1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji Luisa Izuzquiza, Arne Semsrott un Stefan Wehrmeyer lūdz atcelt Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. aprīļa lēmumu A(2021) 10718C (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar ko viņiem atteikta piekļuve Parlamenta dokumentiem, kuros ietverta informācija par Ioannis Lagos un viņa palīgu saņemtajām piemaksām.

2

I. Lagos sāka pildīt Parlamenta deputāta pienākumus 2019. gada 2. jūlijā pēc ievēlēšanas Grieķijā.

3

2020. gada 7. oktobrīEfeteio Athinon (Atēnu apelācijas tiesa, Grieķija) piesprieda I. Lagos brīvības atņemšanu uz 13 gadiem un 8 mēnešiem un naudas soda samaksu par dalību noziedzīgā organizācijā un tās vadību, kā arī par diviem maznozīmīgiem pārkāpumiem.

4

2021. gada 27. aprīlī pēc Grieķijas iestāžu lūguma Parlaments atcēla I. Lagos imunitāti. Pēc tam Beļģijas iestādes viņu aizturēja un nodeva Grieķijas iestādēm. Šobrīd I. Lagos izcieš brīvības atņemšanas sodu Grieķijā.

5

Pēc notiesāšanas, imunitātes atcelšanas un ieslodzījuma I. Lagos neatkāpās no Eiropas Parlamenta deputāta amata. Pēc minētā deputāta notiesāšanas Grieķijas iestādes neziņoja Eiropas Parlamentam par viņa mandāta atsaukšanu.

6

2021. gada 7. decembrī prasītāji, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), lūdza Parlamentu piešķirt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar I. Lagos (turpmāk tekstā – “sākotnējais lūgums”).

7

Prasītāji sākotnējā lūgumā lūdza piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar I. Lagos piešķirtajām piemaksām no 2020. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 7. decembrim, proti, pirmkārt, ceļa, izmitināšanas un ar tiem saistītajiem izdevumiem; otrkārt, dienas naudu; treškārt, piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kā arī atlīdzību par profesionālās valodu apmācības izdevumiem un IT izdevumiem un, ceturtkārt, izdevumiem, kas saistīti ar reģistrētu deputāta palīgu, kā arī vietējo deputāta palīgu algām.

8

Dokumentos, kuriem prasītāji lūdza piekļuvi, tostarp bija ietverti: pirmkārt, visi I. Lagos iesniegtie lūgumi, visas kvītis, visi izdevumus apliecinošie dokumenti, visas biļetes, visas odometra uzskaites, visi rēķini vai uzskaites, kas saistītas ar piemaksām; otrkārt, visi dokumenti, kuri saistīti ar vai attiecas uz piemaksu atlīdzināšanu, un, treškārt, visas sarakstes ar I. Lagos kabinetu par piemaksām, tostarp, iekšējās sarakstes un sarakstes ar trešajām personām, kā arī sarakstes ar Parlamenta administratīvo dienestu.

9

2022. gada 17. janvārī, pēc e‑pasta sarakstes ar Parlamentu prasītāji piekrita ierobežot sākotnējā lūguma tvērumu, lai tas attiektos uz dokumentiem no 2020. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 7. martam (turpmāk tekstā – “attiecīgais laikposms”).

10

Ar 2022. gada 4. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”) Parlaments atteica prasītājiem piešķirt piekļuvi dokumentiem, par kuriem viņi bija iesnieguši sākotnējo lūgumu.

11

2022. gada 28. februārī prasītāji iesniedza Parlamentam lūgumu par sākotnējā lēmuma pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktam.

12

Apstrīdētajā lēmumā Parlaments informēja prasītājus, ka, ievērojot sākotnējā lēmuma tvērumu saistībā ar attiecīgo laikposmu, tas bija identificējis šādas dokumentu kategorijas: I. Lagos alga, viņa dienas nauda, viņa ceļa izdevumu atmaksa, viņa reģistrēto un vietējo deputāta palīgu algas, kā arī reģistrēto un vietējo deputāta palīgu ceļa izdevumu atmaksa. Atsaucoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. punktu, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.) 9. panta 1. punktu, Parlaments atstāja spēkā sākotnējo lēmumu par atteikumu piešķirt prasītājiem piekļuvi prasītajiem dokumentiem.

13

Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa, veicot Vispārējās tiesas Reglamenta 91. panta c) punktā paredzētos pierādījumu savākšanas pasākumus, uzdeva Parlamentam iesniegt to dokumentu pilnīgu kopiju, attiecībā uz kuriem bija atteikta piekļuve. Tā kā Parlaments izpildīja šo lūgumu, minētie dokumenti atbilstoši Reglamenta 104. pantam netika darīti zināmi prasītājiem.

14

Tiesas sēdē prasītāji paziņoja, ka pretēji prasības pieteikumā norādītājam viņi no prasības pamatiem un argumentiem atsauc apgalvojumu, saskaņā ar kuru viens no viņu lūguma piekļūt strīdīgajiem dokumentiem mērķiem bija veicināt sabiedrības izpratni par Parlamenta deputāta imunitātes atcelšanas procesa noteikumiem. Šis prasītāju paziņojums tika ierakstīts tiesas sēdes protokolā.

15

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

16

Parlamenta prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

17

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu un otrais pamats, kurš izvirzīts pakārtoti – par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu.

18

Prasītāji uzskata, ka Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkts uzliek Vispārējai tiesai pienākumu “izvērtē[t] [..] dažādās konkurējošās intereses”, lai noteiktu, vai personas datu pārsūtīšana ir “samērīga”, pat ja tā varētu kaitēt likumīgām interesēm. Pēc prasītāju domām nepietiek, ka iestāde konstatē iemeslus, kāpēc šāda pārsūtīšana varētu kaitēt datu subjekta likumīgajām interesēm. Ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ieviestā samērīguma noteikšana esot piešķīrusi Vispārējai tiesai plašāku rīcības brīvību nekā tā bija noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

19

Prasītāji arī apgalvo, ka Parlaments, šķiet, neapstrīd, ka Regulas 2018/1725 9. panta 1. punktā būtu tieši prasīta samērīguma noteikšana. Pirmajam pamatam ir divas daļas.

20

Pirmā daļa attiecas uz kļūdu, piemērojot nosacījumu par vajadzību pārsūtīt personas datus, kas iekļauti dokumentos, kurus tiek prasīts izpaust. Otrajā daļā prasītāji apgalvo, ka Parlaments kļūdaini secinājis, ka, izvērtējot dažādās konkurējošās intereses Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, attiecīgo datu pārsūtīšana nebija samērīga attiecībā uz I. Lagos un viņa palīgu likumīgajām interesēm.

