1

Apelācijas sūdzības iesniedzējas Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE (turpmāk tekstā – “Hengshi”) un Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE (turpmāk tekstā – “Jushi”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 1. marta spriedumu Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics un Jushi Egypt for Fiberglass Industry/Komisija (T‑301/20, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2023:93), ar kuru tā kā nepamatotu noraidīja to prasību atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (2020. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV 2020, L 108, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ciktāl tā uz tām attiecas.

2

Eiropas Savienības Padome ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.), apstiprināja 1994. gadā 15. aprīlī Marakešā parakstīto Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī nolīgumus, kas ietverti minētā līguma 1.–3. pielikumā, tostarp Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga nolīgums”).

3

Antidempinga nolīguma 2. pantā “Dempinga noteikšana” ir paredzēts:

“2.1   Šī Līguma nozīmē prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i., par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.

2.2   Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū [..] šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.

[..]”

4

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), 2. pantā “Dempinga konstatēšana” ir paredzēts:

“1.   Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.

Taču gadījumos, kad eksportētājs eksportētājvalstī neražo vai nepārdod līdzīgu izstrādājumu, normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām.

Cenas, ko izmanto puses, kuras izrādās saistītas vai ir savstarpēji vienojušās par kompensāciju mehānismu, nedrīkst uzskatīt par parastajās tirdzniecības operācijās izmantojamām cenām un nedrīkst izmantot, lai noteiktu normālo vērtību, ja vien nav noteikts, ka šādas attiecības cenu neietekmē.

Lai noteiktu, vai divas puses ir saistītas, var ņemt vērā saistīto pušu definīciju, kas izklāstīta Komisijas [Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2015, L 343, 558. lpp.)] 127. pantā.

[..]

5.   Izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautās puses saglabāto dokumentāciju, ar noteikumu, ka šāda dokumentācija ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un ka ir parādīts, ka dokumentācija pieņemami atspoguļo ar ražošanu un attiecīgā izstrādājuma pārdošanu saistītās izmaksas.

Ja izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses pierakstos, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem.

[..]

6.   Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu, kā arī peļņas summas balstās uz faktiskajiem datiem par līdzīga izstrādājuma ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja, pamatojoties uz šo, šādas summas nav iespējams noteikt, tās var noteikt, pamatojoties uz:

[..].”

5

Pamatregulas 9. panta “Lietas izbeigšana, nesākot pasākumus; galīgo maksājumu uzlikšana” 4. punktā ir noteikts:

“Ja galīgi konstatētie fakti apliecina dempinga un tā radītā kaitējuma esību un saskaņā ar 21. pantu [Eiropas] Savienības interesēs ir nepieciešams iejaukties, [Eiropas] Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 3. punktā, nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad Komisija šo procedūru sāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām.

Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto dempinga starpību, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiktu, lai novērstu kaitējumu [Eiropas] Savienības ražošanas nozarei.”

6

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.), 29. panta 6. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.”

7

Apstrīdētās regulas 52., 312. un 331. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

8

Padomes Regulas (EK) Nr. 1972/2002 (2002. gada 5. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2002, L 305, 1. lpp.), 4. apsvērumā bija noteikts:

“Uzskata, ka ir lietderīgi sniegt dažas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā rīkoties, ja saskaņā ar [Padomes] Regulas (EK) Nr. 384/96 [(1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.),] 2. panta 5. punktu pieraksti neprecīzi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, jo īpaši situācijās, kad īpašas tirgus situācijas dēļ līdzīga izstrādājuma pārdošana neļauj pienācīgi salīdzināt. Šādos apstākļos attiecīgie dati jāiegūst no avotiem, kurus šādi sagrozījumi neietekmē. Šādi avoti var būt citu ražotāju vai eksportētāju izmaksas tajā pašā valstī vai, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, cits saprātīgs pamatojums, iekļaujot informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem. Attiecīgos datus var izmantot, lai koriģētu dažus posteņus attiecīgās puses pierakstos vai, ja tas nav iespējams, noteiktu attiecīgās puses izmaksas.”

