1)

No Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras (2), izriet, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tomēr, ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatbilst šiem kritērijiem un ja ir izpildīti vispārīgie EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas kritēriji, šāda kompensācija uzskatāma par valsts atbalstu. Uzraudzības iestāde uzskata, ka šī judikatūra attiecas arī EEZ līguma 61. panta 1. punkta kontekstā.

2)

Eiropas Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumā 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (3), uzskaitīti nosacījumi, pie kādiem atsevišķi kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar EK Līguma 86. panta 2. punktu, un atbrīvo no prasības iepriekš paziņot par kompensācijām, kas atbilst šiem nosacījumiem. Lēmums vēl nav inkorporēts EEZ līgumā. (4) Uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas ir valsts atbalsts un uz kuru neattiecas Lēmuma 2005/842/EK darbības joma, arī pēc šā lēmuma pieņemšanas joprojām attieksies prasība iepriekš paziņot. Šo nostādņu mērķis ir izskaidrot nosacījumus, pie kuriem šādu valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

3)

Šīs nostādnes piemēro kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas tiek piešķirta uzņēmumiem saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas EEZ līguma noteikumi, izņemot transporta nozari un valsts apraides sektoru, uz kuru attiecas EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valsts apraidei (5).

4)

Šo pamatnostādņu noteikumus piemēro, neskarot stingrākos īpašos noteikumus, kas attiecas uz EEZ nozaru noteikumos un pasākumos ietvertajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

5)

Šīs pamatnostādnes piemēro, neskarot spēkā esošos noteikumus publiskā iepirkuma un konkurences jomā (jo īpaši EEZ līguma 53. un 54. pantu).

6)

Spriedumā Altmark lietā (6) Eiropas Kopienu Tiesa noteica šādus nosacījumus, pie kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu:

7)

Ja tiek izpildīti šie četri kritēriji, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu un uz to neattiecas EEZ līguma 61. pants un 3. protokola I daļas 1. pants EBTA valstu Nolīgumā par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (tālāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”). Ja EBTA valstis neievēro šos kritērijus un ja ir izpildīti vispārīgie kritēriji EEZ līguma 61. panta 1. punkta piemērošanai, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir valsts atbalsts.

8)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka pašreizējā EEZ līguma attīstības posmā šādu valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līgumu saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu, ja tas ir nepieciešams vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar līgumslēdzēju pušu interesēm. Lai sasniegtu šādu līdzsvaru, nepieciešams izpildīt tālāk minētos nosacījumus.

9)

No Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras izriet, ka, izņemot nozares, kurās šo jautājumu reglamentē EEZ līguma noteikumi, EBTA valstīm ir liela rīcības brīvība, lemjot par to pakalpojumu raksturu, kurus varētu klasificēt kā pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tādējādi Uzraudzības iestādes uzdevums ir nodrošināt, lai šī rīcības brīvība tiktu izmantota bez acīmredzamām kļūdām attiecībā uz definīciju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

10)

No EEZ līguma 59. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi (7), kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir uzņēmumi, kam uzticēts “konkrēts uzdevums”. Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi atbilst šīm saistībām, EBTA valstis tiek mudinātas veikt plašas apspriešanās, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

11)

Pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdziens EEZ līguma 59. panta izpratnē nozīmē, ka valsts ir attiecīgajam uzņēmumam uzticējusi konkrētu uzdevumu (8). Valsts iestādes – izņemot nozarēs, kurās pastāv EEZ noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu – ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanas kritēriju un nosacījumu sistēmas izveidi neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa un tā, vai pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz brīvu konkurenci. Attiecīgi, lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu un valsts saistības, nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas piešķīrums. Termins “valsts” aptver centrālās, reģionālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes.

12)

Pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecīgajam uzņēmumam jāuztic ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuru formu var noteikt katra EBTA valsts. Dokumentā vai dokumentos konkrēti jānosaka:

13)

Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un novērtējot, vai iesaistītie uzņēmumi šīs saistības pilda, EBTA valstis tiek aicinātas plaši apspriesties, īpaši uzsverot lietotāju lomu.

14)

Kompensācijas apjoms nedrīkst būt lielāks par summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šīs saistības. Kompensācijas apjomā iekļauj visas valsts piešķirtās vai ar jebkāda veida valsts līdzekļiem radītās priekšrocības. Saprātīgā peļņā var iekļaut visu vai daļu no produktivitātes pieauguma, ko attiecīgie uzņēmumi guvuši noteiktā ierobežotā laika posmā, nesamazinot kvalitātes līmeni pakalpojumiem, ko valsts uzticējusi uzņēmumam.

15)

Jebkurā gadījumā kompensācija reāli jāizmanto attiecīgā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensācija, kas piešķirta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, bet reāli tiek izmantota darbībai citās tirgus jomās, nav pamatota un līdz ar to uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu. Tomēr uzņēmums, kas saņem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, var gūt saprātīgu peļņu.

16)

Vērā ņemamās izmaksas ietver visus izdevumus, kas saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Ja attiecīgā uzņēmuma darbība saistīta vienīgi ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var tikt ņemtas vērā visas izmaksas. Ja uzņēmums veic arī darbības, kas nav uzskatāmas par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vērā var ņemt tikai tās izmaksas, kas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Izmaksas, kas attiecinātas uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var aptvert visas mainīgās izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstošu daļu no pastāvīgajām izmaksām, kas kopīgas gan pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citām darbībām, un adekvātu atlīdzību par pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķirto pašu kapitālu (9). Ar ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, saistītās izmaksas var ņemt vērā tad, ja tās nepieciešamas pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Izmaksās, kas saistītas ar jebkādiem pasākumiem, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas jomā, jāietver visas mainīgās izmaksas, atbilstoša pastāvīgo izmaksu daļa un adekvāta atlīdzība par kapitālu. Šīs izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst pierakstīt pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Izmaksu aprēķināšanā jāievēro iepriekš noteiktie kritēriji un tā jābalsta uz vispārpieņemtiem izmaksu uzskaites principiem, par kuriem Uzraudzības iestāde jāinformē, paziņojot saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta noteikumiem.

17)

Vērā ņemamajos ieņēmumos jāietver vismaz visi ieņēmumi, kas gūti no vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas. Ja attiecīgajam uzņēmumam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kas saistītas ar kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas rada peļņu, kas ir lielāka nekā saprātīga peļņa, vai ja tas saņem kādas citas priekšrocības, ko piešķīrusi valsts, tās jāņem vērā neatkarīgi no to klasifikācijas EEZ līguma 61. panta izpratnē un jāpieskaita uzņēmuma ieņēmumiem. Bez tam EBTA valsts var nolemt, ka peļņa, kas gūta no citām darbībām, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, daļēji vai pilnīgi jāpiešķir pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanai.

18)

Ar “saprātīgu peļņu” saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā jāņem vērā risks (vai tā neesamība), kādu uzņēmumam var radīt EBTA valsts intervence, jo īpaši, ja tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Šī norma parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgās nozares vidējo normu pēdējo gadu laikā. Nozarēs, kurās nav uzņēmumu, ko salīdzināt ar uzņēmumu, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var salīdzināt ar uzņēmumiem citās EEZ valstīs vai, ja nepieciešams, citās nozarēs, ja tiek ņemta vērā katras nozares īpašā specifika. Nosakot, kas ir saprātīga peļņa, EBTA valstis var ieviest veicināšanas kritērijus, kas citastarp saistīti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ieguvumiem attiecībā uz ražošanas efektivitāti.

19)

Ja uzņēmums sniedz gan pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citus pakalpojumus, iekšējā uzskaitē atsevišķi jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar citiem pakalpojumiem, kā arī izmaksu un ieņēmumu attiecināšanas parametri. Ja uzņēmumam ir uzticēts sniegt vairākus pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai nu tāpēc, ka tiesības sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķir dažādas iestādes, vai arī tāpēc, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir dažāda rakstura, uzņēmuma iekšējai uzskaitei jārada iespēja nodrošināt, ka attiecībā uz katru pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nenotiek pārmērīga kompensācija. Šie principi neskar EEZ līguma XV pielikuma 1. punktā minētā tiesību akta (Komisijas Direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, ņemot vērā attiecīgos grozījumus) noteikumus gadījumos, uz kuriem attiecas šis tiesību akts.

20)

EBTA valstīm regulāri jāpārbauda vai jānodrošina, ka tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nav notikusi pārmērīga kompensācija. Tā kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai nav nepieciešama pārmērīga kompensācija, tā uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu, kas jāatmaksā valstij, un perspektīvā jākoriģē parametri kompensācijas aprēķināšanai.

21)

Ja pārmērīgas kompensācijas apjoms nepārsniedz 10 % no gada kompensācijas apjoma, šādu pārmērīgu kompensāciju var pārcelt uz nākamo gadu. Dažiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi var būt izmaksas, kas gadu no gada ievērojami mainās, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem. Šādos gadījumos izņēmuma kārtā pārmērīga kompensācija, kas atsevišķos gados pārsniedz 10 %, var izrādīties nepieciešama pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Īpašie apstākļi, kas attaisno pārmērīgu kompensāciju, kas pārsniedz 10 %, jāizskaidro paziņojumā Iestādei. Tomēr situācija jāpārskata intervālos, ko nosaka, balstoties uz stāvokli katrā nozarē, bet kas jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt četrus gadus. Visa pārmērīgā kompensācija, kas konstatēta šā perioda beigās, jāatmaksā.

22)

Jebkuru pārmērīgu kompensāciju var izmantot, lai finansētu citu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ko sniedz tas pats uzņēmums, bet šāds pārcēlums jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā un jāveic saskaņā ar šajās nostādnēs uzskaitītajiem noteikumiem un principiem, jo īpaši attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu. EBTA valstīm jānodrošina, ka šādi pārcēlumi tiek pienācīgi kontrolēti. Piemēro pārskatāmības noteikumus, kas noteikti tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XV pielikuma 1. punktā (Komisijas Direktīvā 80/723/EEK, ņemot vērā attiecīgos grozījumus).

23)

Pārmērīgās kompensācijas summa nevar palikt pieejama uzņēmumam, pamatojot to kā atbalstu, kas saderīgs ar EEZ līgumu (piemēram, vides atbalsts, nodarbinātības atbalsts un atbalsts MVU). Ja EBTA valsts vēlas piešķirt šādu atbalstu, tam jānotiek saskaņā ar iepriekšējas paziņošanas procedūru, kas noteikta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā. Atbalstu var izmaksāt vienīgi tad, ja to atļāvusi Uzraudzības iestāde. Ja šāds atbalsts ir saderīgs ar regulu par grupveida atbrīvojumu, jāievēro attiecīgās regulas par grupveida atbrīvojumu nosacījumi.

24)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 7. panta 4. punktu (10) Uzraudzības iestāde var pozitīvam lēmumam pievienot nosacījumus, ar kuriem atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, un noteikt saistības, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīta atbilstība lēmumam. Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā var būt nepieciešami nosacījumi un saistības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem piešķirtais atbalsts faktiski nerada pārmērīgu kompensāciju. Šajā kontekstā var būt nepieciešami periodiski ziņojumi vai citas saistības, ņemot vērā katra pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi īpašo situāciju.

25)

Šīs pamatnostādnes sāk piemērot, līdzko tās pieņēmusi Uzraudzības iestāde. Tās zaudē spēku sešus gadus pēc to stāšanās spēkā. Ja ir svarīgi iemesli, kas saistīti ar EEZ līguma darbības attīstību, Uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar EBTA valstīm var grozīt šīs pamatnostādnes, pirms tās zaudē spēku. Četrus gadus pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas dienas Uzraudzības iestāde veiks ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašās apspriešanās rezultātiem, ko Uzraudzības iestāde būs veikusi, jo īpaši balstoties uz EBTA valstu sniegtajiem datiem. Ietekmes novērtējuma rezultāti tiks darīti pieejami EBTA valstīm.

26)

Uzraudzības iestāde piemēros šo pamatnostādņu noteikumus visiem atbalsta projektiem, par ko tai ziņots, un pieņems lēmumu par šiem projektiem pēc pamatnostādņu pieņemšanas, pat ja par šiem projektiem ziņots pirms šīs pieņemšanas. Ja par atbalstu nebūs ziņots, Uzraudzības iestāde piemēros:

27)

Kā attiecīgus pasākumus saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestāde ierosina to, ka EBTA valstīm to esošās shēmas attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu jāsaskaņo ar šīm pamatnostādnēm 18 mēnešu laikā kopš šā lēmuma paziņošanas EBTA valstij. EBTA valstīm viena mēneša laikā, kopš tām paziņots lēmums, jāapstiprina Uzraudzības iestādei, ka tās piekrīt ierosinātajiem attiecīgajiem pasākumiem. Ja netiks saņemta nekāda atbilde, Uzraudzības iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts nepiekrīt.