Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2005/082/50

    lieta C-77/05: Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iesniedza 2005. gada 17. februārī

    OV C 82, 2.4.2005, p. 25–25 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    2.4.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 82/25

    Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iesniedza 2005. gada 17. februārī

    (lieta C-77/05)

    (2005/C 82/50)

    tiesvedības valoda - angļu

    Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 17. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kuru pārstāv Elizabeth O'Neill, pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā.

    Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

    1)

    atcelt Padomes 2004.gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (1);

    2)

    saskaņā ar EKL 233. pantu noteikt, ka pēc Robežu aģentūras regulas atcelšanas, un periodā pirms jaunu tiesību aktu pieņemšanas šajā jomā, Robežu aģentūras regulas noteikumi paliek spēkā, izņemot tiktāl, ciktāl tie izslēdz Apvienoto Karalisti no piedalīšanās Robežu aģentūras regulas piemērošanā;

    3)

    piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Apvienotajai Karalistei tika liegtas tiesības piedalīties Padomes 2004.gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk tekstā – “Robežu aģentūras regula”), pieņemšanā, kaut gan tā bija paziņojusi par savu vēlmi to darīt saskaņā ar Protokola, ar kuru Šengenas acquis tiek integrēts Eiropas Savienības sistēmā (turpmāk tekstā – “Šengenas protokols”), 5. panta 1. punktu un Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. panta 1. punktu. Prasība atcelt Robežas aģentūras regulu tiek pamatota ar to, ka Apvienotās Karalistes izslēgšana no tās pieņemšanas ir būtisks procesuālo noteikumu pārkāpums un/vai Līguma pārkāpums EKL 230. panta 2. punkta nozīmē.

    Apvienotās Karalistes galvenais apgalvojums ir tāds, ka, izslēdzot to no Robežu aģentūras regulas pieņemšanas, Padome kļūdaini interpretēja Šengenas protokola 5. panta un 4. panta attiecības. Konkrētāk tiek apgalvots, ka:

    a)

    Padomes interpretācija, saskaņā ar kuru Šengenas protokola 5. panta piešķirtās tiesības piedalīties attiecas tikai uz pasākumiem, kas pamatojas uz Šengenas acquis noteikumiem, kuros Apvienotā Karaliste piedalās atbilstoši Padomes lēmumam, kas pieņemts pamatojoties uz 4. pantu, ir pretrunā šo pantu struktūrai un redakcijai, 5. panta darbības būtībai un Deklarācijai par 5. pantu, kas tika pievienota Amsterdamas Līguma Nobeiguma Aktam;

    b)

    Padomes Šengenas protokola interpretācijai nav nozīmes, lai Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 7. panta “neskaršanas” noteikums [“without prejudice”rule] sasniegtu lietderīgu rezultātu. Šāda interpretācija arī nav nepieciešama, lai saglabātu Šengenas acquis integritāti. Kā līdzeklis acquis aizsargāšanai, tās negatīvais iespaids uz Apvienoto Karalisti būtu pārlieku nesamērīgs;

    c)

    ņemot vērā plašu un nenoteiktu pasākumu koncepciju, kas pamatojas uz Šengenas acquis, kuru Padome izmanto savā darbā, Šengenas protokola 5. panta mehānisms, kā to ir interpretējusi Padome, varētu darboties tādā veidā, ka tiktu pārkāpti tiesiskās paļāvības princips un principi, kas nosaka paplašināto sadarbību.

    No otras puses, Apvienotā Karaliste apgalvo, ja Padomes veiktā Šengenas Protokola 4. un 5. panta attiecību interpretācija būtu pareiza, tas neizbēgami radītu šauru izpratni pasākuma jēdzienam, kas balstās uz Šengenas acquis 5. panta nozīmē, kā pasākums, kas ir nesaraujami saistīts ar acquis; un Robežu aģentūras regula nav šāds pasākums.

    (1)  OV L 349, 1. lpp.

    Top