9

Pārsūdzētā sprieduma 2.–15. punktā tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta šādi:

10

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 19. maijā, apelācijas sūdzību iesniedzējas cēla prasības atcelt apstrīdēto regulu.

11

Ar 2020. gada 11. novembra rīkojumu Vispārējā tiesa atļāva Tech‑Fab Europe iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

12

Atcelšanas prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza divus pamatus: pirmo par to, ka ar metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu, pirmām kārtām, Hengshi SŠA ražošanas izmaksas, pārdošanas izmaksas, administratīvos izdevumus un citas vispārējās izmaksas (turpmāk tekstā – “PAV izmaksas”), kā arī, otrām kārtām, peļņu, kas ir jāņem vērā, aprēķinot tās salikto normālo vērtību, esot pārkāpts pamatregulas 2. panta 3., 5., 6., 11. un 12. punkts, kā arī 9. panta 4. punkts, un otro par to, ka ar metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu apelācijas sūdzības iesniedzēju cenu samazinājuma starpību un mērķa cenu samazinājuma starpību, esot pārkāpts šīs regulas 3. panta 1., 2., 3. un 6. punkts, kā arī 9. panta 4. punkts.

13

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja šos abus pamatus un attiecīgi noraidīja arī prasību kopumā. Attiecībā uz pirmo pamatu Vispārējā tiesa tostarp uzskatīja, ka Komisija, nepieļaujot nedz tiesību kļūdu, nedz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka, ņemot vērā to, ka SŠG cena, kura norādīta Hengshi grāmatvedības dokumentācijā, nebija noteikta atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem, nevarēja uzskatīt, ka tajā bija pamatoti ņemtas vērā ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, un ka līdz ar to tā bija jākoriģē. Attiecībā uz otro pamatu Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tas nav efektīvs. Pat pieņemot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām bija pamats apstrīdēt metodi, kuru Komisija izmantoja, lai noteiktu Jushi eksporta cenu, aprēķinot cenu un mērķa cenu samazinājuma starpību, Vispārējā tiesa nosprieda, ka šāda kļūda nevarētu izraisīt apstrīdētās regulas atcelšanu, jo pat tad, ja būtu jāņem vērā Komisijas iesniegtie jaunie aprēķini, ievērojot apelācijas sūdzības iesniedzēju kritiku, tie katrā ziņā neizraisītu apelācijas sūdzības iesniedzējām noteikto antidempinga maksājumu grozīšanu, ko arī tās pašas atzina.

14

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

15

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

16

Tech‑Fab Europe lūdz Tiesu:

17

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza trīs pamatus.

18

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 31.–34. un 36.–43. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmo daļu. Konkrētāk tās norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot, ka, tā kā SŠG cena, kura norādīta Hengshi grāmatvedības dokumentācijā, nebija noteikta atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem, nevarēja uzskatīt, ka tajā bija pamatoti ņemtas vērā ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, un ka līdz ar to tā bija jākoriģē.

19

Lai pamatotu šo pirmo pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzējas, pirmām kārtām, apgalvo, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts, to interpretējot šauri un atkarībā no tā konteksta, neļauj Komisijai neņemt vērā ražotāja eksportētāja grāmatvedības dokumentācijā norādītās izmaksas tikai tādēļ, ka izmaksu elements netika piemērots atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem.

20

Tādēļ Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka, ņemot vērā tai piešķirto plašo rīcības brīvību, Komisija, veicot korekciju, var atkāpties no izmaksām, kas iegrāmatotas izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentācijā, ja attiecīgā izstrādājuma ražošanā izmantotās izejvielas cena nav noteikta atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem, esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piešķirot pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmajai daļai tvērumu, kāda tai nav. Līdz ar to Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 29. punktā esot arī kļūdaini nospriedusi, ka, tā kā pastāv šī plašā rīcības brīvība, tai šajā kontekstā ir jāpārbauda tikai tas, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir pareizi konstatēti, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai Komisija nav nepareizi izmantojusi pilnvaras.

