Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2005/193/25

    lieta C-228/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Argenzia Entrate Ufficio Trento

    OV C 193, 6.8.2005, p. 16–17 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    6.8.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 193/16


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Argenzia Entrate Ufficio Trento

    (lieta C-228/05)

    (2005/C 193/25)

    tiesvedības valoda — itāļu

    Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 21. marta rīkojumu lietā Stradasfalti Srl pret Agenzia Entrate Ufficio Trento un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 24.maijā.

    Commissione Tributaria di Primo Grado di Trento lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

    1.

    Vai 17. panta 7. punkta pirmais teikums Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, ievērojot šī paša panta 2. punktu ir interpretējams tādējādi, ka

    (a)

    tas iestājas pret to, ka dalībvalsts paziņojums par tāda valsts tiesību akta pieņemšanu kā apskatāmā Prezidenta Dekrēta Nr. 633/72 šobrīd spēkā esošā 19.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts, kura iedarbība vēlāk pagarināta, kas ierobežo PVN atskaitīšanas tiesības attiecībā uz preču izmantošanu un apkopi atbilstoši 17. panta 2. punktam, tiek uzskatīts par “apspriešanos ar Pievienotās vērtības nodokļa komiteju” ko paredz šīs direktīvas 29. pants, ja PVN komiteja ir ņēmusi vērā tikai to, ka šāda norma ir pieņemta;

    (b)

    tas iestājas arī pret to, ka ikviens ierobežojums PVN atskaitīšanas tiesībām saistībā ar (a) apakšpunktā minēto preču pirkumu, izmantošanu un apkopi, kas pieņemts pirms apspriešanās ar PVN Komiteju un ir spēkā, pamatojoties uz vairākiem tā darbību pagarinošiem un vairāk nekā 25 gadu garumā secīgi pieņemtiem tiesību aktiem, tiek uzskatīts par pasākumu, kas atrodas tās piemērošanas sfērā?

    (c)

    ja atbilde uz 1 (b) jautājumu ir apstiprinoša, Tiesu lūdz norādīt kritērijus, kas ļautu noteikt iespējamo maksimālo laika periodu, šādiem spēkā esamības pagarinājumiem uz Sestās direktīvas 17. panta 7. punktā minēto ciklisko saimniecisko iemeslu pamata, vai arī precizēt, vai tas, ka netiek ievērots atbrīvojumu pagaidu raksturs (tie laika gaitā tiek atkārtoti) piešķir nodokļu maksātājam atskaitīšanas tiesības.

    2.

    Ja nav izpildīti iepriekš minētajai 17. panta 7. punktā paredzētajai procedūrai izvirzītie nosacījumi, Tiesa tiek lūgta konstatēt, vai Sestās direktīvas 17. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas iestājas pret valsts tiesību aktu vai administratīvu praksi, ko dalībvalsts pieņēmusi pēc Sestās direktīvas stāšanās spēkā (Itālijā — 1979. gada 1. janvāris), kurš, objektīvi un bez termiņa ierobežojumiem, ierobežo PVN atskaitījumu attiecībā uz noteiktu automašīnu iegādi, izmantošanu un apkopi.


    Top