This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2006/190/43
Case T-155/06: Action brought on 14 June 2006 — Tomra Systems and Others v Commission
Lieta T-155/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. jūnijā — Tomra Systems un citi pret Komisiju
Lieta T-155/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. jūnijā — Tomra Systems un citi pret Komisiju
OV C 190, 12.8.2006, p. 24–24
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
12.8.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 190/24 |
Prasība, kas celta 2006. gada 14. jūnijā — Tomra Systems un citi pret Komisiju
(Lieta T-155/06)
(2006/C 190/43)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Tomra Systems ASA, Asker (Norvēģija), Tomra Europe AS, Asker (Norvēģija), Tomra Systems BV, Apeldoorn (Nīderlande), Tomra Systems GmbH, Hilden (Vācija), Tomra Butikksystemer AS, Asker (Norvēģija), Tomra Systems AB, Sollentuna (Zviedrija), Tomra Leergutsysteme GmbH, Vīne (Austrija) (pārstāvji — A. Ryan, solicitor, J. Midthjell, lawyer)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt pilnībā Komisijas 2006. gada 29. marta Lēmumu COMP/ E-1/38.113 — Pokent/Tomra un |
|
— |
piespriest atbildētajai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas prasītājiem radušies, iesniedzot bankas garantiju sakarā ar pienākumu maksāt naudas sodu; |
|
— |
pakārtoti, būtiski samazināt ar iepriekšminētā lēmuma 2. pantu uzliktā naudassoda apmēru vai to atcelt un |
|
— |
piespriest atbildētajai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas prasītājiem radušies, iesniedzot bankas garantiju sakarā ar pienākumu maksāt naudas sodu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji ietilpst Tomra Group, kas darbojas izlietotu dzērienu konteineru savākšanā, galvenokārt, pārdodot atpirkšanas automātus (reverse vending machines — RVMs) un ar tiem saistītus izstrādājumus un pakalpojumus.
2001. gadā Komisija saņēma sūdzību par to, ka prasītāji ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, neļaujot sūdzības iesniedzējam iekļūt tirgū.
Ar apstrīdēto lēmumu Komisija atzina, ka prasītāji laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam ir pārkāpuši EKL 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu, īstenojot izslēdzošu stratēģiju atpirkšanas automātu valsts tirgos Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Zviedrijā, tostarp noslēdzot ekskluzīvo tiesību līgumus, individualizētas vienošanās par daudzumu un individualizētas retrospektīvo atlaižu shēmas. Komisija uzlika prasītājiem naudas sodu 24 miljonu EUR apmērā.
Savas prasības atbalstam prasītāji norāda, ka Komisija:
|
— |
ir izmantojusi acīmredzami nepareizus un neuzticamus pierādījumus, lai pierādītu, ka grupa ir izstrādājusi stratēģiju konkurences ierobežošanai un šo stratēģiju īstenojusi ar 49 nolīgumiem ar tās klientiem laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam; |
|
— |
ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā par to, vai ar nolīgumiem varēja ierobežot konkurenci, nesniedzot pamatojumu, kā arī pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā par to, vai ar šiem nolīgumiem konkurence patiešām tika ierobežota; |
|
— |
ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, ekskluzīvo tiesību līgumus, individualizētas vienošanās par daudzumu un individualizētas retrospektīvo atlaižu shēmas uzskatīdama par prettiesiskām per se saskaņā ar EKL 82. pantu; |
|
— |
ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka ar nesaistošu apņemšanos par daudzumu var pārkāpt EKL 82. pantu; |
|
— |
ir pārkāpusi samērīguma un nediskriminācijas principus, uzlikdama prasītājiem 24 miljonu EUR lielu naudas sodu. |