21

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši LESD 15. panta 3. punktam jebkuram Eiropas Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kurai ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, kas notekti atbilstoši LESD 294. pantā minētajai procedūrai. Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 1. apsvērumu šī regula atbilst ar Amsterdamas līgumu iekļautajā LES 1. panta otrajā daļā izteiktajai gribai iezīmēt jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kurā lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem. Kā atgādināts minētās regulas 2. apsvērumā, sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir saistītas ar šo iestāžu demokrātisko raksturu (skat. spriedumu, 2015. gada 15. jūlijs, Dennekamp/Parlaments, T‑115/13, EU:T:2015:497, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Turklāt jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam Savienības iestādes atsaka piekļuvi dokumentam gadījumā, ja saskaņā tieši ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību tā izpaušana varētu kaitēt personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai.

23

No judikatūras izriet, ka gadījumos, kad pieteikums attiecas uz piekļuvi personas datiem Regulas 2018/1725 3. panta 1. punkta izpratnē, ir pilnībā piemērojamas šīs regulas normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, ClientEarth un PAN Europe/EFSA, C‑615/13 P, EU:C:2015:489, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Tādējādi personas datus trešajām personām, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, var pārsūtīt vienīgi tad, ja šī pārsūtīšana, pirmkārt, atbilst Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem un, otrkārt, tā ir likumīga apstrāde atbilstoši šīs pašas regulas 5. panta prasībām. (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 2. oktobris, Strack/Komisija, C‑127/13 P, EU:C:2014:2250, 104. punkts).

25

Šajā ziņā saskaņā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu personas datus saņēmējiem, kas nav Savienības iestādes un struktūras, nosūta tikai tad, ja saņēmējs pierāda, ka datu nosūtīšana ir vajadzīga konkrētam mērķim sabiedrības interesēs, un pārzinis gadījumā, ja ir kāds iemesls uzskatīt, ka varētu tikt kaitēts datu subjekta likumīgajām interesēm, apliecināmi izvērtējis dažādās konkurējošās intereses, pierāda, ka personas datu pārsūtīšana ir samērīga ar minēto konkrēto mērķi.

26

Tādējādi no Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka personas datu pārsūtīšana šajā noteikumā ir pakārtota vairāku kumulatīvu nosacījumu izpildei.

27

Saskaņā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā to interpretējusi Savienības tiesa, piekļuves prasītājam vispirms ir pienākums norādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Lai izpildītu šo nosacījumu, jāpierāda, ka personas datu pārsūtīšana salīdzinājumā ar citiem iespējamiem pasākumiem ir vispiemērotākais pasākums piekļuves prasītāja mērķa sasniegšanai un ka tas ir samērīgs ar šo mērķi, un tas piekļuves prasītājam rada pienākumu iesniegt skaidrus un likumīgus pamatus (skat. spriedumu, 2018. gada 19. septembris, Chambre de commerce et d’industrie métropolitaine Bretagne‑Ouest (port de Brest)/Komisija, T‑39/17, nav publicēts, EU:T:2018:560, 42. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka nosacījuma par personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs piemērošana liek atzīt, ka pastāv izņēmums no Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. punktā paredzētā noteikuma, saskaņā ar kuru piekļuves prasītājam nav jānorāda piekļuves pieteikuma iemesli (spriedumi, 2015. gada 15. jūlijs, Dennekamp/Parlaments, T‑115/13, EU:T:2015:497, 55. punkts, un 2022. gada 6. aprīlis, Saure/Komisija, T‑506/21, nav publicēts, EU:T:2022:225, 25. punkts).

28

Tas, vai nav pamata pieņemt, ka šāda pārsūtīšana varētu nodarīt kaitējumu datu subjekta likumīgajām interesēm, attiecīgajai iestādei jāpārbauda tikai tad, ja šāds pierādījums ir sniegts; pretējā gadījumā tai apliecināmi jāizvērtē dažādās konkurējošās intereses, lai noteiktu, vai pieprasīto personas datu pārsūtīšana ir samērīga (skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, ClientEarth un PAN Europe/EFSA, C‑615/13 P, EU:C:2015:489, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Ievērojot šos apsvērumus, jāizvērtē prasītāju argumenti, ko viņi izvirzījuši saistībā ar pirmo pamatu.

30

Prasītāji būtībā uzskata, ka Parlaments apstrīdētajā lēmumā kļūdaini secinājis, ka personas datu pārsūtīšana nebija vajadzīga konkrētam mērķim sabiedrības interesēs Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Prasītāji vispirms apstrīd Parlamenta secinājumu, saskaņā ar kuru viņi, prasot izpaust dokumentus saistībā ar I. Lagos izdevumiem, nav pierādījuši konkrētu sabiedrības interesi.

31

Pirmām kārtām, prasītāji norāda, ka konkrēta sabiedrības interese viņu lūgumā izriet no apstākļa, ka I. Lagos tika notiesāts par ļoti smagu noziegumu. Viņu lūguma mērķis bija atvieglot publisko kontroli un atbildību attiecībā uz summām, ko Parlaments samaksāja I. Lagos, un I. Lagos izdevumiem izņēmuma apstākļos, kuros viņam par smagiem noziegumiem tika piespriesta brīvības atņemšana uz 13 gadiem un 8 mēnešiem, kā arī naudas soda samaksa. Prasītāji neuzskata, ka viņi būtu iesnieguši vispārēju lūgumu palielināt pārredzamību attiecībā uz informāciju par I. Lagos vai citu Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un ka šajā ziņā viņu lūgums atšķirtos no 2018. gada 25. septembra spriedumā Psara u.c./Parlaments (no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16, EU:T:2018:602) aplūkotā lūguma.

32

Otrām kārtām, prasītāji uzskata: apstāklis, ka konkrēta informācija (vispārīgas summas saistībā ar Parlamenta deputātiem izmaksātajām algām un šo deputātu ceļa izdevumu atlīdzināšanas nosacījumi) jau ir vispārpieejama, uz ko Parlaments atsaucas apstrīdētājā lēmumā, neapmierina konkrēto interesi, kura norādīta lūgumā piekļūt iesniegtajiem dokumentiem par I. Lagos izdevumiem, šī deputāta unikālo apstākļu gadījumā, kas, ievērojot viņa notiesāšanas par smagu noziegumu ārkārtējos apstākļos, attiecās uz piekļuvi konkrētai informācijai.

