Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022CJ0366

    Tiesas spriedums (sestā palāta), 2023. gada 16. novembris.
    Viterra Hungary Kft. pret Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága.
    Pécsi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu pozīcijas – Tarifu pozīcijas 2304 un 2309 – Sojas milti.
    Lieta C-366/22.

    ECLI identifier: ECLI:EU:C:2023:876

     TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

    2023. gada 16. novembrī ( *1 )

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Kopējais muitas tarifs – Kombinētā nomenklatūra – Tarifu pozīcijas – Tarifu pozīcijas 2304 un 2309 – Sojas milti

    Lietā C‑366/22

    par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Pécsi Törvényszék (Pēčas tiesa, Ungārija) iesniegusi ar 2022. gada 29. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 7. jūnijā, tiesvedībā

    Viterra Hungary Kft.

    pret

    Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága,

    TIESA (sestā palāta)

    šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un I. Ziemele,

    ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],

    sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

    ņemot vērā rakstveida procesu,

    ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

    Viterra Hungary Kft. vārdā – BBalog, DKelemen un ZVárszegi, ügyvédek,

    Ungārijas valdības vārdā – Zs. Biró‑Tóth un M. ZFehér un KSzíjjártó, pārstāvji,

    Eiropas Komisijas vārdā – BBéres un MSalyková, pārstāvji,

    ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

    pasludina šo spriedumu.

    Spriedums

    1

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijā, kura izriet no Komisijas 2016. gada 6. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2016/1821 (OV 2016, L 294, 1. lpp.), tarifu pozīcijas 2304 un 2309 (turpmāk tekstā – “KN”).

    2

    Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Viterra Hungary Kft. un Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa, Ungārija) par šīs sabiedrības Ungārijā importēto preču, kas apzīmētas kā sojas milti, tarifa klasifikāciju.

    Atbilstošās tiesību normas

    HS

    3

    Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”) Pasaules Muitas organizācijas (PMO) ietvaros tika ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV 1987, L 198, 1. lpp.). HS skaidrojumi tiek izstrādāti PMO atbilstoši minētās konvencijas noteikumiem.

    4

    Saskaņā ar minētās konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu katra līgumslēdzēja puse apņemas piemērot vispārīgos HS interpretācijas noteikumus un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt HS iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību.

    5

    HS skaidrojumu 23. nodaļā “Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība” ir ietverta 1. piezīme, kas formulēta šādi:

    “Pozīcijā 2309 ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.”

    6

    Skaidrojumos par HS 23. nodaļu ietvertie vispārīgie apsvērumi ir formulēti šādi:

    “Šajā nodaļā ietilpst dažādas atliekas un atkritumi, kas iegūti no augu materiāliem pārtikas rūpniecībā, kā arī konkrētas dzīvnieku izcelsmes atliekas. Lielākā daļa no šiem produktiem vieni paši vai sajaukti ar citām vielām galvenokārt tiek izmantoti dzīvnieku barībā, taču daži no tiem ir domāti arī lietošanai pārtikā. Izņēmuma kārtā dažiem no tiem (vīna nogulsnes, vīnakmens, eļļas rauši u.c.) ir rūpniecisks pielietojums.

    [..]”

    7

    Skaidrojumos par HS pozīciju 2304 “Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu” ir noteikts:

    “Šī pozīcija ietver eļļas raušus un citus cietos atlikumus, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu ar spiedienu, ar ekstrahēšanu ar šķīdinātājiem vai ar centrifugēšanu. Šīs atliekas ir vērtīga dzīvnieku barība.

    Šajā pozīcijā ietilpstošās atliekas var būt rauši, milti vai rupja maluma milti. Tās var būt arī granulētas [..]

    Šajā pozīcijā ietilpst arī attaukoti neteksturēti sojas pupu milti, kas ir derīgi lietošanai pārtikā.

    Šajā pozīcijā neietilpst:

    [..]

    b)

    olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti, atdalot no attaukotiem sojas miltiem dažas sastāvdaļas, kuras ir paredzēts pievienot pārtikas izstrādājumiem, un strukturēti sojas pupu milti (pozīcija 2106).”

    8

    Skaidrojumos par HS pozīciju 2309 “Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā” ir noteikts:

    “Šī pozīcija ietver dzīvnieku barību, kam pievienota melase vai cukurs, kā arī izstrādājumus barošanai no vairāku barības vielu maisījuma, kurus ir paredzēts:

    [..]

    2)

    lai lauku saimniecībā saražotu barību papildinātu ar pievienotām konkrētām organiskām vai neorganiskām vielām (papildbarība) vai

    3)

    lai izmantotu kompleksās barības vai papildbarības ražošanā.

    [..]

    Šajā pozīcijā neietilpst:

    [..]

    c)

    Izstrādājumi, kas it īpaši ņemot vērā dažādo sastāvdaļu raksturu, tīrības pakāpi, attiecīgās proporcijas, higiēnas apstākļus, kādos tie tika izstrādāti, un vajadzības gadījumā, norādes uz iepakojuma vai jebkādu citu informāciju par to lietošanu, var tikt izmantoti dzīvnieku barībā vai pārtikā (it īpaši Nr. 1901 un 2106).

    [..]”

    KN

    9

    Kā izriet no Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 254/2000 (2000. gada 31. janvāris) (OV 2000, L 28, 16. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), 1. panta 1. punkta, Eiropas Komisijas izveidotā KN reglamentē Eiropas Savienībā importēto preču tarifu klasifikāciju. Atbilstoši šīs regulas 3. panta 1. punktam KN ir pārņemtas HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidota vienīgi tai piemītoša apakšpozīcija.

    10

    Regulas Nr. 2658/87 12. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija katru gadu pieņem regulu, kas atveido Kombinētās nomenklatūras pilnu versiju kopā ar nodokļu likmēm saskaņā ar 1. pantu, ievērojot Padomes vai Komisijas pieņemtos pasākumus. Minēto regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais līdz 31. oktobrim, un to piemēro no nākamā gada 1. janvāra.

    11

    No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā ir piemērojama kombinētās nomenklatūras redakcija, kas izriet no Īstenošanas regulas 2016/1821.

    12

    Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos, kas ietverti šīs Īstenošanas regulas I pielikuma pirmās daļas I sadaļas A iedaļā, ir noteikts:

    “[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

    “1. Sadaļu [iedaļu], nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu [iedaļu] un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

    2.a)

    Jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas;

    [..]

    4. Preces, kuras nevar klasificēt pēc iepriekš minētajiem noteikumiem, klasificē visradniecīgāko preču pozīcijā.

    [..]”

    13

    KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir IV iedaļa “Pārtikas rūpniecības ražojumi; dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji”, kurā ir 23. nodaļa “Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība”. Šīs nodaļas 1. piezīmē ir noteikts:

    “Pozīcijā Nr. 2309 ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.”

    14

    Šajā 23. nodaļā ietvertā pozīcija 2304 ir formulēta šādi:

    KN kods

    Apraksts

    Līgtā nodokļu likme (%)

    Papildu mērvienība

    2304 00 00

    Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu

    bez nod.

    15

    Pozīcija 2309 ir strukturēta šādi:

    KN kods

    Apraksts

    Līgtā nodokļu likme (%)

    Papildu mērvienība

    2309

    Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:

     

     

    2309 10

    – suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai

     

     

    [..]

     

     

     

    2309 90

    – citādi:

     

     

    2309 90 10

    – – zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas

    3,8

    2309 90 20

    – – produkti, kas minēti šīs nodaļas 5. papildu piezīmē

    bez nod.

     

    – – citādi, ieskaitot premiksus

     

     

     

    – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produkti

     

     

     

    – – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups:

     

     

     

    – – – – – kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk

     

     

    2309 90 31

    – – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara

    23 €/t [..]

