EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022CN0759

Lieta C-759/22, Sächsische Ärzteversorgung: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 15. decembrī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Sächsische Ärzteversorgung/Deutsche Bundesbank

OV C 112, 27.3.2023, p. 22–23 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

27.3.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/22


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 15. decembrī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Sächsische Ärzteversorgung/Deutsche Bundesbank

(Lieta C-759/22, Sächsische Ärzteversorgung)

(2023/C 112/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas dalībnieki

Pieteicēja un kasācijas sūdzības iesniedzēja: Sächsische Ärzteversorgung

Atbildētāja un atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Deutsche Bundesbank

Prejudiciālie jautājumi

Jautājumi par Regulas (ES) 2018/231 un Regulas (ES) Nr. 549/2013 (1) interpretāciju:

1)

a)

Vai EKS A pielikuma 3.19. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā kā priekšnosacījums ir paredzēta iespēja ikvienam patērētājam brīvi izvēlēties, vai iegādāties “ražotāja” piedāvātas preces, un tas, ka šī izvēle ir balstāma uz prasīto cenu?

Ja atbilde būtu noliedzoša:

b)

Vai gadījumos, kad lielākā daļa šādu patērētāju, kuriem nav iespējams brīvi izdarīt šādu izvēli, saņem preces no “ražotāja” apmērā, kas veido vairāk nekā pusi no tā izlaides vērtības tāda iemesla dēļ, ka likumā ir paredzēta viņu obligāta dalība pie “ražotāja”, un maksā obligātās iemaksas “ražotāja” noteiktajā apmērā, ir pietiekami izpildītas iepriekš minētās normas prasības, ja šādu patērētāju mazākumam ir bijusi iespēja brīvprātīgi vienoties ar “ražotāju” un tas šo iespēju ir izmantojis, lai saņemtu preces, veicot tādas pašas iemaksas kā dalībnieki, kuriem dalība ir obligāta?

2)

Vai tirgus izlaide par saimnieciski nozīmīgām cenām EKS A pielikuma 3.17. līdz 3.19. punkta izpratnē vienmēr ir notikusi jau tad, kad ir izpildīts EKS A pielikuma 3.19. punkta trešās daļas trešajā un ceturtajā teikumā definētais “50 % kritērijs” par to, ka vismaz puse no izmaksām tiek segtas ar pārdošanas ieņēmumiem vairāku gadu gaitā, vai tomēr šis kritērijs ir jāsaprot nevis kā pietiekams (pašpietiekams), bet gan kā nepieciešams nosacījums, kas ir jāizpilda papildus abiem EKS A pielikuma 3.19. punkta pirmās daļas otrā teikuma a) un b) apakšpunktā paredzētajiem priekšnosacījumiem?

3)

Vai, pārbaudot, vai institucionālas vienības ir “tirgus ražotāji” EKS A pielikuma 3.24. punkta izpratnē, līdzās EKS A pielikuma 3.17., 3.19. un 3.26. punktam ir jāņem vērā arī A pielikuma 1.37. punkta otrajā daļā ietvertās papildu prasības?

4)

a)

Vai EKS A pielikuma 2.107. punkts ietver obligātu priekšnosacījumu institucionālās vienības klasificēšanai apakšsektorā S.129, proti, ka tās pakalpojumi visiem tās dalībniekiem tiek sniegti uz līgumiskas vienošanās pamata?

Ja atbilde būtu apstiprinoša:

b)

Vai līgumiska pamata nepieciešamība pakalpojumu sniegšanai šādā ziņā jau ir izpildīta, ja – lai gan obligāto dalību institucionālajā vienībā, obligātās iemaksas tajā un tās obligātos pakalpojumus valsts ir reglamentējusi statūtos – tomēr arī dalībnieki, kuriem dalība ir obligāta, var izvirzīt prasījumus par papildu pakalpojumiem, veicot brīvprātīgas papildu iemaksas?

5)

Vai Regulas (ES) 2018/231 1. panta 1. punkta trešā teikuma f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no šīs tiesību normas pirmajā teikumā minētā jēdziena “pensiju fonds” izslēgtas ir tikai tās institucionālās vienības, kuras atbilst abiem EKS A pielikuma 2.117. punktā minētajiem kritērijiem, vai tomēr šis izņēmums attiecas arī uz citām institucionālajām vienībām, kas saskaņā ar EKS A pielikuma 17.43. punktu ir uzskatāmas par sociālās nodrošināšanas pensiju fondiem, lai gan tās izpilda ne visas EKS A pielikuma 2.117. punktā izklāstītās prasības?

6)

a)

Vai EKS A pielikuma 2.117. punkta b) apakšpunktā un 17.43. punktā minētais jēdziens “vispārējā valdība” attiecas tikai uz attiecīgo primāro vienību vai tomēr tas ietver arī tādas sociālā nodrošinājuma struktūras, kuras dibinātas uz likumiska pamata, ir juridiski patstāvīgas, organizētas ar obligātu dalību, finansētas ar iemaksām un kurām ir tiesības uz pašpārvaldi un savu grāmatvedības uzskaiti?

Ja atbilde uz nupat izklāstīto jautājumu būtu apstiprinoša:

b)

Vai ar iemaksu un pabalstu apstiprināšanu, kas paredzēta EKS A pielikuma 2.117. punkta b) apakšpunktā, ir domāta attiecīgas summas apstiprināšana vai tomēr pietiek ar to, ka likumā ir noteikts apdrošināmo risku minimums un seguma minimums, kā arī reglamentēti iemaksu iekasēšanas principi un ierobežojumi, bet iemaksu un pabalstu aprēķināšanu šajā kontekstā atstāj sociālā nodrošinājuma struktūras ziņā?

c)

Vai jēdziens “vispārējās valdības sektora vienība” EKS A pielikuma 20.39. punkta izpratnē ietver vienīgi institucionālas vienības, kas atbilst visām EKS A pielikuma 20.10. un 20.12. punkta prasībām?


(1)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2018/231 (2018. gada 26. janvāris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem (ECB/2018/2) (OV 2018, L 45, 3. lpp.) kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV 2013, L 174, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “EKS”).


Top