33

Trešām kārtām, prasītāji uzskata, ka Parlaments nav izskaidrojis, kā apstrīdētajā lēmumā norādītā iekšējā un ārējā pārbaude varēja tikt veikta apstākļos, kuros Parlamenta deputāts savu pilnvaru laikā tika notiesāts par smagu noziegumu. Viņi uzskata, ka šī pārbaude nav pietiekama, lai atklātu gadījumus, kad publiskie līdzekļi tika piešķirti deputātiem un pēc tam izmantoti noziedzīgu darbību vai citu prettiesisku darbību īstenošanā, kaut gan Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtais finansiālais atbalsts jāizmanto to amata funkciju veikšanai. Prasītāji piebilst, ka, lai gan pēc viņu domām, Parlamentam ir pienākums pierādīt šīs pārbaudes pietiekamību, viņi uzskata, ka prasīto dokumentu izpaušana ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai attiecīgā pārbaude ir piemērota tādiem gadījumiem kā šajā lietā.

34

Ceturtām kārtām, prasītāji norāda: apstāklis, ka I. Lagos, neraugoties uz viņa notiesāšanu, turpināja būt Parlamenta deputāts, nav šķērslis, lai sabiedrības leģitīmajās interesēs piekļūtu prasītajiem dokumentiem. Viņi uzskata, ka šo dokumentu izpaušana palielinātu pārredzamību un ļautu labāk izprast veidu, kādā I. Lagos tika piešķirti līdzekļi un kā viņš tos iztērēja laikposmā pēc notiesāšanas un pirms galīgā lēmuma par deputāta imunitātes atcelšanu 2021. gada 27. aprīlī pieņemšanas. Prasītāji uzskata, ka jautājums par to, vai bija pareizi, ka I. Lagos turpina saņemt publiskus līdzekļus, jāapspriež publiski, zinot, kādi konkrētie līdzekļi tika saņemti un kādiem mērķiem.

35

Parlaments apstrīd šos argumentus.

36

Vispirms, ciktāl prasītāji atzīst, ka dokumentos, kuru izpaušanu viņi pieprasa, ir ietverti personas dati, iepriekš jāpārbauda, vai, ievērojot šī sprieduma 27. punktā minēto judikatūru, viņi ir izpildījuši Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pienākumu pierādīt minēto datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs.

37

Šajā ziņā, pirmkārt, jāpārbauda, vai prasītāju izvirzītais mērķis attiecīgo personas datu pārsūtīšanai ir uzskatāms par konkrētu mērķi sabiedrības interesēs un, otrkārt, vai šī pārsūtīšana ir vajadzīga attiecībā uz, pirmām kārtām, I. Lagos un, otrām kārtām, viņa palīgiem.

38

Vispirms jāatgādina, ka dokumenti, kuriem prasītāji lūdz piekļuvi, attiecas uz I. Lagos algu, viņa dienas naudu, vispārējiem izdevumiem, ceļa izdevumu atmaksu, viņa reģistrēto un vietējo deputāta palīgu algām un to ceļa izdevumu atmaksu.

39

Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar Parlamenta deputātu nolikumu (Eiropas Parlamenta Lēmums 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (OV 2005, L 262, 1. lpp.), turpmāk tekstā – “deputātu nolikums”) un Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmumu 2009/C 159/01 (2008. gada 19. maijs un 9. jūlijs) attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem (OV 2009, C 159, 1. lpp.) deputātiem ir tiesības uz šādām piemaksām un atlīdzību:

40

Šajā ziņā jāprecizē, ka vajadzība nosūtīt personas datus var balstīties uz vispārīgu mērķi, piemēram, sabiedrības tiesībām saņemt informāciju par Parlamenta deputātu rīcību to pienākumu izpildē, neskarot apstākli, ka tas vien, ka prasītāji demonstrē pieteikuma par personas datu izpaušanu piemērotību izvirzītajiem mērķiem un samērību ar tiem, Vispārējai tiesai ļautu pārbaudīt šo vajadzību Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. septembris, Psara u.c./Parlaments, no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16, EU:T:2018:602, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Kā minēts šī sprieduma 31.–34. punktā un kā to tiesas sēdē apstiprināja lietas dalībnieki, prasītāju izvirzītais mērķis attiecīgo dokumentu pārsūtīšanai, lai atvieglotu publisko kontroli un atbildību saistībā ar I. Lagos īpašo situāciju bija būtībā uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments piešķīra I. Lagos attiecīgajā laikposmā, un to, kā šīs summas tika iztērētas. Prasītāji uzskatīja, ka šis mērķis veicinātu pārredzamību attiecībā uz veidu, kādā tika iztērēta nodokļu maksātāju nauda, un ļautu it īpaši pilsoņiem saprast, vai šīs piemaksas tieši vai netieši palīdzēja I. Lagos finansēt vai nodrošināt noziedzīgu vai prettiesisku darbību vai arī ļāva viņam izvairīties no dalībvalsts tiesas sprieduma.

42

Papildus šī sprieduma 40. punktā atgādinātajam apstāklim, ka vajadzība pārsūtīt personas datus var balstīties uz vispārīgu mērķi, tai šajā lietā pretēji Parlamenta apgalvotajam ir nevis vispārīgs mērķis, bet gan ar šī gadījuma apstākļiem saistīts konkrēts mērķis Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments attiecīgajā laikposmā piešķīra I. Lagos, un to, kā piemaksas, kuras Parlaments piešķīra I. Lagos, tika izmantotas saistībā ar deputāta pilnvaru īstenošanu.

43

Jāprecizē, ka šīs lietas pamatā esošajiem faktiem ir izņēmuma raksturs, proti, tie attiecas uz Parlamenta deputātu, kuram tika piespriesta brīvības atņemšana uz 13 gadiem un 8 mēnešiem, kurš atrodas ieslodzījumā un kuram tika arī piespriests samaksāt naudas sodu, tostarp, par smagiem noziegumiem, proti, dalību noziedzīgā organizācijā un tās vadību. Tomēr, neraugoties uz viņa notiesāšanu un pat pēc viņa aizturēšanas un ieslodzījuma, I. Lagos turpināja būt Parlamenta deputāts un saņemt piemaksas šī amata pienākuma veikšanai. It īpaši šādā kontekstā ir uzskatāms par leģitīmu apstāklis, ka prasītāji var vēlēties uzzināt, ar kādu mērķi un uz kurieni I. Lagos devās braucienos, kuru izmaksas Parlaments atlīdzināja.

44

Tāpēc šīs lietas īpašajos apstākļos mērķis uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments attiecīgajā laikposmā piešķīra I. Lagos, un veidu, kādā šīs summas tika izmantotas, lai atvieglotu publisko kontroli un atbildību saistībā ar I. Lagos īpašo situāciju un tādējādi veicināt pārredzamību attiecībā uz to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir uzskatāms par konkrētu mērķi sabiedrības interesēs Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tātad Parlaments apstrīdētajā lēmumā kļūdaini neatzina šādu mērķi par konkrētu mērķi sabiedrības interesēs.

45

Ievērojot šī sprieduma 27. punktā minēto judikatūru, arī jāanalizē, vai prasītāji ir pierādījuši vajadzību pārsūtīt personas datus. Tādēļ jāpārbauda, pirmām kārtām, vai prasīto datu pārsūtīšana salīdzinājumā ar citiem iespējamiem pasākumiem bija vispiemērotākais pasākums, lai sasniegtu prasītāju izvirzīto konkrēto mērķi sabiedrības interesēs, un, otrām kārtām, vai tā bija samērīga ar šo mērķi.

46

Šajā ziņā vispirms jāpārbauda, vai prasītājiem izdevās pierādīt vajadzību pārsūtīt attiecīgajos dokumentos ietvertos I. Lagos personas datus. Vajadzība pārsūtīt attiecīgajos dokumentos ietvertos I. Lagos reģistrēto un vietējo palīgu personas datus tiks vērtēta šī sprieduma 66.–79. punktā.

47

Pirmkārt, Parlaments būtībā uzskata, ka informācija par deputātu finanšu un sociālajām tiesībām jau ir vispārpieejama un ka šī pieejamā informācija ir piemērotāks pasākums izvirzītā mērķa sasniegšanai nekā I. Lagos personas datu pārsūtīšana. Otrkārt, Parlaments uzskata, ka tā deputātu finanšu un sociālo tiesību un ar tām saistīto izdevumu iekšējā un ārējā pārbaude ir piemērotāka nekā I. Lagos personas datu publiska izpaušana, lai pārbaudītu tiesiskumu un to, vai summas, ko Parlaments samaksāja I. Lagos, tika atbilstīgi izlietotas.

48

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru informācija par deputātu finanšu un sociālajām tiesībām jau ir vispārpieejama, pirmām kārtām, jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai Regulā Nr. 1049/2001 nostiprinātās sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem attiecas tikai uz iestāžu dokumentiem, kas patiešām ir to rīcībā, tādējādi šīs tiesības nevar attiekties uz dokumentiem, kuri nav iestāžu rīcībā vai vispār neeksistē (skat. spriedumu, 2018. gada 25. septembris, Psara u.c./Parlaments, no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16, EU:T:2018:602, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

No Lēmuma 2009/C 159/01 25. un 26. panta izriet, ka Parlamenta deputāti katru mēnesi, pamatojoties uz vienotu pieteikumu, kas iesniegts pilnvaru termiņa sākumā, saņem fiksētu piemaksu par vispārējiem izdevumiem.

50

Ņemot vērā, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem ir fiksētas, Parlamentam, kā tas apstiprināja tiesas sēdē, nav neviena dokumenta, kurā būtu detalizēti – materiāli vai temporāli – izklāstīts, kā Parlamenta deputāti šīs piemaksas izlieto.

51

Otrām kārtām, jānorāda, ka arī deputātu nolikuma 10. pantā paredzētā piemaksa – deputātu ikmēneša alga – viņiem tiek izmaksāta automātiski. Tādējādi Parlamentam nav neviena dokumenta, kurā būtu detalizēti izklāstīts, kā deputāti šīs piemaksas izlieto.

52

Trešām kārtām, jākonstatē, ka Parlamenta rīcībā esošajos dokumentos ietvertā informācija attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem un deputātu nolikuma 10. pantā paredzēto piemaksu ir brīvi un bez maksas pieejama sabiedrībai Parlamenta tīmekļvietnē, kā to apstrīdētajā lēmumā uzsvēra (skat. apstrīdētā lēmuma 19. zemsvītras piezīmi) un tiesas sēdē apstiprināja Parlaments.

53

Parlamenta tīmekļvietnē var atrast detalizētu un precīzu informāciju par ikmēneša summu, ko pēc Eiropas nodokļa un sociālā nodrošinājuma iemaksu atskaitīšanas katrs deputāts saņem kā nolikuma 10. pantā paredzēto piemaksu, t.i., vienādu atalgojumu, ko saņem visi deputāti. Šajā tīmekļa vietnē var atrast arī precīzu fiksēto summu, ko deputātiem piešķir par vispārējiem izdevumiem. Tādējādi šī informācija ļauj prasītājiem iegūt vajadzīgo un atbilstošo informāciju par konkrētām summām, kas šajā ziņā katru mēnesi tika izmaksātas I. Lagos.

54

No tā izriet, ka attiecībā uz deputātu nolikuma 10. pantā paredzēto piemaksu, kā arī uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem ir uzskatāms, ka attiecīgo personas datu izpaušana nav piemērotākais pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo viņiem bija iespēja iegūt šos datus, piekļūstot Parlamenta tīmekļa vietnei.

55

Līdz ar to, ievērojot šī sprieduma 27. punktā minēto judikatūru, prasītāji nav pierādījuši vajadzību pārsūtīt minētos datus.

56

Situācija atšķiras attiecībā uz deputātu ceļa izdevumu atmaksu un dienas naudas samaksu, ciktāl Parlamenta tīmekļa vietnē publiski pieejamā informācija šajā ziņā attiecas vienīgi uz spēkā esošiem noteikumiem par šādas piemaksas saņemšanu, kā arī par piemērojamiem nosacījumiem ceļa izdevumu atmaksai. Šie izdevumi un dienas nauda tiek atmaksāta vienīgi tad, ja deputāti Parlamenta dienestiem par to iesniedz pieteikumu, nepieciešamības gadījumā tam pievienojot apliecinošus dokumentus.

57

Pirmkārt, no tā izriet, ka publiski pieejamā informācija par ceļa izdevumiem un dienas naudu neļauj uzzināt summas, ko Parlaments samaksāja I. Lagos, viņam īstenojot deputāta pilnvaras attiecīgajā laikposmā. Šo summu atmaksa bija atkarīga no I. Lagos šajā ziņā iesniegtiem pieteikumiem.

58

Otrkārt, publiski pieejamā informācija par ceļa izdevumiem un dienas naudu neļauj arī uzzināt, kāds bija I. Lagos braucienu nolūks, galamērķis vai maršruts. Tomēr, kā norāda prasītāji, attiecīgo personas datu par ceļa izdevumiem un dienas naudu pārsūtīšana ļautu sabiedrībai piekļūt šai informācijai.