    [..]

     

     

     

    Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

    16

    Prasītāja pamatlietā Viterra Hungary lūdza atļauju laist brīvā apgrozībā preci, sauktu par “sojas miltiem”, kura ievesta no Brazīlijas (turpmāk tekstā – “attiecīgais produkts”) un kuru tā klasificēja KN pozīcijā 2304.

    17

    Nemzeti Adó- és Vámhivatal Szakértői Intézete (Valsts nodokļu un muitas administrācijas ekspertīžu institūts, Ungārija; turpmāk tekstā – “ekspertīžu institūts”) veica šīs preces pārbaudi.

    18

    Vispirms šis institūts atzina, ka attiecīgais produkts ir paredzēts dzīvnieku barībai. Pēc tam tas norādīja, ka atbilstoši prasītājas pamatlietā iesniegtajām deklarācijām šī produkta ražošana sastāvēja no vairākiem posmiem, kuri ietvēra, pirmkārt, sojas pupu attīrīšanu un svešķermeņu atdalīšanu, otrkārt, samalšanu un produkta pārstrādi, lai atvieglotu eļļas ekstrakciju, treškārt, produkta sagatavošanu un uzsildīšanu, ceturtkārt, ekstrakciju, izmantojot ierasto heksāna šķīdinātāju, līdz eļļas daudzums sojas miltos tiek maksimāli samazināts, piektkārt, eļļas un šķīdinātāja atdalīšanu ar tvaika destilāciju, sestkārt, termisko apstrādi, kuras laikā milti tiek grauzdēti un iztvaikošanas rezultātā tiek izdalīts šķīdinātājs (heksāns) un, septītkārt, miltu kaltēšanu un atdzesēšanu.

    19

    Visbeidzot ekspertīzes institūts atzina, ka termiskās pārstrādes, proti, grauzdēšanas mērķis bija atbrīvoties no heksāna un inaktivēt uzturam nelabvēlīgus faktorus, jo tie nodara kaitējumu videi vai cilvēku un dzīvnieku veselībai. Ekspertīzes institūts uzskata, ka grauzdēšana mainot šī produkta uzturvērtību. Uzturam nelabvēlīgo faktoru inaktivācija rada iespēju izmantot šo produktu dzīvnieku barībā, un tas ir būtisks elements no tarifu klasifikācijas viedokļa.

    20

    Ekspertīzes institūts secināja, ka attiecīgais produkts ir izstrādājums, kurš rodas tālāk apstrādājot termiski pārstrādātu augu izcelsmes atlikumu ar zemu eļļas saturu, kas iegūts ar heksānu ekstrahējot eļļu no sojas pupām. Institūts atzina, ka šis produkts ir klasificējams KN pozīcijā 2309.

    21

    Pirmā līmeņa nodokļu iestāde 2019. gada 1. augusta lēmumos, kuri balstīti uz Ekspertīzes institūta secinājumiem un Tiesas 2016. gada 3. marta spriedumu Customs Support Holland (C‑144/15, EU:C:2016:133, 22., 36. un 38. punkts), atzina, ka Viterra Hungary ieteiktā tarifu klasifikācija nebija pareiza un ka attiecīgais produkts ir klasificējams KN pozīcijā 2309. Tāpēc minētā iestāde uzlika Viterra Hungary papildu muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu.

    22

    Viterra Hungary apstrīdēja šos lēmumus Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļā un norādīja – pirmā līmeņa nodokļu iestāde bija kļūdaini atzinusi, ka ir izpildīti nosacījumi, kuriem atbilstoši 2016. gada 3. marta spriedumam Customs Support Holland (C‑144/15, EU:C:2016:133) ir nozīme, lai produktu klasificētu KN pozīcijā 2309. Prasītāja pamatlietā uzskata, ka attiecīgais produkts nav paredzēts tikai dzīvnieku barībai, tas nav izstrādājums un tam neesot veikta galīgā pārstrāde minētā sprieduma izpratnē.

    23

    Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa apstiprināja pirmā līmeņa nodokļu iestādes lēmumus.

    24

    Viterra Hungary par šiem valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļas lēmumiem cēla prasību Pécsi Törvényszék (Pēčas tiesa, Ungārija), kas ir iesniedzējtiesa.

    25

    Minētā tiesa ar 2021. gada 17. septembra spriedumu noraidīja Viterra Hungary prasības. Balstoties uz ekspertīzes, ko tā bija noteikusi veikt, rezultātiem, tā atzina, ka attiecīgais produkts bija paredzēts tikai dzīvnieku barībai, ka tas bija izstrādājums un ka tas tika galīgi pārstrādāts. Tā arī uzskatīja, ka no šīs ekspertīzes izriet, ka tarifu mērķiem šis produkts bija identisks sojas miltiem no Argentīnas, attiecībā uz kuru Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija) bija galīgi nospriedusi, ka tas ir klasificējams KN pozīcijā 2309.

    26

    Viterra Hungary par šo iesniedzējtiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Kúria (Augstākā tiesa). Šajā kasācijas sūdzībā tā lūdza vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

    27

    Kúria (Augstākā tiesa) ar 2022. gada 20. janvāra rīkojumu atcēla iesniedzējtiesas 2021. gada 17. septembra spriedumu un nodeva lietu atpakaļ minētajai tiesai. Kúria (Augstākā tiesa) minētajā rīkojumā norādīja, ka iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai attiecīgā produkta klasifikāciju KN varēja veikt, balstoties uz Tiesas esošo judikatūru, un ja iesniedzējtiesa atzītu, ka Tiesa vēl nav lēmusi par šo jautājumu, varētu tikt uzsākta prejudiciālā nolēmuma procedūra, lai varētu veikt pareizu klasifikāciju.

    28

    Šādos apstākļos Pécsi Törvényszék (Pēčas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

    1)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka tām pretrunā ir dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru grauzdēšanas procesa veikšana, kas nepieciešama, lai no atlikuma, kurš paliek pēc eļļas ekstrakcijas no sojas pupām, atdalītu šķīdinātāju heksānu (kas tika izmantots eļļas ekstrakcijā un ir kaitīgs dzīvnieku un cilvēka veselībai), tiek uzskatīta par galīgu pārstrādi, kura kalpo par pamatu šī produkta [KN] klasificēšanai pozīcijā 2309 un izslēdz tā klasificēšanu nomenklatūras pozīcijā 2304?

    2)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka ir jāuzskata, ka produkts ir “nederīgs lietošanai cilvēka uzturā”, ja:

    a)

    ir pilnībā izslēgta un ir neiespējama šī produkta izmantošana pārtikas rūpniecībā, proti, ja attiecīgo produktu nevar izmantot vai pārstrādāt pārtikas rūpniecībā un no tā nevar ražot produktu, ko cilvēks var lietot uzturā, vai

    b)

    šo produktu nevar lietot cilvēka uzturā tādā stāvoklī, kādā tas tika importēts, bet no šā produkta pēc izmantošanas vai pārstrādes pārtikas rūpniecībā var izgatavot produktu, ko cilvēks var lietot uzturā?

    3)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka produktu arī tad uzskata par vērtīgu dzīvnieku barību gadījumā, ja produkts, kas ir importēts granulu veidā, ir fiziski jāsasmalcina un jāpievieno dzīvniekiem paredzētas barības maisījumam, lai to varētu lietot uzturā dzīvnieki?

    4)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka tām ir pretrunā dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru tas, ka produkts ir ģenētiski modificēts, izslēdz tā piemērotību cilvēka uzturam, proti, ka ģenētiski modificētus sojas miltus nevar izmantot pārtikas rūpniecībā?

    5)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka, klasificējot produktu nomenklatūras pozīcijā 2304 vai pozīcijā 2309, ir jāpārbauda

    a)

    produkta faktiskais pielietojums pēc importēšanas vai

    b)

    produkta objektīvās īpašības importēšanas brīdī, proti, vai produkts tajā stāvoklī, kādā tas ir importēšanas brīdī, var tikt izmantots cilvēka un/vai dzīvnieka uzturam?

    6)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka tas, ka sojas milti ir nederīgi lietošanai cilvēka uzturā, neizslēdz to klasifikāciju nomenklatūras pozīcijā 2304?

    7)

    Vai Savienības tiesības, konkrētāk [KN], ir interpretējamas tādējādi, ka sojas milti, par kādiem ir šī tiesvedība, proti, kuriem veic grauzdēšanas procesu, kas nepieciešams, lai atdalītu heksānu, kuru izmanto eļļas ekstrakcijā un kurš ir kaitīgs dzīvnieku un cilvēka veselībai, ietilpst nomenklatūras pozīcijā 2304 vai pozīcijā 2309?”

    Par prejudiciālajiem jautājumiem

    29

    Ar prejudiciālajiem jautājumiem, kuri jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas importēts granulu veidā un iegūts, ekstrahējot sojas eļļu ar šķīdinātāju un veicot termisku pārstrādi ar mērķi izdalīt šo šķīdinātāju, lai minēto produktu, pēc tam, kad tas ir ticis fiziski sasmalcināts, varētu pievienotu maisījumam, kas paredzēts dzīvnieku barībai, ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 2304 vai minētās nomenklatūras pozīcijā 2309.

    30

    Vispirms jāatgādina – ja Tiesai ir jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir iesniedzējtiesai izskaidrot kritērijus, kuru izmantošana tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis pašai veikt šo klasifikāciju. Šī klasifikācija izriet no tīri faktiska vērtējuma, kas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros Tiesai nav jāveic (spriedums, 2023. gada 9. februāris, LB (Piepūšamie sēžammaisi), C‑635/21, EU:C:2023:85, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

    31

    Tomēr, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, Tiesa var sadarbības ar valsts tiesām kontekstā tai sniegt visas norādes, ko tā uzskata par vajadzīgām (spriedums, 2016. gada 26. maijs, Invamed Group u.c.,C‑198/15, EU:C:2016:362, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

    32

    Tāpat jāatgādina, ka saskaņā ar 1. vispārīgo KN interpretācijas noteikumu preču klasifikāciju nosaka atbilstoši šīs nomenklatūras pozīciju ierakstiem un iedaļu vai nodaļu piezīmēm.

    33

    Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs šo preču tarifu klasifikācijai vispārīgi ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kā tās definētas minētās nomenklatūras attiecīgo pozīciju un iedaļu vai nodaļu piezīmju formulējumā. Paredzētā attiecīgās preces izmantošana var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ciktāl tā šai precei ir raksturīga, un tā ir jāizvērtē, ievērojot preces objektīvās pazīmes un īpašības (spriedums, 2023. gada 9. februāris, LB (Piepūšamie sēžammaisi), C‑635/21, EU:C:2023:85, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

    34

    Turklāt Tiesa vairākkārt ir nospriedusi – lai gan KN un HS skaidrojumi nav saistoši, šie skaidrojumi ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienveidīgu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un paši par sevi sniedz noderīgus elementus tā interpretācijai (spriedums, 2023. gada 9. februāris, LB (Piepūšamie sēžammaisi), C‑635/21, EU:C:2023:85, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

    35

    Tāpat – kaut arī PMO ieteikumi, kuros prece tiek klasificēta HS, juridiski nav saistoši – saistībā ar šo preču klasifikāciju KN tie ir būtiski elementi dažādu KN pozīciju tvēruma interpretācijā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 6. decembris, Van Landeghem, C‑486/06, EU:C:2007:762, 25. punkts un 2018. gada 25. jūlijs, Pilato, C‑445/17, EU:C:2018:609, 26. punkts).

