EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/082/58
Case T-492/04: Action brought on 23 December 2004 by Jungbunzlauer AG and three others against the Commission of the European Communities
lieta T-492/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jungbunzlauer AG un trīs citas sabiedrības iesniedza 2004. gada 23. decembrī
lieta T-492/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jungbunzlauer AG un trīs citas sabiedrības iesniedza 2004. gada 23. decembrī
OV C 82, 2.4.2005, p. 30–31
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
2.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 82/30 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Jungbunzlauer AG un trīs citas sabiedrības iesniedza 2004. gada 23. decembrī
(lieta T-492/04)
(2005/C 82/58)
tiesvedības valoda - vācu
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Jungbunzlauer AG, Bāzele (Šveice), Jungbunzlauer Ladenburg GmbH, Lādenburga (Vācija), Jungbunzlauer Holding AG, Kūra (Šveice) un Jungbunzlauer Austria AG, Vīne, kurus pārstāv advokāti R. Bechtold, M. Karl, U. Soltész un C. Steinle.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
1) |
atcelt pilnībā Komisijas 2004. gada 29. septembra lēmumu (lieta CPMP/E-1/36.756 – nātrija glukonāts); pakārtoti, atzīt, ka lēmums nav spēkā attiecībā uz atsevišķiem tā adresātiem; pakārtoti, samazināt lēmumā noteikto soda naudu; |
|
2) |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus; |
|
3) |
izprasīt lietas T-312/01 materiālus, kā arī veikt citus procesa organizatoriskos pasākumus pēc tiesas ieskata. |
Pamati un galvenie argumenti
Apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatēja, ka prasītājas bija ilgstošas vienošanās un (vai) saskaņotu darbību puses nātrija glukonāta tirgus sektorā un līdz ar to pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu. Minētajām sabiedrībām šajā sakarā tika noteikta soda nauda.
Prasītājas iebilst pret šo lēmumu un apgalvo, ka par nelikumīgo darbību atbildīga ir tikai sabiedrība Jungbunzlauer Ladenburg GmbH. Jungbunzlauer AG un Jungbunzlauer Austria AG nav piedalījušās pārkāpuma izdarīšanā un tām nav bijusi nekāda ietekme ne uz Jungbunzlauer Ladenburg GmbH uzvedību tirgū, ne uz tās komerciālo politiku. Tām nav jāatbild ne saistības ar Jungbunzlauer Ladenburg GmbH no sabiedrību tiesību viedokļa, ne piederības pie Jungbunzlauer grupas dēļ. Jungbunzlauer Holding AG esot vienkāršs holdings bez izšķirošas ietekmes attiecībā uz apjomu vai cenu politiku un līdz ar to - Jungbunzlauer Ladenburg GmbH uzvedību nātrija glukonāta tirgū.
Pat pieņemot, ka Jungbunzlauer Austria AG, Jungbunzlauer AG un Jungbunzlauer Holding AG būtu izdarījušas pārkāpumu, kas pēc prasītāju uzskata nav pareizi, Komisijas tiesības noteikt šīm sabiedrībām soda naudu esot noilgušas.
Bez tam prasītājas apgalvo, ka lēmums, ciktāl tas attiecas uz Jungbunzlauer Ladenburg GmbH, satur procesuāla un materiāla rakstura kļūdas, jo Komisija ir pārkāpusi vairākus principus. Komisija jo īpaši ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju un labas pārvaldības principu, jo tā paralēli ierosinātajam tiesas procesam attiecībā uz 2001. gada 2. oktobra lēmumu šīs pašas aizliegtās vienošanās sakarā veica vēl vienu administratīvo procedūru. Arī savā “otrajā” lēmumā, kas datēts ar 2004.gada 29. septembri, Komisija esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības un ne bis in idem principus.
Attiecībā uz soda naudas noteikšanu prasītājas cita starpā apgalvo, ka noteiktā soda nauda esot nesamērīgi augsta, tā pārkāpjot maksimālo soda naudas apmēra robežu, Komisija esot ņēmusi vērā nepareizu pārkāpuma ilgumu, Jungbunzlauer Ladenburg GmbH neesot pārkāpuma ierosinātājs un to, ka sakarā ar procesa nesamērīgo ilgumu pastāvot atbildību mīkstinoši apstākļi.