59

Piekļuve šiem dokumentiem var būt prasītājiem noderīga, ciktāl tā ļauj atklāt I. Lagos darbību attiecīgajā laikposmā, zinot, ka viņš tobrīd bija notiesāts, bet vēl neatradās ieslodzījumā, un tādējādi sniegt norādes par iespējamu publisko līdzekļu izmantošanu nelikumīgām darbībām, ko I. Lagos būtu varējis veikt savu braucienu laikā, pat ja šajos dokumentos nav ietvertas precīzas norādes par veidu, kādā šis deputāts izmantoja tam piešķirtās summas.

60

No tā izriet, ka šīs lietas īpašajos apstākļos attiecīgo personas datu par I. Lagos ceļa izdevumus un dienas naudu apliecinošiem dokumentiem izpaušana ir piemērotāks pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai nekā piekļuve jau vispārpieejamai informācijai.

61

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Parlamenta iekšējā un ārējā pārbaude ir piemērotāka nekā I. Lagos personas datu publiska izpaušana, lai pārbaudītu tiesiskumu un to, vai summas, ko Parlaments samaksāja I. Lagos, tika atbilstīgi izlietotas, jākonstatē, ka attiecīgās pārbaudes mērķis būtībā ir izvērtēt veikto maksājumu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem.

62

Neatkarīgi no tā, vai šie noteikumi tika ievēroti, prasītāju norādītā interese ir ļaut sabiedrībai uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments piešķīra I. Lagos attiecīgajā laikposmā, un to, kā šīs summas tika izmantotas, lai atvieglotu publisko kontroli un atbildību attiecībā uz I. Lagos īpašo situāciju.

63

Šī iekšējā un ārējā pārbaude neļauj sasniegt prasītāju izvirzīto konkrēto mērķi sabiedrības interesēs prasīto dokumentu pārsūtīšanas pamatošanai. Tādējādi pretēji Parlamenta apgalvotajam šī pārbaude nav uzskatāma par piemērotāku nekā I. Lagos personas datu pārsūtīšana.

64

Tāpēc šīs lietas īpašajos apstākļos jāuzskata, ka personas datu, kas ietverti dokumentos, kuri attiecas uz I. Lagos saņemto ceļa izdevumu un dienas naudas atmaksu, pārsūtīšana atbilstoši šī sprieduma 27. punktā minētajai judikatūrai ir nepieciešams pasākums, lai sasniegtu prasītāju izvirzīto konkrēto mērķi sabiedrības interesēs, kas pamato attiecīgo personas datu pārsūtīšanu.

65

No visa iepriekš minētā izriet, ka Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka prasītāji attiecībā uz dokumentiem par I. Lagos saņemto ceļa izdevumu un dienas naudas atmaksu nebija izpildījuši Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pienākumu pierādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs.

66

Parlaments norāda, ka I. Lagos reģistrētie un vietējie palīgi neieņem publiskus amatus. Tāpēc apstrīdētajā lēmumā Parlaments, izvērtējot dažādās konkurējošās intereses, pakārtoti noraidīja minēto deputāta palīgu personas datu pārsūtīšanas samērīgumu.

67

Deputātu nolikuma 21. panta 1. punktā ir paredzēts, ka deputāti brīvi izvēlas personīgos līdzstrādniekus.

68

Saskaņā ar deputātu nolikuma 21. panta 2. punktu Parlaments sedz ar šo personīgo līdzstrādnieku nodarbināšanu faktiski saistītos izdevumus, savukārt šī paša nolikuma 21. panta 3. punktā precizēts, ka Parlaments nosaka šo tiesību īstenošanas nosacījumus.

69

Nosacījumus par parlamentārās palīdzības izdevumu segšanu tālāk precizē īstenošanas pasākumi. Konkrēti Lēmuma 2009/C 159/01 33. pantā ir noteikts izdevumu, ko šajā ziņā var segt Parlaments, ikmēneša limits. Parlamentārās palīdzības izdevumu segšanas mehānisms tiek iedarbināts, deputātam iesniedzot administrācijai pieteikumu par izdevumu segšanu, kam pievienots līgums ar palīgu, kurā noteikti tā uzdevumi.

70

No tā izriet, ka parlamentārās palīdzības izdevumi ir saistīti ar deputāta pilnvaru izmantošanu, pat ja šos izdevumus tieši sedz Parlaments.

71

Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 41. punktā, jāuzsver, ka prasītāji lūdz pārsūtīt attiecīgos dokumentus, lai saņemtu informāciju, kas tiem ļautu uzzināt, vai summas, kuras Parlaments piešķīra I. Lagos, tostarp saistībā ar parlamentārās palīdzības izdevumiem, tieši vai netieši viņam palīdzēja finansēt vai nodrošināt noziedzīgu vai prettiesisku darbību. Kā prasītāji norāda prasības pieteikuma 66. punktā, piekļuvi dokumentiem, kuros ietverta informācija par I. Lagos palīgiem, viņi lūdza vienīgi tāpēc, lai iegūtu informāciju par minēto deputātu.

72

Algas par parlamentārās palīdzības sniegšanu I. Lagos palīgiem tiek izmaksātas neatkarīgi no to konkrētajām darbībām. Tādējādi dokumentu, kas attiecas uz šo algu izmaksu, pārsūtīšana nesniegtu prasītājiem informāciju par iespējamu tiešu vai netiešu palīdzību I. Lagos noziedzīgu vai prettiesisku darbību finansēšanā vai nodrošināšanā.

73

Tātad, ievērojot šī sprieduma 27. punktā minēto judikatūru, prasītāji nav pierādījuši vajadzību pārsūtīt minētos dokumentus.

74

Turpretim nevar izslēgt, ka, ciktāl I. Lagos palīgu ceļa izdevumi ir cieši saistīti ar viņa darbību, un pat ja viņa palīgi neieņem publiskus amatus, šie izdevumi var sniegt norādes par vismaz netiešu iespējamu saikni ar I. Lagos veiktu prettiesisku darbību. No šādiem braucieniem, ko veic pēc deputāta lūguma, var iegūt informāciju par to nolūku, galamērķi, kā arī par maršrutu, kas varētu būt saistīts ar iespējamām I. Lagos prettiesiskām darbībām.

75

Tādējādi šādas informācijas pārsūtīšana ir piemērots pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai, lai pamatotu attiecīgo personas datu pārsūtīšanu.

76

Turklāt jākonstatē: Parlaments nav apgalvojis, ka informācija saistībā ar deputātu palīgiem izmaksātajām summām par ceļa izdevumiem būtu publiski pieejama. No tā izriet, ka attiecībā uz dokumentiem par I. Lagos palīgu ceļa izdevumu atlīdzināšanu to pārsūtīšana ir piemērotākais pasākums prasītāju izvirzītā mērķa sasniegšanai.

