—

atzīt, ka prasītāja ir pareizi izpildījusi savas līgumsaistības un tai ir neierobežotas tiesības uz projektam SANAD pieprasīto izmaksu segšanu un atcelt Paziņojumu par parādu Nr. 3242113938, jo ar noraidīto izmaksu atzīšanu par neattiecināmām esot pārkāpti piemērojamie tiesību akti, un

—

piespriest REA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā vai gadījumā, ja šajā prasībā izvirzītie prasījumi netiktu apmierināti, atturēties piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā šīs lietas sarežģītību.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka būtu jāuzskata – “galīgais revīzijas ziņojums” par prasītājas norīkotajiem darbiniekiem izmaksātajām naudas summām, kas piešķirtas par zināšanu apmaiņu un starpnozaru mobilitāti, neietilpst līguma (dotācijas līgums) darbības jomā, tāpēc, ka REA to ir ierosinājusi izņēmuma kārtā attiecībā uz vienotas likmes finansējumu, kurš ir raksturīgs uz rezultātiem balstītiem pētījumiem un kuram tādējādi netiek veikta ex post pārbaude, bet arī tāpēc, ka tas acīmredzami ir sagatavots saskaņā ar izmeklēšanas principu, pieņemot sistemātisku kļūdu esamību, kas tomēr ir uzskatītas par nesistemātiskām, un tādējādi pamatojoties uz nosacījumiem, kuri ir raksturīgi dažādu veidu procedūrām.

2.

Ar otro pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka tad, ja šāda kontrole būtu uzskatāma par ietilpstošu dotācijas līguma darbības jomā, kredītrīkotājam to būtu bijis jāveic kā ex ante pārbaudi, balstoties uz pierādījumiem, kuri izriet no uzņemošajā organizācijā (KU) – kam konkrēti uzticēts vākt datus par norīkojumiem tās telpās – iedibinātajiem elektroniskās kontroles mehānismiem, un to būtu bijis jāuzrauga atbildētājai. Pareizi vērtējot saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, šādi nerīkodamās, pēdējā minētā esot pārkāpusi dotācijas līguma noteikumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pat tad, ja tiktu uzskatīts, ka revīzija ietilpst dotācijas līguma darbības jomā un pierādīšanas pienākums principiāli gulstas uz atbildētāju, norīkojumu izmaksu noraidīšana – ex post pārbaudē attiecībā uz sistemātiskām kļūdām, kam šāda pārbaude neesot piemērota, tāpēc, ka tās attiecoties uz vienotas likmes finansējumu, – esot notikusi, pārkāpjot labticības principu ne tikai Finanšu regulas 2018/1046 (1) (kura bija spēkā revīzijas veikšanas brīdī (181. panta 2. punkts)) piemērošanā, bet arī vispārīgi līguma izpildē, jo prettiesiski izmantojot rīcības brīvību, revīzijas struktūra ir noraidījusi kā nepietiekamu lietderības revīziju attiecībā uz vienotas likmes finansējumu, lai to novērtētu, balstoties uz apliecinātiem vai revidējamiem labuma guvēja vēsturiskajiem datiem, un tā vietā devusi priekšroku pierādījumu veidiem, kas saistīti ar vienotas likmes finansējuma segto darbību pamatojošajiem notikumiem. Šāda pierādījumu kārtības apvēršana esot liegusi prasītājai tiesības interpretēt tās līgumsaistības sev par labu neskaidru noteikumu tiesiskā kontekstā, ko radījusi tobrīd piemērojamā Finanšu regula (966/2012) (2), kā arī atbildētājas pretrunīgā rīcība, uzraugot dotācijas līguma īstenošanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka kārtīgi apsverot dažādos – kā iekšējos, tā ārējos – apstiprinošos pierādījumus, bet arī maldinošos norādījumus gan pirms īstenošanas sākšanas, gan tās laikā, pierādījumos atklātās neatbilstības un nepilnības nebūtu jāņem vērā vai vismaz būtu tām jāpiešķir pienācīga nozīme, bet nevis pilnībā jānoraida kā sistemātiskas, it īpaši, kad tās atbilstoši vispārējam samērīguma principam nebūtu jāievēro, jo tās ir nebūtiskas un ietekmes ziņā nenozīmīgas.