21

Tā kā uz pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēto otro nosacījumu attiecoties izņēmuma režīms, šis nosacījums esot jāinterpretē šauri, un tādēļ, to piemērojot, Komisijai esot jābalstās uz objektīviem faktoriem un tai neesot rīcības brīvības attiecībā uz tiem. Tādējādi, ciktāl pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas otrajā nosacījumā paredzētais izņēmums skaidri attiecas uz situācijām, kurās grāmatvedības dokumentācija saprātīgi neatspoguļo konkrētā ražotāja izmaksas un aptver situācijas, kurās izmaksas ietekmē īpaša tirgus situācija, šis izņēmums nevarot tikt attiecināts uz citiem apstākļiem, piemēram, faktu, ka aplūkojamie izdevumi nav radušies atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem grupas iekšējo attiecību dēļ, bet vienīgi uz tiem, kas tādējādi ir izsmeļoši paredzēti šajā tiesību normā.

22

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini paplašinājusi šīs regulas 2. panta 5. punkta, kas attiecas uz grāmatvedības dokumentācijas kvalitāti, piemērošanas jomu, pēc analoģijas pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 1. punktu, kas attiecas uz saistīto pušu izdevumu kvalitāti un pamatotību.

23

Otrām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējās tiesas pieļauto kļūdu pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas interpretācijā apstiprinot PTO Strīdu noregulēšanas institūcijas judikatūra. Šī tiesību norma esot jālasa, ņemot vērā Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu, kā to savukārt ir interpretējusi PTO Strīdu noregulēšanas institūcija. Taču pēdējā minētā jau 2019. gada 12. septembra ziņojumā esot uzskatījusi, ka 2.2.1.1. panta pirmajā teikumā paredzētais otrais nosacījums attiecas uz jautājumu, vai izmeklēšanai pakļautā attiecīgā eksportētāja vai ražotāja uzskaite pienācīgi un pietiekami atspoguļo vai atkārto izmaksas, kas radušās eksportētājam vai ražotājam, uz kuru attiecas izmeklēšana un kurām ir patiesa saistība ar attiecīgā konkrētā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu. Tāpat 2016. gada 26. oktobrī pieņemtajā ziņojumā PTO Apelācijas institūcija tostarp esot norādījusi, ka šis otrais nosacījums prasa salīdzināt ražotāja vai eksportētāja uzskaitē norādītās izmaksas un šim ražotājam vai eksportētājam radušās izmaksas.

24

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka Komisijai ir tikai jāpārbauda, vai dokumenti, kurus glabā izmeklēšanai pakļautais ražotājs, “pienācīgi un pietiekami” atbilst izmaksām, kas šim ražotājam radušās, ražojot un pārdodot attiecīgo izstrādājumu. Tādēļ šai iestādei neesot tiesību pārbaudīt, vai attiecīgā ražotāja uzskaitē saprātīgi atspoguļotas atsevišķas hipotētiskas izmaksas, kas varētu rasties, ja tas nebūtu iegādājies izejvielu no saistītās puses. Šajā lietā Vispārējai tiesai no pārsūdzētā sprieduma 37. punktā minētā apstākļa, ka Jushi pārdeva SŠG Hengshi, gūstot peļņu, esot bijis jāsecina, ka visi SŠG un SŠA ražošanas izdevumi ir pareizi iegrāmatoti Hengshi uzskaitē. Tādējādi Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Komisijai bija pamats izslēgt Hengshi uzskaiti, lai noteiktu tās ražošanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

25

Komisija un Tech‑Fab Europe uzskata, ka pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

26

Pirmām kārtām, attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, saskaņā ar kuru pamatregulas 2. panta 5. punktā ir ietverts izņēmums, kas jāinterpretē šauri, jāatgādina, ka atbilstoši pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas formulējumam izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentāciju, ar nosacījumu, ka šie dokumenti ir uzglabāti saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un tajos ir saprātīgi ņemtas vērā ar attiecīgo izstrādājumu ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas.

27

Kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 27. punktā un kā to pamatoti apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, šis režīms ir izņēmums no vispārēja noteikuma un tādējādi ir jāinterpretē šauri.

28

Tomēr pamatregulas 2. panta 5. punktā Komisijai nav noteikts pienākums bez nosacījumiem un neveicot vajadzīgās pārbaudes pieņemt informāciju, kas ietverta izmeklēšanai pakļautā ražotāja vai eksportētāja grāmatvedības uzskaitē.

29

Kā Vispārējā tiesa pamatoti atgādināja pārsūdzētā sprieduma 29. punktā, tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā iestādēm ir plaša rīcības brīvība iestāžu pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Tāpēc Savienības tiesas pārbaude attiecībā uz iestāžu pieņemtajiem tiesību aktiem, īstenojot šo plašo rīcības brīvību, attiecas tikai uz to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir pareizi konstatēti, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Šī ierobežotā tiesas pārbaude it īpaši attiecas vienīgi uz izvēli starp dažādām dempinga starpības aprēķināšanas metodēm un uz preces normālās vērtības novērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 27. septembris, Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 40. un 41. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

30

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 34. un 40. punktā norādīja, ka Komisija atkāpās no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentācijā norādītajām izmaksām, jo šķita, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cenas nebija noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem grupas iekšējo attiecību dēļ. Turklāt, kā Komisija norādīja apstrīdētās regulas 312. apsvērumā, cenas, par kādām Hengshi iegādājās SŠG no Jushi, pastāvīgi bija ievērojami zemākas nekā cenas, par kādām Jushi to pašu izstrādājumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Ēģiptes tirgū.

31

Apelācijas sūdzības iesniedzējas būtībā uzskata, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētais izņēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai tad, ja dokumenti, kurus glabā izmeklēšanai pakļautais ražotājs, “pienācīgi un pietiekami” neatbilst izmaksām, kas šim ražotājam radušās, lai ražotu un pārdotu attiecīgo izstrādājumu, Komisija var aprēķināt ar ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas citādi, nevis tikai pamatojoties uz attiecīgā ražotāja grāmatvedības dokumentāciju.

32

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums un mērķi, bet arī tās konteksts, kā arī visas Savienības tiesību normas. Viens no Savienības tiesību normas interpretācijā vērā ņemamajiem apstākļiem var būt arī tās rašanās vēsture (spriedumi, 2018. gada 10. decembris, Wightman u.c.,C‑621/18, EU:C:2018:999, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 1. oktobris, Planet49, C‑673/17, EU:C:2019:801, 48. punkts).

33

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās un otrās daļas mērķi jānorāda, ka tas ir panākt, lai ar līdzīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, kas izmantotas minētā izstrādājuma normālās vērtības aprēķinā, atspoguļotu izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājvalsts iekšzemes tirgū.

34

Kontekstā – pamatregulas 2. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas noteikumi, kuros ir skaidra atsauce uz situācijām, kad cenas ir ietekmētas grupas iekšējo attiecību dēļ, kalpo par pamatu citiem 2. panta noteikumiem, kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, tostarp 2. panta 5. punktā paredzētajiem noteikumiem. Tas, ka šajā 2. panta 5. punktā šie elementi nav atkārtoti, nenozīmē, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies izslēgt šo situāciju.

35

Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 384/96, kas tika atcelta un aizstāta ar pamatregulu, 2. panta 5. punkts būtībā bija formulēts tāpat kā pamatregulas 2. panta 5. punkts.

36

No Regulas Nr. 1972/2002 4. apsvēruma, ar kuru šī tiesību norma tika ietverta Regulā Nr. 384/96, izriet, ka Savienības likumdevējs tādējādi ir vēlējies sniegt norādes attiecībā uz to, kā rīkoties, ja ražotāja uzskaites dokumentācijā neprecīzi atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, it īpaši situācijās, kad īpašas tirgus situācijas dēļ līdzīga izstrādājuma pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu. Šādā gadījumā saskaņā ar šo pašu apsvērumu datiem ir jānāk no avotiem, kurus “šādi sagrozījumi neietekmē”.

37

No tā izriet, ka Komisijai ir jāspēj novērtēt izmaksas, kas saistītas ar tāda izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 5. punktu, it īpaši gadījumā, ja līdzīga izstrādājuma pārdošanas darījumi neļauj veikt pienācīgu salīdzinājumu sagrozījuma dēļ.

