EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2005/193/31

lieta C-243/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 6. jūnijā ierosināja Agraz, SA u.c., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija

OV C 193, 6.8.2005, p. 20–20 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

6.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/20


Apelācija, ko 2005. gada 6. jūnijā ierosināja Agraz, SA u.c., par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija

(lieta C-243/05 P)

(2005/C 193/31)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 6. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta Agraz, SA u.c., ko pārstāv Žozē Luišs da Krušs Vilasa [José Luis da Cruz Vilaça] un Doroteja Šusī [Dorothée Choussy], advokāti, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. martā spriedumu lietā T-243/03 Agraz, SA u.c./Eiropas Kopienu Komisija.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 17. marta spriedumu daļā, kur tā nosprieda, ka zaudējumi nebija nosakāmi un noraidīja prasību, un, izskatot lietu no jauna, —

2)

prioritāri — atzīt, ka Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības nosacījumi šajā gadījumā ir izpildīti; piespriest atbildētājai samaksāt katrai no prasītāju sabiedrībām ražošanas atbalsta atlikumu (kas ir uzskaitīti pielikumā A.27), Pirmās instances tiesai nosakot kavējuma procentus, sākot ar 2000. gada 12. jūliju (vai, pakārtoti, ar 2000. gada 13. jūliju, vai arī, pakārtoti tam, ar 2000. gada 16. jūliju) līdz nomaksas dienai; un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs, ieskaitot apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus;

3)

pakārtoti — nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā lemtu par pabalsta apmēru, kas izmaksājams apelācijas sūdzības iesniedzējām, vēlreiz tās uzklausot, un lai piespriestu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (ieskaitot tos, kas radušies apelācijas sūdzības iesniedzējām) apelācijas instancē un Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza šādus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatojumam:

1. pamats: kļūda tiesību piemērošanā, Pirmās instances tiesai uzskatot, ka zaudējumi, kas nodarīti apelācijas sūdzības iesniedzējām, nebija nosakāmi un ka tādēļ tām nebija tiesību uz atlīdzību pamatojuma;

Šis pamats ir iedalāms divās daļās:

Pirmajā daļā Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav ievērojusi Kopienas tiesu judikatūru, kā arī principus, kas noteikti katras dalībvalsts tiesiskajā kārtībā ātrpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības jomā, kļūdaini interpretējot “nosakāmu zaudējumu” jēdzienu un sajaucot zaudējuma rakstura noteikšanu ar tā apmēra aprēķināšanu.

Otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza argumentus, lai demonstrētu, ka tādā līmenī, lai atzītu apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz atlīdzību, Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā sekas, kas radās tādēļ, ka tika atzīts, ka Komisijas rīcība bija nelikumīga, pārkāpjot Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), kā arī pienācīgas rūpības principu un labas pārvaldības principu.

2. pamats: sacīkstes principa un apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību tikt uzklausītām pārkāpums;

3. pamats: apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu izmanīšana;

4. pamats: savas pilnās jurisdikcijas pilnvaru un pienākuma taisīt spriedumu ignorēšana no Pirmās instances tiesas puses; atteikums izskatīt lietu, tā kā Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā atzinumu sekas attiecībā uz zaudējumu noteikšanu.


(1)  OV L 297, 29. lpp.


Top