(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (1) (še turpmāk saukta “Direktīva” vai “Direktīva 96/92/EK”) noteica principus, ar kādiem Eiropas elektroenerģijas nozari atver konkurencei.

(2)

Minētā direktīva ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 168/1999 (2) bija iekļauta EEZ līgumā.

(3)

Pakāpeniskajai pārejai no situācijas, kurā konkurence ir ļoti ierobežota, uz situāciju ar patiesu konkurenci EEZ mērogā jānotiek ar pieņemamiem ekonomiskajiem nosacījumiem, kur ņemtas vēra elektroenerģijas nozares raksturīgās iezīmes. Šis apsvērums ir jau ļoti plaši atspoguļots pašā direktīvas tekstā.

(4)

Lai EBTA valstis varētu tikt galā ar vairākām ļoti specifiskām situācijām, direktīvas 24. pants tām ļauj pārejas laikā atlikt dažu direktīvas noteikumu piemērošanu. Valsts atbalsta mehānismi, kas paredzēti tam, lai ļautu elektroenerģijas uzņēmumiem pielāgoties konkurences ieviešanai ar atvieglotiem nosacījumiem, neietilpst to atkāpju jomā, kas paredzētas 24. pantā.

(5)

Šo pamatnostādņu uzdevums ir precizēt, kā Uzraudzības iestāde, ņemot vērā Direktīvu 96/92/EK, paredz piemērot šim valsts atbalsta veidam EEZ līguma noteikumus. Šīs pamatnostādnes neskar tādus noteikumus par valsts atbalstu, kas izriet no citām attiecīgām ietvarprogrammām, pamatnostādnēm un paziņojumiem. Uzraudzības iestāde turpina atļaut reģionālo atbalstu un atbalstu vides aizsardzībai saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm. Tāpat arī jautājumu par atbalstu, kuru nevarēja atļaut atbilstoši EEZ līguma 61. pantam, attiecīgā gadījumā var pārbaudīt, ņemot vērā EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

(1)

Direktīvas 96/92/EK, kas pielāgota ar EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 26. novembra Lēmuma Nr. 168/1999 1. panta i) punktu, 24. pantā ir noteikts, ka Uzraudzības iestāde var atļaut pārejas pasākumus, ar kuriem uz laiku atkāpjas no direktīvas noteikumiem (3):

“Tās EBTA valstis, kurās darbības saistības un garantijas, kas sniegtas pirms EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 26. novembra Lēmuma Nr. 168/1999 stāšanās spēkā, netiek nodrošinātas minētā lēmuma noteikumu dēļ, var pieprasīt pārejas režīmu saskaņā ar 24. panta 1. un 2. punktu. Par pieteikumiem izmantot pārejas režīmu jāpaziņo EBTA Uzraudzības iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 26. novembra Lēmuma Nr. 168/1999 stāšanās spēkā”

(2)

Šajā situācijā Uzraudzības iestāde uzskata, ka tās saskaņā ar 24. pantu pieņemtie lēmumi var radīt pārejas režīmu tikai tad, ja tā ir iepriekš konstatējusi, ka pasākumi, par kuriem EBTA dalībvalstis paziņoja saskaņā ar minēto pantu, nav saderīgi ar direktīvas noteikumiem, kas izklāstīti IV, V, VI un VII nodaļā. Atbilstoši direktīvas 24. pantam Uzraudzības iestāde var vienpusēji atļaut atkāpties no šiem noteikumiem.

(3)

Līdz ar to maksājumu sistēma, ko kāda EBTA valsts ievieš ar fonda palīdzību, lai kompensētu tādu saistību vai garantiju izmaksas, ko nevarēja nodrošināt Lēmuma Nr. 168/1999 piemērošanas dēļ, nav pasākums, kam varēja izmantot Uzraudzības iestādes lēmumu, kurā piešķir pārejas režīmu saskaņā ar Direktīvas 96/92/EK 24. pantu; šādam pasākumam nav nepieciešama atkāpšanās no attiecīgajām direktīvas nodaļām. No otras puses, tas var būt valsts atbalsts, uz kuru attiecas EEZ līguma 61. pants un EBTA valstu nolīguma par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu 3. protokols.

(4)

Šo pamatnostādņu uzdevums ir izklāstīt, kā Uzraudzības iestāde paredz piemērot EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu tādu atbalsta pasākumu gadījumā, kam jākompensē saistību vai garantiju izmaksas, ko vairs nevarēja nodrošināt Lēmuma 168/1999 piemērošanas dēļ. Jo īpaši pamatnostādnes neattiecas uz pasākumiem, ko nevarēja klasificēt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(1)

Šādas darbības saistības vai garantijas parasti sauc par “balasta izmaksām”. Tās var būt dažādos veidos – kā ilgtermiņa pirkšanas līgumi, ieguldījumi, ko veic ar tiešā vai netiešā veidā izteiktu pārdošanas garantiju, ieguldījumi, ko veic ārpus parastās darbības jomas, u.c. Lai šādas saistības vai garantijas varētu uzskatīt par attaisnotām balasta izmaksām, ko var atzīt Uzraudzības iestāde, tām jāatbilst šādiem kritērijiem:

(1)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikto vispārējo principu valsts atbalsts ir aizliegts. Tomēr minētā panta 2. un 3. punktā ir paredzētas vairākas atkāpes no šā vispārējā noteikuma. Turklāt saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu “uzņēmumiem, kuriem uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kuri darbojas kā fiskāli monopoli”, ir saistoši EEZ līgumā ietvertie noteikumi, konkrēti, konkurences noteikumi, ja vien šo noteikumu piemērošana netraucē de iure vai de facto veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Jebkurā gadījumā tirdzniecību nedrīkst ietekmēt tādā mērā, ka tas būtu pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.

(2)

Valsts atbalstam, kas atbilst šajās pamatnostādnēs definētajām attaisnotajām balasta izmaksām, ir jāatvieglo elektroenerģijas uzņēmumu pāreja uz tādu elektroenerģijas tirgu, kas orientēts uz konkurenci. Uzraudzības iestāde šādu atbalstu var uzlūkot labvēlīgi, ciktāl konkurences traucējumus līdzsvaro atbalsta ieguldījums tāda kopēja mērķa sasniegšanai, ko nevar panākt tirgus spēki. Tirgus traucējumi, kas izriet no tāda atbalsta, ko maksā, lai atvieglotu elektroenerģijas uzņēmumu pāreju no slēgta tirgus uz daļēji liberalizētu, patiešām nevar būt pretrunā kopējām interesēm, ja ir ierobežots tā darbības laiks un izpausme, jo elektroenerģijas tirgus liberalizācija ir EEZ tirgus vispārējās interesēs un tā papildina iekšējā tirgus izveidošanu. Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka par balasta izmaksām piešķirts atbalsts ļauj elektroenerģijas uzņēmumiem samazināt risku attiecībā uz to pastāvošajām saistībām vai ieguldījumiem un tādēļ var tiem radīt stimulu ilgstoši saglabāt savus ieguldījumus. Visbeidzot, ja nebūtu kompensācijas par balasta izmaksām, rastos lielāks risks, ka attiecīgie uzņēmumi var visas savu neekonomisko saistību vai garantiju izmaksas attiecināt tālāk uz saviem ierobežotā tirgus klientiem.

(3)

Atbalstu balasta izmaksu kompensēšanai elektroenerģijas rūpniecībā salīdzinot ar citām liberalizētām nozarēm var pamatot ar faktu, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācijai nesekoja straujāka tehnoloģijas attīstība un pieprasījuma pieaugums, kā arī to, ka no vides aizsardzības, energoapgādes drošības un EEZ valstu tautsaimniecības vienmērīgas darbības aspekta nav iedomājams nogaidīt tik ilgi, līdz elektroenerģijas uzņēmumi nonāk grūtībās, pirms tiek izlemts, vai tiem ir jāpiešķir valsts atbalsts.

(4)

Šajā sakarā Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsts, kas paredzēts balasta izmaksu kompensēšanai, parasti atbilst tam, lai piemērotu atkāpi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas palīdz attīstīt atsevišķas saimnieciskās darbības, nemainot tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(5)

Neskarot īpašos noteikumus, kas izriet no Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm par EEZ valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ieskaitot pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (6), Uzraudzības iestāde var principā uzskatīt par atbilstošu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam tādu atbalstu, kas paredzēts balasta izmaksu kompensēšanai, kuras atbilst šādiem tālāk minētiem kritērijiem.

(6)

Tomēr Uzraudzības iestāde apsver ļoti nopietnas atrunas attiecībā uz tādu balasta izmaksu kompensēšanai paredzētu atbalstu, kas neatbilst minētajiem kritērijiem vai kas varētu izraisīt konkurences traucējumus pretēji vispārējām interesēm šādu tālāk minētu iemeslu dēļ.

(1)

EBTA valstis var brīvi izvēlēties tādas balasta izmaksu kompensēšanai paredzēta atbalsta finansēšanas metodes, ko tās uzskata par vispiemērotākajām. Tomēr Uzraudzības iestāde pirms šāda atbalsta atļaušanas pārliecinās, vai finansēšanas pasākumi neizraisa tādu iedarbību, kas ir pretrunā Direktīvas 96/92/EK mērķiem vai līgumslēdzēju pušu interesēm. Līgumslēdzēju pušu intereses cita starpā ievēro patērētāju aizsardzības, preču un pakalpojumu brīvas aprites un konkurences principu.

(2)

Finansēšanas pasākumi nedrīkst kavēt ārēju uzņēmumu vai jaunu dalībnieku ienākšanu atsevišķos valsts vai reģionālajos tirgos. Jo īpaši balasta izmaksu kompensēšanai paredzēto atbalstu nedrīkst finansēt no maksājumiem par elektroenerģijas tranzītu EEZ valstu starpā vai no maksājumiem, kas saistīti ar attālumu starp ražotāju un patērētāju.

(3)

Uzraudzības iestāde arī nodrošina, lai balasta izmaksu kompensēšanai paredzētā atbalsta finansēšanas pasākumu rezultātā būtu vienlīdzīga attieksme pret tiesīgiem patērētājiem un tādiem patērētājiem, kas nav tiesīgie patērētāji. Šim nolūkam gada pārskatā, kas minēts 21.4. panta c) punktā, sniedz balasta izmaksu kompensēšanai paredzēto finansēšanas avotu iedalījumu tiesīgos patērētājos un tādos patērētājos, kas nav tiesīgi patērētāji. Ja patērētāji, kas nav tiesīgie patērētāji, piedalās balasta izmaksu finansēšanā tieši caur elektroenerģijas iegādes tarifu, tas ir skaidri jānorāda. Jebkurai no abām patērētāju grupām (tiesīgie patērētāji un tādi patērētajai, kas nav tiesīgie patērētāji) uzliktais apjoms nedrīkst pārsniegt kompensējamo balasta izmaksu samēru, kas atbilst šo patērētāju tirgus daļai.

(4)

Ja piesaista privātu uzņēmumu līdzekļus, lai finansētu tādus atbalsta mehānismus, kas paredzēti balasta izmaksu kompensēšanai, šo līdzekļu pārvaldība ir skaidri jānodala no šo uzņēmumu parastajiem resursiem. Uzņēmumi, kas pārvalda šos ieguldījumus, nedrīkst no tiem gūt labumu.

(1)

Uzraudzības iestāde, pārbaudot balasta izmaksu kompensēšanai paredzētu valsts atbalstu, jo īpaši ņem vērā attiecīgās sistēmas apjomu un savienojuma pakāpi, kā arī elektroenerģijas rūpniecības struktūru. Būtisku konkurences traucējumu izraisīšanas iespēja varētu būt mazāka tāda atbalsta rezultātā, ko sniedz mazākai sistēmai, kuras savienojuma pakāpe ar pārējo EEZ ir zema.

(2)

Šī balasta izmaksu noteikšanas metodika neskar valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu (7) piemērošanu tajos reģionos, uz ko attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu, ja valsts atbalsta noteikumu piemērošana balasta izmaksām de jure vai de facto traucē veikt uzdotos konkrētos uzdevumus tādiem uzņēmumiem, kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā fiskāli monopoli, šiem noteikumiem var piemērot atkāpi, ja tirdzniecība netiek ietekmēta tādā mērā, kas ir pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.

(3)

Noteikumus, kas izklāstīti šajā metodikā attiecībā uz tādu balasta izmaksu kompensēšanai paredzētu valsts atbalstu, kas izriet no Lēmuma 168/1999, piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgie uzņēmumi pieder valstij vai tie ir privāti.”