1)

atcelt Vispārējās tiesas 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā Fundación Tatiana Pérez de Guzmán el Bueno un SFL – Stiftung für Forschung und Lehre (SFL)/Vienotā noregulējuma valde (T-481/17, EU:T:2022:311) tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesā tajā atzina, ka atcelšanas prasība ir pieņemama pirmajā instancē;

2)

atzīt pirmajā instancē celto atcelšanas prasību lietā T-481/17 par nepieņemamu un līdz ar to, pilnībā noraidīt to; un

3)

piespriest Fundación Tatiana Pérez de Guzmán el Bueno un SFL, Stiftung für Forschung und Lehre (SFL) (prasītājas pirmajā instancē) atlīdzināt Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus gan saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā, gan saistībā ar šo tiesvedību Tiesā.

—

kļūda LESD 263. panta 4. daļas un VNM regulas (1) 18 panta 7. punkta interpretācijā attiecībā uz noregulējuma shēmas kvalifikāciju par apstrīdamu aktu (pirmais apelācijas sūdzības pamats),

—

kļūda LESD 263. panta 4. daļas interpretācijā un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpums attiecībā uz atcelšanas prasības nevēršanu pret galīgā juridiski saistošā akta autoru (otrais apelācijas sūdzības pamats), un

—

pārsūdzētā sprieduma pretrunīgais pamatojums, kas izriet no Vispārējās tiesas lēmuma, ka atcelšanas prasība, kas celta par apstrīdēto noregulējuma shēmu, ir pieņemama, taču Vispārējā tiesa secina, ka minētā noregulējuma shēma stājās spēkā un rada saistošās tiesiskās sekas tikai ar Komisijas lēmumu (trešais apelācijas sūdzības pamats).