77

Šajā ziņā arī jāatgādina, ka Parlamenta iekšējā un ārējā pārbaude neļauj sasniegt prasītāju izvirzīto konkrēto mērķi sabiedrības interesēs pieprasīto dokumentu, tostarp to dokumentu, kas attiecas uz I. Lagos palīgu ceļa izdevumiem, pārsūtīšanas pamatošanai (skat. šī sprieduma 63. punktu). Tāpēc līdzīgi šī sprieduma 63. punktā secinātajam attiecībā uz I. Lagos, minētā pārbaude nav uzskatāma par piemērotāku nekā viņa palīgu personas datu pārsūtīšanu.

78

Tādēļ šīs lietas īpašajos apstākļos personas datu, kuri ietverti dokumentos par I. Lagos palīgu ceļa izdevumu atlīdzināšanu, pārsūtīšana atbilstoši šī sprieduma 27. punktā minētajai judikatūrai ir nepieciešams pasākums, lai sasniegtu prasītāju izvirzīto mērķi, kas pamato attiecīgo personas datu pārsūtīšanu.

79

No iepriekš minētā izriet, ka Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka prasītāji attiecībā uz dokumentiem par I. Lagos palīgu saņemto ceļa izdevumu atmaksu nebija izpildījuši Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pienākumu pierādīt personas datu pārsūtīšanas vajadzību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs.

80

Pirmā pamata otrajā daļā prasītāji būtībā uzskata, ka Parlaments ir kļūdaini secinājis, ka, pakārtoti izvērtējot dažādās konkurējošās intereses Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, attiecīgo personas datu pārsūtīšana nebija samērīga, ņemot vērā I. Lagos un viņa palīgu likumīgās intereses.

81

Parlaments prasītāju argumentus apstrīd.

82

Pirmām kārtām, Parlaments uzskata, ka šie argumenti nav efektīvi. Tas uzskata, ka, tā kā no Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta izrietošās prasības par personas datu pārsūtīšanu ir kumulatīvas, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums attiecībā uz personas privāto dzīvi un neaizskaramību ir jāpiemēro, ja tāds saņēmējs kā šajā lietā nepierāda, ka prasīto personas datu pārsūtīšana ir vajadzīga konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Līdz ar to Parlaments uzskata, ka iespējama kļūda pakārtoti iesniegtajos apsvērumos par I. Lagos un tā palīgu likumīgajām interesēm, kā arī par pārsūtīšanas nesamērīgumu nevar ietekmēt apstrīdēto lēmumu.

83

Otrām kārtām, Parlaments uzskata, ka prasītāju argumenti katrā ziņā nav pamatoti.

84

Parlaments būtībā uzskata, ka tas apstrīdētajā lēmumā ir identificējis to attiecīgo personu likumīgās intereses, kuras varētu aizskart viņu personas datu publiska izpaušana. Uz I. Lagos attiecoties, pirmkārt, brīva Parlamenta deputāta pilnvaru īstenošana, kas ietver brīvību tikties ar personām pēc savas izvēles, brīvību piedalīties sanāksmēs, konferencēs un oficiālos pasākumos, informācijas saņemšanu par debatēm un balsošanu Parlamentā, kā arī tiesības lūgt parlamentāro palīdzību, brīvi, bet noteiktās robežās, izvēlēties savu personālu, noteikt viņu algu un nosūtīt viņus komandējumā. Parlaments uzskata, ka, izpaužot sabiedrībai personas datus saistībā ar I. Lagos pilnvaru īstenošanu, tostarp viņa dzīvesvietu, būtu iespējams izsekot un profilēt deputātu un viņa palīgus, kas kaitētu viņa pilnvaru brīvai īstenošanai.

85

Otrkārt, Parlaments uzskata, ka attiecīgo personas datu izpaušana varētu arī radīt risku I. Lagos drošībai, ciktāl izpaušana attiecas uz deputāta pastāvīgu darbību.

86

Attiecībā uz I. Lagos palīgiem Parlaments uzskata, ka tie neieņem publiskus amatus un tādēļ viņiem ir likumīga ieinteresētība savu personas datu aizsardzībā.

87

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru attiecībā uz Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktu ir prasīts, lai pēc tam, kad ir pierādīta personas datu pārsūtīšanas vajadzība, Savienības iestāde vai struktūra, kurā ir iesniegts pieteikums par piekļuvi šādus datus saturošiem dokumentiem, samērotu attiecīgo pušu dažādās intereses un pārliecinātos, vai nav pamata pieņemt, ka varētu tikt aizskartas datu subjekta likumīgās intereses (skat. spriedumu, 2015. gada 15. jūlijs, Dennekamp/Parlaments, T‑115/13, EU:T:2015:497, 116. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī judikatūra pēc analoģijas ir piemērojama šajā lietā, pat ja Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts šobrīd ir aizstāts ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Minētā norma, kuras saturs atgādināts šī sprieduma 25. punktā, arī paredz, ka, izvērtējot lūgumu par personas datu pārsūtīšanu, apliecināmi jāizvērtē dažādās konkurējošās intereses.

88

Tāpēc šajā lietā jāizvērtē, vai Parlaments ir pārbaudījis, vai pastāvēja pamats pieņemt, ka šāda pārsūtīšana varētu nodarīt kaitējumu I. Lagos un viņa palīgu likumīgajām interesēm, un – ja šāds kaitējums varēja tikt nodarīts – vai minētā iestāde apliecināmi izvērtēja dažādās konkurējošās intereses, lai noteiktu, vai attiecīgo personas datu pārsūtīšana ir samērīga.

89

Tādējādi jāpārbauda, vai Parlaments pamatoti izvērtēja, ka, ciktāl I. Lagos un viņa palīgu likumīgās intereses prevalēja pār prasītāju norādītajām interesēm, attiecīgajos dokumentos ietverto personas datu pārsūtīšana nav samērīga Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to lasot kopsakarā ar šī panta 3. punktu, nozīmē.

