Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2024. gada 11. jūlijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Organizētās noziedzības apkarošana – Pamatlēmums 2008/841/TI – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz piekļuvi objektīvai tiesai – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 52. pants – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Kriminālprocesa pirmstiesas stadijas pārmērīgs ilgums – Būtiski, bet novēršami procesuālo tiesību normu pārkāpumi apsūdzības rakstā – Apsūdzēto personu tiesības uz to, ka pret viņām uzsāktais kriminālprocess tiek izbeigts

Lietā C‑265/23 [Volieva] (i) 

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Okrazhen sad – Sliven (Slivenas apgabaltiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2023. gada 12. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 25. aprīlī, kriminālprocesā pret

DM,

AV,

WO,

AQ,

piedaloties

Okrazhna prokuratura – Sliven,

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), kas pilda sestās palātas tiesneša pienākumus, un tiesnesis P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb],

ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        DM vārdā – KS un ZY,

–        Eiropas Komisijas vārdā – M. Wasmeier un I. Zaloguin, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV 2008, L 300, 42. lpp.) 4. pantu, skatot to kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. un 52. pantu.

2        Šis lūgums iesniegts kriminālprocesā pret DM un citām fiziskām personām par dalību noziedzīgā organizētā grupā un korupciju.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Pamatlēmuma 2008/841 4. pantā “Īpaši apstākļi” noteikts:

“Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 3. pantā minētās sankcijas var samazināt vai likumpārkāpējam sankcijas var nepiemērot, ja tas, piemēram:

a)      atsakās no noziedzīgajām darbībām; un

b)      sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:

i)      novērst, izbeigt vai samazināt nodarījuma sekas;

ii)      identificēt vai nodot tiesai pārējos likumpārkāpējus;

iii)      atrast pierādījumus;

iv)      atņemt noziedzīgai organizācijai nelikumīgos resursus vai ieņēmumus, kas radušies no noziedzīgām darbībām; vai

v)      novērst turpmāku to pārkāpumu izdarīšanu, kas minēti 2. pantā.”

 Bulgārijas tiesības

4        Nakazatelno protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “NPK”) 334. panta “Apelācijas tiesas pilnvaras” 4. punktā – redakcijā, kas bija spēkā no 2006. gada 29. aprīļa līdz 2010. gada 28. maijam, – bija paredzēts, ka apelācijas tiesa var atcelt spriedumu un izbeigt kriminālprocesu, citastarp tad, ja pirmās instances tiesa nav īstenojusi pilnvaras, kuras tai piešķirtas ar NPK 369. panta 4. punktu.

5        NPK 368. pants “Apsūdzētās personas pieteikums tiesai” – redakcijā, kas bija spēkā no 2006. gada 29. aprīļa līdz 2010. gada 28. maijam, – bija formulēts šādi:

“(1)      Ja ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš apsūdzības izvirzīšanas par smagu noziegumu pirmstiesas izmeklēšanas procesā un vairāk nekā gads citos gadījumos, apsūdzētā persona var lūgt, lai tiesa izskata viņas lietu.

(2)      Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos apsūdzētā persona iesniedz pieteikumu kompetentajā pirmās instances tiesā, kas nekavējoties izskata lietu.”

6        NPK 369. pantā, redakcijā, kas bija spēkā no 2006. gada 29. aprīļa līdz 2010. gada 28. maijam, bija noteikts:

(1)      Par pieteikumu tiesa lemj viena tiesneša sastāvā septiņu dienu laikā un, ja tā konstatē, ka 368. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tā nodod lietu atpakaļ prokuroram, dodot viņam iespēju divu mēnešu laikā to iesniegt izskatīšanai tiesā – iesniedzot apsūdzības rakstu vai priekšlikumu atbrīvot noziedzīgā nodarījuma izdarītāju no kriminālatbildības un administratīva soda piemērošanu vai iesniedzot vienošanos par sodu – vai izbeigt kriminālprocesu un par to informēt tiesu.

(2)      Ja, beidzoties divu mēnešu termiņam, prokurors nav īstenojis pilnvaras, kas tam piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, vai ja tiesa nav apstiprinājusi vienošanos par sodu, tiesa pieņem lietu izskatīšanai un izbeidz kriminālprocesu ar rīkojumu, ko tā pieņem slēgtā tiesas sēdē viena tiesneša sastāvā. Pēc rīkojuma izdošanas kriminālprocess turpinās pret līdzizdarītājiem un attiecībā uz citiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem persona tiek apsūdzēta.

(3)      Ja prokurors ir īstenojis savas pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, bet pirmstiesas izmeklēšanas procesā ir pieļauti būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi, tiesa, kas izskata lietu slēgtā sēdē viena tiesneša sastāvā, izbeidz tiesvedību un nodod lietu atpakaļ prokuroram pārkāpumu novēršanai un lietas iesniegšanai tiesā viena mēneša laikā.

(4)      Ja prokurors nav vērsies tiesā 3. punktā minētajā termiņā vai ja nav novērsti būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi, vai ja tiek izdarīti jauni pārkāpumi, tiesa, izskatot lietu slēgtā sēdē viena tiesneša sastāvā, izbeidz kriminālprocesu ar rīkojumu.

(5)      Šā panta 2. un 4. punktā minētie tiesas akti ir galīgi.

7        Sākot ar 2010. gada 28. maiju, Bulgārijas likumdevējs no NPK 334. panta 4. punkta ir izslēdzis apelācijas instances tiesas iespēju atcelt spriedumu un izbeigt kriminālprocesu tad, ja pirmās instances tiesa nav īstenojusi šā kodeksa 369. panta 4. punktā piešķirtās pilnvaras. Valsts likumdevējs atcēla arī minētā kodeksa 26. nodaļas noteikumus, proti, tā 368. un 369. pantu, precizējot, ka jau notiekošie procesi tiks pabeigti iepriekš paredzētajā veidā.

8        NPK 334. panta 4. punktā – redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, tāpat kā redakcijā, kura bija spēkā no 2006. gada 29. aprīļa līdz 2010. gada 28. maijam, – no jauna bija paredzēts, ka apelācijas tiesa var atcelt spriedumu un izbeigt kriminālprocesu tostarp tad, ja pirmās instances tiesa nav īstenojusi NPK 369. panta 4. punktā piešķirtās pilnvaras.

9        NPK – redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, – bija iekļauta arī 26. nodaļa, kurā bija ietverts šā kodeksa 368. un 369. pants. Pirmais minētais pants bija formulēts tāpat kā minētā kodeksa redakcijā, kas bija spēkā no 2006. gada 29. aprīļa līdz 2010. gada 28. maijam. Tas pats attiecas uz kodeksa 369. pantu, tikai tā 1. punktā noteiktais termiņš bija trīs, nevis divi mēneši.

10      NPK 334. panta 4. punktā – redakcijā, kas ir spēkā no 2017. gada 5. novembra, – vairs nav paredzēts, ka apelācijas tiesa var atcelt spriedumu un izbeigt kriminālprocesu, ja pirmās instances tiesā netiek novērsti būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi vai tiek izdarīti jauni pārkāpumi.

11      NPK 368. pants “Pirmstiesas izmeklēšanas paātrināšana”, redakcijā, kas ir spēkā no 2017. gada 5. novembra, formulēts šādi:

“(1)      Ja ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš apsūdzības izvirzīšanas par smagu noziegumu pirmstiesas izmeklēšanas procesā un vairāk nekā gads citos gadījumos, apsūdzētā persona, cietušais un cietusī juridiskā persona var pieprasīt, lai pirmstiesas izmeklēšana tiek paātrināta. Šie termiņi neietver laikposmu, kurā lieta tika izskatīta tiesā vai apturēta saskaņā ar 25. pantu.

(2)      Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz ar prokurora starpniecību, kuram lieta nekavējoties jānodod tiesai.

(3)      Tiesa slēgtā tiesas sēdē pieņem lēmumu viena tiesneša sastāvā 15 dienu laikā.”

12      NPK 369. pants “Tiesas lēmums. Kriminālprocesa paātrināšanas pasākumi”, redakcijā, kas ir spēkā no 2017. gada 5. novembra, noteic:

“(1) Tiesa lemj, izvērtējot lietas faktisko un juridisko sarežģītību, iespējamo kavēšanos pierādījumu un pierādīšanas līdzekļu vākšanā, pārbaudē un izvērtēšanā, kā arī kavēšanās iemeslus.

(2)      Ja tiesa konstatē nepamatotu kavēšanos, tā nosaka piemērotu termiņu darbību pabeigšanai. Rīkojums ir galīgs.

(3)      Var iesniegt jaunus paātrināšanas pieteikumus pēc 2. punktā minētā termiņa beigām.”

13      Šajā pašā NPK redakcijā abi pēdējie minētie panti joprojām ietilpst šā kodeksa 26. nodaļā.

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

14      2013. gada 5. jūlijā piecas personas, tostarp DM, tika apsūdzētas par dalību noziedzīgā organizētā grupā saskaņā ar Nakazatelen Kodeks (Kriminālkodekss) 321. panta 3. punktu un par korupciju saskaņā ar šā paša kodeksa 301. panta 1. punktu.

15      2015. gada 31. augustā pirmstiesas izmeklēšanas kriminālprocesā pārmērīgā ilguma dēļ DM iesniedza pieteikumu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija), lūdzot šai tiesai izskatīt lietu atbilstoši NPK 368. panta 1. punktam – redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim.

16      Ar 2015. gada 30. septembra rīkojumu minētā tiesa, pamatojoties uz NPK 369. panta 1. punktu, redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, nosūtīja krimināllietu Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija), noteikdama tai trīs mēnešu termiņu, lai iesniegtu apsūdzības rakstu vai ierosinājumu atbrīvot noziedzīgā nodarījuma izdarītāju no kriminālatbildības un piemērot viņai administratīvo sodu, vai vienošanos par sodu, vai lai izbeigtu kriminālprocesu un par to informētu tiesu.

17      2016. gada 8. janvārī specializētā prokuratūra nodeva lietu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa), iesniedzot tajā apsūdzības rakstu pret četrām apsūdzētajām personām, tostarp DM, par šā sprieduma 14. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

18      Ar 2016. gada 3. februāra rīkojumu tiesnesis referents izbeidza procesu būtisku, bet novēršamu procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ un nodeva lietu atpakaļ specializētajai prokuratūrai šo pārkāpumu novēršanai.

19      Minētā prokuratūra viena mēneša laikā sagatavoja jaunu apsūdzības rakstu un to iesniedza Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) 2016. gada 22. martā.

20      Šajā tiesā notiekošajā tiesvedībā DM – saskaņā ar NPK 369. panta 4. punkta trešo gadījumu, redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, – lūdza izbeigt pret viņu uzsākto kriminālprocesu sakarā ar jauniem pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietā pieļautajiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem. Proti, apsūdzības raksts neesot formulēts skaidri un precīzi, lai apsūdzētā persona varētu to saprast, efektīvi organizēt aizstāvību un iesniegt atbilstošus pierādījumus.

21      Tomēr Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) 2016. gada 27. jūnijā noraidīja šo pieteikumu, uzskatot, ka apsūdzības raksts atbilst NPK 246. pantā paredzētajām precizitātes un skaidrības juridiskajām prasībām.

22      Ar 2019. gada 19. novembra spriedumu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) atzina DM par vainīgu viņai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un piesprieda viņai brīvības atņemšanas sodu, uzlika naudas sodu un atņēma viņai tiesības pildīt amata pienākumus.

23      Apelativen spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā apelācijas krimināllietu tiesa, Bulgārija), izskatot apelācijas sūdzību, ar 2020. gada 9. novembra spriedumu pilnībā atcēla šo spriedumu būtisku, bet novēršamu procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ, kas saistīti ar 2016. gada 22. marta apsūdzības raksta neatbilstību NPK 246. pantā paredzētajām skaidrības un precizitātes juridiskajām prasībām, un nodeva lietu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa).

24      2021. gada 3. februārī pēdējā minētā tiesa savukārt nodeva lietu atpakaļ prokuratūrai, lai tā novērstu pirmstiesas izmeklēšanas gaitā pieļautus būtiskus procesuālo tiesību normu pārkāpumus saistībā ar apsūdzības raksta sagatavošanu.

25      2022. gada 7. jūlijā specializētā prokuratūra iesniedza jaunu apsūdzības rakstu pret DM un pārējiem trim apsūdzētajiem.

26      Pēc grozījumiem tiesību aktos un procesa jautājumiem lieta galu galā tika nodota Okrazhen sad – Sliven (Slivenas apgabaltiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa.

27      Šī tiesa norāda, ka no 2017. gada 5. novembra tika izslēgta iespēja izbeigt kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pārmērīga ilguma dēļ un atkārtotu būtisku, bet novēršamu procesuālo tiesību normu pārkāpumu gadījumā. Tādējādi Apelativen Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā apelācijas krimināllietu tiesa), kura 2020. gada 9. novembrī atcēla pirmās instances tiesas spriedumu tieši 2016. gada 22. marta apsūdzības raksta sagatavošanā pieļauto pārkāpumu dēļ un šā akta neatbilstības NPK 246. pantā paredzētajām precizitātes un skaidrības prasībām dēļ, nevarēja izbeigt kriminālprocesu pret DM.

28      Tomēr ja pirmās instances tiesa pareizi būtu piemērojusi NPK 369. panta 4. punkta trešo gadījumu, redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, tai 2016. gadā būtu bijis jāizbeidz kriminālprocess pret DM.

29      Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā Konstitusionen sad (Konstitucionālā tiesa, Bulgārija) judikatūru, saskaņā ar kuru tiesību akta atpakaļejoša spēka aizliegums ir pārkāpts tad, ja jau iegūtu tiesību seku jauns juridisks novērtējums, lai arī veikts saskaņā ar citu tiesisko regulējumu, izraisa tiesību atņemšanu vai ja jau izveidojušajās situācijās rodas negatīvas sekas, ņemot vērā tiesiskās valsts principu, konstitūcijai nav atbilstoši tas, ka likumdevējs vēlāk nosaka negatīvas sekas personām, kuras ir ieguvušas tiesības un rīkojušās atbilstoši pastāvošajam tiesiskajam regulējumam.

30      Šī judikatūra šajā gadījumā esot piemērojama tieši būtisko atšķirību dēļ NPK attiecīgajos noteikumos pirms un pēc 2017. gada 5. novembra. Kopš 2016. gada 22. marta saskaņā ar NPK redakciju, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, DM esot ieguvusi tiesības uz to, lai pret viņu ierosinātais kriminālprocess tiktu izbeigts saskaņā ar šā kodeksa 369. panta 4. punktā minēto trešo gadījumu. Lai varētu izmantot šīs tiesības, neesot svarīgi, ka tiesas kļūdas dēļ šo tiesību rašanās konstatēta piecus gadus vēlāk, kad spēkā bijis cits likums, kurš nereglamentē izskatīšanā esošas lietas un kurš šajā ziņā minētās tiesības ietekmē negatīvi. Proti, kā izriet no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, tas esot pretrunā Bulgārijā spēkā esošajiem konstitucionālajiem principiem.

31      Kā norāda iesniedzējtiesa, ar NPK 368. un 369. pantu – redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 13. augusta līdz 2017. gada 5. novembrim, – ir īstenota dalībvalstīm Pamatlēmuma 2008/841 4. pantā piešķirtā iespēja noteiktos apstākļos atbrīvot likumpārkāpēju no soda, šajā gadījumā – izmeklēšanas iestāžu bezdarbības vai būtisku procesuālo tiesību normu tādu pārkāpumu dēļ, kuri izdarīti pirmstiesas izmeklēšanas kriminālprocesā, to nodarījumu gadījumā, kas saistīti ar organizēto noziedzību.

32      Šī tiesa uzskata, ka, tā kā NPK 368. un 369. panta formulējums – redakcijā, kura ir spēkā no 2017. gada 5. novembra, – būtiski atšķiras no tā, kas izrietēja no šā kodeksa iepriekšējās redakcijas, tomēr neparedzot pārejas noteikumus attiecībā uz procesiem, kuri uzsākti saskaņā ar šo agrāko redakciju, un ar to tiek izslēgta apsūdzētās personas iespēja izmantot iegūtās tiesības uz to, lai pret viņu uzsāktais kriminālprocess tiktu izbeigts, un tas esot pretrunā Savienības tiesībām.

33      Šīs NPK tiesību normas esot pretrunā Pamatlēmuma 2008/841 4. pantam, jo tās liedzot Bulgārijā piemērot pasākumus, ar kuriem tiek garantēts, ka noteiktos apstākļos ar organizēto noziedzību saistīta noziedzīga nodarījuma izdarītājs var tikt atbrīvots no soda pēc tam, kad šādi pasākumi ir veikti un apsūdzētās personas ir ieguvušas tiesības tos izmantot. Šīs normas esot arī pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, jo ar tām personām, kuras apsūdzētas par Pamatlēmumā 2008/841 minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tiekot liegts tiesību aizsardzības līdzeklis, kas tām ir pieejams, lai viņu lieta tiktu izlemta saprātīgā termiņā. Visbeidzot – šīs normas esot pretrunā Hartas 52. pantam kopsakarā ar tās 47. pantu, jo ar tām tiekot ierobežota valsts tiesībās paredzētā efektīvā tiesību aizsardzības līdzekļa piemērošana, īstenojot Savienības pamatlēmumu, tādējādi apšaubot visa kriminālprocesa taisnīgumu.

34      Šādos apstākļos Okrazhen sad – Sliven (Slivenas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai tad, kad runa ir par kriminālprocesu par nodarījumiem, kuri ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, [Hartas] 52. pants kopsakarā ar tās 47. pantu, kā arī [Pamatlēmuma 2008/841] 4. pants un [LES] 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [pamatlietā aplūkotais], ar ko tiek izslēgtas apsūdzētā tiesības uz to, lai pret viņu uzsāktais kriminālprocess tiktu izbeigts, ja šīs tiesības radušās likuma, kurā bija paredzēta šāda iespēja, piemērošanas laikā, bet tiesas kļūdas dēļ konstatētas tikai pēc minētā likuma atcelšanas?

2)      Kādi būtu efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi [Hartas] 47. panta izpratnē, kuriem jābūt šāda apsūdzētā rīcībā, un it īpaši, vai valsts tiesai ir pilnībā jāizbeidz kriminālprocess pret šādu apsūdzēto, ja to nav izdarījusi lietu iepriekš izskatījusī tiesa, lai gan saskaņā ar tolaik piemērojamo valsts likumu pastāvēja nosacījumi, lai to izdarītu?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

35      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Pamatlēmums 2008/841, it īpaši tā 4. pants kopsakarā ar Hartas 47. un 52. pantu, kā arī ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pret apsūdzēto ierosinātā kriminālprocesa laikā tiek izslēgtas šīs personas tiesības uz to, lai šis process tiktu izbeigts, ja nav novērsti būtiski, bet novēršami, apsūdzības rakstā pieļauti procesuālo tiesību normu pārkāpumi.

36      Šajā ziņā jāatgādina, ka Hartas piemērošanas joma ir noteikta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstu rīcību tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesības (spriedums, 2019. gada 19. novembris, TSN un AKT, C‑609/17 un C‑610/17, EU:C:2022:981, 42. punkts).

37      Tādēļ jāpārbauda, vai šāds valsts tiesiskais regulējums jāuzskata par tādu, ar kuru tiek īstenots Pamatlēmums 2008/841 Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, un vai tādēļ tās 47. pants piemērojams tādās situācijās kā pamatlietā aplūkotā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 19. novembris, TSN un AKT, C‑609/17 un C‑610/17, EU:C:2019:981, 45. punkts).

38      Kā izriet no Pamatlēmuma 2008/841 1. un 3. apsvēruma, Pamatlēmumā ir izmantota vienota pieeja pārrobežu problēmām, tādām kā organizētā noziedzība, un tajā, pirmkārt, būtu jāietver noziedzīgi nodarījumi, ko parasti veic noziedzīgas organizācijas ietvaros, un, otrkārt, fiziskām un juridiskām personām, kuras izdarījušas šādus nodarījumus vai par tiem ir atbildīgas, būtu jāparedz sankcijas, kas atbilst šo nodarījumu smagumam.

39      Saskaņā ar šā pamatlēmuma 2. un 3. pantu katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, tostarp lai nodrošinātu, ka par nodarījumiem uzskata šādu ar noziedzīgu organizāciju saistītu darbības veidu: ikvienas tādas personas rīcība, kura – tīši un apzinoties vai nu noziedzīgas organizācijas mērķi un vispārējo darbību, vai organizācijas nolūku izdarīt attiecīgos nodarījumus – aktīvi piedalās organizācijas noziedzīgajās darbībās, tostarp sniedzot informāciju vai materiālu palīdzību, iesaistot organizācijā jaunus dalībniekus, jebkurā veidā finansējot organizācijas darbību, apzinādamies, ka šī līdzdalība veicinās šīs organizācijas noziedzīgo darbību īstenošanu. Šajā ziņā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par šādu nodarījumu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem.

40      Savukārt minētā pamatlēmuma 4. pantā paredzēts, ka katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 3. pantā minētās sankcijas var samazināt vai likumpārkāpējam sankcijas var nepiemērot, ja tas, piemēram, atsakās no noziedzīgajām darbībām un sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām novērst, izbeigt vai samazināt nodarījuma sekas, identificēt vai nodot tiesai pārējos likumpārkāpējus, atrast pierādījumus, atņemt noziedzīgai organizācijai nelikumīgos resursus vai ieņēmumus, kuri radušies no noziedzīgām darbībām, vai novērst turpmāku to pārkāpumu izdarīšanu, kas minēti 2. pantā.

41      Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzētas apsūdzētās personas tiesības uz to, lai pret viņu uzsāktais kriminālprocess tiktu izbeigts, ja nav novērsti būtiski, bet novēršami procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas pieļauti apsūdzības rakstā, neietilpst ne Pamatlēmuma 2008/841 4. panta, ne citu šā lēmuma noteikumu piemērošanas jomā. Proti, šādā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka noteiktos apstākļos kriminālvajāšana pret apsūdzēto tiek izbeigta, savukārt šā pamatlēmuma 4. pantā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka noteiktos apstākļos noziedzīgā nodarījuma izdarītājam sods var tikt samazināts vai viņš tikt atbrīvots no soda.

42      Tādējādi Pamatlēmuma 2008/841 4. pants paģērē, ka attiecīgā persona ir noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, kam var piemērot samazinājumu vai atbrīvojumu no soda, lai gan minētais valsts tiesiskais regulējums attiecas tikai uz apsūdzēto personu, kurai ar zināmiem nosacījumiem var būt tiesības uz to, lai pret viņu ierosinātais kriminālprocess tiktu izbeigts.

43      Tādējādi uz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru tiek atceltas šīs pēdējās minētās tiesības, nevar attiekties ne Pamatlēmuma 2008/841 4. pants, ne citas tā normas.

44      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka – tā kā pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums nevar tikt uzskatīts par tādu, ar kuru tiek īstenots Pamatlēmums 2008/841 Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, – ne tās 47. pants, ne arī citas Hartas tiesību normas nav piemērojamas tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā.

45      Attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu jāatgādina, ka šajā tiesību normā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

46      Tādējādi prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā starp strīdu, kas ir iesniedzējtiesas izskatīšanā, un Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek lūgta, jāpastāv tādai saiknei, ka šī interpretācija ir objektīvi vajadzīga nolēmumam, kas iesniedzējtiesai ir jāpieņem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 47. un 48. punkts).

47      Šajā gadījumā, kā izriet no šā sprieduma 43. un 44. punkta, pamatlietai nav nekādas saiknes ar Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek lūgta. It īpaši šim strīdam nav saiknes ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, uz kuru attiecas pirmais jautājums. Tādēļ iesniedzējtiesai nav jāpiemēro šī tiesību norma, lai minētajā strīdā rastu risinājumu pēc būtības (pēc analoģijas skat. 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 49. punkts).

48      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild tādējādi, ka Pamatlēmums 2008/841, it īpaši tā 4. pants kopsakarā ar Hartas 47. un 52. pantu, kā arī LES 19. panta 1. punkta otro daļu jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pret apsūdzēto ierosinātā kriminālprocesa laikā tiek izslēgtas šīs personas tiesības uz to, lai šis process tiktu izbeigts, ja nav novērsti būtiski, bet novēršami apsūdzības rakstā pieļauti procesuālo tiesību normu pārkāpumi.

 Par otro jautājumu

49      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

50      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību, it īpaši tā 4. pants kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 52. pantu, ka arī ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu

jāinterpretē tādējādi, ka

tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pret apsūdzēto ierosinātā kriminālprocesa laikā tiek izslēgtas šīs personas tiesības uz to, lai šis process tiktu izbeigts, ja nav novērsti būtiski, bet novēršami apsūdzības rakstā pieļauti procesuālo tiesību normu pārkāpumi.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – bulgāru.

i      Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.