38

Tādējādi Vispārējā tiesa bija ievērojusi pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas piemērošanas jomu, nospriežot, ka šī tiesību norma neliedz Komisijai atkāpties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentācijā norādītajām izmaksām, ja šķiet, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cenas nav noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem grupas iekšējo attiecību dēļ.

39

Otrām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pienācīgi ņēmusi vērā PTO Strīdu noregulēšanas institūcijas judikatūru attiecībā uz Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu.

40

Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, ka Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasinātajām Savienības tiesību normām liek šīs normas interpretēt, cik vien tas ir iespējams, saskaņā ar šiem nolīgumiem, un, otrkārt, ka Tiesa jau ir atsaukusies uz PTO ekspertu grupas vai PTO izveidotās Apelācijas institūcijas ziņojumiem, lai pamatotu savu interpretāciju attiecībā uz nolīgumu, kas ietverti Līguma par PTO izveidošanu pielikumā, normām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 28. aprīlis, Yieh United Steel/Komisija, C‑79/20 P, EU:C:2022:305, 101. un 102. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

41

Tādēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 32. punktā pamatoti atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā “Eiropas Savienība – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu no Argentīnas” (WT/DS 473/AB/R), kas pieņemts 2016. gada 26. oktobrī, kurā tostarp ir precizēta Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. panta piemērošanas joma, interpretējot būtībā identisku tiesību normu – pamatregulas 2. panta 5. punktu, lai apstiprinātu, ka šī pēdējā minētā tiesību norma neizslēdz to, ka Komisija var atkāpties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentācijā norādītajām izmaksām, ja šķiet, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cenas nav noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem.

42

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, no šī ziņojuma 6.33. punkta izriet, ka var konstatēt, ka grāmatvedības dokumentācijā nav pienācīgi ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, ja darījumi attiecībā uz noteiktām izejvielām, kas saistītas ar šī izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, netiek veikti atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem.

43

No visiem iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka Vispārējā tiesa nav pārkāpusi pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmo daļu, nospriežot, ka šī tiesību norma neliedz Komisijai atkāpties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentācijā norādītajām izmaksām, ja šķiet, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cenas nav noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem grupas iekšējo attiecību dēļ.

44

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

45

Otro pamatu, kurš attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 72.–76., 80. un 82.–88. punktu, veido divas daļas.

46

Ar apelācijas sūdzības otrā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 84. punktā ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu, uzskatot, ka Komisijai bija pamats Hengshi SŠG izmaksas koriģēt, izmantojot “citus pamatotus apsvērumus”. Konkrētāk, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi pamatregulas 2. panta 5. punkta otrās daļas piemērošanas nosacījumu tvērumu, jo saskaņā ar tiem Komisijai principā ir jākoriģē izmaksas, kas nav saprātīgi atspoguļotas šī ražotāja uzskaitē. Tā kā šajā tiesību normā ir precizēts, ka tikai tad, “ja šāda informācija nav pieejama vai izmantojama”, Komisija var balstīties uz “citiem pamatotiem apsvērumiem”, šim noteikumam esot izņēmuma raksturs un tādējādi tas esot jāinterpretē šauri.

47

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka, pamatojoties uz kļūdainu šīs tiesību normas interpretāciju, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 86. punktā ir uzskatījusi, ka, lai gan saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu, ja izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanai pakļautā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses uzskaitē, tās koriģē vai nosaka, “pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām”, Komisija šajā lietā bija tiesīga veikt šo aprēķinu, izmantojot “citus pamatotus apsvērumus”, balstoties uz to, ka citu ražotāju izmaksas nebija savstarpēji “salīdzināmas”, ņemot vērā attiecības starp Jushi un Hengshi un vertikāli integrēta uzņēmuma Jushi izmaksu struktūru. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka citu ražotāju izmaksu “salīdzināmība” neietilpst atkāpēs no izmaksu korekcijas noteikuma, kas neesot pienācīgi atspoguļots pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā noteiktajā uzskaitē.

48

Vispārējās tiesas pieļauto tiesību kļūdu, uzskatot, ka Komisijai bija pamats piemērot pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu, apstiprinot pārsūdzētā sprieduma 87. punkts. Proti, Vispārējā tiesa tajā esot kļūdaini uzskatījusi, ka nav nozīmes tam, ka Komisija, lai noteiktu Hengshi SŠA normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, ir balstījusies uz PAV izmaksām un Jushi peļņu no iekšzemes SŠA pārdošanas apjoma, pamatojoties uz to, ka šīs regulas 2. panta 5. punkts skarot atšķirīgu jautājumu. Tomēr šīs tiesību normas skarot vienu un to pašu jautājumu, proti, to izmaksu elementu noteikšanu, kuri ir jāizmanto, lai noteiktu normālo vērtību. Tāpēc, lai noteiktu Hengshi ražošanas izmaksas, vajadzētu būt iespējai izmantot arī Jushi ražošanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu.

49

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāsecina, ka Jushi SŠG ražošanas izmaksas varēja pamatoti izmantot, lai noteiktu Hengshi ražošanas izmaksas, piemērojot pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu. Būtu nepareizi apgalvot, kā Vispārējā tiesa to ir darījusi pārsūdzētā sprieduma 83. punktā, ka Komisija nav “akceptējusi”Jushi SŠG ražošanas izmaksas, lai gan šī iestāde, lai aprēķinātu dempinga starpību, esot izmantojusi pašas Jushi ražoto SŠA ražošanas izmaksas, kas pēc definīcijas ietverot pēdējās minētās SŠG ražošanas izmaksas. Tam, ka Jushi un Hengshi ir saistītas, neesot nekādas ietekmes uz Jushi ražoto SŠG ražošanas izmaksām, jo šis ražotājs neesot iegādājies ne izejvielas, ne ienākošās vielas no Hengshi.

50

Komisija un Tech‑Fab Europe uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

51

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu, ja izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanai pakļautā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses uzskaitē, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja šāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem.

52

Šajā lietā Komisija ir izmantojusi šo izņēmumu, lai koriģētu Hengshi SŠG izmaksas, koriģējot šīs izmaksas, izmantojot “citus pamatotus apsvērumus”, tā vietā, lai veiktu korekciju, “pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām”, proti, izmaksām, kas Jushi, kura ir vienīgā cita SŠG ražotāja Ēģiptē, radušās saistībā ar minēto SŠG ražošanu.

53

Vispirms ir jāuzskata, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 79. punktā ir pamatoti konstatējusi, ka izvēle izmantot “citus pamatotus apsvērumus”, kas veido izņēmumu no pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētā vispārējā noteikuma, ir jāinterpretē šauri, un apelācijas sūdzības iesniedzējas turklāt to apgalvo šīs otrā pamata pirmās daļas atbalstam. Tādējādi, lai atkāptos no noteikuma, saskaņā ar kuru, ja izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanai pakļautā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses uzskaitē, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām, Komisijai ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz norādēm, kas ļauj noteikt tāda faktora esamību, saistībā ar kuru ir veikta korekcija.

54

Šajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 80. punktā konstatēja, ka, lai pamatotu savu lēmumu neizmantot Jushi SŠG ražošanas izmaksas Hengshi SŠG izmaksu koriģēšanai un līdz ar to izmantotu citu saprātīgu pamatu, Komisija ir balstījusies uz faktu, ka Jushi ir ar Hengshi saistīta sabiedrība un ka Jushi ir vertikāli integrēta sabiedrība, proti, tā ražo un patērē pati savu SŠG, lai ražotu SŠA, bet tas tā nav Hengshi gadījumā, kura SŠG iegādājās no Jushi un citiem saistītiem Ķīnas piegādātājiem, lai ražotu SŠA.

55

Pamatojoties uz šādiem faktu konstatējumiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējas neapstrīd, Vispārējā tiesa varēja pamatoti secināt, ka Komisija nevarēja izmantot Jushi SŠG ražošanas izmaksas attiecīgajai korekcijai. Proti, kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 86. punktā, šādos apstākļos šī iestāde nevarēja ņemt vērā šīs izmaksas, jo Jushi atšķirībā no Hengshi bija vertikāli integrēta sabiedrība. Tādēļ Vispārējā tiesa varēja pamatoti nospriest, ka, ņemot vērā šos faktiskos apstākļus, Komisijai bija pamats izslēgt Jushi SŠG ražošanas izmaksas un veikt korekciju, balstoties uz “citiem pamatotiem apsvērumiem”.

