1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2) (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 1. panta 2. punkts, to aplūkojot kopsakarā ar 2. panta 1. un 3. punktu un 6. panta 1. punktu spēkā esošajā redakcijā ir jāinterpretē tādējādi, ka (i) par “uzņēmumu” ir uzskatāma arī fiziska persona, kura tādā gadījumā kā pamatlietā izmanto advokāta juridiskos pakalpojumus, lai nodibinātu komercsabiedrību, kurā tai jākļūst par valdes locekli un vienu no diviem dibinātājiem un dalībniekiem, un (ii) par “komercdarījumu” ir uzskatāms tāds darījums, kas tādā gadījumā kā pamatlietā ir advokāta pakalpojumu sniegšana šādai personai nolūkā nodibināt komercsabiedrību?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša – vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (3) (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punktā, to aplūkojot kopsakarā ar šīs direktīvas 8. pantu, spēkā esošajā redakcijā, lietotais termins “patērētājs” ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā gadījumā kā pamatlietā tas ietver arī fizisko personu, kurai ir izvirzīts prasījums saistībā ar līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu, ja šī līguma priekšmets bija pakalpojumu sniegšana, lai nodibinātu komercsabiedrību, un atbildētājam bija jākļūst par šīs sabiedrības valdes locekli un vienu no diviem dibinātājiem un dalībniekiem?