14.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/20

—

pilnībā atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. novembra spriedumu lietā T-333/03 MASDAR (UK) Ltd./Eiropas Kopienu Komisija;

—

piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam:

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan šajā tiesvedībā, gan tiesvedībā Pirmās instances tiesā.

1.

PIT ir pieļāvusi juridisku kļūdu, atzīstot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir rīkojies atbilstoši līgumsaistībām pret Helmico, kā rezultātā PIT ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, kas bija balstīti uz nepamatotu iedzīvošanos un neuzdoto lietvedību (negotorium gestio). Rīkojoties šādā veidā, PIT nav ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības izbeigt apakšuzņēmuma līgumus 1998. gada 2. oktobrī.

2.

Neatkarīgi no tā, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs rīkojās atbilstoši līgumsaistībām pret Helmico, PIT ir pieļāvusi juridisku kļūdu, jo nav ņēmusi vērā i) to, ka Komisija nebija vienkārša līgumslēdzēja puse, bet tai bija piedziņas tiesības, kuras tā varēja izmantot atbilstoši 1977. gada 21. decembra Finanšu regulai, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un (ii) to, kā Komisija izmantoja šīs piedziņas tiesības.

3.

PIT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka (i) nevar uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir rīkojies labā ticībā, (ii) Komisija pati varēja vadīt projektu un (iii) pastāv prasība, ka personai, kas atsaucas uz neuzdotās lietvedības principu, noteikti ir jārīkojas, pārstāvamajam par to nezinot.

4.

PIT secinājumi, pirmkārt, par pamatiem, kas attiecas uz nepamatotu iedzīvošanos un neuzdoto lietvedību, un, otrkārt, pamatiem, kuri attiecas uz tiesisko paļāvību, ir pretrunīgi.

5.

Noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumu, kas ir balstīts uz nolaidību vai atbildību vainas dēļ, PIT ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav norādījis pietiekamus argumentus, ņemot vērā, ka šīs lietas faktiskie apstākļi izriet jau no pašas situācijas, kurā Komisija īsteno piedziņas tiesības atbilstoši Finanšu regulai.

6.

PIT ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, (i) ka nebija pierādījumu tam, ka garantijas, uz kurām atsaucās apelācijas sūdzības iesniedzējs, tika paziņotas 1998. gada 2. oktobra sanāksmē un (iii) ka bija maz ticams, ka šādas garantijas tika paziņotas.

7.

PIT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka tas, ka Komisija nebija sagatavojusi 1998. gada 2. oktobra sanāksmes protokolu, liecina par sanāksmes neformālo raksturu un, ņemot vērā šo kļūdu, tā nepamatoti nav ņēmusi vērā, ka Komisija tādā vai citādā veidā varēja būt sniegusi šādas garantijas. Turklāt PIT nepamatoti ir ņēmusi vērā veidu, kādā garantijas tika sniegtas, un nav pienācīgi ņēmusi vērā īpašo situāciju, proti, situāciju, kurā pati Komisija bija apņēmusies tikai samaksāt par darbu, kas veikts saskaņā ar atbilstošu līguma noteikumu un attiecībā uz kuru Komisija jau bija ieguvusi līdzekļus.