nosakot glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu klāstu, jārod līdzsvars starp tūlītējas finanšu stabilitātes mērķi un nepieciešamību vidējā termiņā nodrošināt atgriešanos pie normālas tirgus darbības. Šķiet, ka aktīvi, kurus parasti dēvē par “toksiskiem aktīviem” (piemēram, ASV ar hipotēku nodrošinātie vērtspapīri un ar tiem saistītie riska ieguldījumu fondi un atvasinātie instrumenti) un kuri ir izraisījuši finanšu krīzi un lielā mērā kļuvuši nelikvīdi vai kuriem piemēro ievērojamas vērtības samazinājuma korekcijas, ir iemesls lielākajai daļai neskaidrību un skepticismam par banku dzīvotspēju. Attiecinot atbilstīgo aktīvu klāstu tikai uz šādiem aktīviem, tiktu ierobežots valsts iespējamo zaudējumu risks un tiktu veicināta konkurences traucējumu novēršana. (19) Tomēr pārāk ierobežoti glābšanas pasākumi būtu saistīti ar risku, ka var neizdoties atjaunot uzticību banku nozarei, ņemot vērā atšķirības starp konkrētajām problēmām, ar kurām saskaras dažādas EEZ valstis un bankas, un apmēru, kādā vērtības samazināšanās ir skārusi arī citus aktīvus. Tas varētu veicināt pragmatiskas pieejas, tostarp elastīguma elementu, izmantošanu, kas nodrošinātu to, ka citi aktīvi arī saņem glābšanas pasākumu priekšrocības atbilstošā apmērā un pienācīgi pamatotos gadījumos.

33)

Atbilstīgo aktīvu noteikšanai ir nepieciešama kopēja un saskaņota EEZ pieeja glābšanas pasākumiem, lai novērstu konkurences traucējumus starp EEZ valstīm un EEZ banku nozarē un lai ierobežotu stimulus pārrobežu bankām iesaistīties arbitrāžā starp dažādiem valstu glābšanas pasākumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci atbilstīgu aktīvu noteikšanā visās EEZ valstīs, būtu jādefinē aktīvu kategorijas (“grozi”), kas atspoguļo pašreizējās vērtības samazināšanās apmēru. Sīkāki norādījumi par šo kategoriju definīciju sniegti 3. pielikumā. Šādu aktīvu kategoriju izmantošana veicinātu banku un to riska profilu salīdzināšanu EEZ. Tad EBTA valstīm būtu jāizlemj, kuras aktīvu kategorijas un kādā apmērā iekļaujamas glābšanas pasākumu programmās, pamatojoties uz Iestādes izvērtējumu par izvēlēto aktīvu vērtības samazināšanās pakāpi.

34)

Būtu jāizstrādā samērīga pieeja, lai EBTA valsts, kuras banku nozari papildus ir ietekmējuši citi faktori tādā apmērā, kas apdraud tās finanšu stabilitāti (piemēram, tā sauktā burbuļa pārsprāgšana tās nekustamā īpašuma tirgū), varētu attiecināt atbilstīgumu arī uz labi definētām aktīvu kategorijām, kas atbilst šiem sistēmiskajiem draudiem, ja ir pienācīgs pamatojums un nav kvantitatīvu ierobežojumu.

35)

Varētu paredzēt arī papildu elastību, dodot bankām iespēju izmantot glābšanas pasākumu priekšrocības tiem samazinātas vērtības aktīviem, kuri neatbilst iepriekš izklāstītajiem atbilstīguma kritērijiem, neizvirzot prasību iesniegt konkrētu pamatojumu, vismaz 10–20 % apmērā no aktīvu glābšanas mehānismā iekļautās attiecīgās bankas kopējiem aktīviem, ņemot vērā dažādo EBTA valstu un banku atšķirīgos apstākļus. Turpretim aktīvus, kurus šobrīd nevar uzskatīt par samazinātas vērtības aktīviem, nevajadzētu iekļaut glābšanas programmā. Aktīvu glābšanas pasākumam nevajadzētu būt beztermiņa līdzeklim, kas nodrošina pret recesijas sekām nākotnē.

