28.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 54/21

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 226/06/COL

(2006. gada 19. jūlijs)

par atbalstāmo apgabalu plānu un atbalsta apmēriem (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu, kā arī minētā līguma 26. protokolu,

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par uzraudzības iestādes un Eiropas Kopienu Tiesas izveidošanu (3) un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu un II daļas 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes (4) un jo īpaši pamatnostādņu 25.B nodaļu “Valstu reģionālais atbalsts 2007.–2013. gadam”,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Norvēģijas Karalistes Valsts pārvaldes un reformu lietu ministrijas 2006. gada 12. jūnija vēstulē, kas Iestādē saņemta un reģistrēta 2006. gada 12. jūnijā (Pasākums Nr. 377954), Norvēģijas valsts iestādes saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu paziņoja par jaunu atbalstāmo apgabalu plānu un atbalsta apmēriem Norvēģijā, kas piemērojami no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Priekšvēsture

Iestāde 2006. gada 6. aprīļa vēstulē Norvēģijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā (Pasākums Nr. 369211) informēja Norvēģijas valsts iestādes par to, ka Iestāde pieņēmusi jaunas pamatnostādnes attiecībā uz reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam kā jaunu 25.B nodaļu Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Turklāt saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Iestāde ierosināja, lai Norvēģijas valsts iestādes piekrīt atbilstīgajiem pasākumiem, kas noteikti Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.8. nodaļā (5).

Norvēģijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2006. gada 10. maija vēstulē, kas Iestādē saņemta un reģistrēta 2006. gada 11. maijā (Pasākums Nr. 373737), Norvēģijas valsts iestādes piekrita ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem.

Valsts atbalsta pamatnostādņu jaunajā 25.B nodaļā noteikts, ka valsts ieguldījumu atbalsts var tikt piešķirts, lai veicinātu tālāku ekonomisko attīstību atsevišķos nelabvēlīgos reģionos. Lai EBTA valstis varētu piešķirt šādu atbalstu, Iestādei jāpaziņo un jāapstiprina atbalstāmo apgabalu plāns.

Reģioni ar zemu apdzīvotības blīvumu, kas sākotnēji definēti kā NUTS III līmeņa (6) reģioni ar mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, atbilstu iekļaušanai plānā. Tomēr, definējot atbalstāmos apgabalus, pastāv zināmas pielaides iespējas. NUTS III līmeņa reģionu daļas arī var pretendēt, ja šajās daļās ir zems apdzīvotības blīvums, ja tā rezultātā iedzīvotāju kopskaits atbalstāmajos apgabalos nepalielinās un ja šie apgabali robežojas ar NUTS III līmeņa reģioniem, kas atbilst zemās apdzīvotības kritērijam.

3.   Ierosinātā plāna apraksts

3.1.   Metodoloģija un pārklājums: ģeogrāfiskās vienības

Norvēģijā NUTS III līmeņa reģioni atbilst apgabaliem, bet NUTS V līmeņa reģioni – pašvaldībām. Norvēģijā šobrīd ir 19 apgabali un 431 pašvaldība (7).

Norvēģijā ir deviņi NUTS III līmeņa reģioni ar mazāk par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Šie reģioni atrodas šādos apgabalos: Finnmark, Troms, Nordland, Nord-Trøndelag, Sogn og Fjordane, Hedmark, Oppland, Telemark un Aust-Agder.

Četri NUTS III līmeņa reģioni Finnmark, Troms, Nordland un Sogn og Fjordane pilnā apjomā ir ieteikti kā piemēroti valsts reģionālā atbalsta saņemšanai.

Tikai atsevišķas teritorijas daļas atlikušajos piecos apgabalos ar zemu apdzīvotības blīvumu (Nord-Trøndelag, Hedmark, Oppland, Telemark un Aust-Agder) ir ieteiktas iekļaušanai plānā.

Norvēģijas valsts iestādes uzskata, ka reģionālā atbalsta plāns, kura pamatā ir tikai NUTS III līmenis, neatspoguļos patieso situāciju Norvēģijā attiecībā uz reģionu problēmām, kas saistītas ar reto apdzīvotību, klimata apstākļiem un tautsaimnieciskiem trūkumiem. Tādēļ Norvēģijas valsts iestādes ir ierosinājušas, pamatojoties uz noteikumiem par pielaidēm, izslēgt no pieciem apgabaliem ar zemu apdzīvotības blīvumu noteiktas reģionu daļas, kas netiek uzskatītas par tādām, kam būtu vajadzīgs reģionālais atbalsts, un iekļaut “NUTS III līmeņa reģionu daļas”, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam. Tas ļauj Norvēģijas valsts iestādēm izslēgt “spēcīgas” pašvaldības tādos apgabalos, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam, un iekļaut “vājas” pašvaldības tādos apgabalos, kas neatbilst šim kritērijam.

Attiecīgi 1. tabulā norādītas teritorijas, ko Norvēģijas valsts iestādes ir izslēgušas no NUTS III līmeņa reģioniem, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam.

1.   tabula

Apgabals	Pašvaldības
Nord-Trøndelag	Stjørdal, Levanger
Aust-Agder	Iveland, Birkenes, Froland, Lillesand, Arendal, Grimstad
Telemark	Bamble, Siljan, Skien, Porsgrunn
Oppland	Gran, Lunner, Jevnaker, Vestre Toten, Østre Toten, Gjøvik, Lillehammer, Øyer
Hedmark	Elverum, Sør-Odal, Nord-Odal, Stange, Løten, Ringsaker, Hamar

Izslēgto teritoriju iedzīvotāju kopskaits ir 445 006 iedzīvotāji.

Attiecīgi 2. tabulā norādītas teritorijas apgabalos ar vairāk par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, kuras Norvēģijas valsts iestādes ir iekļāvušas reģionālā atbalsta plānā, pamatojoties uz noteikumiem par pielaidēm.

2.   tabula

Apgabals	Pašvaldības
Sør-Trøndelag	Tydal, Selbu, Midtre Gauldal, Holtålen, Røros, Meldal, Rennebu, Oppdal, Osen, Roan, Åfjord, Bjugn, Rissa, Agdenes, Ørland, Frøya, Hitra, Snillfjord, Hemne
Møre og Romsdal	Aure, Smøla, Halsa, Rindal, Surnadal, Sunndal, Tingvoll, Gjemnes, Averøy, Eide, Aukra, Sandøy, Midsund, Nesset, Rauma, Vestnes, Haram, Stordal, Stranda, Norddal, Ørsta, Volda, Herøy, Sande, Vanylven, Kristiansund, Frei
Hordaland	Masfjorden, Fedje, Modalen, Vaksdal, Austevoll, Samnanger, Kvam, Voss, Granvin, Ulvik, Eidfjord, Ullensvang, Odda, Jondal, Kvinnherad, Tysnes, Fitjar, Etne
Rogaland	Vindafjord, Utsira, Kvitsøy, Finnøy, Sauda, Suldal, Hjelmeland, Lund, Sokndal
Vest-Agder	Sirdal, Kvinesdal, Hægebostad, Audnedal, Åseral, Marnardal, Flekkefjord, Farsund
Buskerud	Nore og Uvdal, Rollag, Flesberg, Krødsherad, Sigdal, Hol, Ål, Hemsedal, Gol, Nes, Flå
Østfold	Rømskog, Marker, Aremark

Iekļauto teritoriju iedzīvotāju kopskaits ir 374 739 iedzīvotāji, un teritoriju vidējais apdzīvotības blīvums ir 5,8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Attiecīgi 3. tabulā norādīts iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums visos NUTS III līmeņa reģionos/NUTS III līmeņa reģionu daļās, kas ieteiktas kā piemērotas reģionālā atbalsta saņemšanai.

