This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62023CC0350
Opinion of Advocate General Kokott delivered on 6 June 2024.###
Ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumi, 2024. gada 6. jūnijs.
Ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumi, 2024. gada 6. jūnijs.
ECLI identifier: ECLI:EU:C:2024:476
ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 6. jūnijā (1)
Lieta C‑350/23
Vorstand für den Geschäftsbereich II der Agrarmarkt Austria,
piedaloties
TF
(Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Regula (EK) Nr. 1760/2000 – 7. pants – Liellopu reģistrēšana – Lēmums 2001/672/EK – 2. panta 2. un 4. punkts – Liellopu pārvietošana uz vasaras ganībām kalnu apgabalos – Novēlota paziņošana – Regula (ES) Nr. 1307/2013 – 52. pants – Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 – 53. panta 4. punkts – Attiecībā uz liellopiem veicamu saistītā atbalsta pasākumu nosacījumi – Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 – 2. panta 1. punkta otrās daļas 2), 15), 16) un 18) apakšpunkts – 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts – Ganāmpulka atbalsta pieteikums – Noteiktais dzīvnieks – Saistītā atbalsta samazināšana – 15. panta 1. punkts – 31. pants – 34. pants – Administratīvo sodu nepieļaujamība
I. Ievads
1. Šis Verwaltungsgerichtshof [Augstākās administratīvās tiesas] (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz lauksaimnieka pieteikumu, kas vērsts pret kompetento iestādi, kura sakarā ar piemērojamo paziņošanas noteikumu pārkāpumu ne tikai samazinājusi pieteiktā atbalsta – tā dēvētā “brīvprātīgā saistītā atbalsta” par liellopu turēšanu (2) – maksājumus, bet arī piemērojusi administratīvo sodu (3).
2. Pamatlietā strīds citastarp ir par to, vai pieļaujama un samērīga ir papildu administratīvā soda uzlikšana, ja lauksaimniekam pārmestā novēlotā paziņošana – šajā gadījumā par 12 liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos – attiecās uz dzīvniekiem, kuri citādā ziņā atbilda šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt ir jānoskaidro, vai novēlota, tomēr vēlāk veikta paziņošana vispār var būt iemesls piešķiramā atbalsta samazināšanai.
II. Piemērojamās tiesību normas
A. Savienības tiesības
3. Šajā lietā piemērojamās Savienības tiesību normas ir Regula Nr. 1760/2000 par liellopu identifikāciju un reģistrāciju (4), uz šīs regulas 7. panta pamata pieņemtais Komisijas Lēmums 2001/672/EK (5), kā arī Regula (ES) Nr. 1307/2013 (6) kopsakarā ar Deleģētajām regulām (ES) Nr. 639/2014 (7) un Nr. 640/2014 (8).
1. Regula (EK) Nr. 1760/2000 un Lēmums 2001/672/EK
4. Regulas Nr. 1760/2000 (9) 3. panta pirmajā daļā liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma ir aprakstīta šādi:
“Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma ietver šādus elementus:
a) identifikācijas līdzekļus, lai identificētu dzīvniekus individuāli;
b) elektroniskas datu bāzes;
c) dzīvnieku pases;
d) individuālus reģistrus katrā saimniecībā.”
5. Regulas Nr. 1760/2000 7. pantā dzīvnieku turētāju pienākumi saistībā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ir reglamentēti šādi:
“1. Izņemot pārvadātājus, katrs dzīvnieku turētājs:
– kārto aktualizētu reģistru,
– ziņo kompetentajai iestādei par dzīvnieku jebkādu pārvietošanu uz lauku saimniecību un no tās, kā arī par visiem dzīvnieku piedzimšanas un nāves gadījumiem lauku saimniecībā, paziņojot šo notikumu datumus attiecīgās dalībvalsts noteiktajā maksimālajā laikposmā; minētais maksimālais laikposms nav īsāks kā trīs dienas un nepārsniedz septiņas dienas pēc viena no minētajiem notikumiem; dalībvalstis var lūgt Komisiju pagarināt maksimālo septiņu dienu laikposmu.
Lai ņemtu vērā praktiskās grūtības ārkārtas gadījumos, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu, ar kuriem nosaka ārkārtas apstākļus, kuros dalībvalstis var pagarināt maksimālo septiņu dienu laikposmu, kas paredzēts pirmās daļas otrajā ievilkumā, norādot arī šāda pagarinājuma maksimālo ilgumu, kurš nepārsniedz 14 dienas pēc septiņu dienu laikposma, kas minēts pirmās daļas otrajā ievilkumā.
2. Lai nodrošinātu liellopu pienācīgu un efektīvu izsekojamību, kad tos izved sezonālās ganībās, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.b pantu attiecībā uz dalībvalstīm vai daļu no tām, kurās piemēro īpašus sezonālo ganību noteikumus, arī attiecībā uz laikposmu, īpašiem dzīvnieku turētāju pienākumiem un noteikumiem par saimniecību reģistrēšanu un šādu liellopu pārvietošanas reģistrēšanu, tostarp noteikumu ieviešanai nepieciešamajiem pārejas pasākumiem.”
6. Pamatojoties uz Regulas Nr. 1760/2000 7. pantu, Komisija ir pieņēmusi Lēmumu 2001/672 ar īpašiem noteikumiem par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām.
7. Šā lēmuma 3. apsvērums ir formulēts šādi:
“Īpašie noteikumi jāizstrādā tā, lai vienmēr [(10)] būtu iespējams zināt jebkura liellopa atrašanās vietu.”
8. Lēmuma 2001/672 2. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Katrai 1. pantā minētajai ganību vietai jāpiešķir īpašs reģistrācijas kods, kas jāiekļauj attiecīgās valsts liellopu datu bāzē.
2. Persona, kas atbild par ganībām, izveido to liellopu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. pantā minētā pārvietošana. Šajā sarakstā jāiekļauj vismaz:
– ganību reģistrācijas kods,
un attiecībā uz katru liellopu:
– individuālais identifikācijas numurs,
– izcelsmes saimniecības identifikācijas numurs,
– datums, kad dzīvnieks atvests uz ganībām,
– datums, kad dzīvnieku paredzēts aizvest no ganībām.”
9. Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punkts – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/300,– ir formulēts šādi:
“Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauto informāciju paziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktu vēlākais 15 dienas pēc tam, kad dzīvnieki ir pārvietoti uz ganībām.”
10. Saskaņā ar otra minētā lēmuma 5. apsvērumu Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punkta grozījums ir balstīts uz šādu apsvērumu:
“Noteiktos apstākļos dzīvnieki, kurus no dažādām saimniecībām pārvieto uz vienām vasaras ganībām kalnu apgabalā, tur nonāk vēlāk nekā septiņu dienu laikā. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvu slogu, nezaudējot izsekojamību, laikposmi Lēmumā 2001/672/EK jāpielāgo, lai ņemtu vērā minēto praktisko faktu.”
2. Regula (ES) Nr. 1307/2013
11. Regulas Nr. 1307/2013 52. pantā “Vispārīgi noteikumi”, kas ietilpst 1. nodaļā “Brīvprātīgs saistītais atbalsts”, citastarp ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis lauksaimniekiem var piešķirt saistīto atbalstu saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem [..].
[..]
6. Saistītais atbalsts ir ražošanas apjoma ierobežošanas shēma gada maksājuma veidā, kurš balstās uz noteiktām platībām un ražu vai noteiktu dzīvnieku skaitu [..].
[..]
9. Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu un lai izvairītos no dubultas finansēšanas saskaņā ar citiem līdzīgiem atbalsta instrumentiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 70. pantu, paredzot:
a) [..] saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
[..].”
3. Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014
12. Deleģētās regulas Nr. 639/2014 74. apsvērumā ir teikts:
“Jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir sīkāk jāprecizē tās informācijas saturs, kas dalībvalstīm jāpaziņo, lai nodrošinātu pareizu šā atbalsta noteikumu piemērošanu un lai šādi paziņojumi būtu efektīvi, un tādējādi Komisija varētu pārbaudīt, vai dalībvalstis, izstrādājot atbalsta pasākumus, ievēro prasību par saderību un par atbalsta kumulāciju, kā arī prasību par valsts maksimālo procentuālo daļu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. pantā, un attiecīgās kopējās summas.”
13. Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta “Atbalsta piešķiršanas nosacījumi”, 1. un 4. punktā citastarp ir noteikts:
“1. Attiecināmības kritērijus saistītā atbalsta pasākumiem dalībvalstis nosaka saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajiem pamatprincipiem un šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.
[..]
4. [(11)] Ja saistītā atbalsta pasākums attiecas uz liellopiem [..], par attiecināmības nosacījumu atbalstam dalībvalstis nosaka prasības identificēt un reģistrēt dzīvniekus, kā noteikts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 [..].
Tomēr, neskarot citus attiecināmības [kritērijus, ir] uzskatāms, ka par dzīvniekiem var pretendēt uz atbalstu, ja pirmajā daļā minētās identifikācijas un reģistrācijas prasības ir izpildītas līdz datumam, kuru nosaka dalībvalsts un kurš nedrīkst būt vēlāk kā:
a) dzīvnieka turēšanas perioda pirmā diena, ja turēšanas periods tiek piemērots;
b) datums, kuru izvēlas uz objektīvu kritēriju pamata un kurš saskan ar attiecīgo pasākumu, kas paziņots saskaņā ar I pielikumu, ja turēšanas periods netiek piemērots.
Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. septembrim Komisijai paziņo otrajā daļā minētos datumus.”
4. Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014
14. Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 27., 28., 30. un 31. apsvērumā citastarp ir teikts:
“(27) Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem, un īpašās problēmas, kas saistītas ar dabas apstākļiem. [..]
(28) Ja pieļautas neatbilstības attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā, tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgo dzīvnieku tiek zaudētas. [..]
[..]
(30) Iespēja veikt korekcijas, neradot administratīvu sodu, kas paredzēts attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz nepareiziem datiem, kas atrodami elektroniskajā datubāzē par deklarētiem liellopiem, attiecībā uz kuriem šādas neatbilstības ir atbilstības kritērija pārkāpums, izņemot gadījumus, kad saņēmējs ir bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai iestāde jau ir informējusi attiecīgo saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
(31) Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem atbalsta atteikumi un atsaukumi un administratīvie sodi būtu jānosaka, ievērojot principu, ka tiem jābūt atturošiem un samērīgiem. Atsakot un atsaucot atbalstu un nosakot administratīvos sodus attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, būtu jāņem vērā dažādo atbalsta pasākumu specifika. Ja ir pieļauta smaga neatbilstība vai ja saņēmējs ir iesniedzis viltotus pierādījumus, lai saņemtu atbalstu, būtu jāatsaka atbalsts un jāuzliek administratīvs sods. [..]”
15. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrā daļa ietver citastarp šādas definīcijas:
“[..]
2) “neatbilstība” ir:
a) attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 2. punktā, - jebkāda minēto atbilstības kritēriju, saistību vai citu pienākumu neizpilde; [..]
[..]
13) “dzīvnieku atbalsta shēma” ir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā paredzētā brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākums, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu;
[..]
15) “ganāmpulka atbalsta pieteikums” ir pieteikums tāda atbalsta saņemšanai, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu un ir daļa no brīvprātīgā saistītā atbalsta, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā;
16) “deklarēti dzīvnieki” ir dzīvnieki, uz kuriem attiecas ganāmpulka atbalsta pieteikums, kas iesniegts dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā, vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma maksājuma pieprasījums;
[..]
18) “noteiktais dzīvnieks” ir:
a) dzīvnieku atbalsta shēmas īstenošanai – dzīvnieks, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti atbalsta piešķiršanas noteikumos; vai
b) ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma īstenošanai – dzīvnieks, kas identificēts administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas; [..].”
16. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. pantā “Izņēmumi no administratīvo sodu piemērošanas” ir paredzēts:
“1. Šajā nodaļā paredzētos administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
2. Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar saņēmēja sniegto informāciju, kas minēta 1. punktā.”
17. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. pantā “Aprēķina bāze” citastarp ir noteikts:
“[..]
2. Dzīvniekus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par noteiktiem tikai tad, ja tie ir identificēti tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
[..]
4. [(12)] Ja ir konstatētas neatbilstības liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, tad piemēro šādus noteikumus:
[..]
c) ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, bet šīm neatbilstībām nav nozīmes pārbaudēs par to, kā attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma satvarā tiek ievēroti nosacījumi, kas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā nav minēti, tad attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nenoteiktiem pēc pirmā konstatējuma.
[..]
Ierakstus un paziņojumus liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.
[..].”
18. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantā ir reglamentēti “administratīvie sodi attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem.”
19. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. pantā “Elektroniskās dzīvnieku datubāzes ierakstu grozījumi un korekcijas” ir paredzēts, ka:
“Attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem 15. pantu piemēro kļūdām un izlaidumiem ierakstos, kuri elektroniskajā dzīvnieku datubāzē izdarīti no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.”
B. Dalībvalsts tiesību akti
1. “Marktordnungsgesetz 2007” [2007. gada Tirgus organizācijas likums]
20. 2007. gada Tirgus organizācijas likuma (13) (turpmāk tekstā – “MOG 2007”) 8. panta “Tiešie maksājumi” 1. punktā citastarp ir teikts:
“Apstrādājot tiešos maksājumus Regulas (ES) Nr. 1307/2013 1. panta a) punkta izpratnē [..] piemēro šādus principus:
[..]
6) Ievērojot 8.f) pantu, saistīto atbalstu par kalnu ganību noganīšanu piešķir atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1307/2013 52. pantam. Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 1. punktā paredzētie saistītajam atbalstam pieejamie līdzekļi ir noteikti 2,1 % apmērā no valsts maksimālā apjoma.
[..]”
21. MOG 2007 8.f) panta 1. punkta “Brīvprātīgs saistītais atbalsts” citastarp ir noteikts:
“8. panta 1. punkta 6) apakšpunktā paredzēto saistīto atbalstu piešķir par liellopiem, aitām un kazām par katru pārvietotu rupjās lopbarības patēriņa vienību (RGVE)”.
2. “Direktzahlungs-Verordnung 2015” [2015. gada Noteikumi par tiešajiem maksājumiem]
22. 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem (14) 13. pantā “Brīvprātīgs saistītais atbalsts” citastarp ir noteikts:
“1. Brīvprātīgo saistīto atbalstu var piešķirt vienīgi par tādiem uz kalnu ganībām pārvietotiem liellopiem, aitām un kazām, kas identificēti un reģistrēti atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1760/2000 [..]. Tomēr dzīvnieks par tādu, par kuru var pretendēt uz maksājumu, ir uzskatāms arī tad, ja Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētā informācija ir iesniegta attiecīgā dzīvnieka kalnu ganību pirmajā dienā.
2. Lai pieteiktos brīvprātīgajam saistītajam atbalstam, lauksaimnieks iesniedz regulāro pieteikumu par platībām un sarakstu par pārvietošanos uz kalnu ganībām atbilstoši Horizontale GAP-Verordnung [KLP horizontālo noteikumu] 22. panta 5. punktam, kā arī – par liellopiem – papildu informāciju no elektroniskās liellopu datubāzes par paziņojumiem par kalnu/vasaras ganībām atbilstoši Lēmuma 2001/672/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV L 235, 4.9.2001., 23. lpp.), 2. pantam.
3. Skaitu, kas jāņem vērā, piešķirot brīvprātīgo saistīto atbalstu, aprēķina, balstoties uz attiecīgā lauksaimnieka dzīvniekiem, kuri tiek ganīti kalnu ganībās atskaites dienā – 15. jūlijā.
4. Dzīvniekiem kalnu ganībās jāuzturas vismaz 60 dienas. Kalnu ganību periods sākas pārvietošanas dienā, tomēr ne agrāk kā 15 dienas pirms dienas, kad tiek iesniegts paziņojums par liellopu kalnu/vasaras ganībām vai attiecīgi saraksts par pārvietošanu uz kalnu ganībām [..].”
3. KLP horizontālie noteikumi
23. KLP horizontālo noteikumu (15) 21. pantā “Iesniegšana” citastarp ir noteikts:
“1. Regulas (ES) Nr. 640/2014 11. pantā paredzēto vienoto pieteikumu (regulārais pieteikums par platībām) iesniedz ne vēlāk kā attiecīgā pieteikuma gada 15. maijā, ciktāl 3. panta 1. punktā nav noteikts citādi.
1.b Atkāpjoties no 1. punkta, vienoto pieteikumu par 2020. pieteikuma gadu iesniedz ne vēlāk kā 2020. gada 15. jūnijā. Izmaiņas attiecībā uz 2020. pieteikuma gadu atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 [(16)] 15. panta 1. punktu var paziņot līdz 2020. gada 30. jūnijam.”
24. KLP horizontālo noteikumu 22. pantā “Vienotais pieteikums” citastarp ir paredzēts:
“1. Ikviens lauksaimnieks, kas piesakās tiešajiem maksājumiem vai [..], iesniedz vienoto pieteikumu, ievērojot 21. pantā izvirzītās prasības”.
[..]
5. Sarakstu par dzīvnieku ganīšanu kalnu ganībās un kopīgajās ganībās iesniedz ne vēlāk kā pieteikuma gada 15. jūlijā.”
4. “Rinderkennzeichnungs-Verordnung 2008” [2008. gada Noteikumi par liellopu identifikāciju]
25. 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju (17) 6. pantā citastarp ir noteikts:
“1. Septiņu dienu laikā paziņo par:
[..]
2) dzīvnieku pārvietošanu starp viena dzīvnieku turētāja saimniecībām dažādās pašvaldībās, sniedzot papildu datus, kas nepieciešami dzīvnieka pasei.
1.a) 15 dienu laikā paziņo par:
1) liellopu pārvešanu uz kalnu ganībām vai ganībām, ja tajās uzturas vairāku dzīvnieku turētāju liellopi [..].”
III. Pamatlietas faktiskie apstākļi, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
26. TF par 2020. gadu iesniedza vienoto pieteikumu (regulāro pieteikumu par platībām), kurā viņš citastarp lūdza piešķirt saistīto atbalstu par liellopiem, kas pārvietoti uz kalnu ganībām (vasaras ganībām).
27. 2020. gada 28. maijā TF uzdeva pārvietot divas govis un divus citus liellopus uz kalnu ganībām. Atbilstoši 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punktam viņš 2020. gada 1. jūnijā par to ziņoja atbildētājai Agrarmarkt Austria (AMA) kā kompetentajai iestādei. Tāpat paredzētajā termiņā – 2020. gada 1.jūlijā – viņš paziņoja par teļa piedzimšanu kalnu ganībās.
28. Jau 2020. gada 9. maijā TF vēl 12 liellopus – kopā ar citiem lauksaimniekiem piederošiem liellopiem –bija pārvietojis uz kalnu ganībām, kas apzīmētas ar to reģistrācijas numuru. Tomēr attiecīgais rakstveida paziņojums tika iesniegts tikai 2020. gada 15. jūnijā. Tajā bija norādīti pārvietoto dzīvnieku un TF saimniecības individuālie identifikācijas numuri, kā arī sagaidāmais atgriešanās datums – 2020. gada 31. oktobris.
29. Ar 2021. gada 11. janvāra lēmumu AMA piešķīra TF tiešos maksājumus par 2020. gadu 17 086,71 EUR apmērā. Šos maksājumus veidoja pamatmaksājums (11 735,71 EUR), zaļināšanas maksājums (5231,56 EUR) un saistīts atbalsts (119,44 EUR). Attiecībā uz saistītā atbalsta pieteikumu AMA norādīja, ka nosacījums par ganību ilgumu – 60 dienām – gan ir izpildīts attiecībā uz visiem TF pārvietotajiem liellopiem. Tomēr laikus veikta paziņošana – atbilstoši Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktam – esot notikusi tikai par 2020. gada 28. maijā pārvietotajiem dzīvniekiem un 2020. gada 1. jūlijā dzimušo teļu. Attiecībā uz pārējiem 12 – 2020. gada 9. maijā pārvietotajiem – liellopiem paziņojums esot iesniegts tikai pēc 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punktā paredzētā 15 dienas ilgā paziņošanas termiņa beigām. Tāpēc, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. un 31. pantu, šie 12 dzīvnieki, attiecībā uz kuriem konstatēts pārkāpums, esot jānošķir no liellopiem, attiecībā uz kuriem atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tātad atbalsts par šiem 12 dzīvniekiem esot samazināms par 100 %, un līdz ar to saistīto atbalstu 2020. gadā nevarot piešķirt. Turklāt, pamatojoties uz šīs regulas 31. panta 3. punkta trešo daļu, AMA piemēroja naudas sodu 235,60 EUR apmērā, kas bija ieskaitāms turpmākajos trijos kalendārajos gados veiktajos maksājumos.
30. Ar 2021. gada 9. februārī Bundesverwaltungsgericht [Federālajai administratīvajai tiesai] (Austrija) iesniegto pieteikumu TF pārsūdzēja minēto atteikumu piešķirt saistīto atbalstu un soda piemērošanu. Viņš norādīja, ka trešā persona esot novēloti pārsūtījusi paziņojumu par liellopu pārvietošanu uz kalnu ganībām, bet viņam par to neesot bijis zināms.
31. Bundesverwaltungsgericht 2021. gada 16. novembrī minēto pieteikumu apmierināja. Tā atcēla gan saistītā atbalsta samazinājumu, gan administratīvo sodu un uzdeva AMA veikt pārrēķinu un no jauna lemt par TF atbalsta pieteikumu. Tā arī atļāva iesniegt kasācijas sūdzību Verwaltungsgerichtshof [Augstākajai administratīvajai tiesai].
32. Savā pamatojumā Bundesverwaltungsgericht pēc būtības norādīja, ka, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantu, par paziņošanas pienākuma neievērošanu gan var samazināt atbalstu un piemērot sodu. Tomēr saskaņā ar šīs regulas 15. pantu administratīvais sods nav piemērojams, ja atbalsta saņēmējs rakstveidā informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs. Arī novēlota paziņošana 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju izpratnē ir uzskatāma par rakstveida paziņošanu par pieteikuma kļūdainību šīs tiesību normas izpratnē. Arī samērīguma princips liecinot par labu šādai interpretācijai. Tā kā pārkāpums netika atklāts pārbaudē uz vietas un tā kā par šādu pārbaudi TF netika paziņots, bet viņš pats šo pārkāpumu atklāja savā novēlotajā paziņojumā, soda piemērošana neesot nepieciešama, lai nodrošinātu Savienības tiesību pareizu piemērošanu.
