Prasība pret Itālijas Republiku, ko Eiropas Kopienu komisija iesniedza 2004. gada 24. septembrī

(lieta C-412/04)

(2004/C 300/54)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 24. septembrī ir iesniegta izskatīšanai prasība pret Itālijas Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu komisija, kuru pārstāv Klaus Wiedner un Giuseppe Bambara.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Komisija paskaidro, ka likuma Nr. 109/94 2. panta 1. daļas un 1995. gada 17. marta Decreto legislativo Nr. 157 3. panta 3. daļas, saskaņā ar kurām publiskās būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas tiesības ir piemērojamas arī līgumiem, kuru galvenā sastāvdaļa saimnieciskā ziņā ir būvdarbi, kaut arī salīdzinājumā ar pārējiem pakalpojumiem tiem viennozīmīgi ir otršķirīga nozīme, rezultātā daudzi pakalpojumu un piegādes līgumi tiek izņemti no Kopienas tiesību, proti, Direktīvas 92/50, attiecīgi, 93/36, piemērošanas sfēras.

Tā kā šo direktīvu piemērošanas robežas ir ievērojami šaurākas nekā Direktīvas 93/37 piemērošanas robežas, apstrīdēto tiesību normu rezultātā jaukti pakalpojumu un būvdarbu, piegāžu un būvdarbu vai piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumi, kas atrodas Direktīvu 92/50 un 93/36 piemērošanas sfērā, bet neatrodas Direktīvas 93/37 piemērošanas sfērā, tika piešķirti, neievērojot Direktīvās 92/50 un 93/36 paredzēto procedūru, tikai tāpēc, ka būvdarbi, kaut arī tiem ir otršķirīga nozīme, bija galvenā sastāvdaļa saimnieciskā ziņā. Šādā aspektā apstrīdētās tiesību normas ir pretējas Direktīvām 92/50 un 93/36.

Privātpersonu regulējums, izņemot pasākumus, kas veikti no apgūšanas izmaksām

Komisija uzskata, ka likuma Nr. 109/94 2. panta 5. daļa ir pretēja Direktīvai 93/37 tādejādi, ka tā līguma starp privātpersonu un valsts pārvaldi gadījumā, kas aptver vairākus pasākumus vai darbus, kuri, atsevišķi ņemot, atrodas ārpus Direktīvas 93/37 piemērošanas sfēras, bet kuri, kopā ņemot, tomēr iekļaujas šajā sfērā, atbrīvo no pienākuma ievērot šajā direktīvo paredzēto procedūru, skatoties kopsakarā ar likumiem Nr. 1051/42 un Nr. 10/77, kā arī vēlākajiem grozījumiem un papildinājumiem, saskaņā ar ko apgūšanas darbi var tikt piešķirti tieši būvuzņēmējam, kam ir dotas tiesības saskaņā ar būvatļauju vai apstiprinātu apgūšanas plānu.

Būvdarbu, kas atrodas ārpus Kopienas tiesību piemērošanas sfēras, plānošanas un vadīšanas regulējums

Komisija ziņo, ka likuma 109/94 17. un 30. pants, saskaņā ar ko līgumslēdzējas iestādes attiecīgos līgumus var piešķirt, pamatojoties uz uzticēšanos, neizsludinot par tiem konkursu nekādā formā, neapstrīdami ir pretēji caurskatāmības principam, kas ir tieša EKL 49. panta izpausme. Bez tam atsaukšanās uz pakalpojuma sniedzēja pieredzes un spēju pārbaudes procedūru pati par sevi nevar nodrošināt caurskatāmības principa ievērošanu, ja bez tam netiek paredzēta izsludināšana pat minimālā veidā, kas dotu iespēju vienlīdzīgai konkurencei visu, kas ir potenciāli ieinteresēti pakalpojuma sniegšanā, starpā.

Būvdarbu vadības piešķiršanas regulējums

Komisija paskaidro, ka likuma Nr. 109/94 27. panta 2. daļa, kas atļauj tieši piešķirt būvdarbu vadības līgumus tiem, kam ir uzdota būvdarbu plānošana, ir pretēja, atkarībā no piešķirto pakalpojumu apmēra un piemērojamā regulējuma, Direktīvām 92/50 un 93/38, vai arī EKL 43. pantam vai 49. pantam.

Darba pieņemšanas pakalpojumu līgumu piešķiršanas regulējums

Komisija uzskata, ka likuma Nr. 109/94 28. pantā paredzētais mehānisms, kas piešķir tiesības līgumslēdzējām iestādēm tieši izvēlēties personas, kam uzticēta darba pieņemšana, ārpus pašu organizācijas, neparedzot konkursa izsludināšanu vai citu publiskošanas formu, kas visiem, kas ir potenciāli ieinteresēti pakalpojuma sniegšanā, dotu iespēju pieteikties darba pieņemšanas pakalpojumu līguma saņemšanai, ir pretējs, atkarībā no piešķirto pakalpojumu apmēram un piemērojamā regulējuma, Direktīvām 92/50 un 93/38 vai caurskatāmības principam, kura tiešas izpausmes ir EKL 43. pants un EKL 49. pants.

Projektu finansēšanas regulējums

Likuma Nr. 109/94 37. a un turpmākie panti regulē “projektu finansēšanas” institūtu. Šim institūtam ir jādod iespēja sabiedriskus būvdarbus īstenot, piešķirot būvkoncesiju, pamatojoties uz piedāvājumiem, ko dod ārpus pārvaldes esošas personas, tā saucamie - koncesionāri.

Komisija ziņo, ka šis konkursa par koncesijas izsludināšanas variantu regulējums dod priekšroku koncesionāriem attiecībā pret citiem iespējamiem pretendentiem divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, no procesuālā viedokļa, koncesionārs automātiski tiek aicināts piedalīties apspriežu par koncesijas piešķiršanu procedūrā, nesalīdzinot tā piedāvājumu ar iepriekšējā konkursa dalībnieku piedāvājumu. Tādēļ koncesijas piešķiršanas procedūraā, arī tad ja šajā konkursā ir iesniegti vairāk nekā divi piedāvājumi, kas ir labāki nekā sākotnējais koncesionāra piedāvājums, tomēr tiek ņemti vērā tikai divi labākie piedāvājumi un koncesionāra piedāvājums. Otrkārt, materiālā nozīmē, koncesionāram piešķirtā iespēja koncesijas piešķiršanas procesa laikā mainīt savu piedāvājumu būtībā nozīmē priekšrocību radīšanu, piešķirot koncesiju.

Komisija uzskata, ka koncesionāram piešķirtās priekšrocības attiecībā pret koncesijas pretendentiem ir nesavienojamas ar vienlīdzīgas attieksmes principu.

(1)  OV L 199, 09. 08. 1993., 54. lpp.

(2)  OV L 199, 09. 08. 1993., 1. lpp.

(3)  OV L 209, 24. 07. 1992., 1. lpp.

(4)  OV L 199, 09. 08. 1993., 84. lpp.