36)

Parasti, jo plašāks atbilstības kritēriju loks un jo lielāka attiecīgo aktīvu proporcija bankas portfelī, jo izvērstāka būs restrukturizācija un iespējas izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem. Katrā ziņā Iestāde neuzskatīs aktīvus par glābšanas pasākumiem atbilstīgiem aktīviem, ja tie būs iekļauti saņēmējbankas bilancē pēc noteiktā termiņa beigu datuma un pirms glābšanas programmas izziņošanas. (20) Pretējā gadījumā tas novestu pie aktīvu arbitrāžas un izraisītu nepieļaujamu morālu kaitējumu, radot bankām stimulus atturēties no turpmākās kreditēšanas un citu ieguldījumu riska pienācīgas novērtēšanas un tādējādi atkārtot tās pašas kļūdas, kas bija par iemeslu pašreizējai finanšu krīzei. (21)

37)

Pareiza un konsekventa pieeja aktīvu, tostarp sarežģītāku un mazāk likvīdu aktīvu, novērtēšanai ir galvenais faktors, kas novērš pārmērīgus konkurences traucējumus un ļauj izvairīties no sacensības par subsīdiju piedāvājumiem starp EEZ valstīm. Novērtēšana būtu jāveic, izmantojot EEZ līmenī noteiktu vispārēju metodiku, kas Iestādei būtu rūpīgi jāsaskaņo ex ante ar visām EBTA valstīm, lai nodrošinātu aktīvu glābšanas pasākumu maksimālu efektivitāti un samazinātu traucējumu un kaitīgas arbitrāžas risku, īpaši pārrobežu bankām. Var rasties nepieciešamība izmantot alternatīvas metodes, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus saistībā ar, piemēram, attiecīgo datu savlaicīgu pieejamību, ja šīs metodes nodrošina līdzvērtīgu pārskatāmību. Katrā ziņā atbilstīgajām bankām būtu jānovērtē savi portfeļi katru dienu, kā arī regulāri un bieži jāsniedz informācija valstu iestādēm un to uzraudzības iestādēm.

38)

Ja aktīvu novērtēšana izrādās sevišķi sarežģīta, var paredzēt alternatīvas pieejas, piemēram, finansiāli stabilas bankas izveidi, saskaņā ar kuru valsts pirktu drošos aktīvus un nevis aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies. Bankas iegāde valsts īpašumā (tostarp nacionalizācija) varētu būt alternatīvs variants, lai veiktu novērtēšanu ilgākā termiņā saistībā ar restrukturizāciju vai tiesiski pareizu likvidāciju, tādējādi novēršot jebkādas neskaidrības par attiecīgo aktīvu pareizo vērtību. (22)

39)

Pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle).

40)

Otrajā posmā samazinātas vērtības aktīviem piešķirtā vērtība saistībā ar aktīvu glābšanas programmu (“pārveduma vērtība”) noteikti būs augstāka par pašreizējo tirgus cenu, lai sasniegtu cerētos glābšanas pasākumu rezultātus. Lai nodrošinātu konsekvenci atbalsta saderīguma novērtēšanā, Iestāde izmantotu pārveduma vērtību, kas atspoguļo aktīvu pamatā esošo ilgtermiņa ekonomisko vērtību (“reālo ekonomisko vērtību”), pamatojoties uz pamatā esošo naudas plūsmu un ilgākiem termiņiem, kā pieņemamu atsauces vērtību, kura norāda uz atbalsta summas kā nepieciešamā minimuma atbilstību. Būs jāparedz vienoti diskonti, kas piemērojami dažām aktīvu kategorijām, lai tuvinātos to aktīvu reālajai ekonomiskajai vērtībai, kuri ir tik sarežģīti, ka izstrādāt ticamas prognozes par to attīstību tuvākajā nākotnē praktiski nebūtu iespējams.

41)

Tādējādi pārveduma vērtībai aktīvu pirkuma vai aktīvu apdrošināšanas (23) gadījumā būtu jābalstās uz to reālo ekonomisko vērtību. Turklāt ir jānodrošina pietiekama atlīdzība valstij. Ja EBTA valstis uzskata par nepieciešamu (īpaši, lai izvairītos no tehniskās maksātnespējas) izmantot aktīvu pārveduma vērtību, kas pārsniedz aktīvu reālo ekonomisko vērtību, pasākumā iekļautais atbalsta elements ir attiecīgi lielāks. Tāda prakse ir pieļaujama tikai tad, ja tā ietver tālejošu restrukturizāciju un tādu nosacījumu ieviešanu, kuri ļauj atgūt šo papildu atbalstu vēlākā posmā, piemēram, izmantojot zaudējumu apvērses mehānismus.

42)

Novērtēšanas procesā attiecībā uz tirgus vērtību un reālo ekonomisko vērtību, kā arī attiecībā uz atlīdzību valstij būtu jāievēro tie paši pamatprincipi un procesi, kas uzskaitīti 4. pielikumā.

43)

Izvērtējot novērtēšanas metodes, ko EBTA valstis ierosinājušas piemērot aktīvu glābšanas pasākumiem, un to īstenošanu individuālos gadījumos, Iestāde var konsultēties ar novērtēšanas ekspertiem. (24) Iestāde izmantos arī ES līmenī izveidoto institūciju speciālās zināšanas, lai nodrošinātu novērtēšanas metodiku konsekvenci.

