Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2005/171/51

Lieta T-174/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Elf Aquitaine iesniedza 2005. gada 27. aprīlī

OV C 171, 9.7.2005, p. 31–32 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

9.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/31

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Elf Aquitaine iesniedza 2005. gada 27. aprīlī

(Lieta T-174/05)

(2005/C 171/51)

tiesvedības valoda — franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 27. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Elf Aquitaine, Kurbevuā [Courbevoie] (Francija), kuru pārstāv Ēriks Morgans de Riverī [Eric Morgan de Rivery] un Evelīna Frīdela [Evelyne Friedel], avocats, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

—

primāri, atcelt 1.d pantu Komisijas galīgā 2005. gada 19. janvāra lēmumā Nr. C(2004)4876, ar ko nolemts, ka Elf Aquitaine no 1984. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 7. maijam ir pārkāpusi EKL 81. pantu un laikā no 1994. gada līdz 1999. gada 7. maija — EEK līguma 53. pantu;

—

tā rezultātā:

a)

atcelt Komisijas galīgā 2005. gada 19. janvāra lēmuma Nr. C(2004)4876 2.c pantu, ar ko Elf Aquitaine un Atofina solidāri uzlikta sodanauda EUR 45 miljonu apmērā;

b)

atcelt šī paša lēmuma 3. pantu, ar ko Elf Aquitaine prasīts izbeigt strīdīgās nelikumīgās darbības, kas minētas EKL 81. pantā un EEK 53. pantā, un

c)

atcelt minētā lēmuma 4.9 pantu, ar ko šis lēmums adresēts Elf Aquitaine;

—

pakārtoti, atcelt Komisijas galīgā 2005. gada 19. janvāra lēmuma Nr. C(2004)4876 2.c pantu, ar ko Elf Aquitaine un Atofina solidāri uzlikta sodanauda EUR 45 miljonu apmērā;

—

pakārtoti, grozīt Komisijas galīgā 2005. gada 19. janvāra lēmuma Nr. C(2004)4876 2.c pantu, ar ko Elf Aquitaine un Atofina solidāri uzlikta sodanauda EUR 45 miljonu apmērā un atbilstoši samazināt attiecīgās sodanaudas apmēru;

—

jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar strīdīgo lēmumu Komisija ir konstatējusi, ka prasītāja ir piedalījusies uzņēmumu apspriedēs par produkcijas kvotām un klientiem, uz vienošanās pamata ir paaugstinājusi cenas, radījusi zaudējumu atlīdzināšanas mehānismu, apmainījusies ar informāciju par pārdošanas apjomiem un ir piedalījusies regulārās sanāksmēs un uzturējusi kontaktus ar mērķi vienoties par minēto ierobežojumu īstenošanu. Sakarā ar šīm nelikumīgajām darbībām Komisija prasītājai ir uzlikusi sodanaudu.

Prasītāja norāda, ka ar Apstrīdēto lēmumu tai piedēvē nelikumīgas darbības, ko veikusi tās meitas sabiedrība un prasa to atcelt, minot zemāk izklāstītos pamatus.

 

Ar savu pirmo pamatu prasītāja uzsver, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvēšanos. Viņa uzskata, ka Komisija paziņojumā par iebildumiem nav skaidri izklāstījusi savus argumentus, nav uzņēmusies pierādīšanas pienākumu, kas tai piekrita, un ka tā nav ņēmusi vērā no administratīvā procesa izrietošos elementus.

 

Ar savu otro pamatu prasītāja atsaucas uz šķietamo pamatojuma trūkumu Apstrīdētajā lēmumā, ņemot vērā to, ka pieņemtā nostāja attiecībā uz to, ka prasītājai ir piedēvēta tās meitas sabiedrības rīcība, ir iespējams jaunums, kā arī ņemot vērā to, ka nav saņemtas atbildes uz prasītājas atspēkojumiem.

 

Trešā pamata ietvaros prasītāja cita starpā uzsver šķietamo pretrunu starp tai nelikumīgu darbību piedēvēšanu, no vienas puses, un atzinumu, ka tās meitas sabiedrība ir pārtraukusi ievērojamā apmērā piedalīties šajās darbībās, no otras puses.

 

Šķietamais to noteikumu pārkāpums, ar ko regulē nelikumīgu darbību piedēvēšanu mātes sabiedrībai, ko veikušas meitas sabiedrības, ir ceturtā pamata būtība, ko min prasītāja.

 

Ar savu piekto pamatu prasītāja tālāk atzīmē, ka ar Apstrīdēto lēmumu pārkāpti vairāki būtiski principi, ko atzinušas virkne dalībvalstu un kas ir neatņemama Kopienu tiesiskās kārtības sastāvdaļa, proti, soda individualizācijas principu, tiesiskuma principu un vispārējo principu par nevainīguma prezumpciju.

 

Sestais pamats attiecas uz vairākiem šķietamiem pienākumiem, ko nav izpildījusi Komisija, tā procesa laikā, kura rezultātā tika pieņemts Apstrīdētais lēmums, un šo neizpildi prasītāja kvalificējusi kā tādu, ar ko pārkāpj tiesiskās drošības principu.

 

Prasītāja savā septītajā pamatā turpina, ka ar jauno kritēriju par mātes meitas sabiedrību rīcību piedēvēšanu to mātes sabiedrībām, kā tas izdarīts ar Apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpts tiesiskās drošības princips.

 

Turpmāko divu pamatu ietvaros prasītāja atzīmē, ka Komisija ir izmainījusi iesniegtos dokumentālos pierādījumus un ka Apstrīdētais lēmums ir pilnvaru nepareizas izmantošanas sekas.

 

Pakārtoti, prasītāja prasa atcelt sodanaudu, pamatojoties uz to, ka Komisijas sniegtajā argumentācijā tās noteikšanai nav nekādas loģikas.

 

Pakārtoti prasītāja arī prasa samazināt sodanaudas apmēru.
Top