3.   tabula

NUTS III līmenis/NUTS III līmeņa daļas	Iedzīvotāju skaits 2005. gadā	Apdzīvotības blīvums (/km2)
Østfold  (8)	5 331	6,0
Hedmark  (9)	71 875	3,2
Oppland  (9)	70 611	3,3
Buskerud  (8)	32 291	3,1
Telemark  (9)	65 680	4,7
Aust-Agder  (9)	25 826	3,8
Vest-Agder  (8)	31 942	6,0
Rogaland  (8)	29 510	6,2
Hordaland  (8)	73 630	5,9
Sogn og fjordane  (10)	107 032	5,7
Møre og Romsdal  (8)	132 586	9,9
Sør-Trøndelag  (8)	68 480	4,1
Nord-Trøndelag  (9)	90 881	4,4
Nordland  (10)	236 825	6,2
Troms  (10)	152 741	5,9
Finnmark  (10)	73 074	1,5
Kopā	1 268 515	4,5

Kopā 286 pašvaldības ieteiktas kā piemērotas valsts reģionālā atbalsta saņemšanai, kuras 2005. gada 1. janvārī pārstāvēja 1 268 515 iedzīvotājus un atbilda 27,5 % no Norvēģijas iedzīvotāju skaita.

3.2.   Atbalsta maksimālās robežas

Norvēģijas valsts iestādes ierosina, ka visām plānā iekļautajām teritorijām jāgūst labums no atbalsta maksimālās intensitātes.

Attiecīgi 4. tabulā ir noradītas paziņotās atbalsta intensitātes.

4.   tabula

Ģeogrāfiskais apgabals	Vispārējā atbalsta maksimālā robeža (BDE) (11)	Papildu atbalsts vidējiem uzņēmumiem (BDE) (12)	Papildu atbalsts maziem uzņēmumiem (BDE) (13)
Visas piemērotās teritorijas	15 %	10 %	20 %

II.   VĒRTĒJUMS

1.   Paziņojuma formalitātes

Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.7. nodaļā (14) teikts, ka “EBTA valsts reģioni, kas tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar atkāpēm, un katra reģiona apstiprinātās atbalsta intensitātes maksimālās robežas attiecībā uz atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem kopā veido EBTA valsts reģionālā atbalsta plānu”.

Paša plāna izveidošana nav saistīta ar jebkādu tiešo atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Taču plāna apstiprināšana un pamatnostādnes par reģionālo atbalstu kopā izveido struktūru atbalsta piešķiršanai reģionālā atbalsta shēmu ietvaros.

Piekrītot atbilstīgajiem pasākumiem, Norvēģijas valdība piekrita pieteikt vienotu reģionālā atbalsta plānu (15) saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. 2006. gada 12. jūnija paziņojums (Pasākums Nr. 377954) ir pilnīgs paziņojums. Tādējādi Norvēģijas valsts iestādes ir izpildījušas savas saistības attiecībā uz piekrišanu atbilstīgajiem pasākumiem un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Līdz ar to, atbilstoši 25.B.7. nodaļas 86. punktam, Iestāde izvērtēs paziņojumu saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

Iestādes veiktās paziņojuma pārbaudes pamatā ir kritēriji, kas noteikti Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.3.–25.B.4. nodaļā.

2.   Attiecīgo valsts atbalsta noteikumu piemērošana

2.1.   Metodoloģija un pārklājums

Saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.3.3.2 nodaļu Norvēģijas valsts iestādes ir ierosinājušas uz divām ģeogrāfiskām vienībām balstītu metodi, lai noteiktu reģionus, kas pretendē uz izņēmumiem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Norvēģijas valsts iestādes ir pieteikušas Finnmark, Troms, Nordland un Sogn og Fjordane apgabalus, pamatojoties uz Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.3.3.2. nodaļas 22. punktu, kas nosaka:

“Iestāde uzskata, ka attiecīgās EBTA valstis reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta atkāpi var izraudzīties šādus reģionus.

a)

reģionus ar zemu apdzīvotības blīvumu: šādas teritorijas ir galvenokārt NUTS II ģeogrāfiskie reģioni, kuros apdzīvotības blīvums ir mazāks par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, vai NUTS III ģeogrāfiskie reģioni attiecībā uz Norvēģiju (..), kuros apdzīvotības blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru”.