44)

EBTA valstīm, pamatojoties uz 4. iedaļā izklāstītajām izvēles iespējām, ir jāizvēlas vispiemērotākais modelis palīdzības sniegšanai bankām saistībā ar aktīviem, ņemot vērā samazinātas vērtības aktīvu problēmu, attiecīgo banku situāciju un budžeta apsvērumus. Valsts atbalsta kontroles mērķis ir nodrošināt, lai izvēlētā modeļa elementi tiktu izstrādāti tā, lai nodrošinātu vienādu režīmu un novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus.

45)

Kaut arī konkrētie cenu noteikšanas mehānismi atbalsta pasākumiem var atšķirties, to atšķirīgajiem elementiem nevajadzētu būtiski ietekmēt attiecīgo izmaksu sloga sadalījumu starp valsti un saņēmējbankām. Pamatojoties uz pareizu novērtējumu, aktīvu pārvaldības uzņēmējsabiedrības kopējam finanšu mehānismam, apdrošināšanai vai kombinētajam risinājumam būtu jānodrošina to, ka bankai būs jāuzņemas segt tādu pašu zaudējumu daļu. Tālab varētu paredzēt zaudējumu apvērses klauzulas. Visām shēmām kopumā ir jānodrošina, lai saņēmējbankas segtu zaudējumus, kas radušies aktīvu pārveduma rezultātā (skatīt papildus 50. punktu un 11. zemsvītras piezīmi).

46)

Neatkarīgi no modeļa, lai veicinātu bankas koncentrēšanos uz dzīvotspējas atjaunošanu un novērstu iespējamos interešu konfliktus, funkcionālā un organizatoriskā līmenī ir jānodrošina skaidrs nodalījums starp saņēmējbanku un tās samazinātas vērtības aktīviem, īpaši attiecībā uz to pārvaldību, personālu un klientūru.

47)

Ja vajadzīgs, 5. pielikumā var iepazīties ar sīkiem norādījumiem par šo pamatnostādņu ietekmi uz valsts atbalsta procedūrām saistībā ar sākotnējo paziņojumu par atbalstu un restrukturizācijas plānu novērtējumu.

48)

Iepriekšminētie principi un nosacījumi nosaka pamatu aktīvu glābšanas pasākumu izstrādei saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Šajā kontekstā valsts atbalsta noteikumu mērķis ir nodrošināt minimālo atbalstu ar vismazāk traucējošu ietekmi, lai saņēmējbankām novērstu riskus, kas saistīti ar aktīvu atsevišķu kategoriju, un lai sagatavotu stingru pamatu ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanai bez valsts atbalsta palīdzības. Lai arī samazinātas vērtības aktīviem piemērojamais režīms saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem ir nepieciešams, lai atgūtu banku dzīvotspēju, pats par sevi tas nav pietiekams, lai sasniegtu šo mērķi. Atkarībā no katras bankas situācijas un rakstura tām būs jāveic atbilstīgi pasākumi savās interesēs, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē un nodrošinātu ilgtspējīgu rentabilitāti.

49)

Saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši glābšanas vai pārstrukturēšanas jomā, šādu aktīvu glābšanas veidu var uzskatīt par strukturālu operāciju, kurai nepieciešams šāds trīs nosacījumu izvērtējums: i) pietiekams saņēmēju ieguldījums, lai segtu samazinātas vērtības aktīvu programmas izmaksas; ii) atbilstīga rīcība, lai nodrošinātu dzīvotspējas atgūšanu; un iii) nepieciešamie pasākumi, lai novērstu konkurences traucējumus.

50)

Pirmā nosacījuma izpildi varētu nodrošināt, izpildot iepriekšējās nodaļās noteiktās prasības, īpaši prasības, kas saistītas ar informācijas izpaušanu, novērtēšanu, cenu noteikšanu un izmaksu sloga sadali. Tas nodrošinās saņēmēja ieguldījumu, kas atbilst vismaz kopējiem zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar aktīvu pārvešanu valstij. Ja tas nav fiziski iespējams, atbalstu var tomēr atļaut izņēmuma kārtā, piemērojot stingrākas prasības attiecībā uz pārējiem diviem nosacījumiem.

