This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/155/19
Case C-193/05: Action brought on 29 April 2005 by the Commission of the European Communities against the Grand Duchy of Luxembourg
Lieta C-193/05: Prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 29. aprīlī
Lieta C-193/05: Prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 29. aprīlī
OV C 155, 25.6.2005, p. 10–10
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
25.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 155/10 |
Prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 29. aprīlī
(Lieta C-193/05)
(2005/C 155/19)
tiesvedības valoda — franču
Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 29. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Luksemburgas Lielhercogisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv D. Maidanī [D. Maidani] un H. Stēvlbeks [H. Støvlbœk], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1) |
atzīt, ka, neatceļot prasības par valodu zināšanām, aizliegumu ļaut izmantot dzīvesvietas adresi un pienākumu katru gadu no jauna uzrādīt mītnes valsts sertifikātu, lai [advokāti] varētu praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesiju pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (1), jo īpaši tās 2., 3. un 5. pants; |
|
2) |
piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Iepriekšējas valodu pārbaudes nosacījums, lai Eiropā praktizējošs advokāts varētu reģistrēties advokātu sarakstā, ir pretrunā vispārējam Direktīvas mērķim — atvieglot pastāvīgu advokāta profesijas praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta profesionālā kvalifikācija, un jo īpaši pārkāpj šīs direktīvas 3. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru uzņēmējai dalībvalstij ir jāreģistrē advokātu tikai [tad], “kad viņš ir uzrādījis sertifikātu, kurš apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā iestādē”.
Aizliegums ļaut izmantot dzīvesvietas adresi ir pretrunā [Direktīvas] 5. panta 1. punktam, saskaņā ar kā noteikumiem Eiropā praktizējošs advokāts “veic tās pašas profesionālās darbības kā advokāts, kurš praktizē ar attiecīgo profesionālo nosaukumu, kas tiek lietots uzņēmējā dalībvalstī”.
Luksemburgas valdība, atbildot uz argumentēto atzinumu, apstiprināja, ka ir ņēmusi vērā Komisijas argumentu, saskaņā ar ko prasība katru gadu no jauna uzrādīt sertifikātu, kas apliecina reģistrāciju mītnes kompetentajā iestādē, ietver administratīvas izmaksas, kuras nav attaisnojamas no Direktīvas noteikumu viedokļa.
Tomēr Komisija atzina, ka šajā stadijā šī prasība argumentētajā atzinumā norādīto iemeslu dēļ pretēji Direktīvas noteikumiem paliek ietverta 2002. gada 13. novembra likumā par Direktīvas 98/5 transponēšanu Luksemburgas tiesībās.
(1) OV L 77, 14. 03. 1998., 36. lpp.