This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/155/11
Case C-173/05: Action brought on 18 April 2005 by the Commission of the European Communities against the Italian Republic
Lieta C-173/05: Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 18. aprīlī
Lieta C-173/05: Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 18. aprīlī
OV C 155, 25.6.2005, p. 6–6
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
25.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 155/6 |
Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2005. gada 18. aprīlī
(Lieta C-173/05)
(2005/C 155/11)
tiesvedības valoda — itāļu
Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 18. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Itālijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv E. Traversa [E. Traversa] un Ž. Otjo [J. Hottiaux], Komisijas Juridiskā dienesta locekļi.
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1) |
atzīt, ka Itālijas Republika, ieviešot un uzturot spēkā ar Sicīlijas 2002. gada 26. martaLegge Regionale Nr. 2 (publicēts GURS, 2002. gada I daļa Nr. 14) “tributo ambientale” (vides nodokli) gāzes vadiem, nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 23., 25., 26. un 133. pants un 4. un 9. pants Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts 1976. gada 26. aprīlī un pieņemts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78 (1); |
|
2) |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Minētā Sicīlijas reģiona likuma 6. pants pārkāpj kopīgu muitas tarifu pamatprincipus, jo tas ievieš nodokli ar ievedmuitas nodoklim (ievedot Kopienā) vai izvedmuitas nodoklim (izvedot uz citām dalībvalstīm) līdzīgu iedarbību; šāds nodoklis ir aizliegts kā tāds minētajās Līguma normās un atvasinātajās tiesībās.
Formāli raugoties un saskaņā ar apstrīdētās tiesību normas tekstu, priekšnoteikums nodoklim ir īpašuma tiesības uz iekārtu, bet nodokļa bāze ir kubikmetros izteikts vadu tilpums. Taču Sicīlijas likumdevējs 6. panta 3. punktā ir precizējis, ka priekšnoteikums nodoklim ir īpašuma tiesības uz gāzes vadiem, “kuri satur gāzi”, un šī panta 4. punktā ir noteikts, ka nodoklis ir jāmaksā tiem gāzes vadu īpašniekiem, “kas veic vismaz vienu no [ar gāzi saistītajām darbībām] (pārvadāšana, pārdošana, iegūšana)”. Komisija no tā secina, ka Sicīlijas likumdevēja patiesais mērķis ir apgrūtināt pārvadāto produktu (metāns) un nevis infrastruktūru.
Saskaņā ar Tiesas judikatūru par iekšējiem nodokļiem, kas minēti EKL 90. pantā, arī nodoklis, kas noteikts pārvadāšanas līdzeklim atbilstoši pārvadāto produktu svaram, ietilpst Kopienu tiesību normu par preču aplikšanu ar nodokļiem piemērošanas jomā, jo šāds nodoklis nenovēršami un tieši iedarbojas uz pārvadājamās preces cenu, neatkarīgi no tā, vai ir runa par iekšzemes vai ievestu preci. No šajā judikatūrā noteiktā interpretācijas principa, kas pilnībā ir attiecināms uz nodokļiem, kam ir muitas nodoklim līdzvērtīga iedarbība, izriet, ka valsts nodoklis šajā gadījumā, kaut arī formāli tas attiecas uz pārvadāšanas līdzekli (gāzes vadiem), atkarībā no pārvadātā produkta (metāns) tilpuma, faktiski apgrūtina pašu produktu, nenovēršami un tieši ietekmējot tā cenu.