EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2006/294/105
Case T-229/06: Action brought on 24 August 2006 — Kretschmer v Parliament
Lieta T-229/06: Prasība, kas celta 2006. gada 24. augustā — Kretschmer pret Parlamentu
Lieta T-229/06: Prasība, kas celta 2006. gada 24. augustā — Kretschmer pret Parlamentu
OV C 294, 2.12.2006, p. 50–51
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
2.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/50 |
Prasība, kas celta 2006. gada 24. augustā — Kretschmer pret Parlamentu
(Lieta T-229/06)
(2006/C 294/105)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elfriede Kretschmer, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — G. Vandersanden, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumu, kas prasītājai darīts zināms 2006. gada 14. jūnijā, nepiešķirt viņai dienas uzturēšanās naudas kopējo summu par laika posmu, sākot no 2003. gada 16. oktobra, un par vietu, kur viņa iecelta amatā, nosakot Overijse (Beļģija); |
|
— |
tādējādi piespriest atbildētājam izmaksāt šādas summas: |
|
— |
|
|
— |
|
|
— |
piespriest atbildētājam izmaksāt prasītājai nokavējuma procentus par (i) un (ii) punktā minētajām summām, skaitot no to izmaksāšanai attiecīgi noteiktā termiņa beigām līdz to faktiskās izmaksāšanas dienai. Procentu likme ir jāaprēķina, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi attiecībā uz galvenajām refinansēšanas darbībām, kas bija piemērojama attiecīgajā laika posmā un kam pieskaitīti divi punkti; |
|
— |
piespriest atbildētājam samaksāt simbolisku summu EUR 1 apmērā par morālo kaitējumu, kas nodarīts prasītājai, ņemot vērā kļūdas, kuras pieļautas nokavējuma dēļ lietas materiālu pārvaldībā; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja ir valsts eksperte, kas norīkota darbā Eiropas Parlamentā. Pēc pirmā līguma noslēgšanas uz laiku no 2003. gada 16. oktobra līdz 2004. gada 15. oktobrim viņa atkārtoti tika pieņemta darbā uz laiku no 2004. gada 16. oktobra līdz 2005. gada 15. oktobrim, kā arī vēlāk vēl uz divu gadu laika posmu no 2005. gada 16. oktobra līdz 2007. gada 15. oktobrim. Savā prasībā prasītāja lūdz atcelt lēmumu, kas viņai tika darīts zināms ar 2006. gada 14. jūnija vēstuli, nepiešķirt viņai dienas uzturēšanās naudas kopējo summu par laika posmu, sākot no 2003. gada 16. oktobra, un par vietu, kur viņa iecelta amatā, noteikt Overijse (Beļģija).
Prasības atcelt lēmumu pamatojumam prasītāja norāda uz vienu pamatu, kas ir balstīts uz, iespējams, kļūdainu 2002., 2004. un 2005. gada tiesiskā regulējuma par valsts ekspertu norīkošanu darbā Parlamentā interpretāciju un piemērošanu. Prasītāja uzsver, ka, pirmoreiz tiekot pieņemtai darbā, viņas dzīvesvieta bija Vācijā, nevis Beļģijā, ko Parlamenta amatpersonas noteica par vietu, kur viņa iecelta amatā. Prasītāja apgalvo, ka par viņas norīkošanu darbā bija panākta vienošanās starp iestādi, kurā viņa pirms tam strādāja (Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ministru prezidenta kabinets), un Komisiju, viņu pirmoreiz pieņemot darbā kā pagaidu darbinieci uz laiku no 2002. gada 1. septembra līdz 2003. gada 31. jūlijam, kas, viņasprāt, ir pierādījums par viņas dzīvesvietu pirms pieņemšanas darbā un laikā, kad viņa tika atkārtoti atjaunota darbā. Prasītāja uzsver arī to, ka viņas pārvākšanos uz Briseli, lai tur pildītu norīkota valsts eksperta pienākumus un pildītu Beļģijas likumus, kas attiecas uz pagaidu dzīvesvietas reģistrāciju Briselē, nevar uzskatīt par “dzīvesvietas” maiņu, kas paredz stabilu, pastāvīgu un ilgstošu dzīvesvietu. Savas nostājas pamatojumam prasītāja norāda uz to, ka viņas darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, proti, maksimāli uz sešiem gadiem, un ka pēc šī laika posma beigām viņa principā atgriezīsies Vācijā, lai tur kā agrāk strādātu par tiesnesi valsts tiesā. Tādējādi viņa uzskata, ka visā laika posmā, kad viņa strādāja par norīkotu valsts eksperti, viņas dzīvesvieta bija Vācija, nevis Brisele.
Attiecībā uz prasību par pabalstu prasītāja uzskata, ka Eiropas Parlaments ir pārsniedzis saprātīgu termiņu, lai atbildētu uz viņas lūgumiem sniegt paskaidrojumus un pārskatīt viņas situāciju, un ka turklāt šī rīcība ir pretrunā Eiropas Labas administratīvās rīcības kodeksam. Prasītāja lūdz atlīdzināt šo morālo kaitējumu, piespriežot atbildētājam samaksāt simbolisku summu EUR 1 apmērā. Prasītāja arī lūdz tai izmaksāt nokavējuma procentus par summām, kas viņai ir jāizmaksā atbilstoši 2002., 2004. un 2005. gada tiesiskajam regulējumam par norīkotiem valsts ekspertiem.