28.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/5

1)

atzīt, ka, pieņemot 2003. gada 24. jūnija likumdošanas dekrētu Nr. 209, ar ko valsts tiesībās transponē Direktīvas 2000/53/EK (1) noteikumus neatbilstoši minētajai direktīvai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem 2.panta otrais un piektais apakšpunkts, 3. panta 5. punkts, 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts saistībā ar II pielikumu, 5. panta 1.-4. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. un 2. punkts, 8. panta 3. un 4. punkts, 10. panta 3. punkts un 12. panta 2. punkts;

2)

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

sniegtu nolietota transportlīdzekļa kā atkritumu definīciju, kā arī minēto atkritumu apstrādes definīciju atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem;

—

direktīvu transponējošā likumdošanas dekrētā trīsriteņu transportlīdzekļus iekļautu nolietotu transportlīdzekļu skaitā;

—

skaidri noteiktu, ka visi bīstamie direktīvas II pielikumā minētie materiāli un detaļas tiek izņemtas no transportlīdzekļa pirms turpmākas apstrādes;

—

tehniski iespējamās robežās paredzētu šim nolūkam piemērotus punktus to nolietoto detaļu savākšanai, ko iegūst transportlīdzekļu remonta laikā;

—

attiecībā uz likvidācijas sertifikātu — nodrošinātu, ka tos saskaņā ar direktīvas 6. pantu izsniedz licencēti apstrādes punkti. Turklāt šo minēto sertifikātu izsniegšana nevar būt transporta līdzekļa izslēgšanas nosacījums no Pubblico Reistro Automobilistico, kā to prasa direktīva;

—

nodrošinātu, ka ražotāji uzņemas visu vai lielāko daļu izmaksu, lai izveidotu bezmaksas transportlīdzekļu nodošanas sistēmu;

—

nogādātu drošībā nolietoto transportlīdzekļu bīstamās detaļas pirms šo transportlīdzekļu turpmākas apstrādes;

—

noteikt, ka pārstāde ir prioritārs veids salīdzinājumā ar citiem attiecīgo transportlīdzekļu savākšanas veidiem;

—

izslēgt, ka daži īpaši direktīvas noteikumi, kas tajā minēti, tiek transponēti nolīgumu veidā saskaņā ar direktīvas 10. pantu;

—

ieviest vajadzīgo kontroles un vērtējuma sistēmu, lai izvērtētu vai direktīvā minētie mērķi tiek pildīti tādējādi, ka tie var tikt sasniegti līdz 2006. gada 1. janvārim;

—

paredzētu, ka transportlīdzekļu un to detaļu ražotāju sniegtajai informācijai ir jāatbilst tam, ko prasa apstrādes punkts;

—

transponēt pienākumu periodiski kontrolēt sasniegtos rezultātus un iesniegt minēto rezultātu atskaites kompetentajām iestādēm un Komisijai, kā arī transponēt kompetento iestāžu pienākumu veikt pasākumus, lai novērtētu nolīgumu ietvaros sasniegto progresu,