51)

Prasības par dzīvotspējas atgūšanu un nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem konkurences traucējumu novēršanai tiks noteiktas katrā lietā atsevišķi. Attiecībā uz otro nosacījumu par nepieciešamību atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju jāatzīmē, ka aktīvu glābšana var sekmēt šā mērķa sasniegšanu. Pēc iespējamo riska faktoru pilnīgas izvērtēšanas un apsvēršanas dzīvotspējas izvērtējumam būtu jāapliecina bankas kapitāla pašreizējā un turpmākā pietiekamība. (25)

52)

Pēc aktīvu glābšanas pasākumu sākotnējās apstiprināšanas Iestādes novērtējums par nepieciešamās pārstrukturēšanas apmēru tiks sniegts, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs par banku rekapitalizāciju noteiktie kritēriji, bankas aktīvu daļa, uz kuru attiecas glābšanas pasākumi; šādu aktīvu pārvešanas cena salīdzinājumā ar tirgus cenu; paredzēto samazinātas vērtības aktīvu glābšanas pasākumu konkrētās iezīmes; kopējais valsts riska darījumu apmērs saistībā ar bankas riska svērtajiem aktīviem; saņēmējbankas problēmu raksturs un cēlonis; kā arī bankas darījumu modeļa un ieguldījumu stratēģijas stabilitāte. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par saņēmējbankas situāciju, tā ņems vērā arī jebkuras citas piešķirtās valsts garantijas vai veikto valsts rekapitalizāciju. (26)

53)

Ilgtermiņa dzīvotspējas kritērijs nosaka, ka bankai jāspēj izdzīvot bez valsts atbalsta, un ietver skaidrus plānus par visa saņemtā valsts kapitāla izpirkšanu un atteikšanos no valsts garantijām. Atkarībā no šā novērtējuma rezultātiem pārstrukturēšanas pasākumiem būs jāietver bankas stratēģijas un darbības padziļināta pārskatīšana, tostarp, piemēram, attiecībā uz pamatdarbību, uzņēmējdarbības modeļu pārorientēšanu, uzņēmējdarbības struktūru/meitasuzņēmumu slēgšanu vai atsavināšanu, izmaiņām aktīvu un pasīvu pārvaldībā un citām izmaiņām.

54)

Visaptverošu pārstrukturēšanu uzskatīs par nepieciešamu gadījumos, kad samazinātas vērtības aktīvu pienācīgs novērtējums saskaņā ar 5.5. iedaļā un 4. pielikumā noteiktajiem principiem atspoguļos to, ka bez valsts intervences banku pašu kapitāla vērtība būtu negatīva/tās būtu tehniski maksātnespējīgas. Par šādas visaptverošas pārstrukturēšanas nepieciešamību parasti liecina atkārtoti atbalsta pieprasījumi un atkāpes no vispārīgajiem principiem, kas izklāstīti iepriekšējās iedaļās.

55)

Visaptveroša pārstrukturēšana būtu nepieciešama arī tad, ja banka jau ir saņēmusi jebkāda veida valsts atbalstu, kas vai nu palīdz segt vai novērst zaudējumus, vai arī tā kopējā summa pārsniedz 2 % no kopējiem bankas riska svērtajiem aktīviem. Šādā gadījumā ir pienācīgi jāņem vērā katra saņēmēja situācijas konkrētās iezīmes. (27)

56)

Dzīvotspējas atgūšanai nepieciešamo pasākumu grafikā tiks ņemta vērā attiecīgās bankas konkrētā situācija, kā arī vispārējā situācija banku nozarē, nepamatoti neaizkavējot nepieciešamo pielāgojumu īstenošanu.

57)

Treškārt, nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmērs būtu jāapsver, pamatojoties uz konkurences traucējumiem, ko rada atbalsts. Tas var ietvert rentablo uzņēmējdarbības struktūru vai meitasuzņēmumu racionalizāciju vai atsavināšanu, vai arī apņemšanos ierobežot komerciālas darbības izvēršanu.

58)

Kompensācijas pasākumus uzskatīs par nepieciešamiem gadījumos, kad saņēmējbanka neizpilda iepriekšējos punktos minētos nosacījumus, jo īpaši informācijas izpaušanas, novērtēšanas, cenu noteikšanas un izmaksu sloga sadales jomā.

59)

Iestāde izvērtēs nepieciešamo kompensācijas pasākumu apmēru, pamatojoties uz atbalsta radīto konkurences traucējumu novērtējumu un jo īpaši uz šādiem faktoriem: atbalsta kopējā summa, ietverot atbalstu, kas izriet no garantiju un rekapitalizācijas pasākumiem; to samazinātas vērtības aktīvu apmērs, uz kuriem attiecas pasākums; aktīva radīto zaudējumu daļa; bankas vispārējā stabilitāte; to aktīvu riska profils, uz kuriem attiecas glābšanas pasākumi; bankas riska pārvaldības kvalitāte; maksātspējas koeficientu līmenis, ja atbalsts nav sniegts; saņēmējbankas pozīcija tirgū un konkurences traucējumi, ko rada bankas nepārtraukta darbība tirgū; kā arī atbalsta ietekme uz banku nozares struktūru.

60)

Ņemot vērā finanšu un ekonomisko situāciju, kas prasa tūlītēju rīcību, šo Valsts atbalsta pamatnostādņu nodaļu piemēro no tās pieņemšanas dienas.