30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/41

1)

Vai jēdziens “piešķirot” Direktīvas 92/50/EEK 3. panta 1. punktā un jēdziens “piešķirt” Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (1) 8. un 9. pantā ir interpretējams tādejādi, ka tas ietver arī tādus apstākļus, kuros līgumslēdzēja iestāde nākotnē plāno izmantot pakalpojumu sniedzēja, kas ir kapitālsabiedrība, pakalpojumus, ja iepriekš šos pakalpojumus ir sniedzis cits pakalpojumu sniedzējs, kas, no vienas puses, ir vienīgais nākamā pakalpojumu sniedzēja sabiedrības dalībnieks, un, no otras puses, kontrolē nākamo pakalpojumu sniedzēju, dodot tam norādījumus? Vai šādā gadījumā ir juridiski nozīmīgi, ka līgumslēdzējai iestādei nav garantijas, ka nākamā pakalpojumu sniedzēja kapitāla daļas sākotnējā līguma termiņa laikā pilnībā vai daļēji netiks pārdotas trešajām personām, kā arī nav tai nav garantijas, ka visa līguma termiņa laikā netiks mainīts pakalpojumu sniedzēja, kas sākotnēji dibināts kā kooperatīvs, dalībnieku sastāvs?

2)

Vai jēdziens “piešķirot” Direktīvas 92/50/EEK 3. panta 1. punktā un jēdziens “piešķirt” Direktīvas 92/50/EEK 8. un 9. pantā ir interpretējams tādejādi, ka tas ietver arī tādus apstākļus, kuros līgumslēdzēja iestāde ar pakalpojumu sniedzējiem uz nenoteiktu laiku noslēgtā līguma par kopīgu pakalpojumu sniegšanu spēkā esamības laikā vienojās par atlīdzības grozījumiem par atsevišķiem līgumā noteiktiem pakalpojumiem un no jauna formulē vērtības nodrošinājuma klauzulu, ja šie grozījumi rada izmaiņas atlīdzībās, un tiek veikti sakarā ar pāreju uz eiro?

3)

Vai jēdziens “piešķirot” Direktīvas 92/50/EEK 3. panta 1. punktā un jēdziens “piešķirt” Direktīvas 92/50/EEK 8. un 9. pantā ir interpretējams tādejādi, ka tas ietver arī tādus apstākļus, kuros līgumslēdzēja iestāde uz ar pakalpojumu sniedzējiem nenoteiktu laiku noslēgtā līguma par kopīgu pakalpojumu sniegšanu spēkā esamības laikā, veicot, no vienas puses, līguma grozījumus, šīs jaunās vienošanās noslēgšanas brīdī no jauna vienojas par atteikšanos no līgumsaistību pārtraukšanas uz trim gadiem, kas iepriekš vairs nebija spēkā, turklāt, no otras puses, veicot šos līguma grozījumus tiek paredzētas lielākas atlaides nekā līdz šim par noteiktām, no to daudzuma atkarīgām atlīdzībām noteiktā pakalpojumu jomā?

4)

Ja uz vienu no pirmajiem trim prejudiciālajiem jautājumiem attiecībā uz tiesību piešķiršanu šo jautājumu izpratnē tiktu atbildēts apstiprinoši:

Vai Direktīvas 92/50/EEK 11. panta 3. punkta b) apakšpunkts vai citas Kopienu tiesību normas, it īpaši pārskatāmības princips, ir interpretējams tādejādi, ka līgumslēdzējai iestādei ir tiesības vienā pakalpojumu līgumā sarunu procedūras laikā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par konkursu, piešķirt tiesības sniegt pakalpojumus, ja daļai no šiem pakalpojumiem ir piemērojamas ekskluzīvās tiesības, kas noteiktas Direktīvas 92/50/EEK 11. panta 3. punkta b) apakšpunktā? Vai arī pārskatāmības princips vai attiecīgi citas Kopienu tiesību normas lielākoties saistībā ar neprioritāriem pakalpojumiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ietvaros prasa, lai šādā gadījumā tomēr tiktu publicēts paziņojums par konkursu pirms tiek piešķirtas publiskā iepirkuma tiesības, lai ieinteresētajiem uzņēmumiem būtu iespēja pārbaudīt, vai tiek piešķirtas tiesības slēgt līgumu attiecībā uz pakalpojumiem, kam piemēro ekskluzīvās tiesībās? Vai arī Kopienu tiesību normas par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu paredz, ka šādā gadījumā attiecībā uz pakalpojumiem — atkarībā no tā, vai ir piemērojamas ekskluzīvas tiesības vai nē — tiesības slēgt līgumu var tikt piešķirtas tikai atsevišķas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros, lai vismaz daļēji nodrošinātu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas konkurenci?

