EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2004/251/19

lieta C-373/04 P: Apelācija, ko 2004. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Kopienu Komisija, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2004. gada 10. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 starp M. Alvarez Moreno kundzi un Eiropas Kopienu Komisiju

OV C 251, 9.10.2004, p. 10–11 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

9.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/10


Apelācija, ko 2004. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Kopienu Komisija, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2004. gada 10. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 starp M. Alvarez Moreno kundzi un Eiropas Kopienu Komisiju

(lieta C-373/04 P)

(2004/C 251/19)

Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai 2004. gada 27. augustā ir iesniegta apelācija par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2004. gada 10. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 starp M. Alvarez Moreno kundzi un Eiropas Kopienu Komisiju, ko iesniedza Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv F. Clotuche-Duvieusart un D. Martins, pārstāvji.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)

atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu, ciktāl tas attiecas uz lietu T-323/01;

2)

atzīt prasību lietā T-323/01 par nepieņemamu;

3)

pakārtoti, pašai izspriest šo lietu saskaņā ar EK Tiesas statūtu 61. pantu un noraidīt prasību lietā T-323/01 kā nepamatotu;

4)

piespriest Alvarez Moreno kundzei atlīdzināt izdevumus, kas Tiesai radušies šajā instancē, un piespriest viņai segt savus izdevumus lietā T-323/01.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība, ko cēlusi Alvarez Moreno kundze lietā T-323/01, bija atzīstama par nepieņemamu. Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību, kvalificējot 2001. gada 23. februāra vēstuli kā “lēmumu” un rezultātā padarot to par [viņai] nelabvēlīgu dokumentu. Pirmkārt, prasītājas vēstule Komisijai neietver lūgumu pieņemt lēmumu Statūtu 90. panta nozīmē, bet gan tikai lūgumu sniegt ziņas par juridisko pamatu, uz ko Komisija balstījās [lēmumā] vairs nepieņemt darbā tulkus, kuri vecāki par 65 gadiem. Tādēļ atbilde uz šo vēstuli nav uzskatāma par nelabvēlīgu lēmumu minētā noteikuma nozīmē. Turklāt 2001. gada 23. februāra vēstule nekādi neietver Komisijas lēmumu, kas radītu saistošas juridiskas sekas, kuras varētu skart prasītājas intereses, būtiski grozot viņas juridisko stāvokli.

Attiecībā uz lietas būtību, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību, uzskatīdama, no vienas puses, ka Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 74. pants nav piemērojams palīgdarbiniekiem, kuri pieņemti darbā saskaņā ar PDNK 78. panta trešo daļu, un, no otras puses, ka noteikumos, kas piemērojami sesiju tulkiem-palīgdarbiniekiem (turpmāk tekstā – “NSTP”), kurus Eiropas Parlamenta birojs pieņēma 1999. gada 13. jūlijā, ir aplūkots jautājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. PDNK 78. panta trešā daļa, kurā atļauts konferenču tulku-palīgdarbinieku darba līgumiem piemērot īpašus noteikumus, attiecas vienīgi uz darbā pieņemšanas un atalgojuma nosacījumiem, tāpēc to reglamentē PDNK 74. pants, kas paredz vecuma ierobežojumu. Nav pareizi uzskatīt, kā uzskatījusi Pirmās instances tiesa, ka attiecībā uz darba līgumiem, kas attiecas uz konkrētām dienām, darba tiesisko attiecību izbeigšana ir darbā pieņemšanas nosacījums, un tādējādi ieviest atšķirības starp darba līgumiem uz dažām dienām un darba līgumiem uz ilgāku laiku; šādas atšķirības PDNK nav paredzētas. Turklāt pat pieņemot, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar konferenču tulkiem-palīgdarbiniekiem ir piemērojami NSTP, jāatzīst, ka tajos nav normas, kas noteikti paredzētu vecuma ierobežojumu. Ja kāds jautājums nav regulēts NSTP, tad ir piemērojams PDNK un tās 74. pants.


Top