—

Prasītājs norāda uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, ciktāl to ir pieņēmis Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību nodaļas vadītājs bez vajadzīgās Eiropas Parlamenta Prezidija iesaistīšanās, kam faktiski ir pilnvaras pieņemt finansiāla, organizatoriska un administratīva rakstura lēmumus jautājumos, kuri attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātiem, Eiropas Parlamenta Reglamenta 25. panta izpratnē.

—

Prasītājs norāda uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo tas neesot pietiekami pamatots, kas ir pretrunā LESD 296. panta otrajai daļai un Hartas 41. pantam.

—

Prasītājs norāda uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo tas esot pieņemts bez spēkā esoša juridiskā pamata, ņemot vērā, ka DIP 3. pielikuma 2. panta 1. punkts tika atcelts pēc tam, kad stājās spēkā Deputātu nolikums (DĪN 74. un 75. pants).

—

Prasītājs norāda uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo Eiropas Parlaments esot nepareizi interpretējis un piemērojis DĪN 75. pantu un DIP 3. pielikuma 2. panta 1. punktu. Prasītājs uzskata, ka šīs tiesību normas esot jāinterpretē tādējādi, ka atsauce uz DIP noteikumu I, II un III pielikumu, kas ir ietverta DĪN 75. pantā un it īpaši III pielikuma 2. panta 1. punktā, noteikti ir jāsaprot kā atsauce uz pensiju, kas bija piemērojama, kamēr bija spēkā tas pats III pielikums. Tieši pretēji Parlamenta veiktā minēto tiesību normu interpretācija un piemērošana pieļauj, ka prasītāja pensija var tikt grozīta neierobežotu reižu skaitu, kas ir acīmredzamā pretrunā Deputātu nolikuma 28. pantam un tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem.

—

Visbeidzot, pat ja piekristu Eiropas Parlamenta interpretācijai, ka DIP 3. pielikuma 2. panta 1. punkts uzliek iestādei pienākumu Eiropas Parlamenta deputāta pensiju pielāgot tās pensijas apmēram, kāda ir paredzēta valsts Parlamenta apakšpalātas locekļiem, šādai pielāgošanas darbībai ir noteiktas robežas Savienības tiesībās, un katrā ziņā tā var attiekties tikai uz pensijas apmēru un izmaksas noteikumiem, līdz ar to nav iespējams automātiski pieņemt lēmumus, kas ietekmē tiesības uz pensiju. Šajā gadījumā ar prasītājam piemēroto lēmumu, ņemot vērā automātisku Lēmuma Nr. 150/2022 transponēšanu, kuru veica Eiropas Parlaments, ne vien tika grozītas prasītāja tiesības uz pensiju, kas ietekmēja šo tiesību priekšnosacījumus pārrēķina ar atpakaļejošu spēku dēļ, kura rezultātā mainījās pati pensija, bet tas arī acīmredzami nav saderīgs ar Savienības tiesībām.

—

Prasītājs norāda uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo Eiropas Parlaments, automātiski transponējot Lēmumu Nr. 150/2022 un pārrēķinot prasītāja pensiju atbilstoši jaunai metodoloģijai, kam ir atpakaļejošs spēks un ilgtermiņa sekas un kas ietekmēs tieši tiesības uz pensiju, esot pārkāpis tiesiskās drošības principu, kurš nepieļauj aizskart iegūtās tiesības, kā tas ir paredzēts Deputātu nolikuma 28. pantā un Īstenošanas noteikumu 75. pantā, kā arī tiesiskās paļāvības principu, kas neļauj samazināt un/vai pārveidot pensiju. Turklāt, tā kā šāda pārrēķināšana skars tikai bijušos no Itālijas ievēlētos Eiropas Parlamenta deputātus, kas ir vienīgie tā lēmuma adresāti, ar kuru ar atpakaļejošu spēku atbilstoši iemaksu metodei tiek pārrēķināta iegūtā pensija, lai gan Itālijā vēl nebija ieviesta iemaksu metode, minētā pārrēķināšana ir acīmredzamā pretrunā arī vienlīdzības principam, radot prettiesisku diskrimināciju salīdzinājumā ar bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem no citām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti pēc 2009. gada, un visiem citiem vietējiem iedzīvotājiem, kuriem netiek piemērots nekāds līdzīgs samazinājums.

—

Prasītājs norāda, ka apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to ir samazināts Eiropas Parlamenta deputāta pensijas apmērs, kas tam pienākas sākotnēji noteiktajā apmērā, tieši ietekmējot viņa tiesības uz īpašumu. Turklāt viņš norāda, ka šāda iejaukšanās esot notikusi bez faktiska pamatojuma un viņam ir radījusi nesamērīgu un nesaprātīgu tiesību upurēšanu.

—

Prasītājs norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu Eiropas Parlaments, pieņemdams lēmumu, ar ko tiek pārrēķinātas pensijas un ar ko, ņemot vērā noteikumus, ar kādiem tas ir ticis izstrādāts, tiks ietekmēti galvenokārt vecāka gadagājuma bijušie Eiropas Parlamenta deputāti, ir pārkāpis Hartas 21. un 25. pantu, LESD 10. pantu un Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 15. pantu.