Finnmark apdzīvotības blīvums ir 1,5 iedzīvotāji uz km2 (kopskaitā 73 074 iedzīvotāju). Troms apdzīvotības blīvums ir 5,9 iedzīvotāji uz km2 (kopskaitā 152 741 iedzīvotāju). Nordland apdzīvotības blīvums ir 6,2 iedzīvotāji uz km2 (kopskaitā 236 825 iedzīvotāju). Sogn og Fjordane apdzīvotības blīvums ir 5,7 iedzīvotāji uz km2 (kopskaitā 107 032 iedzīvotāju).

Tādēļ Iestāde uzskata, ka šā ierosinājuma daļa atbilst 25.B.3.3.2. nodaļas kritērijiem.

Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.3.3.2. nodaļas 22. punkta a) apakšpunktā teikts:

“Tomēr šo teritoriju izvēlē ir atļautas pielaides atbilstoši šādiem ierobežojumiem:

—	pielaides teritoriju izvēlē nedrīkst novest pie aptverto iedzīvotāju skaita palielināšanas,

—	NUTS III reģionu daļās, kas pretendē uz pielaidēm, apdzīvotības blīvumam ir jābūt mazākam par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru,

—	tām jārobežojas ar NUTS III reģioniem, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam”.

Valsts atbalsta pamatnostādnes nepārprotami paredz iespēju izmantot dažas pielaides to teritoriju atlasē, kas ir piemērotas reģionālā atbalsta saņemšanai, ja tiek ievēroti šādi trīs nosacījumi:

i)

pielaides teritoriju izvēlē nedrīkst novest pie aptverto iedzīvotāju skaita palielināšanas Iestāde uzskata, ka šis nosacījums ir ievērots, jo iedzīvotāju skaits plānā neiekļautajās teritorijās reģionos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kas sākotnēji atbilst šim kritērijam, ir 445 006 iedzīvotāji (skatīt iepriekš 1. tabulu). Kā iepriekš norādīts tekstā, kas seko aiz 2. tabulas, teritorijās, kas iekļautas plānā, piemērojot noteikumus par pielaidēm, iedzīvotāju skaits ir 374 739 iedzīvotāji.

ii)

NUTS III reģionu daļās, kas pretendē uz pielaidēm, apdzīvotības blīvumam ir jābūt mazākam par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru NUTS III līmeņa reģionu daļas, kas pretendē uz pielaidēm, ar tām atbilstošo apdzīvotības blīvumu (16): Østfold (6,0 iedzīvotāji/km2), Buskerud (3,1 iedzīvotāji/km2), Vest-Agder (6,0 iedzīvotāji/km2), Rogaland (6,2 iedzīvotāji/km2), Hordaland (5,9 iedzīvotāji/km2), Møre og Romsdal (9,9 iedzīvotāji/km2) un Sør-Trøndelag (4,1 iedzīvotāji/km2). Iestāde uzskata nosacījumu par to, ka NUTS III reģionu daļās, kas pretendē uz pielaidēm, apdzīvotības blīvumam ir jābūt mazākam par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, ir ievērots.

iii)

NUTS III reģionu daļām jārobežojas ar NUTS III reģioniem, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam Kā redzams šā lēmuma 1. pielikumā iekļautajā to teritoriju ģeogrāfiskajā kartē, kuras ieteiktas reģionālajam atbalstam, NUTS III reģionu daļas, kas pretendē uz pielaidēm (Østfold, Buskerud, Vest-Agder, Rogaland, Hordaland, Møre og Romsdal, Sør-Trøndelag), robežojas ar NUTS III reģioniem, kas atbilst zema apdzīvotības blīvuma kritērijam (Hedmark, Oppland, Telemark, Aust-Agder, Sogn og Fjordane, Nord-Trøndelag, Nordland, Troms un Finnmark) (17). Tādējādi Iestāde uzskata, ka šis nosacījums ir ievērots. Visbeidzot, kopējais aptverto iedzīvotāju īpatsvars 27,5 % apmērā, ko Norvēģijas valsts iestādes ieteikušas kā piemērotu atbalstam, nepārsniedz 25.B.3.3.1. nodaļā noteikto valsts iedzīvotāju skaita maksimālo robežu – 29,08 % (18). Šā lēmuma 2. pielikumā norādītas visas pašvaldības, kuras Norvēģijas valsts iestādes pieteikušas kā piemērotas reģionālā atbalsta saņemšanai.

2.2.   Atbalsta maksimālās robežas

Norvēģijas valsts iestādes ir ierosinājušas vispārējas atbalsta maksimālās robežas visām tām teritorijām, kuras aptvertas reģionālā atbalsta plānā, 15 % BDE apmērā lieliem uzņēmumiem ar 10 % papildinājumu vidējiem uzņēmumiem un 20 % – maziem uzņēmumiem.

Šāda pieeja atbilst Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.4.1.2. nodaļas (19) noteikumiem, kas nosaka: “Reģioni ar mazu apdzīvotības blīvumu (atbilst NUTS III līmenim vai mazāki) un NUTS III reģioni vai to teritorijas daļas, kuriem ir kopīga sauszemes robeža ar valsti, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas vai EBTA dalībvalsts, vienmēr var pretendēt uz atbalsta intensitāti 15 % BDE apmērā” (papildināts ar izcēlumu).

Valsts atbalsta pamatnostādnes (20) paredz arī, ka “attiecībā uz atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem 25.B.4.1.2. nodaļā (skatīt iepriekš 37. punktu) minētās atbalsta maksimālās robežas var palielināt par 20 % BDE atbalstam, kas piešķirts maziem uzņēmumiem, un par 10 % BDE atbalstam, kas piešķirts vidējiem uzņēmumiem”.

Tādējādi Iestāde secina, ka Norvēģijas valsts iestāžu ierosinātā reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādnēm.

3.   Lēmuma darbības joma un atbalsta uzkrāšanās

Atbalstāmo teritoriju plāns principā jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.7. nodaļā (21) paredzēto plānu var pakļaut vidusposma pārskatam 2010. gadā.

Lēmums neierobežo Iestādes pilnvaras vajadzības gadījumā pirms augstāk minētā perioda beigām pārskatīt plānu saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

Norvēģijas valsts iestādēm tiek atgādināts, ka atbilstoši Valsts atbalsta pamatnostādņu 24.B nodaļas 3.3.6. sadaļai (22) un, ņemot vērā Valsts atbalsta pamatnostādņu 24.B nodaļu attiecībā uz “61. panta 3. punkta c) apakšpunkta” reģioniem, piemērojot reģionālā atbalsta shēmas kuģu būvniecībai, nedrīkst pārsniegt atbalsta maksimālo robežu – 12,5 %.

Ierosinātās atbalsta maksimālās robežas ir kumulatīvas, t. i., tās norāda uz augšējo robežu reģionālajam ieguldījumu atbalstam no visiem valsts avotiem, kas piešķirts konkrētam ieguldījumu projektam.

Turklāt reģionālo ieguldījumu atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu, lai apietu Valsts atbalsta pamatnostādnēs noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.

