Prasība pret Īriju, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 29. septembrī

(Lieta C-418/04)

(2005/C 6/44)

tiesvedības valoda – angļu

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 29. septembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Īriju, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Barry Doherty un Michel van Beek, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Šī lieta ir par dažu Īrijas pienākumu nepildīšanu, kas noteikti Direktīvā 79/409/EEK un Direktīvā 92/43/EEK. Komisija norāda, ka:

Kopš 1981. gada, pārkāpjot Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk tekstā – “Direktīva par putniem”) 4. panta 1. un 2. punktu, Īrija nav noteikusi Direktīvas pielikumā Nr. 1 minēto sugu, kā arī pastāvīgi sastopamo migrējošo sugu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju skaitu un lielumu. Apgalvojumam ir divi pamati. Pirmkārt, nevērības dēļ nav paredzētas noteiktas teritorijas (“nenoteikšana”). Otrkārt, tā nav pilnībā noteikusi citas teritorijas (“daļēja noteikšana”). Teritoriālā izteiksmē, aizsardzības teritoriju nenoteikšanas vai daļējas noteikšanas rezultātā Īrijā ir otrais mazākais ĪAT (īpašu aizsardzības teritoriju) tīkls no visām dalībvalstīm pirms 2004. gada 1. maijā notikušās jauno dalībvalstu uzņemšanas.

Saskaņā ar Direktīvas par putniem 4. panta 1. un 2. punktu Īrija nav izveidojusi nepieciešamo ĪAT tiesiskās aizsardzības režīmu. Attiecīgie, šo jomu regulējošie, Īrijas tiesību akti aprobežojas ar preventīviem pasākumiem, t.i. pasākumiem, kas tiecas aizsargāt dzīvotnes no draudiem un savvaļas putnus no traucējumiem, kas radušies cilvēku iejaukšanās rezultātā. Papildus šo preventīvo pasākumu raksturīgajiem trūkumiem Komisija atzīmē, ka vajadzīgais tiesiskās aizsardzības režīms, ko paredz 4. panta 1. un 2. punkts, iedarbojas plašākā nozīmē, un, lai nodrošinātu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos ĪAT-ās, ir nepieciešama ne tikai negatīvas cilvēka iejaukšanās ierobežošana.

Kaut gan pastāv Īrijas tiesību akti par dzīvotņu aizsardzību ārpus noteiktajām ĪAT, tomēr tiem trūkst Direktīvas par putniem 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā prasītās konkrētības. Jo īpaši, Īrijas tiesību akti neuzliek īpašus maksājumus, kas ieskaitāmi savvaļas putnu sugu dzīvotņu labā, kas gūtu labumu no ĪAT aizsardzības apgabalos, kas nav iekļauti Īrijas pastāvošajā ĪAT tīklā.

Nav atrodami īpaši noteikumi, kas transponētu 4. panta 4. punkta otro teikumu, kas paredz, ka dalībvalstīm “jācenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu” ārpus noteiktajām teritorijām. Virkne darbību, kas iznīcina dzīvotnes, nav norādītas attiecīgajos tiesiskās aizsardzības aktos.

Direktīvu 92/43/EEK (turpmāk tekstā - “direktīva par dzīvotnēm”) bija nepieciešams transponēt līdz 1994. gada 10. jūnijam. Tas nozīmē, ka Īrijai bija jātransponē un jāpiemēro 6. panta 2. un 4. punkts visām ĪAT, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas par putniem 4. panta 1. punktu vai kopš šīs dienas atzītas saskaņā ar šīs pašas Direktīvas 4. panta 2. punktu.

Komisija uzskata, ka Īrija nav transponējusi vai piemērojusi Direktīvas par dzīvotnēm 6. panta 2. punktu.

Valsts pasākumu pieņemšana ar mērķi transponēt Direktīvas par putniem 10. pantu ir vajadzīga, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu iedarbību. Neatspoguļojot attiecīgajos tiesību aktos pienākumu veicināt zinātniskos pētījumus, Īrija nav transponējusi 10. pantu.

(1)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(2)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.