    36

    Šajā gadījumā attiecīgās KN pozīcijas ietilpst šīs nomenklatūras 23. nodaļā, proti, pirmkārt, tā ir pozīcija 2304 – “Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu” un, otrkārt, minētās nomenklatūras pozīcija 2309 – “Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā”.

    37

    No KN 23. nodaļas 1. piezīmes izriet, ka produktu var uzskatīt par “izstrādājumu”, kas ietilpst KN pozīcijā 2309, tikai tad, ja tas nav atliekas vai atkritumi, kuri ietilpst citā KN 23. nodaļas pozīcijā vai norādīti citur. Tātad KN pozīcija 2309 ir atlikusī pozīcija it īpaši salīdzinājumā ar KN pozīciju 2304, kā to arī norādīja prasītāja pamatlietā un Komisija.

    38

    Tāpēc vispirms jāpārbauda, vai tāds produkts kā pamatlietā aplūkotais ietilpst pēdējā minētajā pozīcijā.

    39

    KN pozīcijas 2304 nosaukums ir “Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu”.

    40

    Nedz KN iedaļu, nedz nodaļu piezīmēs nav precīzi definēts, kas ietilpst jēdzienā “atliekas”. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šādā gadījumā tā nozīme ir jānosaka atbilstoši šī jēdziena ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, sasniedzamos mērķus (spriedums, 2023. gada 9. februāris, Global Gravity, C‑788/21, EU:C:2023:86, 46. punkts).

    41

    “Atliekas” ikdienas valodā nozīmē to, kas paliek pāri pēc fiziskas vai ķīmiskas darbības vai rūpnieciskas pārstrādes.

    42

    Šādu jēdziena “atliekas” interpretāciju apstiprina HS skaidrojumos par 23. nodaļu minētie vispārīgie apsvērumi, atbilstoši kuriem šajā nodaļā ir ietvertas dažādas atliekas un atkritumi, kas rodas no augu materiālu, kuri tiek izmantoti pārtikas rūpniecībā, pārstrādes.

    43

    Papildus no skaidrojuma par HS pozīciju 2304, kas atbilst KN pozīcijai 2304, izriet, ka atliekas, kas ietilpst šajā pozīcijā, iegūst, ekstrahējot sojas pupu eļļu ar spiedienu, ekstrahēšanu ar šķīdinātājiem vai ar centrifugēšanu, un ka tā ir vērtīga dzīvnieku barība.

    44

    Šajā gadījumā tādam produktam kā pamatlietā, kas aprakstīts kā sojas milti, importēts granulu veidā un iegūts, ar šķīdinātāju heksānu ekstrahējot eļļu no sojas pupām, un kas paredzēts dzīvnieku barībai, šķiet, ir visas produkta, kas ietilpst KN pozīcijā 2304, pazīmes, kādas izriet no šīs pozīcijas formulējuma, kā arī no šī sprieduma 43. punktā minētajiem skaidrojumiem.

    45

    Tomēr iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai dažas citas šī produkta pazīmes izslēdz to no KN pozīcijas 2304 piemērošanas, proti, tas, ka minētais produkts pēc eļļas ekstrahēšanas no sojas pupām, izmantojot šķīdinātāju, ir ticis pakļauts termiskai pārstrādei, ko sauc par grauzdēšanu, ar mērķi izdalīt šo šķīdinātāju, tas, ka šis produkts, lai to varētu lietot uzturā dzīvnieki, vispirms ir fiziski jāsasmalcina un jāpievieno maisījumam, vai arī tas, ka tas attiecīgajā gadījumā nav derīgs lietošanai pārtikā.

    46

    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda – tā kā no skaidrojumiem par HS pozīciju 2304 izriet, ka produkti, kas ietilpst šajā pozīcijā, tostarp tie, kas iegūti, ekstrahējot sojas eļļu ar šķīdinātāju, ir “vērtīga dzīvnieku barība”, šiem produktiem ir jābūt izmantojamiem dzīvnieku barībā. Šajā nolūkā ir nepieciešams izdalīt eļļas ekstrahēšanai izmantoto šķīdinātāju, jo tas ir kaitīgs dzīvnieku veselībai. Tātad ir jāuzskata, ka termiskā pārstrāde, kuru sauc par grauzdēšanu, ar mērķi izdalīt šo šķīdinātāju, nav nodalāma no KN pozīcijā 2304 minēto atlieku, kas iegūtas eļļas ekstrakcijā ar šķīdinātāju, iegūšanas procesa.

    47

    Turklāt, tā kā eļļas ekstrakcija ar šķīdinātāju ir parasts tehnisks process sojas miltu ražošanai, kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, uzskatīt, ka attiecīgā produkta grauzdēšana ir pārstrāde, kuras dēļ tas zaudē pazīmes, kādas piemīt atliekām, nozīmētu, ka no šīs pozīcijas tiek izslēgti visi produkti, kas iegūti, ar šķīdinātāju ekstrahējot eļļu no sojas pupām, un tādējādi šī pozīcija lielā mērā zaudētu savu būtību.

    48

    KN interpretāciju tādā izpratnē, ka tāds produkts kā pamatlietā, tādēļ, ka tas ticis termiski pārstrādāts, nezaudē savas pazīmes, kādas piemīt atliekām, kuras ietilpst KN pozīcijā 2304, apstiprina arī PMO 1991. gada HS klasifikācijas atzinums 2304.00/1, kas pievienots Komisijas apsvērumu 2. pielikumā un ir – kā izriet arī no šī sprieduma 35. punktā minētās judikatūras – būtisks elements, lai interpretētu šīs pozīcijas tvērumu. Šajā atzinumā HS pozīcijā 2304 ir klasificēti “attaukoti sojas pupu milti, kuros proteīna saturs ir aptuveni 50 % no sausnas svara un kuri iegūti termiskā pārstrādē, tvaicējot kaltētas, izlobītas sojas pupas, izmantojot ekstrakciju ar šķīdinātāju vai samaļot”.

    49

    Otrkārt, prasītāja pamatlietā paskaidroja, ka granulēti sojas milti paaugstinātā proteīna satura dēļ ir fiziski jāsasmalcina, proti, jāsamaļ un jāpievieno maisījumam, kas paredzēts dzīvnieku barībai.

    50

    Šajā ziņā jāatgādina, ka no HS skaidrojumu par 23. nodaļu vispārīgajiem apsvērumiem izriet, ka lielākā daļa no produktiem, kas ietilpst šajā nodaļā un tātad tostarp tie, kas ietilpst KN pozīcijā 2304, ir paredzēti “dzīvnieku barībai vieni paši vai sajaukti ar citām vielām”. Tādējādi apstāklim, ka tāds produkts kā pamatlietā pēc importēšanas ir jāsamaļ un jāpievieno maisījumam, lai to varētu izmantot dzīvnieku barībā, neizslēdz to no KN pozīcijas 2304 piemērošanas jomas.

    51

    Visbeidzot treškārt, tā kā minētais produkts attiecīgajā gadījumā nav piemērots lietošanai cilvēku uzturā, ir jānorāda, ka no HS skaidrojumos par 23. nodaļu ietvertajiem vispārīgajiem apsvērumiem un HS skaidrojumiem par pozīciju 2304 izriet, ka “atliekas”, kas ietilpst šajā pozīcijā galvenokārt tiek izmantotas kā dzīvnieku barība. Papildus tās var būt piemērotas lietošanai cilvēku uzturā, bet tas nav nosacījums, lai uz šīm atliekām varētu attiecināt minēto pozīciju.

    52

    Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka KN jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgais produkts ietilpst KN pozīcijā 2304.

    53

    Šādu interpretāciju nevar apšaubīt ar argumentiem, ko Ungārijas valdība izvirzījusi rakstveida argumentos, kuri izriet no 2016. gada 3. marta sprieduma Customs Support Holland (C‑144/15, EU:C:2016:133).

    54

    Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka Tiesa minētajā spriedumā nosprieda, ka līdzīgs produkts pamatlietā aplūkotajam, proti, Imcosoy 62, kas ir sojas olbaltumvielu koncentrāts, neietilpst KN pozīcijā 2304, ir jānorāda, ka no minētā sprieduma 33., 35. un 41. punkta izriet, ka šis secinājums bija it īpaši pamatots ar to, ka šis produkts tika iegūts no sojas ekstrakcijas raušiem procesā, kurā, pirmkārt, no šie raušiem tiek atdalīti tajos atlikušie tauki un dažas kaitīgās vielas un, otrkārt, tiek samazināts citu sastāvdaļu, kas nav olbaltumvielas, saturs. Sojas ekstrakcijas raušu pārstrādes procesam, kurā tiek iegūts Imcosoy 62, ir konkrēts zootehnisks mērķis, jo ir paredzēts, ka šajā procesā tiek izgatavots olbaltumvielu koncentrāts, ko atšķirībā no sojas ekstrakcijas raušiem var izmantot ļoti jaunu teļu barībā.

    55

    Šajā gadījumā prasītāja pamatlietā norādīja, ka attiecīgais produkts netika pakļauts pārstrādei, kuras mērķis būtu palielināt proteīnu saturu, samazināt šķiedrvielas vai mainīt tā sastāvu, un ka grauzdēšanas mērķis bija izdalīt heksānu, kas nav sojas dabīgā sastāvdaļa. Ņemot vērā šīs norādes, kuras ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ir jāuzskata, ka attiecīgais produkts ir saglabājis pazīmes, kādas piemīt atliekām, kas tiek iegūtas, ekstrahējot sojas eļļu, un ka tas ietilpst KN pozīcijā 2304, pretēji produktam, kāds tika aplūkots lietā, kurā pasludināts 2016. gada 3. marta spriedums Customs Support Holland (C‑144/15, EU:C:2016:133).

    56

    Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka attiecīgais produkts atbilst minētajā spriedumā noteiktajiem trīs nosacījumiem, lai produktu varētu klasificēt KN pozīcijā 2309, ir jāatgādina, ka, tā kā šai pozīcijai salīdzinājumā ar KN pozīciju 2304 ir atlikušās pozīcijas raksturs, ja produkts tiek klasificēts pozīcijā 2304, apstāklim, ka tas attiecīgajā gadījumā atbilst arī nosacījumiem, lai to varētu klasificēt šīs nomenklatūras pozīcijā 2309, nav nozīmes tā klasificēšanas mērķiem.

    57

    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild – KN ir jāinterpretē tādējādi, ka produkts, kas importēts granulu veidā un iegūts, ekstrahējot sojas eļļu ar šķīdinātāju un veicot termisku pārstrādi ar mērķi izdalīt šo šķīdinātāju, lai minēto produktu, pēc tam, kad tas ir ticis fiziski sasmalcināts, varētu pievienotu maisījumam, kurš paredzēts dzīvnieku barībai, ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 2304.

    Par tiesāšanās izdevumiem

    58

    Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

     

    Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

     

    Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kura izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), I pielikumā

     

    ir jāinterpretē tādējādi, ka

     

    produkts, kas importēts granulu veidā un iegūts, ekstrahējot sojas eļļu ar šķīdinātāju un veicot termisku pārstrādi ar mērķi izdalīt šo šķīdinātāju, lai minēto produktu, pēc tam, kad tas ir ticis fiziski sasmalcināts, varētu pievienotu maisījumam, kurš paredzēts dzīvnieku barībai, ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 2304.

     

    [Paraksti]


    ( *1 ) Tiesvedības valoda – ungāru.

    Top