Jebkura reģionālā atbalsta shēma, kurai nav grupveida atbrīvojuma un kas stājas spēkā pēc 2006. gada 31. decembra, jādara zināma Iestādei saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

Turklāt Norvēģijas valsts iestādēm tiek atgādināts, ka saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B.8. nodaļu jebkura pastāvošā reģionālā atbalsta shēma, kas paredz ieguldījumu atbalsta piešķiršanu pēc 2006. gada 31. decembra, jāgroza pēc vajadzības, ja tai nav grupveida atbrīvojuma, un jāpaziņo Iestādei saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

4.   Secinājumi

Paziņotajā atbalstāmo teritoriju plānā atspoguļotas Valsts atbalsta pamatnostādnēs izvirzītās prasības, un Iestāde var apstiprināt to reģionu plānu, kas ir piemēroti atbalsta saņemšanai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Iestāde ir nolēmusi apstiprināt ierosinājumu par atbalstāmo teritoriju plānu un atbalsta maksimālo intensitāti Norvēģijā atbilstoši tam, kas Iestādei darīts zināms 2006. gada 12. jūnija vēstulē. Šā lēmuma I pielikums, kurā norādīts Norvēģijas reģionālā atbalsta plāns 2007.–2013. gadam, ir Valsts atbalsta pamatnostādņu 25.B nodaļas būtiska sastāvdaļa. Šā lēmuma II pielikumā uzskaitītas visas pašvaldības, kas ir piemērotas reģionālā atbalsta saņemšanai.

2. pants

Neietekmējot Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu, to apgabalu plānam, kuri ir piemēroti reģionālā ieguldījumu atbalsta saņemšanai, jābūt piemērojamam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

---

(1)  Turpmāk tekstā – Iestāde.

(2)  Turpmāk tekstā – EEZ līgums.

(3)  Turpmāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas nolīgums.

(4)  EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, OV EEZ pielikumā Nr. 32, 3.9.1994. Vadlīnijas tika pēdējo reizi grozītas 2006. gada 9. aprīlī. Turpmāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes. Valsts atbalsta pamatnostādnes ir pieejamas: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/guidelines/

(5)  92. punkts.

(6)  Atbilstoši definīcijai Eiropas Kopienu Komisijas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja 2001. gada izdevumā “Statistiskie reģioni EBTA valstīs un kandidātvalstīs” (“Statistical regions in the EFTA countries and in the candidate countries”).

(7)  Turpmāk tekstā informācija par iedzīvotāju skaitu atbilst 2005. gada 1. janvāra datiem.

(8)  NUTS III līmeņa reģionu daļas, kas, piemērojot noteikumus par pielaidēm (skatīt iepriekš 2. tabulu), ieteiktas kā piemērotas.

(9)  

(°)	Apgabali ar zemu apdzīvotības blīvumu, kuri nav pieteikti pilnā apjomā. Skaitļi attiecas uz tām teritoriju daļām, kas ir pieteiktas.

(10)  

(')	Apgabali ar zemu apdzīvotības līmeni, kuri pieteikti pilnā apjomā.

(11)  Bruto dotācijas ekvivalents.

(12)  I pielikums Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulai (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp., iekļauts EEZ Līgumā, izmantojot XV pielikuma punktu 1f), ar EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 24. septembra lēmumu Nr. 131/2004 (OV L 64, 10.3.2005., 67. lpp., un EEZ pielikumā Nr. 12, 42. lpp.), vai ar jebkuriem citiem secīgiem noteikumiem.

(13)  Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

(14)  81. punkts.

(15)  85. punkts.

(16)  Skatīt iepriekš 3. tabulu.

(17)  Aremark, Rųmskog un Marker pašvaldības (atrodas NUTS III līmeņa Ųstfold reģionā) ir iekļautas, pat tieši nerobežojoties ar pārējām atbalstāmajām teritorijām plānā, jo attālums starp šīm pašvaldībām un NUTS III līmeņa Hedmark reģionu ir mazāks par 10 kilometriem un apdzīvotības blīvums šajās pašvaldībās ir ļoti zems (vidēji 6 iedzīvotāji/km2). Iedzīvotāju kopskaits šajās pašvaldībās ir 5 331 iedzīvotājs.

(18)  21. punkts.

(19)  37. punkts.

(20)  38. punkts.

(21)  89. punkts.

(22)  26. punkta c) apakšpunkts.

---

---

---