Prasība, kas celta 2006. gada 26. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-401/06)

(2006/C 294/55)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Triantafyllou, pārstāvis)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Sestās PVN direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta trešo ievilkumu vieta, kur tiek sniegti noteikti pakalpojumi klientiem, kas reģistrēti ārpus Kopienas, vai nodokļa maksātājiem, kas reģistrēti Kopienā, bet citā valstī nekā pakalpojumu sniedzējs, ir vieta, kur klients ir reģistrējis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, vai, ja nav šādas vietas, tā pastāvīgā dzīvesvieta vai vieta, kur tas parasti uzturas. Šādi pakalpojumi ir konsultantu, inženieru, izpētes biroju, advokātu, grāmatvežu un citi līdzīgi pakalpojumi. Minētā direktīvas norma ir kolīziju norma, saskaņā ar kuru tiek noteikta vieta, kur pakalpojumi tiek aplikti ar nodokļiem, un tā ierobežo dalībvalstu kompetenci.

Saskaņā ar Vācijas tiesību normām un uz tām balstīto nodokļu iestāžu administratīvo praksi testamenta izpildītāja pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, no kuras uzņēmējs sniedz savus pakalpojumus. Tādējādi šo pakalpojumu gadījumā vieta netiek noteikta saskaņā ar direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ja tas tiek sniegts personām ārpus Kopienas vai nodokļu maksātājiem Kopienā ārpus pakalpojuma sniedzēja valsts.

Šie tiesību akti un administratīvā prakse neatbilstot Sestās PVN direktīvas 9. panta noteikumiem. Testamenta izpildītāju pakalpojumi, kas tiek sniegti personām ārpus Kopienas vai nodokļu maksātājiem Kopienā ārpus pakalpojuma sniedzēja valsts, ir tādi, kuru vieta ir jānosaka saskaņā ar Sestās PVN direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

Pretēji Vācijas argumentācijai Komisija uzskata, ka arī testamenta izpildītāju darbības pieder pie tām, ko galvenokārt un parasti veic advokāts. Izvērtējumā esot jāvadās nevis pēc profesijas nosaukuma, bet pēc pašas darbības — būtisks ir pakalpojuma raksturs.

Jēdziens “citi līdzīgi pakalpojumi” neattiecoties uz kādu elementu, kas būtu kopējs Sestās PVN direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētajiem pakalpojumiem. Pietiekot, ka izvērtējamais pakalpojums ir līdzīgs kādai šajā normā skaidri nosauktai darbībai. Tā tas esot, ja abām darbībām ir vienāds mērķis. Atbilstoši Tiesas spriedumam advokāta galvenajos un parastajos pienākumos ietilpst klienta interešu pārstāvēšana un aizstāvība. Ciktāl Tiesa pamatojas uz “klienta interešu pārstāvēšanu un aizstāvību”, šis nosacījums ir izpildīts arī testamenta izpildītāja gadījumā — tas pārstāv un aizstāv testatora intereses. Tas darbojas kā neatkarīgs pārstāvis un padomdevējs. No tā, ka testamenta izpildītājs var nebūt advokāts, nevarot secināt, ka abām šīm darbībām nav vienāda mērķa.

(1)  OV L 145, 1. lpp.