5)

Ja uz 4. prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz pakalpojumiem, kam nepiemēro ekskluzīvās tiesības, un pakalpojumiem, kam piemēro ekskluzīvās tiesībās, tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu var piešķirt vienas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros:

Vai uzņēmums, kam nav rīcības tiesības attiecībā uz datiem, kas piemēro uzņēmuma, kam ir dominējošs stāvoklis tirgū, ekskluzīvās tiesības, var pamatot savu atbilstību tiesību piešķiršanas prasībām attiecībā uz jaudu, kas vajadzīga, lai publiskajai līgumslēdzējai iestādei sniegtu pakalpojumus pilnā apmērā, ar to, ka uzņēmums norāda uz EKL 82. pantu un no tā noteikumiem izrietošo pienākumu uzņēmumiem, kam ir tiesības rīkoties ar datiem, kam ir dominējošs stāvoklis tirgū un kas atrodas ES dalībvalstī, nodot datus tālāk saskaņā ar atbilstošiem nosacījumiem?

6)

Ja uz 1., 2. un 3. prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts tādejādi, ka sakarā ar to, ka 2000. gadā ir notikusi daļēja līguma pārņemšana un/vai veikti viens, precīzāk, divi iepriekš minētie līguma grozījumi, ir notikušas jaunas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras; un ja uz 4. prejudiciālo jautājumu tiktu atbildēts tādejādi, ka līgumslēdzējai iestādei, piešķirot tiesības slēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kam nav piemērojamas ekskluzīvās tiesībās, atsevišķas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros vai piešķirot tiesības slēgt līgumu par visiem pakalpojumiem kopumā (šajā gadījumā –paziņojumi presei, pamata pakalpojumi un izmantošanas tiesības attiecībā uz APADok), pārskatāmības un iespējas pārbaudīt plānotos publiskos iepirkumus nolūkā bija iepriekš jāpublicē paziņojums par konkursu:

Vai Direktīvas 89/665/EEK 1. panta 3. punktā minētais jēdziens “kaitējums” vai attiecīgi Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (2) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais vārdu salikums “nodarīts kaitējums” ir interpretējams tādejādi, ka uzņēmumam jau tādā gadījumā, kā ir šajā lietā, ir nodarīts kaitējums Direktīvas 89/665/EEK noteikumu izpratnē, ja tam liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, jo līgumslēdzēja iestāde pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nav publicējusi paziņojumu par konkursu, pamatojoties uz kuru uzņēmums būtu varējis pieteikties vai iesniegt piedāvājumu, vai arī prasīt, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru kontrolējošā iestāde pārbauda, vai nepastāv iespējamas ekskluzīvās tiesības?

7)

Vai Kopienu tiesību līdzvērtības princips, efektīvas juridiskās aizsardzības princips jeb efektivitātes princips, ņemot vērā arī citas Kopienu tiesību normas, ir interpretējams tādejādi, ka uzņēmumam attiecībā pret dalībvalsti ir piešķirtas subjektīvas un beznosacījuma tiesības, jo pēc lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas tam ir tiesības kompetentajās iestādēs iesniegt prasību par kaitējuma atlīdzību sakarā ar Kopienu piešķiršanas tiesību normu pārkāpumu vismaz sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bijusi iespēja saņemt informāciju par prettiesisku publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, turklāt tam jāpiešķir papildus termiņus par periodiem, kuros nav bijusi iespēja celt prasību, jo nav bijis atbilstoša pamata valsts likumdošanā, ja prasību par kaitējuma atlīdzību, kas pamatotas ar valsts tiesiskā regulējuma pārkāpumu, saskaņā ar valsts tiesību sistēmu noilguma termiņš parasti ir 3 gadi no kaitējuma un kaitējumu nodarījušās personas noskaidrošanas brīža, un noteiktās tiesību jomās nepastāvot tiesiskai aizsardzībai arī noilguma termiņi nesākas (neturpinās)?