—

atcelt Komisijas deleģētā kredītrīkotāja – Reformu ĢD direktora – 2022. gada 1. oktobrī izdoto lēmumu par prasītāja izslēgšanu no piešķiršanas procedūras, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (1), liedzot iespēju tikt izvēlētam Eiropas Savienības fondu īstenošanai, un no dalības piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Padomes Regula (ES)2018/1877 (2), kas ir pieņemts 2022. gada 1. oktobrī un paziņots prasītājam 2022. gada 3. oktobrī (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);

—

pakārtoti, aizstāt apstrīdēto lēmumu ar vidēji lielu naudas sodu, kas ir proporcionāls prasītāja ierobežotajai dalībai projekta izpildē;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam kompensāciju par apstrīdētā lēmuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, un

—

katrā ziņā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Regulas 2018/1046 136. panta 1. punkts, jo neesot konstatēti atbilstošie fakti, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par prasītāja izslēgšanu no dalības, kā arī neesot konstatēts, ka prasītājs individuāli nebūtu izpildījis galvenos līguma, kas noslēgts starp konsorciju, kura biedrs viņš ir, un Komisiju, kā tiek prasīts Regulas 2018/1046 136. panta 1. punktā, izpildes pienākumus.

2.

Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Regulas 2018/1046 136. panta 3. punkts un vispārējais samērīguma princips, jo:

3.

Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts vispārējais tiesiskās drošības princips, jo izslēgšanas sods atbilstoši Regulai 2018/1046 esot ticis īstenots ar atpakaļejošu spēku, un tas ir smagāks nekā naudas sods, ko iepriekš minētais kredītrīkotājs būtu piemērojis atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012. (3)