Prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko Erich Drazdansky iesniedza 2004. gada 26. aprīlī

(Lieta T-158/04)

(2004/C 217/36)

Tiesvedības valoda: jāizlemj saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. daļu – prasība iesniegta vācu valodā

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 26. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi), ko cēla Erich Drazdansky, ar dzīves vietu Wiener Neustadt (Austrijā), kuru pārstāv advokāts A. Leeb.

Trešā persona Apelāciju padomē bija The Concentrate Manufacturing Company of Ireland, kas veic komercdarbību arī kā Seven-Up International, Hamilton, Bermudu salās.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs ir iesniedzis Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “UUP' S” reģistrēšanu precēm, kas klasificētas 32. klasē (pieteikuma Nr. 1968676). The Concentrate Manufacturing Company of Ireland, kas ir Kopienas preču zīmes un Spānijas vārdiskās preču zīmes “UP” īpašniece precēm, kas kvalificētas 30. un 32. klasē, iesniedza iebildumus pret šīs preču zīmes reģistrēšanu.

Ar 2003. gada 31. jūlija lēmumu, kas 2003. gada 1. augustā tika nosūtīts pa faksu, iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja. Ar 2003. gada 1. oktobra vēstuli, ko Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs saņēma 2003. gada 7. oktobrī, prasītājs iesniedza sūdzību par minēto lēmumu. 2003. gada 23. oktobrī Apelāciju padomes kanceleja prasītājam darīja zināmu, ka sūdzība nav iesniegta termiņā un lūdza prasītāju izteikt par to savu viedokli. Prasītājs tālāk iesniedza restitutio in integrum lūgumu (atjaunot tiesības iesniegt sūdzību).

Ar 2004. gada 3. marta lēmumu biroja otrā Apelāciju padome noraidīja gan lūgumu, gan sūdzību.

Prasītājs paskaidro, ka prasītāja pārstāvis sūdzību sagatavoja pēdējā termiņa dienā un nolika to pa faksu nosūtamo dokumentu kaudzē. Taču darbiniece, kuras pienākumos bija pasta nosūtīšana, pēc nodevas par sūdzības iesniegšanu samaksāšanas, kļūdoties nolika šo dokumentu nevis pa faksu nosūtāmo dokumentu kaudzē, bet gan pie tiem, kas jānosūta ierakstītā vēstulē.

Prasītājs uzskata, ka Birojs pārsūdzētajā lēmumā nav pareizi piemērojis Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas 40/94/EK par Kopienas preču zīmi noteikumus par restitutio in integrum. Pareizas piemērošanas gadījumā, birojam būtu bijis jānonāk pie slēdziena, ka šajā gadījumā pastāv restitutio in integrum priekšnoteikumi, sakarā ar to, ka nepastāv organizācijas vaina, kas varētu kavēt restitutio in integrum piemērošanu, un ka pēc analoģijas būtu jāpiemēro noteikumi par nokavētiem maksājumiem saskaņā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulu 2869/95/EK par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi).

Prasītājs skaidro, ka pēc būtības dotajā gadījumā ir pieļauta viegla neuzmanība, ko nebija iespējams organizatoriski novērst ar saprātīgiem līdzekļiem. Jāņem vērā arī tas, ka procesa otrai pusei netiek radīts nekāds procesuālas dabas apgrūtinājums.