26.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 117/4

1)

Vai pareiza Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta, 21. panta 1. punkta un 22. panta interpretācija aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu (it īpaši 1972. gada 26. oktobra Prezidenta dekrēta Nr. 633 19. pantu), kas nosaka, ka tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa, kas jāmaksā nodokļa maksātājam, veicot savas saimnieciskās darbības, atskaitīšana ir atkarīga no termiņa ievērošanas (divi gadi), nosakot sodu par tā neievērošanu, kā rezultātā tiek anulētas šīs tiesības; it īpaši attiecībā uz tādiem gadījumiem, kad uz iegādājām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas apliekami ar PVN, attiecina apgriezto nodokļu procedūru, nosaka iestādēm tādu laika periodu (atbilstoši Prezidenta dekrēta Nr. 633/72 57. pantam — četrus gadus) nodokļa atmaksai, kurš ir ilgāks nekā tas laika periods, kurā uzņēmējs var pieprasīt atmaksāt nodokli, un kura termiņš ir beidzies?

2)

Vai pareiza 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK 18. panta 1. punkta d) daļa interpretācija nozīmē to, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir aizliegts, regulējot “formalitātes”, kas minētas šajā pantā, izmantojot apgrieztās iekasēšanas procedūru, kura tiek regulēta mijiedarbībā ar tiesību noteikumiem, ko paredz Prezidenta dekrēta Nr. 633/72 17. panta 3. punkts, 23. un 25. pants, noteikt (par sliktu tikai nodokļa maksātājam) prasību ievērot tādu termiņu kā to, kas paredzēts Prezidenta dekrēta Nr. 633/72 19. pantā, lai īstenotu atskaitīšanas tiesības, kas atļautas ar direktīvas 17. pantu?