33. Izskatījusi AMA kasācijas sūdzību, Verwaltungsgerichtshof sliecas Bundesverwaltungsgericht nolēmumu atstāt negrozītu – vismaz attiecībā uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta piemērošanu un administratīvā soda piemērošanas nepieļaujamību (18). Tomēr, tā kā lēmuma pieņemšanai nozīmīgie juridiskie jautājumi Tiesas judikatūrā līdz šim vēl nav izskaidroti pietiekoši precīzi, tā nolēma, pamatojoties uz LESD 267. pantu, uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai par 2020. gadu iesniegts ganāmpulka atbalsta pieteikums Regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta [1]. punkta [otrās daļas] 15) apakšpunkta izpratnē par saistītā atbalsta piešķiršanu, kurā Regulas (ES) Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta izpratnē tiek izmantota elektroniskajā liellopu datubāzē ietvertā informācija, iesniedzot paziņojumu tikai pēc 15 dienu termiņa beigām pēc dzīvnieku (liellopu) pārvietošanas uz vasaras ganībām atbilstoši Komisijas 2001. gada 20. augusta Lēmuma 2001/672/EK 2. panta 2. un 4. punktam, skatot tos kopā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 2. punktu, ir nepareizs ieraksts elektroniskajā liellopu datubāzē, kam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu nav nozīmes pārbaudēs par to, kā tiek ievēroti attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma atbilstības nosacījumi, kas nav minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā, kas nozīmē, ka attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:
Vai Regulas (ES) Nr. 640/2014 15. panta 1. punkta un 34. panta izpratnē pirmajā jautājumā aprakstītā saistītā atbalsta pieteikuma gadījumā ir jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 640/2014 IV nodaļā paredzētie administratīvie sodi, ja lauksaimnieks kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku paziņojumu saskaņā ar Komisijas 2001. gada 20. augusta Lēmuma 2001/672/EK 2. panta 2. un 4. punktu, skatot tos kopā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 7. panta 1. un 2. punktu, par dzīvnieku pārvietošanu uz vasaras ganībām, un no šī paziņojuma izriet, ka tas ir iesniegts novēloti, pēc šajās tiesību normās paredzētā 15 dienu termiņa, ja kompetentā iestāde nav iepriekš paziņojusi pieteikuma iesniedzējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas un nav to jau informējusi par pārkāpumiem saistībā ar atbalsta pieteikumu?”
34. Tiesvedībā Tiesā rakstveida apsvērumus par šiem jautājumiem sniedza AMA, Austrijas valdība un Eiropas Komisija. Tiesa, pamatojoties uz Reglamenta 76. panta 2. punktu, nolēma nerīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.
IV. Juridiskā analīze
35. Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai no tā, ka lauksaimnieks, kas iesniedz pieteikumu, neievēro pienākumu laikus ziņot par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, kas ir viņa pieteikuma par saistītā atbalsta piešķiršanu priekšmets, izriet, ka šie dzīvnieki nav “noteikti” Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18) apakšpunkta – kopsakarā ar tās 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu – izpratnē, un līdz ar to par tiem nevar piešķirt atbalstu, pat ja pēc tam par to ir paziņots un ja dzīvnieki atbilst pārējiem šādas piešķiršanas priekšnosacījumiem (skat. A sadaļu).
36. Gadījumā, ja dzīvnieki nebūtu uzskatāmi nedz par “noteiktiem”, nedz par tādiem, par kuriem var saņemt atbalstu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai kompetentā iestāde papildus saistītā atbalsta samazināšanai var uzlikt (finansiālu) administratīvo sodu (skat. B sadaļu).
A. Pirmais prejudiciālais jautājums: tiesības saņemt atbalstu par liellopiem, par kuru pārvietošanu uz kalnu ganībām ir paziņots novēloti
37. Pirmšķietami pārsteidz tas, ka par liellopiem, par kuru pārvietošanu uz kalnu ganībām kompetentajai iestādei gan netika laikus paziņots, bet par kuriem tika paziņots pēc tam un kuri citādā ziņā atbilst saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, nevarot saņemt atbalstu. Tomēr, kā izklāstīšu turpinājumā (skat. 1. iedaļu), to paredz piemērojamo atbalsta noteikumu skaidrais formulējums. Manuprāt, šāds rezultāts ir pamatots, ņemot vērā arī šā regulējuma sistēmu (skat. 2. iedaļu) un mērķus (skat. 3. iedaļu).
1. Paziņošanas pienākuma neizpilde
38. Ir skaidrs, ka par 12 liellopu, kas jau 2020. gada 9. maijā bija pārvietoti uz kalnu ganībām, pārvietošanu tika paziņots tikai pēc tam, kad bija beidzies Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktā noteiktais 15 dienas ilgais termiņš. Turklāt nav strīda par to, ka šie liellopi atbilda pārējiem saistītā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, tostarp par 60 dienu turēšanu minētajās ganībās atbilstoši 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. panta 4. punktam, un šajā ziņā netika nedz paziņots par pārbaudēm uz vietas, nedz tās tika veiktas.
39. Iesniedzējtiesa vaicā, vai šie liellopi – lai gan paziņošana notika novēloti – ir uzskatāmi par “noteiktiem” un līdz ar to par tādiem dzīvniekiem, par kuriem var piešķirt atbalstu Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18) apakšpunkta – kopsakarā ar tās 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu – izpratnē.
40. Šo tiesību normu nepārprotamais formulējums liecina, ka tas tā nav.
41. Saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18) apakšpunktu “noteiktais dzīvnieks” ir dzīvnieks, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti atbalsta piešķiršanas noteikumos.
42. Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā šajā ziņā ir paredzēts, ka saistībā ar atbalsta pasākumiem attiecībā uz liellopiem dalībvalstis uz Regulas Nr. 1760/2000 pamata kā attiecināmības kritēriju nosaka prasības identificēt un reģistrēt dzīvniekus. 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. panta 1. punktā atbilstoši tam ir noteikts, ka brīvprātīgu saistīto atbalstu var piešķirt vienīgi par tiem uz kalnu ganībām pārvietotajiem liellopiem, kuri identificēti un reģistrēti atbilstoši Regulai Nr. 1760/2000. Tomēr saskaņā ar šīs tiesību normas 2. punktu Savienības tiesību normām tas atbilst vienīgi tad, ja par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos laikus ir paziņots elektroniskajā liellopu datubāzē atbilstoši Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktam kopsakarā ar 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. panta 1.a punktu.
43. Turklāt saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunktu par neatbilstību saistībā ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir uzskatāma jebkāda atbilstības kritēriju neizpilde. Attiecināmības nosacījuma (19) –pienācīgas reģistrācijas, tajā skaitā laikus veiktas paziņošanas – atbilstoši Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktam – neizpilde ir uzskatāma par šādu neatbilstību. Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka saskaņā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 2. punktu sagatavojamā liellopu sarakstā citastarp ir jānorāda katra liellopa “datums, kad dzīvnieks atvests uz ganībām”.
44. Šāda izpratne ir arī Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamatā. Saskaņā ar to nepareizi ieraksti reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē ir neatbilstība liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas noteikumiem. Regulas (ES) 2016/1393 11. apsvērumā (20), kurā izskaidrota šī (grozītā) norma, ir tieši formulēti šādi nepareizu ierakstu piemēri: dzimums, šķirne, krāsa un datums. Tomēr novēlotas paziņošanas un nepareizu ierakstu kvalificēšana par neatbilstību Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta izpratnē nenozīmē, ka tie būtu pilnīgi identiski to tiesisko seku – it īpaši administratīvo sodu piemērošanas – ziņā (par to skat. šo secinājumu 47. un nākamos punktus).
45. Tāpēc liellopi, par kuriem ir paziņots novēloti – tādējādi neievērojot paziņošanas pienākumu –,principā nav uzskatāmi par noteiktiem Deleģētās Regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 18) apakšpunkta izpratnē un līdz ar to nav arī tādi, par kuriem var saņemt atbalstu.
46. Ņemot vērā iesniedzējtiesas paustās šaubas par šo interpretāciju, tagad pārbaudīšu, vai to atbalsta normatīvais konteksts, it īpaši ņemot vērā paredzētās atkāpes. Šajā ziņā citastarp ir jāņem vērā Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts.
2. Paziņošanas pienākuma neizpildes neņemšana vērā vai novēršana?
47. Izņēmuma kārtā dzīvniekus, par kuriem ir paziņots novēloti, tomēr varētu uzskatīt par “noteiktiem” un līdz ar to par tādiem, par kuriem var saņemt atbalstu, ja novēlota paziņošana – pretrunā Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktam – kopsakarā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 2. un 4. punktu – būtu pilnīgi pielīdzināma nepareizam ierakstam Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
48. Proti, saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktu nepareizi ieraksti reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, kuri gan nav izšķiroši, pārbaudot attiecināmības nosacījumu ievērošanu saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, ir tādas sekas, ka attiecīgais dzīvnieks ir uzskatāms par nenoteiktu tikai tad, ja tādas kļūdas konstatētas vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā.
49. Tātad neatbilstību, kuras iemesls ir (saturiski) nepareizs ieraksts Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, pieteikuma iesniedzējs pēc tam var labot, ja vien viņš izpilda pārējos atbilstības kritērijus un ja vien iepriekš minētajā laikposmā šāds pārkāpums nav konstatēts vismaz divās pārbaudēs.
50. Šajā ziņā iesniedzējtiesa jautā, vai novēlotu paziņošanu par tādu liellopu pārvietošanu, kuri atbilst pārējiem atbilstības kritērijiem, var labot ar tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkuru citu nepareizu ierakstu.
51. Par labu šādai izpratnei varētu liecināt tas, ka novēlotā, bet saturiski pareizā paziņošana par dzīvnieku ir mazāk smaga neatbilstība nekā Regulas 2016/1393 11. apsvērumā (21) minētais nepareizais, proti, saturiski kļūdainais ieraksts par dzīvnieka dzimumu, šķirni vai krāsu. Turklāt – kā jau minēts šo secinājumu 44. punktā – nepareizs ieraksts var attiekties arī uz datumu. Tomēr 11. apsvērumā nav precizēts, vai šāds datums varētu būt arī diena, kurā liellopi tiek pārvietoti uz citu vietu. Kā jau minēts šo secinājumu 43. punktā, to datu sarakstā, kuri jāiesniedz par katru liellopu, saskaņā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 2. punktu ir jāiekļauj arī “datums, kad dzīvnieks atvests uz ganībām”.
52. Tomēr, kā norāda arī Komisija, šķiet, nav iespējams saturiski nepareizu reģistrāciju attiecībā uz dzīvniekiem juridiski pilnīgi pielīdzināt novēlotai paziņošanai par to pārvietošanu uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata. Tas izriet arī no paziņošanas pienākuma un termiņa jēgas un mērķa, proti, pilnīgas attiecīgo dzīvnieku atrašanās vietas izsekojamības nodrošināšanas (detalizētāk par to skat. šo secinājumu 58. un nākamos punktus).
53. Pirmkārt, novēlota, tātad sākotnēji nemaz neveikta paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu uz citu uzturēšanās vietu pati par sevi nav salīdzināma ar laikus veiktu, bet saturiski nepareizu ierakstu. Principā tas ir sakāms arī par nepareiza datuma ierakstīšanu, piemēram, precīzu teļa dzimšanas laiku, it īpaši tāpēc, ka tas ne vienmēr attiecas uz dzīvnieka atrašanās vietu vai tas neierobežo tā iedarbīgu uzraudzību. Tā kā Lēmuma 2001/672 2. panta 2. punktā “datums, kad dzīvnieks atvests uz ganībām” ir paredzēts kā par katru liellopu obligāti norādāma informācija, principā no tā neizriet nekas cits. Tas tāpēc, ka atšķirībā no laikus veiktas, bet nepareizas šāda datuma ierakstīšanas gadījumā, kad par liellopa pārvietošanu tiek paziņots novēloti – pēc paziņošanas termiņa beigām –, reģistrā vispār netiek ierakstīts nekāds atvešanas datums un vieta, kas dotu iespēju nodrošināt Lēmuma 2001/672 3. apsvērumā paredzēto izsekojamību (22).
54. Otrkārt, novēlota paziņošana šo trūkumu novērš tikai attiecībā uz nākotni, ko laika ziņā un ņemot vērā prasības par attiecīgā dzīvnieka atrašanās vietas pastāvīgu izsekojamību, vairs nevar novērst. Proti, tā nevar ar atpakaļejošu spēku mainīt faktu, ka kompetentās iestādes nezināja vai nevarēja konstatēt dzīvnieka faktisko atrašanās vietu no tā pārvietošanas brīža līdz šādai paziņošanai, lai gan tām bija nepieciešama šāda informācija, tiklīdz beidzās paziņošanas termiņš. Līdz ar to šāds trūkums var arī ietekmēt minētā dzīvnieka minimālā ganību perioda – konkrētā vietā – uzraudzības iedarbīgumu.
55. Tas, ka attiecīgie 12 dzīvnieki un TF saimniecība atbilda visiem pārējiem atbilstības kritērijiem, izņemot laikus veiktu paziņošanu par to pārvietošanu, nemaina apstākli, ka iestādes no paziņošanas pienākuma un termiņa neievērošanas brīža nevarēja konstatēt un pārbaudīt to uzturēšanās vietu, lai gan tas būtu bijis nepieciešams. Kā liecina Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. apsvērums un 34. pants, Savienības likumdevējs šādā gadījumā atsakās tikai no administratīvā soda, bet ne no saistītā atbalsta samazināšanas; vienīgi šajā nolūkā nepareizs ieraksts un neveikts ieraksts ir novērtējami vienādi (detalizētāk par to skat. šo secinājumu 69. un nākamos punktus).
56. Līdz ar to paziņošanas pienākuma un termiņa neievērošanu nevar pielīdzināt vēlāk vēl labojamam “nepareizam ierakstam” Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tāpēc ir uzskatāms, ka attiecīgie dzīvnieki nav noteikti šīs regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 18) apakšpunkta izpratnē.
57. Šajā ziņā Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētā izņēmumnorma Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā (23) nav nozīmīga. Saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstīm principā gan ir tiesības uzskatīt dzīvnieku par tādu, par kuru var saņemt atbalstu – arī tad, ja prasības par identificēšanu un reģistrēšanu tiek izpildītas novēloti, proti, līdz brīdim, ko nosaka dalībvalstis, – tātad pēc paziņošanas termiņa beigām –, un tās līdz 2015. gada 15. septembrim par šo datumu ir informējušas Komisiju (24). Tomēr iesniedzējtiesa šo tiesību normu tikai min, bet nenorāda, vai Austrijas likumdevējs to vispār ir izmantojis, un nelūdz tās interpretāciju. Tomēr, ja pastāv atbilstošs valsts tiesiskais regulējums – par ko būtu jāpārliecinās iesniedzējtiesai, nevar izslēgt, ka ar novēlotu paziņošanu tomēr ir iespējams novērst paziņošanas pienākuma neizpildi.
3. Regulas Nr. 1760/2000, Lēmuma 2001/672 un Deleģēto regulu Nr. 639/2014 un Nr. 640/2014 mērķi
58. Piemērojamo noteikumu mērķi liecina par to, ka principā dzīvnieki, par kuriem ir paziņots novēloti, nav uzskatāmi nedz par noteiktiem, nedz par tādiem, par kuriem var saņemt atbalstu. Proti, stingro prasību par laikus veiktu paziņošanu par dzīvnieku atrašanās vietu mērķis ir, pirmkārt, nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī un, otrkārt, aizsargāt Savienības finansiālās intereses.
59. Regulas Nr. 1760/2000 mērķis ir stiprināt patērētāju paļāvību uz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu kvalitāti, uzturēt sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī un pastāvīgi uzlabot stabilitāti liellopu gaļas tirgū (25). Šim nolūkam paredzētā identifikācijas un reģistrācijas sistēma citastarp balstās uz to, ka dalībvalstis izveido savas liellopu datu bāzes, kurās tiek iekļauta informācija par dzīvnieku identitāti, visām saimniecībām valsts teritorijā un visiem pārvietošanas gadījumiem. Šai sistēmai jebkurā brīdī ir jābūt pilnīgai un iedarbīgai, lai kompetentā iestāde vienmēr varētu noskaidrot jebkura liellopa atrašanās vietu un ātri atklāt dzīvnieka izcelsmi epizootijas gadījumā, kā arī nekavējoties veikt pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai (26). Saskaņā ar Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktu kopsakarā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktu dzīvnieku turētājiem šajā ziņā citastarp ir jāsniedz kompetentajām iestādēm precīza informācija par katru pārvietošanu (27). Ar 2015. gada Noteikumu par tiešajiem maksājumiem 13. pantu, KLP horizontālo noteikumu 21. un 22. pantu, kā arī 2008. gada Noteikumu par liellopu identifikāciju 6. pantu šīs prasības ir konkretizētas valsts tiesību aktos.
60. Tiesa, ņemot vērā šos mērķus, jau ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkts ir formulēts kā imperatīva norma, kurā detalizēti aprakstīts dzīvnieku turētājiem uzliktā pienākuma apjoms un noteikts konkrēts termiņš minētā pienākuma izpildei. No tā Tiesa ir izsecinājusi, ka dzīvnieku turētājiem šis termiņš ir (obligāti) jāievēro (28). Visbeidzot, Tiesa ir nospriedusi, ka, ja netiek ievērots Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punkta otrajā ievilkumā paredzētais termiņš, informācijas sniegšanai elektroniskajai datu bāzei par liellopu pārvietošanu, šis liellops neatbilst piemaksas par nokaušanu saņemšanas priekšnosacījumam (29).
61. Tātad paziņošanas termiņu ievērošanas pienākuma obligātums izriet no mērķa nodrošināt liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas iedarbīgumu un it īpaši dot kompetentajām iestādēm iespēju jebkurā laikā noskaidrot konkrēta liellopa atrašanās vietu (30).
62. Kā jau minēts šo secinājumu 12. un 42. punktā, saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 1. un 4. punktu dalībvalstīm, ievērojot Regulas Nr. 1307/2013 regulējumu un šīs deleģētās regulas nosacījumus, ir jānosaka atbilstības kritēriji. Saistītā atbalsta pasākumu attiecībā uz liellopiem gadījumā šie kritēriji ietver prasības par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu atbilstoši Regulai Nr. 1760/2000. Kā izriet no Deleģētās regulas Nr. 639/2014 74. apsvēruma, arī šā pienākuma mērķis – kura sasniegšanu uzrauga Komisija – ir panākt, lai dalībvalstis, izstrādājot atbalsta pasākumus, ievērotu prasības par saderību, atbalsta līdzekļu nekumulēšanu un par valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas minēta Regulas Nr. 1307/2013 53. pantā, un attiecīgajām kopsummām. Citiem vārdiem, ir arī jānovērš situācija, kad saistītajam atbalstam pieteikuma gadā par vienu un to pašu liellopu varētu pieteikties un to piešķirt vairākas reizes (31). Arī šā iemesla dēļ ir nepieciešams, ka kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārliecināties par liellopu identitāti un atrašanās vietu. Tas neskar iespējamus izņēmumus, kurus dalībvalsts, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktu, var paredzēt attiecībā uz novēlotu paziņošanu par notikumu, kas saistīts ar dzīvnieku (32).
63. Lai sasniegtu šos mērķus, noteikumi par reģistrēšanu un līdz ar to arī dzīvnieku deklarēšanas termiņi ir jāinterpretē šauri. Tātad pienākuma laikus paziņot par dzīvnieku pārvietošanu uz citu uzturēšanās vietu neizpilde vairs nav novēršama.
64. Līdz ar to ir uzskatāms, ka liellopi, par kuriem paziņots novēloti, nav noteikti un principā par tiem nevar saņemt atbalstu. Tādēļ uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild noliedzoši, un ir nepieciešama arī atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu.
B. Otrais prejudiciālais jautājums: administratīvā soda pieļaujamība attiecībā uz novēloti deklarētiem dzīvniekiem, par kuriem citādā ziņā ir tiesības saņemt atbalstu
65. Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai kompetentā iestāde papildus atteikumam piešķirt saistīto atbalstu var piemērot (finansiālu) administratīvo sodu.
66. Šajā lietā nav strīda nedz par administratīvā soda piemērošanas priekšnosacījumiem, nedz par soda, ko AMA piemērojusi, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 31. pantu, aprēķināšanu kā tādu.
67. Tomēr iesniedzējtiesai, ņemot vērā TF novēloto paziņošanu par 12 liellopu pārvietošanu uz kalnu ganībām, ir šaubas attiecīgi par administratīvā soda uzlikšanas pieļaujamību vai samērīgumu.
68. Šāda nepieļaujamība varētu izrietēt no Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punkta kopsakarā ar tās 34. pantu.
69. Saskaņā ar šīs regulas 15. panta 1. punktu administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
70. Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. pantā ir noteikts, ka šīs regulas 15. pants no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, ir piemērojams kļūdām un izlaidumiem elektroniskajā liellopu datu bāzē veiktajos ierakstos, ja runa ir par deklarētiem liellopiem.
71. Šķiet, ka no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 12 liellopi, par kuru pārvietošanu tika paziņots novēloti, jau bija identificēti vienotajā saistītā atbalsta pieteikumā, tātad tie bija “deklarēti dzīvnieki” (33) Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 16) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to no šā vienotā pieteikuma iesniegšanas dienas pārējie priekšnosacījumi un tiesiskās sekas ir piemērojami arī attiecībā uz nereģistrēšanu elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, ņemot vērā šīs regulas 15. panta 1. punkta darbības jomas paplašināšanu, kas paredzēta 34. pantā (34). Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktā – kopsakarā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktu – paredzētās paziņošanas par attiecīgo liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām neveikšana neapšaubāmi ir šāds pārkāpums.
72. Tātad apstāklis, ka Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punkta formulējums attiecas tikai uz novēlotu informēšanu rakstveidā par informāciju atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, kas ir vai kļūst nepareiza, nav nozīmīgs. Proti, kā uzskata arī iesniedzējtiesa, šīs regulas 34. pants minētā izņēmuma piemērošanas jomu paplašina, to attiecinot arī uz novēlotu ar dzīvniekiem saistītu datu izlaiduma labošanu elektroniskajā datubāzē par dzīvniekiem. Tas ietver arī novēlotu paziņošanu par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos.
73. Lai varētu veikt labojumus atbilstoši Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punktam, ir arī nepieciešams, ka kompetentā iestāde vēl nav paziņojusi saņēmējam par savu nodomu veikt pārbaudi uz vietas un vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. Tā nolūks ir nodrošināt, ka turpmākos labojumus dzīvnieku turētājs veic patstāvīgi un brīvprātīgi. Šāds iestādes paziņojums vai informācija, kas liktu uzskatīt, ka šāds labojums ir veikts piespiedu kārtā, šeit nav konstatējams, un par to nav strīda.
74. Līdz ar to šajā lietā, pamatojoties uz Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. pantu kopsakarā ar 15. panta 1. punktu, nevar piemērot administratīvu sodu par to, ka par attiecīgo liellopu pārvietošanu uz kalnu ganībām tika paziņots tikai novēloti. Tāpēc atbilde uz jautājumu, vai šāds administratīvais sods būtu samērīgs, nav nozīmīga.
75. Šis secinājums nav pretrunā ierosinātajai atbildei uz pirmo prejudiciālo jautājumu.
76. Tas tāpēc, ka, pirmkārt, Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. pantā Savienības likumdevējs ir apzināti nolēmis, ka, lai piemērotu atbrīvojumu no administratīva soda piemērošanas, kā paredzēts šīs regulas 15. panta 1. punktā, ar dzīvniekiem saistītu datu neierakstīšana elektroniskajā dzīvnieku datubāzē ir pielīdzināma (saturiski) nepareiziem ierakstiem (“kļūdas un izlaidumi”), un par tiem nav jāpiemēro sods, ja dzīvnieku turētājs vēlāk brīvprātīgi veic labojumus. Otrkārt, abi gadījumi ir saistīti ar atbalsta kritēriju neievērošanu, kas principā izraisa pieteiktā saistītā atbalsta samazināšanu; tomēr par tiem nav piemērojams administratīvais sods.
77. Teiktais ir balstīts uz ideju, ka tiesību uz saistīto atbalstu izslēgšana vai samazināšana attiecībā uz liellopiem, par kuru pārvietošanu ir paziņots novēloti, ir pietiekams stimuls pretendentiem ievērot piemērojamos atbalsta kritērijus, tostarp paziņošanas pienākumu, bez nepieciešamības papildus uzlikt administratīvo sodu. Tas vēl jo vairāk tā ir gadījumos, kad novēlotās paziņošanas saturs ir pareizs (35) un ir izpildīti pārējie atbalsta piešķiršanas nosacījumi.
V. Secinājumi
78. Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Verwaltungsgerichtshof (Austrija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta a) punkts un 18) apakšpunkts, kā arī 30. panta 4. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja par liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos tiek paziņots novēloti – pretrunā Regulas Nr. 1760/2000 7. panta 1. punktam kopsakarā ar Lēmuma 2001/672 2. panta 4. punktu –, attiecīgie dzīvnieki nav uzskatāmi nedz par noteiktiem, nedz par tādiem, par kuriem var saņemt atbalstu.
2) Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta 1. punkts un 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka administratīvais sods nav pieļaujams, ja atbalsta saņēmējs papildus izdara labojumus šādā novēlotā paziņojumā par tādu liellopu pārvietošanu uz vasaras ganībām kalnu apgabalos, kuri atbilstoši šīs deleģētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 16) apakšpunktam ir attiecīgi deklarēti vai identificēti atbalsta pieteikumā un arī citādā ziņā par tiem var saņemt atbalstu; tas tā ir tikmēr, kamēr kompetentā iestāde viņu nav informējusi nedz par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, nedz par neatbilstībām atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.
1 Oriģinālvaloda – vācu.
2 Kā liecina Komisijas sniegtais skaidrojums (https://agriculture.ec.europa.eu/common-agricultural-policy/income-support/additional-optional-schemes/voluntary-coupled-support_lv), kopējā lauksaimniecības politika (KLP) paredz, ka saikne starp lauksaimnieku ienākumu atbalsta maksājumu saņemšanu un konkrētu produktu ražošanu tiek pakāpeniski izbeigta (“atsaistīta”). Mērķis ir izvairīties no konkrētu produktu pārprodukcijas un panākt, ka lauksaimnieki reaģē uz faktisko tirgus pieprasījumu. Tomēr, ja konkrēta lauksaimniecības nozare saskaras ar grūtībām, tai var būt vajadzīga mērķtiecīga palīdzība. “Brīvprātīga saistītā atbalsta” shēmas mērķis ir novērst šādu grūtību saasināšanos un līdz ar to atteikšanos no ražošanas. (Tādējādi tiktu ietekmētas arī citas piegādes ķēdes daļas vai saistītie tirgi). Tāpēc dalībvalstis arī turpmāk konkrētām nozarēm vai produktiem var piesaistīt ierobežotu (saistītu) ienākumu atbalsta summu. Lai mazinātu tirgus vai konkurences kropļošanas risku, šādu pasākumu veikšanā ir jāievēro dažādi nosacījumi un stingri ierobežojumi (maksimālais apjoms).
3 Par līdzīgām situācijām skat. arī manus secinājumus lietās EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956) un Agrárminiszter (atnešanās rādītājs) (C‑538/22, EU:C:2023:938).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV 2000, L 204, 1. lpp.) – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 653/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko attiecībā uz liellopu elektronisko identifikāciju un liellopu gaļas marķēšanu groza Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (OV 2014, L 189, 33. lpp.).
5 Komisijas Lēmums (2001. gada 20. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV 2001, L 235, 23. lpp.) – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu (2010. gada 25. maijs), ar ko groza Lēmumu 2001/672/EK attiecībā uz datiem un termiņiem, kas saistīti ar liellopu pārvietošanu vasarā (OV 2010, L 127, 19. lpp.). Šis lēmums ir ticis atcelts ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV 2019, L 314, 115. lpp.), 84. pantu.
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).
7 Komisijas Deleģētā regula (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un groza minētās regulas X pielikumu (OV 2014, L 181, 1. Lpp.) – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2018. gada 9. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2018/1784 (OV 2018, L 293, 1. lpp.).
8 Komisijas Deleģētā regula (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.) – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2017. gada 16. februāra Deleģēto regulu (ES) 2017/723 (OV 2017, L 107, 1. lpp.).
9 Regulas Nr. 1760/2000 1.–10. pants dzēsts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV 2016, L 84, 1. lpp.) 278. pantu. Tomēr saskaņā ar Regulas 2016/429 271. pantu kopsakarā ar tā 283. pantu šos noteikumus turpina piemērot trīs gadus no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, tātad no 2021. gada 21. aprīļa.
10 Manos secinājumos lietā EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956, 55. punkts, 22. zemsvītras piezīme) jau esmu norādījusi, ka šā apsvēruma formulējumā vārds “vienmēr” ir iekļauts lielākajā daļā valodu versiju un tas, ka franču valodas versijā tā nav, šķiet, ir redakcionāla kļūda
11 4. punkta otrā daļa pievienota ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1383 (2015. gada 28. maijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014, paredzot attiecināmības nosacījumus saistībā ar dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas prasībām saistītā atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (OV 2015, L 214, 1. lpp.).
Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/841 (2021. gada 19. februāris), ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 groza attiecībā uz noteikumiem par neatbilstībām, kuras saistītas ar liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, un noteikumiem par to, kā aprēķināmi administratīvie sodi attiecībā uz dzīvniekiem, kas deklarēti dzīvnieku atbalsta shēmu vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumu satvarā (OV 2021, L 186, 12. lpp.), 3. apsvērumā saistībā ar šo tiesību normu ir paskaidrots:
“Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktu, ja saistītā atbalsta pasākums attiecas uz liellopiem un/vai aitām un kazām, dalībvalstīm par vienu no atbalsttiesīguma nosacījumiem jāizvirza dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas prasības, kas paredzētas, attiecīgi, Regulā (EK) Nr. 1760/2000 vai Regulā (EK) Nr. 21/2004. Turklāt saskaņā ar minētajām regulām notikumi ar dzīvniekiem, piemēram, dzimšana, miršana un pārvietošana, elektroniskajā datubāzē jāpaziņo noteiktos termiņos. Minēto termiņu neievērošana tiek uzskatīta par neatbilstību, kas saistīta ar konkrēto dzīvnieku. Tomēr, tiecoties nodrošināt samērīgumu un neskarot citus atbalsttiesīguma nosacījumus, kurus noteikusi dalībvalsts, būtu jāuzskata, ka par liellopiem, aitām un kazām ir tiesības saņemt atbalstu bez administratīvo sodu piemērošanas, ja par notikumu ar dzīvnieku paziņots novēloti, taču pirms turēšanas perioda sākuma vai pirms konkrēta atsauces datuma, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktu.”
