1)

Vai darba ņēmēju aizsardzības princips un darba devēja atbildības princips, kuri ir paredzēti 1. panta 1. un 2. punktā un 5. panta 1. punktā Padomes Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (1), kas ir publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (OV) Nr. L 183/1989 un transponēta valsts tiesību sistēmā ar Likumu Nr. 319/2006 par drošību un veselības aizsardzību darbā, tos skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktu, nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā, kas ir noteikts ar valsts konstitucionālās tiesas nolēmumu, saskaņā ar kuru administratīvā tiesa, pēc darba devēja lūguma un strīdā vienīgi ar valsts pārvaldes iestādi, var galīgā veidā nolemt, ka notikums nav kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā direktīvas izpratnē, un tādā veidā var liegt krimināllietu tiesai – kas izskata gan valsts prokuratūras pret atbildīgo darba ņēmēju uzsākto kriminālvajāšanu, gan civilprasītāju krimināllietā celto civilprasību pret minēto darba devēju kā civiltiesiski atbildīgo pusi kriminālprocesā un pret tā atbildīgo darbinieku – pieņemt atšķirīgu nolēmumu par viena un tā paša notikuma kvalifikāciju par nelaimes gadījumu darbā, kas veido kriminālprocesā izskatāmo noziedzīgo nodarījumu pamatelementu (kura neesamības gadījumā nevar tikt konstatēta ne kriminālatbildība, ne kriminālatbildībai līdzās pastāvoša civiltiesiska atbildība), ņemot vērā administratīvās tiesas galīga sprieduma res judicata spēku?

2)

Ja atbilde [uz pirmo jautājumu] ir apstiprinoša, vai Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesību normu vai praksi, saskaņā ar kuru valsts vispārējas jurisdikcijas tiesām ir saistoši valsts konstitucionālās tiesas nolēmumi un šī iemesla dēļ tās nevar pēc savas ierosmes nepiemērot no minētajiem nolēmumiem izrietošo judikatūru, pretējā gadījumā tas būtu disciplinārpārkāpums, pat ja tās secina, ka, ņemot vērā Tiesas spriedumu, minētā judikatūra ir pretrunā Padomes Direktīvas 89/391/EEK, kas ir transponēta valsts tiesību sistēmā ar Likumu Nr. 319/2006, 1. panta 1. un 2. punktam un 5. panta 1. punktam, tos skatot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktu?