This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/182/57
Case C-227/05: Reference for a preliminary ruling from the Bayerisches Verwaltungsgericht München by order of that court of 4 May 2005 in Daniel Halbritter v Freistaat Bayern
Lieta C-227/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerische Verwaltungsgericht München2005. gada 4. maija lēmumu lietā Daniel Halbritter pret Freistaat Bayern
Lieta C-227/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerische Verwaltungsgericht München2005. gada 4. maija lēmumu lietā Daniel Halbritter pret Freistaat Bayern
OV C 182, 23.7.2005, p. 32–33
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
23.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 182/32 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bayerische Verwaltungsgericht München2005. gada 4. maija lēmumu lietā Daniel Halbritter pret Freistaat Bayern
(Lieta C-227/05)
(2005/C 182/57)
tiesvedības valoda — vācu
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Bayerisches Verwaltungsgericht München (Minhenes administratīvā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 4. maija lēmumu lietā Daniel Halbritter pret Freistaat Bayern un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. maijā.
Bayerisches Verwaltungsgericht München lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
1. |
Vai Direktīvas 91/439/EEK (1) 1. panta 2. punkts saistībā ar 8. panta 2. un 4. punktu ir interpretējams tādā nozīmē, ka dalībvalsts savā teritorijā nevar atteikties atzīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības saskaņā ar citā dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību arī tad, ja pirmās dalībvalsts teritorijā pret vadītāja apliecības turētāju ir pieņemts pasākums par šīs valsts izdotu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu vai anulēšanu, kad kopā ar šo pasākumu noteiktais aizlieguma termiņš jaunas vadītāja apliecības iegūšanai šajā dalībvalstī ir beidzies pirms vadītāja apliecību ir izsniegusi otra dalībvalsts un
|
2. |
Vai Direktīvas 91/439/EEK 1. panta 2. punkts saistībā ar 8. panta 2. un 4. punktu ir interpretējams tādā nozīmē, ka gadījumā, ja pieteikumu uz transportlīdzekļa vadīšanas tiesību piešķiršanu citas dalībvalsts vadīšanas tiesību turētājam iesniedz, nododot šīs citas dalībvalsts izdotu vadītāja apliecību (t.s. “pārreģistrācija”), tikai uz otras dalībvalsts izsniegtas Kopienas vadītāja apliecības pamata pirmajai dalībvalstij ir aizliegts veikt vadīšanas prasmju papildu pārbaudi — saskaņā ar valsts iekšējām tiesību normām tas ir sīki reglamentēts priekšnosacījums to izsniegšanai — ņemot vērā apstākļus, kas pastāvēja laikā, kad izsniedza Kopienas vadītāja apliecību? |
(1) OV L 237, 1. lpp.