Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2005/217/99

    Lieta T-223/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko CAMAR Srl iesniedza 2005. gada 8. jūnijā

    OV C 217, 3.9.2005, p. 45–45 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    3.9.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 217/45


    Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko CAMAR Srl iesniedza 2005. gada 8. jūnijā

    (Lieta T-223/05)

    (2005/C 217/99)

    tiesvedības valoda — itāļu

    Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 8. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla CAMAR Srl, Florence (Itālija), kuru pārstāv Vilma Viskardini [Wilma Viscardini], Simoneta Donā [Simonetta Donà] un Mariano Paolins [Mariano Paolin], advokāti, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar prasītājas piedāvātajiem kritērijiem vai citiem kritērijiem, ko Pirmās instances tiesa uzskata par piemērotiem, ņemot vērā spriedumu lietā T-260/97.

    Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

    piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai nodarīti tāpēc, ka Komisija nav veikusi vajadzīgos pasākumus Padomes Regulas 404/93 30. panta nozīmē, kā to atzinusi Pirmās instances tiesa 2000. gada 8. jūnija spriedumā lietā T-79/96, saskaņā ar prasītājas piedāvātajiem kritērijiem vai citiem kritērijiem, ko tiesa uzskata par piemērotiem, ņemot vērā spriedumu lietā T-260/97;

    piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Ar šo prasību prasītāja lūdz piespriest Komisijai atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus, ko tā lūgusi atlīdzināt jau lietā T-79/96 CAMAR/Komisija (1).

    Jāpiebilst, ka minētajā lietā Pirmās instances tiesa atzina — kaut arī atbildētāja rīkojusies prettiesiski un tāpēc prasība, ciktāl tā attiecas uz pienākumu neizpildi, ir pieņemama, lūgums atlīdzināt zaudējumus ir nepieņemams, jo tobrīd nebija iespējams noteikt turpmāko zaudējumu apmēru.

    Pamati un galvenie argumenti lielā mērā ir tādi paši kā tie, kuri tika izvirzīti iepriekš minētajā lietā un lietā T-457/04 CAMAR/Komisija (2).


    (1)  2000. gada 8. jūnija spriedums apvienotajās lietās T-79/96, T-260/97 un T-117/98, Recueil 2000, II-2173. lpp.

    (2)  OV C 31, 05.02.2005., 8. lpp.


    Top