12 Komisijas Regulas (ES) 2016/1393 (2016. gada 4. maijs), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2016, L 225, 41. lpp.), 11. apsvērumā šīs tiesību normas grozījums ir izskaidrots šādi:
“Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 [..] 53. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm prasība identificēt un reģistrēt liellopus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 [..] ir jānosaka par atbilstības nosacījumu. Atsauce uz minēto regulu kā uz sistemātisku atbilstības nosacījumu iekļauta ar mērķi nodrošināt to dzīvnieku nepārprotamu identificēšanu, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. Šajā sakarībā Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 30. panta 4. punkta c) apakšpunktā būtu jāprecizē, ka elementa, piemēram, dzimuma, šķirnes, krāsas vai datuma, nepareizs ieraksts reģistrā, dzīvnieku pasēs un/vai elektroniskajā liellopu datubāzē pēc pirmā konstatējuma būtu jāuzskata par neatbilstību, ja šī informācija ir būtiska, lai novērtētu dzīvnieka atbilstību saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu. Pretējā gadījumā attiecīgais dzīvnieks būtu jāuzskata par nenoteiktu, ja tādi nepareizi ieraksti konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā.”
13 BGBl. I, Nr. 55/2007, redakcijā, kas grozīta ar BGBl. I, Nr. 46/2018
14 BGBl. II, Nr. 368/2014 redakcijā, kas grozīta ar BGBl. II, Nr. 57/2018.
15 BGBl. II, Nr. 100/2015 redakcijā, kas grozīta ar BGBl. II, Nr. 165/2020.
16 Komisijas Īstenošanas regula (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.) – redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2019. gada 28. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2019/1804 (OV 2019, L 276, 12. lpp.).
17 BGBl. II, Nr. 201/2008 redakcijā, kas grozīta ar BGBl. II, Nr. 285/2019.
18 Tas ir mazāk skaidrs attiecībā uz Bundesverwaltungsgericht nolēmuma rezolutīvajā daļā piespriesto saistītā atbalsta samazinājuma “atcelšanu”. Šķiet, ka minētā tiesa arī no Deleģētās regulas Nr. 640/2014 15. panta ir izsecinājusi šā samazinājuma nepieļaujamību, lai gan šajā tiesību normā ir paredzēts tikai izņēmums no administratīvo sodu piemērošanas. No lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītajiem argumentiem par abu prejudiciālo jautājumu savstarpējo saistību izriet, ka Verwaltungsgerichtshof katrā ziņā neizslēdz iespēju, ka TF var nebūt tiesību uz saistīto atbalstu par novēloti deklarētajiem dzīvniekiem.
19 Šajā ziņā ir uzskatāms, ka jēdzieni “attiecināmības nosacījumi” un “atbilstības kritēriji” nozīmē vienu un to pašu. Par to liecina, piemēram, šo tiesību normu versijas angļu valodā (“eligibility conditions” un “eligibility criteria”) un franču valodā (“conditions d’admissibilité” un “conditions d’octroi”).
20 Skat. iepriekš 12. zemsvītras piezīmi.
21 Skat. iepriekš 10. zemsvītras piezīmi.
22 Skat. Lēmuma 2010/300 5. apsvēruma pēdējo pusteikumu: “nezaudējot [pārvietošanas] izsekojamību”.
23 Šajā ziņā skat. 2023. gada 20. septembra spriedumu Spānija/Komisija (T‑450/21, nav publicēts, EU:T:2023:571, 43. un nākamie punkti) un attiecīgo, izskatīšanā esošo Spānijas apelācijas sūdzību lietā C‑729/23 P.
24 Šajā ziņā skat. arī Deleģētās regulas 2021/841 3. apsvērumu (iepriekš 11. zemsvītras piezīmē). Saskaņā ar to paziņošanas termiņa neievērošana gan ir uzskatāma par neatbilstību, kas saistīta ar konkrēto dzīvnieku. Tomēr, lai nodrošinātu samērīgumu un neskartu citus atbalsttiesīguma (attiecināmības) nosacījumus, kurus noteikusi dalībvalsts, būtu jāuzskata, ka citastarp par liellopiem ir tiesības saņemt atbalstu bez administratīvo sodu piemērošanas, ja par notikumu ar dzīvnieku paziņots novēloti, taču pirms turēšanas perioda sākuma vai pirms konkrēta atsauces datuma, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Deleģētās regulas Nr. 639/2014 53. panta 4. punktu.
25 Skat. citastarp Regulas Nr. 1760/2000 7. apsvērumu.
26 Skat. Lēmuma 2001/672 3. apsvērumu, 2007. gada 24. maija spriedumu Maatschap Schonewille-Prins (C‑45/05, EU:C:2007:296, 41. punkts) un manus secinājumus lietā EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956, 34. un 58. punkts).
27 Skat. spriedumu, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille-Prins (C‑45/05, EU:C:2007:296, 35. punkts), kā arī manus secinājumus lietā EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956, 35. punkts).
28 Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille-Prins (C‑45/05, EU:C:2007:296, 35.–41. punkts, it īpaši 36. un 38. punkts); skat. arī spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2018:406, 38. punkts).
29 Spriedums, 2007. gada 24. maijs, Maatschap Schonewille-Prins (C‑45/05, EU:C:2007:296, 43. punkts).
30 Par paziņošanas termiņa neievērošanu saistībā ar līdzīgām tiesību normām par piemaksu par zīdītājgovīm piešķiršanu skat. manus secinājumus lietā EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956, 71.–73. punkts).
31 Atbilstoši tam definīcijas Deleģētās regulas Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 15) apakšpunktā (“ganāmpulka atbalsta pieteikums”), 16) apakšpunktā (“deklarēti dzīvnieki”) un 18) apakšpunktā (“noteiktais dzīvnieks”) ir balstītas uz principu, ka saistīto atbalstu var piešķirt vienīgi par dzīvniekiem, kas precīzi identificēti attiecīgajā pieteikumā.
32 Skat. šo secinājumu 57. punktu un Deleģētās regulas 2021/841 3. apsvērumu (iepriekš 11. un 24. zemsvītras piezīme).
33 Nedaudz atšķirīgais formulējums “angemeldete Tiere” Deleģētās regulas Nr. 640/2014 34. panta vācu valodas versijā šajā ziņā nešķiet nozīmīgs. Par to liecina, piemēram, šo tiesību normu franču valodas un angļu valodas versijas, kurās konsekventi izmantoti attiecīgi jēdzieni “animaux déclarés” un “declared [..] animals”.
34 Skat. arī Deleģētās regulas Nr. 640/2014 30. apsvērumu, saskaņā ar kuru “iespēja veikt korekcijas, neradot administratīvu sodu, kas paredzēts attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz nepareiziem datiem, kas atrodami elektroniskajā datubāzē par deklarētiem liellopiem”.
35 Par līdzīgu gadījumu saistībā ar tādu datu novēlotu paziņošanu, kuri iesniedzami, lai saņemtu piemaksu par zīdītājgovīm, skat. manus secinājumus lietā EP Agrarhandel (C‑554/16, EU:C:2017:956, 94. punkts).