This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2006/108/06
Case C-95/06 P: Appeal brought on 15 February 2006 by Bausch & Lomb Inc. against the judgment of the Court of First Instance delivered on 17 November 2005 in Case T-154/03: Biofarma SA v Office for Harmonisation in the Internal Market (Trade Marks and Designs)
Lieta C-95/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 15. februārī ierosināja Bausch & Lomb Inc. par Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. novembra spriedumu lietā T-154/03 Biofarma SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Lieta C-95/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 15. februārī ierosināja Bausch & Lomb Inc. par Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. novembra spriedumu lietā T-154/03 Biofarma SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)
OV C 108, 6.5.2006, p. 4–5
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
6.5.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 108/4 |
Apelācija, ko 2006. gada 15. februārī ierosināja Bausch & Lomb Inc. par Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. novembra spriedumu lietā T-154/03 Biofarma SA pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-95/06 P)
(2006/C 108/06)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bausch & Lomb Inc. (pārstāvji — M. Silverleaf QC, R. Black, B. Gerber un E. Kohner, solicitors)
Citi lietas dalībnieki: 1. Biofarma SA; 2. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto spriedumu; |
— |
atjaunot ITSB Trešās apelācijas kameras 2003. gada 5. februāra lēmumu; |
— |
uzdot ITSB veikt apelācijas iesniedzēja vārdā prasīto preču zīmes reģistrāciju; |
— |
piespriest pretējai pusei atlīdzināt Pirmās instances tiesas un šīs apelācijas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs apgalvo, ka Pirmās instances tiesas spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:
Spriedumā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka pastāv iespēja maldināt sabiedrības daļu par abām attiecīgajām preču zīmēm. Apelācijas iesniedzējs uzskata, ka Pirmās instances tiesa, izdarot šādu secinājumu, ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Pieļautās kļūdas ir izklāstītas turpmāk.
Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, nepareizi vai vispār nelemjot par to, vai preces, attiecībā uz kurām bija jāreģistrē konkurējošās preču zīmes, ir līdzīgas preces. Saistībā ar šo Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
Pirmās instances tiesai bija jālemj, vai preces, attiecībā uz kurām tiek prasīta reģistrācija, ir līdzīgas tām, attiecībā uz kurām tiek lietota konfliktējošā preču zīme. Ja Pirmās instances tiesa to būtu izdarījusi, tā būtu secinājusi, ka tās nav līdzīgas, un līdz ar to — ka nebija pamata piemērot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Alternatīvi, tā būtu nolēmusi, ka pastāv vienīgi nejauša līdzība un ka tāda neliela līdzība, izvērtējot, vai pastāv sajaukšanas iespēja, prasa lielu līdzības pakāpi starp konfliktējošām preču zīmēm un pamatojumu (kas nav sniegts), kāpēc attiecīgā sabiedrība sagaida, ka tām ir komerciāli saistīta izcelsme.
Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, attiecībā konkurējošo preču zīmju šķietamo līdzību. Savu vērtējumu tā nepamatoja ar visaptverošu kopējā iespaida vērtējumu, kuru preču zimes visuāli un akustiski rada vidusmēra patērētājam, bet gan ar sīku vārdu, kas veido šo preču zīmi, lingvistisko un valodas pazīmju analīzi pa minūtēm.
Novērtējot līdzību, Pirmās instances tiesai bija jāaplūko preču zīmes kā veselums un saistībā ar konfliktējošo preču zīmju kopumā vizuālo un īpaši akustisko iedarbību uz vidusmēra patērētāja acīm un ausim. Turklāt Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka ir vispārējs pamats pieņemt, ka attiecīgo preču izvēlei un lietošanai attiecīgā sabiedrība velta īpašu uzmanību. Ja Pirmās instances tiesa būtu izvēlējusies pareizu pieeju, tā būtu konstatējusi, ka abas abas preču zīmes ne tikai atšķirīgi skan, bet arī izskatās.
Pirmās instances tiesa nav identificējusi attiecīgo sabiedrību un līdz ar to pieļāvusi tiesību kļūdu. Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atzīstot, ka attiecīgās sabiedrības daļu veido pacienti. Pirmās instances tiesai atbilstoši tiesībām bija jāsecina, ka attiecīgā sabiedrība ir profesionāli mediķi.
Novērtējot līdzību, Pirmās instances tiesa rīkojās mehāniski. Tā neizvērtēja tās konstatēto līdzību un to, vai tā rada iespēju maldināt sabiedrību. Tā vietā tā pieņēma, ka šajā gadījumā tā ir. Pēc šī pieņēmuma izdarīšanas, Pirmās instances tiesa tālāk noliedza, ka atšķirības attiecīgo preču zīmju un preču starpā likvidē šo līdzību. Tā nav motivējusi šo lēmumu. Tādējādi Pirmās intances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā to ir interpretējusi Tiesa, un/vai procesuālu pārkāpumu, it īpaši Reglamenta 81. panta pārkāpumu, nemotivējot savu nolēmumu.
Pirmās instances tiesa pieļāva tiesību kļūdu, nenosakot attiecīgo preču vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni, un to, vai tas var mazināt maldināšanas iespēju. Tai bija jāņem vērā īpaši augstais uzmanības līmenis, ko vidusmēra patērētājs velta gatavojoties veikt izvēli un izvēloties starp attiecīgajām precēm un to, kā tas var ietekmēt maldināšanas iespēju. Tādējādi Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, piemērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā to ir interpretējusi Tiesa.