90

Šajā ziņā attiecībā uz pirmo Parlamenta izvirzīto argumentu par I. Lagos, proti, interesi aizsargāt tiesības brīvi īstenot Parlamenta deputāta pilnvaras, jāatgādina, ka atbilstoši deputātu nolikuma 2. panta 1. punktam deputāti ir brīvi un neatkarīgi. Parlaments, izvērtējot intereses, pamatoti ņēmis vērā šo pamatgarantiju, kas saistīta ar Parlamenta deputātu – Savienības pilsoņu vispārējās vēlēšanās ievēlētu pārstāvju – pilnvarām. Tomēr šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 56.–60. punkta, lūgums piekļūt strīdīgajiem dokumentiem šajā daļā jāizvērtē tikai, ciktāl tas attiecas uz informāciju par I. Lagos ceļa izdevumu un dienas naudas atmaksu. Šajā ziņā jākonstatē: apstāklis, ka sabiedrība zina par šiem braucieniem, it īpaši par tiem pagātnē veiktajiem braucieniem, uz kuriem šajā lietā attiecas pieteikums par piekļuvi, nekādā veidā neierobežo I. Lagos pilnvaru brīvu izmantošanu. Vietu, kuras attiecīgajā laikposmā apmeklēja I. Lagos, izpaušana neietekmē apstākļus, kādos viņš šajā laikposmā īstenoja deputāta pilnvaras. Turklāt attiecībā uz braucieniem, ko I. Lagos veica saistībā ar publiskiem pasākumiem, piemēram, viņa dalību sanāksmēs vai publiskās ceremonijās, dokumentu par ceļa izdevumu un dienas naudas atmaksu, ko viņš saņēma par šādiem pasākumiem, izpaušana nav uzskatāma par nesamērīgu. Nav arī pierādīts, kādā veidā informācijas par veiktajiem braucieniem izpaušana ietekmē Eiropas parlamenta deputāta pilnvaru brīvu īstenošanu. Tāpēc šis Parlamenta arguments jānoraida.

91

Attiecībā uz otro Parlamenta izvirzīto argumentu par I. Lagos, proti, interesi garantēt viņa drošību, principā vairs nevar uzskatīt, ka, pārsūtot attiecīgos personas datus, kas ietverti dokumentos par pagātnē gūtu dienas naudu un ceļa izdevumu atmaksu, tiktu apdraudēta šī deputāta drošība, ciktāl šī pārsūtīšana attiecas uz braucieniem, kas prasītāju lūguma iesniegšanas brīdī jau bija veikti. I. Lagos atkārtoti apmeklēto vietu, tostarp braucienu uz privātu dzīvesvietu Grieķijā, izpaušana sabiedrībai patiesi varētu apdraudēt viņa drošību, it īpaši, ja dokumentos, kuriem tiks piešķirta piekļuve, būtu ietverta viņa personīgās dzīvesvietas adrese. Tomēr Parlamentam, izvērtējot intereses, ir pienākums sniegt piekļuvi nepieciešamajai informācijai izvirzītā mērķa sabiedrības interesēs sasniegšanai, vienlaikus nodrošinot to personas datu aizsardzību, kas ir būtiski I. Lagos drošībai. Turklāt attiecībā uz to, vai I. Lagos drošība varētu būt apdraudēta nākotnes braucienu laikā, viņam īstenojot deputāta pilnvaras, pietiek atgādināt, ka I. Lagos, atrodoties apcietinājumā, nevarēja un nevar pārvietoties ne apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ne šī sprieduma pasludināšanas brīdī. Tādējādi nerodas jautājums par viņa drošību šādu hipotētisku braucienu laikā. Ievērojot izskatāmās lietas īpašos apstākļus, arī šis arguments, kuru Parlaments turklāt nav pietiekami pamatojis, ir jānoraida.

92

Turklāt jāatgādina, ka I. Lagos tika piespriests bargs brīvības atņemšanas sods par smagiem noziegumiem – dalību noziedzīgā organizācijā un tās vadību. Turklāt, kā tika konstatēts, izvērtējot pirmā pamata pirmo daļu, prasītāju izvirzītais mērķis, lai pamatotu vajadzību pārsūtīt attiecīgos dokumentus, nolūkā atvieglotu publisko kontroli un atbildību ir uzzināt konkrētās summas, ko Parlaments attiecīgajā laikposmā piešķīra I. Lagos kā dienas naudu un ceļa izdevumu atmaksu, un to, kā I. Lagos šīs summas iztērēja, jo īpaši ievērojot, ka Parlaments turpināja piešķirt I. Lagos summas, lai gan viņš bija notiesāts. Kā norādīts šī sprieduma 59. punktā, attiecīgie braucieni veikti laikā, kad I. Lagos jau bija notiesāts par smagiem noziegumiem, tādēļ prasītāji bija tiesīgi saņemt informāciju par šo braucienu nolūku un galamērķiem.

93

Tādējādi risks, ka, iespējams, tiks aizskarta I. Lagos pilnvaru brīva īstenošana un viņa drošība, nav pietiekams atteikuma izpaust attiecīgos personas datus pamatošanai, ņemot vērā prasītāju likumīgās intereses gūt labumu no to izpaušanas šīs lietas īpašajos apstākļos.

94

Turklāt attiecībā uz Parlamenta izvirzīto argumentu par I. Lagos palīgiem, uzskatot, ka viņiem ir likumīga ieinteresētība savu personas datu aizsardzībā, jo viņi neieņem publiskus amatus (skat. šī sprieduma 86. punktu), nevar izslēgt, kā izriet no šī sprieduma 74.–78. punkta, ka gadījumā, ja šie deputāta palīgi tiešām neieņem publiskus amatus, dokumentos par šo palīgu ceļa izdevumiem iekļauto personas datu pārsūtīšana var sniegt norādes par vismaz netiešu iespējamu saikni ar I. Lagos veiktām noziedzīgām vai prettiesiskām darbībām.

95

Tātad šis Parlamenta arguments jānoraida.

96

Tādēļ jākonstatē, ka Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka personas datu pārsūtīšana aizskartu I. Lagos un viņa palīgu likumīgās intereses un ka, izvērtējot dažādās konkurējošās intereses, šo datu pārsūtīšana nebūtu samērīga.

97

No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais pamats par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu ir jāapmierina attiecībā uz atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuri ietver, pirmām kārtām, I. Lagos personas datus saistībā ar ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko viņam atmaksāja Parlaments, un, otrām kārtām, I. Lagos palīgu personas datus saistībā ar viņu ceļa izdevumu atmaksu, un pārējā daļā jānoraida.

98

Prasītāji uzskata, ka Parlaments apstrīdētajā lēmumā nav ņēmis vērā apstākli, ka minētās regulas 4. panta 6. punktā ir prasīta vismaz daļēja visu viņu lūgumā ietverto dokumentu publiskošana.

