Prasība, kas celta 2025. gada 19. augustā – Ungārija/Komisija

(Lieta T-572/25)

(C/2025/5223)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M. Z. Fehér un G. Koós)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pieteikumā Ungārijas valdība lūdz daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, uzskatot, ka tā nav pārkāpusi Savienības tiesību normas par pietiekamu pārbaužu uz vietas skaitu un it īpaši – par biežākām pārbaudēm liela konstatēto pārkāpumu skaita dēļ. Ungārijas prakse atbilstot Regulas (ES) Nr. 809/2014 30., 31. un 35. panta prasībām. (2)

Ungārijas valdības ieskatā, Komisija esot nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 809/2014 35. pantu. Komisija esot nepareizi interpretējusi frāzi “kompetentā iestāde attiecīgi palielina to saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā jāpārbauda uz vietas” un, pamatojoties uz šo kļūdaino interpretāciju, esot izstrādājusi kļūdainu praksi. Ungārijas valdība apgalvo, ka izslēgšana esot pamatota ar to, ka savos darba dokumentos Komisija uzskata par sev saistošu interpretāciju, kas, pirmkārt, ir gan tehniski kļūdaina, gan, otrkārt, neatbilstoša minētajai regulas tiesību normai.

Pieņemdama šos darba dokumentus, Komisija esot praktiski liegusi dalībvalstīm iespēju pašām noteikt to papildu saņēmēju īpatsvaru, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaudes uz vietas. Apstrīdētā izslēgšana esot prettiesiska, jo pretēji regulā noteiktajam Komisija, izmantodama konkrētu aprēķina metodi, konkrēti nosaka vienīgo pārbaužu intensitātes palielināšanas līmeni, kas tiek uzskatīts par pareizu. Turklāt šādai noteikšanai neesot tehniska pamatojuma, jo Komisija neņem vērā atšķirības starp dalībvalstu veiktajām pārbaudēm un starp šo pārbaužu efektivitāti.

(1)  OV L 2025, 1147. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.).