a)

Vai, pamatojoties uz 2.a punkta salīdzinājumu ar 3.a panta b) apakšpunktu ir uzskatāms, ka šī noteikuma izpratnē ikviens uzņēmums, kuru reklāma ļauj identificēt, ir uzskatāms par konkurentu, neatkarīgi no tā piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem?

b)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša un ja ir jāievēro vēl citi nosacījumi, lai konstatētu konkurences attiecību pastāvēšanu — vai ir jāapsver faktiskais stāvoklis tirgū un patēriņa modelis Kopienā, vai arī ir jāapsver šī modeļa iespējamā attīstība?

c)

Vai pārbaude ir jāveic tikai Kopienas teritorijas daļā, kurā ir izplatīta attiecīgā reklāma?

d)

Vai konkurences attiecību pastāvēšana ir jāizvērtē pēc preču veidiem, kas tiek salīdzināti, un ņemot vērā attieksmi, ar kādu šāda veida produktus parasti uztver, vai arī, lai novērtētu iespējamo aizstājamības pakāpi, ir tāpat jāņem vērā produkta īpatnības, kuras reklāmdevējs paredzējis apstrīdētajā reklāmā uzsvērt, un tēlu, kādu tas paredzējis precei izveidot?

e)

Vai kritēriji, kas ļauj konstatēt konkurences attiecību pastāvēšanu 2. panta 2.a punkta izpratnē un kritēriji, kas ļauj pārbaudīt, vai salīdzinājums atbilst 3.a panta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam, ir identiski?

a)

vai nu nelikumīga ir ikviena salīdzinoša reklāma, kas ļauj identificēt produktu veidu gadījumā, kad atsauce neļauj identificēt konkurentu vai tā piedāvātās preces,

b)

vai arī salīdzinājuma pieļaujamība ir jāvērtē, ņemot vērā tikai tos valsts tiesību aktus, ar ko netransponē direktīvas noteikumus salīdzinošās reklāmas jomā, kas varētu mazināt patērētāju vai tādu uzņēmumu tiesību aizsardzību, kuri piedāvā tāda veida produktus, kas salīdzināti ar reklāmas devēja piedāvātajiem produktiem?