99

Pirmkārt, prasītāji uzskata, ka nav pareizi apgalvot – kā to apstrīdētajā lēmumā dara Parlaments –, ka attiecīgajos dokumentos ietverto personas datu aizklāšana tiem atņemtu jebkādu lietderīgo iedarbību. Prasītāji apgalvo, ka atšķirība no apstākļiem, kas bija pamatā 2018. gada 25. septembrī pasludinātajam spriedumam Psara u.c./Parlaments (no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16, EU:T:2018:602), kur tika izskatīts lūgums par informācijas, kas saistīta ar visu Parlamenta deputātu izdevumiem, iegūšanu, viņu lūgums attiecas uz vienu Parlamenta deputātu, un tādējādi personas datu aizklāšana neatņemtu šo dokumentu piekļuvei lietderīgo iedarbību.

100

Otrkārt, prasītāji uzskata, ka Parlaments apstrīdētajā lēmumā kļūdaini apgalvojis: tā kā visi lūgumā minētie dokumenti attiecas uz I. Lagos, piekļuve tiem nenodrošinātu pienācīgu privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību. Prasītāji norāda, ka I. Lagos un viņa palīgu personas datu aizklāšana pienācīgi aizsargātu viņu privāto dzīvi, vienlaikus sasniedzot izpaušanas konkrēto interesi.

101

Parlaments apstrīd šos argumentus. Tas arī norāda, ka prasītāju argumenti ir iesniegti novēloti, jo prasītāji tos pirmo reizi izvirzīja replikas stadijā, tādēļ tie nav pieņemami.

102

Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka pirmais pamats, kā nolemts šī sprieduma 97. punktā, tika daļēji apmierināts attiecībā uz atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuri ietver, pirmkārt, I. Lagos personas datus saistībā ar ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko viņam atmaksāja Parlaments, un, otrkārt, I. Lagos palīgu personas datus saistībā ar viņu ceļa izdevumu atmaksu. Tādējādi šajā ziņā nav jāizvērtē otrais pamats, kas attiecas vienīgi uz iespējamu šādu dokumentu daļēju publiskošanu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktam.

103

Otrām kārtām, kā nolemts šī sprieduma 97. punktā, pirmais pamats tika noraidīts, ciktāl tas attiecās uz atteikumu piekļūt, pirmkārt, dokumentiem par summām, ko I. Lagos saņēma kā deputātu nolikuma 10. pantā paredzēto piemaksu, kā arī piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un, otrkārt, dokumentiem par I. Lagos reģistrēto un vietējo palīgu algām. Tādēļ jāizvērtē, vai Parlamentam atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktam vajadzēja sniegt daļēju piekļuvi šiem dokumentiem, no kuriem izsvītroti visi personas dati.

104

Šajā ziņā jāatgādina, ka Parlaments apstrīdētajā lēmumā, pirmām kārtām, norādīja, ka, tā kā visi lūgumā minētie dokumenti attiecas uz I. Lagos un viņa palīgiem, personas datu aizklāšana attiecīgajos dokumentos nenodrošinātu pienācīgu privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību. Otrām kārtām, Parlaments uzskatīja, ka, izpaužot tādu prasīto dokumentu versiju, no kuras izsvītroti visi personas dati, šo dokumentu piekļuvei tiktu atņemta jebkāda lietderīgā iedarbība attiecībā uz prasītāju piekļuves lūgumā izvirzīto mērķi.

105

Pirmkārt, kā secināts šī sprieduma 55. punktā, attiecībā uz dokumentiem par summām, ko I. Lagos saņēma kā deputātu nolikuma 10. pantā paredzēto piemaksu, kā arī piemaksu par vispārējiem izdevumiem, prasītāji nav pierādījuši vajadzību pārsūtīt meklētos datus, jo viņiem bija iespēja tos iegūt, piekļūstot Parlamenta tīmekļa vietnei.

106

Tā kā minētie dokumenti nav vajadzīgi, lai sasniegtu prasītāju mērķi, kas izvirzīts viņu lūguma piekļūt dokumentiem pamatošanai, šādu dokumentu, kuros izsvītroti visi personas dati, pārsūtīšanai nebūtu nekādas lietderīgas iedarbības saistībā ar prasītāju piekļuves lūgumā izvirzīto mērķi. Šāda daļēja piekļuve neļautu prasītājiem iegūt vairāk informācijas, nekā viņi būtu varējuši atrast Parlamenta tīmekļvietnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. septembris, Psara u.c./Parlaments, no T‑639/15 līdz T‑666/15 un T‑94/16, EU:T:2018:602, 126. punkts).

107

Otrkārt, kā šī sprieduma 72. punktā secināts attiecībā uz dokumentiem par I. Lagos reģistrēto un vietējo palīgu algām, jāatgādina, ka šajos dokumentos ietverto personas datu pārsūtīšana nesniegtu prasītājiem informāciju par iespējamu tiešu vai netiešu palīdzību, kas ar attiecīgajām summām sniegta I. Lagos viņa noziedzīgu vai prettiesisku darbību finansēšanā vai nodrošināšanā. Tādēļ šī sprieduma 73. punktā tika secināts, ka prasītāji nebija pierādījuši vajadzību pārsūtīt minētos dokumentus.

108

No tā a fortiori izriet, ka šādu dokumentu, no kuriem izsvītroti visi personas dati, pārsūtīšana nebūtu arī ļāvusi prasītājiem iegūt informāciju saistībā ar minēto piekļuves lūgumā izvirzīto mērķi. Tādēļ šādai pārsūtīšanai nebūtu nekādas lietderīgas iedarbības saistībā ar prasītāju izvirzīto mērķi.

109

No tā izriet, ka Parlamentam nebija pienākuma sniegt daļēju piekļuvi šī sprieduma 103. punktā minētajiem dokumentiem.

110

Tādējādi otrais prasības pamats jānoraida kā nepamatos, nelemjot ne par pārējiem Parlamenta izvirzītajiem argumentiem šajā ziņā, ne par konkrētu prasītāju izvirzīto un Parlamenta apstrīdēto argumentu pieņemamību.

111

Šī sprieduma 65., 78. un 96. punktā konstatētās kļūdas vērtējumā attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos personas dati saistībā ar ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko viņam atmaksāja Parlaments, kā arī dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos palīgu personas dati saistībā ar viņu ceļa izdevumu atmaksu, ir pietiekamas, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

112

No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums jāatceļ, ciktāl Parlaments atteica piekļuvi dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos personas dati saistībā ar ceļa izdevumiem un dienas naudu, ko viņam atmaksāja Parlaments, kā arī dokumentiem, kuros ietverti I. Lagos palīgu personas dati saistībā ar viņu ceļa izdevumu atmaksu. Pārējā daļā prasība jānoraida.

113

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

114

Tā kā Parlamentam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāju prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: