This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2006/048/75
Case T-431/05: Action brought on 5 December 2005 — Cerafogli and Poloni v ECB
lieta T-431/05: Prasība, kas celta 2005. gada 5. decembrī — Cerafogli et Poloni pret ECB
lieta T-431/05: Prasība, kas celta 2005. gada 5. decembrī — Cerafogli et Poloni pret ECB
OV C 48, 25.2.2006, p. 38–39
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
25.2.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 48/38 |
Prasība, kas celta 2005. gada 5. decembrī — Cerafogli et Poloni pret ECB
(lieta T-431/05)
(2006/C 48/75)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Maria Concetta Cerafogli (Frankfurte pie Mainas, Vācija) un Paolo Poloni (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji — G. Vandersanden, advokāts, L. Levi, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt prasītāju algas aprēķinu par 2005. gada februāri, kurš tika aizstāts 2005. gada maijā, un atbildētājas 2005. gada 15. februāra vēstuli; |
|
— |
vajadzības gadījumā atcelt lēmumus, ar ko noraida pieprasījumu veikt administratīvo pārbaudi (“administrative reviews”) (2005. gada 17. maija lēmumi) un sūdzības (“grievance procedures”) (2005. gada 26. septembra lēmumi); |
|
— |
piespriest atbildētājai prasītājiem nodarītā kaitējuma novēršanas nolūkā atlīdzināt zaudējumus, ko veido EUR 5 000 piešķīrums katram prasītājam sakarā ar pirktspējas samazināšanos no 2001. gada 1. jūlija, palikušās atalgojuma daļas piešķīrums, kas atbilst prasītāju darba algas un visu atvasināto tiesību palielinājumam par 0,3 % no 2001. gada 1. jūlija un par 0,6 % no 2003. gada 1. jūlija, un procenti par prasītāju palikušās darba algas daļas summu, sākot no attiecīgā datuma, kad tās bija jāizmaksā, līdz faktiskas samaksas dienai. Šī procentu likme ir jāaprēķina, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas attiecīgajam laikposmam noteikto likmi galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot divus procentpunktus; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lietā T-63/02, ko ierosinājuši šie paši prasītāji, Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbinieki, Pirmās instances tiesa atcēla lēmumus, kas bija ietverti prasītājiem adresētajos 2001. gada 13. jūlija darba algas paziņojumos par 2001. gada jūliju, jo ECB nebija apspriedusies ar Personāla komiteju, lemjot par darba algu korekciju 2001. gadam. Pēc minētā sprieduma pasludināšanas ECB veica apspriedes ar Personāla komiteju par darba algu korekciju laikposmam no 2001. gada līdz 2003. gadam, kā arī par visa personāla darba algu palielināšanu no 2004. gada 1. jūlija. Turklāt 2005. gada februārī tā izsniedza prasītājiem jaunu darba algas paziņojumu, ar to aizstājot Pirmās instances tiesas atcelto darba algas paziņojumu par 2001. gada jūliju.
Prasītāji vispirms norāda, ka, atsakot viņiem piemērot ar atpakaļejošu datumu, no 2001. gada jūlija, 2001. gadam noteikto darba algu korekciju, ECB ir pārkāpusi EKL 233. pantu, kā arī lietā T-63/02 pieņemtajā 2003. gada 20. novembra spriedumā noteikto res judicata.
Turklāt viņi norāda uz to, ka ir pārkāpts ECB personāla nodarbināšanas kārtības 45. un 46. pants, “Memorandum of Understanding” par ECB vadības un Personāla komitejas attiecībām, labas pārvaldības un nediskriminācijas princips un pienākums rīkoties labticīgi.
Visbeidzot, prasītāji prasa arī atlīdzināt šīs ECB rīcības radīto kaitējumu.