56

Turpinājumā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka, lai gan PAV izmaksas un Jushi peļņu varēja izmantot, lai noteiktu Hengshi SŠA normālo vērtību, piemērojot pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu Hengshi ražošanas izmaksas, varēja izmantot arī Jushi ražošanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu.

57

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 87. punktā noraidot šo argumentu, pamatojoties uz to, ka attiecīgās tiesību normas skar atšķirīgus jautājumus. Vispārējā tiesa pamatoti atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts attiecas uz aprēķinu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, savukārt šīs pašas regulas 2. panta 6. punkta priekšmets ir PAV izmaksu un peļņas aprēķins, pamatojoties uz līdzīga izstrādājuma iekšzemes pārdošanas apjomu parastu darījumu kontekstā. Tie ir atsevišķi elementi normālās vērtības noteikšanā.

58

Visbeidzot, attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 83. punktu apelācijas sūdzības iesniedzējas apstrīd Vispārējās tiesas veikto faktu vērtējumu, saskaņā ar kuru Komisija nav “akceptējusi”Jushi SŠG ražošanas izmaksas. Šī kļūda vērtējumā skaidri izrietot no Vispārējā tiesā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, kuros Komisija esot paziņojusi, ka “ir izmantotas pašas Jushi Egypt ražošanas izmaksas”, lai noteiktu to izstrādājumu veidu normālo vērtību, kuri netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

59

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tai apelācijas tiesvedībā nav kompetences konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ar kuriem Vispārējā tiesa ir pamatojusi šos faktus. Ja šie pierādījumi ir iegūti tiesiski un ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālās normas, kas piemērojamas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu, vienīgi Vispārējai tiesai ir jāvērtē, kāda nozīme piešķirama tai iesniegtajiem pierādījumiem, izņemot to sagrozīšanas gadījumus (spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Foz/Padome, C‑524/22 P, EU:C:2024:23, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Šāda sagrozīšana ir gadījumā, kad, neizdarot atsauci uz jauniem pierādījumiem, esošo pierādījumu vērtējums šķiet acīmredzami kļūdains. Tomēr šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana. Turklāt, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir sagrozīti pierādījumi, tam ir precīzi jānorāda pierādījumi, ko Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, un jāpierāda kļūdas analīzē, kuru dēļ tā vērtējumā Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir pieļāvusi (spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Foz/Padome, C‑524/22 P, EU:C:2024:23, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

61

Šajā lietā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka, aprēķinot Hengshi SŠG izmaksas, Komisija nolēma neizmantot Jushi SŠG ražošanas izmaksas un ka līdz ar to tā izmantoja citu saprātīgu pamatu. Taču procesuālajā dokumentā, uz kuru atsaucas apelācijas sūdzības iesniedzējas un kurā Komisija norāda, ka “ir izmantotas pašas Jushi Egypt ražošanas izmaksas”, ir atsauce uz tādu SŠG izmaksām, kuras ražo nevis Hengshi, bet gan Jushi. Šajā ziņā, kā Vispārējā tiesa konstatēja pārsūdzētā sprieduma 80. punktā, uz kuru ir tieša atsauce tā 83. punktā, Komisija nepiekrita Jushi SŠG ražošanas izmaksām, jo starp šīm abām sabiedrībām pastāvēja saikne, proti, Jushi, lai gan tā bija vienīgais cits SŠA ražotājs Ēģiptē, bija, pirmkārt, ar Hengshi saistīta sabiedrība un, otrkārt, vertikāli integrēta sabiedrība, kas tā nebija Hengshi gadījumā.

62

Taču šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējas vienīgi apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatējumā pārsūdzētā sprieduma 83. punktā ir pieļauta būtiska neprecizitāte, sīkāk nepierādot pierādījumus, kurus Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, nedz arī pierādot kļūdas analīzē, kuru dēļ tā savā vērtējumā būtu pieļāvusi šo sagrozīšanu. Tādēļ jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas, neiesniedzot nevienu pierādījumu, kas pamatotu to apgalvojumu par to, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi attiecīgos faktus, nav izpildījušas tām šajā ziņā uzlikto pienākumu.

63

Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.

64

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

65

Otrā pamata otrās daļas pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, pirmkārt, ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemjot, ka Komisija nav pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, un, otrkārt, ir kļūdaini pieņēmusi pamatojumu, ko šī iestāde pirmo reizi ir norādījusi Vispārējā tiesā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās regulas 331. apsvērumā nav paskaidrots, kāpēc Komisijai, lai noteiktu Hengshi ražošanas izmaksas, bija jāizmanto pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētais izņēmums. Turklāt Komisija apstrīdētās regulas tekstā nepaskaidrojot iemeslu, kādēļ, pirmkārt, šī tiesību norma radot “salīdzināmības” prasību un, otrkārt, kādēļ Jushi tolaik nebija salīdzināma ar Hengshi, šādi pamatojot šī izņēmuma izmantošanu. Iemeslu, kura dēļ tā nolēma izmantot pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu, Komisija pirmo reizi esot izklāstījusi savā iebildumu rakstā Vispārējā tiesā.

66

Komisija uzskata, ka šī otrā pamata daļa galvenokārt ir nepamatota un pakārtoti – neefektīva.

67

Tech‑Fab Europe norāda, ka otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

68

Attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvoto pamatojuma neesamību jākonstatē, ka no apstrīdētās regulas 331. apsvēruma izriet, ka Komisija tajā norādīja, ka pēc tam, kad tā bija novērtējusi, vai Hengshi grāmatvedības dokumentācija pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar SŠA ražošanu, tā konstatēja, ka SŠG pirkšanas transfertcenas, ko Hengshi maksāja Jushi, ir ievērojami pazeminātas attiecībā uz šo pašu izstrādājumu veidu tirgus cenu Ēģiptē, proti, tās nebija noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem.

69

Tā kā Komisija tādējādi ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir atsaukusies uz pamatregulas 2. panta 5. punkta otro daļu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 76. punktā ir pamatoti nolēmusi, ka iebildums par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jānoraida.

70

Visbeidzot arguments par salīdzināmību, ko Komisija pirmo reizi esot izklāstījusi iebildumu rakstā, ir neefektīvs, ņemot vērā, ka apstrīdētās regulas 331. apsvērumā jau ir sniegts pamatojuma izklāsts tam, kāpēc Komisija ir izmantojusi “citus pamatotus apsvērumus” minētā 2. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē.

71

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzības iesniedzēju otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā daļēji nepamatota un daļēji neefektīva. Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kopumā.

72

Ar trešo pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 97. un 98. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka Komisija nav pārkāpusi pamatregulas 9. panta 4. punktu, nosakot apelācijas sūdzības iesniedzējām galīgo antidempinga maksājumu 20 % apmērā, kas pārsniedz dempinga starpību. Šī pamata atbalstam tās apgalvo, ka no to pirmajā un otrajā pamatā izvirzītajiem iebildumiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nav pierādījušas, ka Komisija būtu pieļāvusi tiesību kļūdas vai acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Tādēļ Vispārējā tiesa esot arī pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka Komisija nav noteikusi antidempinga maksājumu, kas pārsniedz dempinga starpību, un ka līdz ar to tā nav pārkāpusi pamatregulas 9. panta 4. punktu.

73

Komisija un Tech‑Fab Europe uzskata, ka trešais pamats nav efektīvs.

74

Kā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, ar trešo pamatu tiek prezumēts, ka pirmais un otrais pamats tiek atzīts par pamatotu. Tā kā šie pēdējie minētie ir noraidīti, šis trešais pamats, pat ja tas būtu pamatots, pats par sevi nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, līdz ar to tas ir jāatzīst par neefektīvu.

75

Tā kā neviens no apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītajiem apelācijas pamatiem nav apmierināts, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.

76

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.

77

Tā kā Komisija un Tech‑Fab Europe ir prasījuši piespriest Hengshi un Jushi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež segt pašām savus, kā arī atlīdzināt Komisijas un Tech‑Fab Europe tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: