–

NM vārdā – P. Carido, advokāts,

–

Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa, A. Pimenta, A. Rodrigues un N. Vitorino, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Björkland un I. Melo Sampaio, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 110. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp NM un Autoridade Tributária e Aduaneira (Nodokļu un muitas iestāde, Portugāle; turpmāk tekstā – “nodokļu iestāde”) par paziņojumu par tāda transportlīdzekļu nodokļa (turpmāk tekstā – “nodoklis”) samaksu, kas paredzēts Código do Imposto sobre Veículos (Transportlīdzekļu nodokļa kodekss) un attiecas uz automobili, kuru NM ievedis Portugālē.

3

Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 2. panta “Apliekamais objekts” 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Ar nodokli ir apliekami šādi transportlīdzekļi:

4

Šī kodeksa 3. panta “Piemērojamība” 1. punktā ir paredzēts:

“Nodokļa maksātāji ir šajā kodeksā definēti reģistrēti uzņēmēji, atzīti uzņēmēji un privātpersonas, kas nodod patēriņam ar nodokli apliekamus transportlīdzekļus, proti, personas, kuru vārdā tiek iesniegta transportlīdzekļu muitas deklarācija.”

5

Minētā kodeksa 5. pants “Nodokļa uzliekamības gadījums” ir formulēts šādi:

“1 –   Nodokļa uzliekamības gadījums ir tādu valsts teritorijā ar nodokli apliekamu transportlīdzekļu ražošana, montāža, apstiprināšana vai importēšana, kam jābūt reģistrētiem Portugālē.

[..]

3 –   Šajā kodeksā:

6

Šī paša kodeksa 6. pantā “Iekasējamība” ir noteikts:

“1 –   Iepriekšējā panta 1. punktā minētajos gadījumos nodoklis ir iekasējams nodošanas patēriņam brīdī, kas iestājas:

[..]

[..]

3 –   Piemērojamā likme ir likme, kas ir spēkā iekasējamības brīdī.”

7

Saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 7. panta “Vispārējās likmes – automobiļi” 1. punkta a) apakšpunktu:

“I – A tabulā ir norādītas nodokļu likmes, pamatojoties uz cilindra tilpumu un vides komponentu, un tās piemēro šādiem transportlīdzekļiem:

8

Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa, redakcijā, kas izriet no 2014. gada 31. decembraLei n.o 82‑D/2014 que procede à alteração das normas fiscais ambientais nos sectores da energia e emissões, transportes, água, resíduos, ordenamento do território, florestas e biodiversidade, introduzindo ainda um regime de tributação dos sacos de plástico e um regime de incentivo ao abate de veículos em fim de vida, no quadro de uma reforma da fiscalidade ambiental (Likums Nr. 82‑D/2014 par grozījumiem nodokļu noteikumos vides jomā enerģētikas un emisiju, transporta, ūdens, atkritumu, teritorijas plānošanas, mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības nozarēs un ar kuru vides nodokļu reformas ietvaros tiek ieviests plastmasas maisiņu aplikšanas ar nodokli režīms, kā arī piemaksu sistēma par nolietotiem transportlīdzekļiem; 2014. gada 31. decembraDiário da República, 1. sērija, Nr. 252), kas bija spēkā laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 82‑D/2014”), 8. panta “Starplikmes – automobiļi” 1. punkta d) apakšpunktā bija paredzēts:

“Starplikme atbilst procentuālai daļai no maksas, kas izriet no iepriekšējā panta 1. punktā iekļautās A tabulas piemērošanas; to piemēro šādiem transportlīdzekļiem:

9

Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa, redakcijā, kas izriet no 2020. gada 31. decembraLei n.o 75‑B/2020, Orçamento do Estado para 2021 (Likums Nr. 75‑B/2020 par valsts budžetu 2021. gadam; 2020. gada 31. decembraDiário da República, 1. sērija, Nr. 253) un ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 75‑B/2020”), 8. panta “Starplikmes – automobiļi” 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:

“Starplikme atbilst procentuālai daļai no maksas, kas izriet no iepriekšējā panta 1. punktā iekļautās A tabulas piemērošanas; to piemēro šādiem transportlīdzekļiem:

[..]

10

Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 11. pantā “Likmes – lietoti transportlīdzekļi” ir noteikts:

“1 –   Nodokli, ko uzliek transportlīdzekļiem ar galīgu Kopienu reģistrācijas numuru, kuru izsniegušas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, provizoriski nosaka saskaņā ar šajā kodeksā paredzētajām tiesību normām, nodokļa summai, kas izriet no attiecīgās tabulas piemērošanas, piemērojot D tabulā norādītos samazinājuma procentus, ņemot vērā cilindra tilpumu un vides komponentu un iekļaujot 7. panta 3. punktā paredzēto palielinājumu; minētie procenti attiecīgi ir saistīti ar transportlīdzekļu vidējo vērtības samazināšanos valsts tirgū un transportlīdzekļu vidējo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku:

D tabula [..].”

11

2018. gada 14. septembrī Vācijā pirmo reizi tika reģistrēts vieglais automobilis, kas aprīkots ar uzlādējamu hibrīddzinēju.

12

2021. gada 13. septembrī NM kompetentajai muitas iestādei iesniedza muitas deklarāciju par šo transportlīdzekli, lai to nodotu patēriņam Portugālē.

13

Kompetentā muitas iestāde aprēķināja nodokļa summu, kas NM bija jāmaksā, pamatojoties uz minētā transportlīdzekļa dzinēja tilpuma un vides komponentiem (A tabula), kā arī lietošanas ilgumu kopš tā pirmās reģistrācijas (D tabula). Veicot šo aprēķinu, tā konstatēja, ka šim transportlīdzeklim ir jāpiemēro nodoklis pilnā apmērā – 2928,28 EUR, un šajā ziņā izdeva paziņojumu par samaksu.

14

NM samaksāja paziņojumā par samaksu, ko viņam bija nosūtījis kompetentais muitas dienests, norādīto nodokļa summu. Pēc tam viņš Centro de arbitragem Administrativa (Administratīvo šķīrējtiesu centrs – CAAD, Portugāle) priekšsēdētājam iesniedza lūgumu izveidot šķīrējtiesu, lai apstrīdētu minēto paziņojumu par samaksu.

15

NM iesniegtais lūgums tika nodots iesniedzējtiesai Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Šķīrējtiesa nodokļu lietās (Administratīvo šķīrējtiesu centrs – CAAD), Portugāle).

16

Būtībā NM apgalvo, ka pamatlietā aplūkotā transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumā, proti, 2018. gada 14. septembrī, bija spēkā Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 8. panta 1. punkta d) apakšpunkts, redakcijā, kas izriet no Likuma Nr. 82‑D/2014, un ka saskaņā ar šo pantu vieglajiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar uzlādējamu hibrīddzinēju un kuru minimālā autonomija elektriskajā režīmā ir 25 km, bija piemērojama samazināta nodokļa likme 25 % apmērā. Savukārt datumā, kad viņš iesniedza muitas deklarāciju par šo transportlīdzekli, esot piemērojams Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 8. panta 1. punkta d) apakšpunkts, redakcijā, kas izriet no Likuma Nr. 75‑B/2020. Pretēji šī panta redakcijai, kas bija spēkā 2018. gadā, šī tiesību norma vairs neļaujot transportlīdzekļiem, kuru īpašības ir analogas pamatlietā aplūkotajām, piemērot samazinātu likmi 25 % apmērā no šī nodokļa. Viņš apgalvo, ka līdz ar to pret transportlīdzekli, kuram ir šādas īpašības un kurš sākotnēji ir reģistrēts citā Savienības dalībvalstī un vēlāk ievests Portugālē, tiekot piemērota nelabvēlīgāka attieksme nekā pret transportlīdzekli ar līdzīgām īpašībām, kas sākotnēji iegādāts un reģistrēts Portugālē, jo šim pirmajam transportlīdzeklim nevar piemērot samazināto likmi 25 % apmērā no minētā nodokļa. Tādējādi citā Savienības dalībvalstī sākotnēji reģistrētiem transportlīdzekļiem tiekot uzlikts smagāks finansiālais slogs salīdzinājumā ar transportlīdzekļiem, kuriem ir līdzīgas īpašības un kuri sākotnēji tika reģistrēti Portugālē, un tas neatbilstot LESD 110. pantam.

17

Savukārt nodokļu iestāde uzsver, ka nodokļa iekasējamības gadījums ir tāda transportlīdzekļa apstiprināšana Portugāles teritorijā, uz kuru attiecas reģistrācijas pienākums, un ka šis nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad šis transportlīdzeklis tiek nodots patēriņam Portugālē. Tādējādi tikai šajā datumā esot jāizvērtē, vai attiecīgais transportlīdzeklis atbilst vai neatbilst kritērijiem, kas ļauj tam piemērot samazināto likmi 25 % apmērā no nodokļa. Turklāt nodokļu iestāde apgalvo, ka LESD 110. pants nav pārkāpts, ja nodokļa summa, kas iekasēta par lietota transportlīdzekļa, kurš ievests no citas dalībvalsts, apstiprināšanu Portugāles teritorijā, nepārsniedz šī nodokļa atlikušo summu, kura iekļauta līdzīgu valsts teritorijā jau reģistrētu lietotu transportlīdzekļu cenā, kā tas esot gadījumā ar nodokļa summu, kas tikusi pieprasīta pamatlietā aplūkotā transportlīdzekļa gadījumā.

18

Šādos apstākļos Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Šķīrējtiesa nodokļu lietās (Administratīvo šķīrējtiesu centrs – CAAD)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai LESD 110. pantam ir pretrunā tas, ka tāda valsts tiesību norma kā [Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa] 8. panta 1. punkta d) apakšpunkts, saskaņā ar ko par vieglajiem automobiļiem, kuri paredzēti pasažieru pārvadāšanai un atbilst konkrētiem vides kritērijiem, ir jāmaksā tikai 25 % no [nodokļa], redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra – un kas ir stingrāka par līdz šim spēkā esošo –, ir spēkā un to piemēro gan jauniem iekšzemes transportlīdzekļiem, gan no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem, kuri pirmreizēji reģistrēti Portugālē pēc šī datuma, piemērojot šiem transportlīdzekļiem tādu pašu nodokļu režīmu, bet radot situāciju, ko var uzskatīt par nevienlīdzīgu attieksmi pret tādiem lietotiem transportlīdzekļiem ar tādu pašu lietošanas ilgumu, kas atbilst agrāk piemērotajiem mazāk stingrajiem vides kritērijiem, bet neatbilst jaunajā tiesību aktā noteiktajiem, atkarībā no tā, vai tie a) tikuši pārdoti un sākotnēji reģistrēti Portugālē pirms tiesību akta jaunās redakcijas stāšanās spēkā, un šajā gadījumā tiem tikusi piemērota atlaide, kas ir nodokļa samazinājums līdz 25 % no nodokļa summas, un ir uzskatāms, ka atlaide ir atspoguļota lietotu transportlīdzekļu iegādes cenā, vai tie b) tikuši reģistrēti citā dalībvalstī laikā, kad bija spēkā likuma iepriekšējā redakcija, un nodoti patēriņam Portugālē pēc šī datuma, tāpēc šajā gadījumā ir jāmaksā nodoklis pilnā apmērā?”

19

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dienā, kad dalībvalstī patēriņam tiek nodots transportlīdzeklis, kas pirmo reizi reģistrēts citā dalībvalstī, transportlīdzekļu nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar šajā datumā piemērojamiem noteikumiem, lai gan šī transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas brīdī spēkā bija agrāka šī nodokļa tiesiskā regulējuma redakcija, kālab piemērots mazāks nodoklis, ko varēja piemērot līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuriem ir tādas pašas atbilstošās īpašības kā šim transportlīdzeklim, bet kuri pirmo reizi reģistrēti šajā pirmajā dalībvalstī.

20

Vispirms jāatgādina, ka, atskaitot noteiktus izņēmuma gadījumus, kas uz šo lietu neattiecas, mehānisko transportlīdzekļu aplikšana ar nodokļiem Savienības līmenī nav saskaņota. Tādējādi dalībvalstis ir tiesīgas īstenot savu nodokļu kompetenci šajā jomā ar nosacījumu, ka tas tiek veikts, ievērojot Savienības tiesības (spriedums, 2017. gada 19. septembris, Komisija/Īrija (Reģistrācijas nodoklis),C‑552/15, EU:C:2017:698, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).

21

Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru mehānisko transportlīdzekļu nodoklis, ko dalībvalsts iekasē, reģistrējot šādus transportlīdzekļus, lai tos nodotu ekspluatācijā tās teritorijā, nav ne muitas nodoklis, ne maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību LESD 28. un 30. panta izpratnē. Šāds nodoklis arī nevar tikt izvērtēts atbilstoši LESD 34. pantam, kurā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar šādiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību. Tāds nodoklis, kāds aplūkots pamatlietā, ir iekšējs nodoklis un tātad ir jāizvērtē, ievērojot LESD 110. pantu (spriedumi, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 32. un 33. punkts, kā arī 2015. gada 17. decembris, Viamar, C‑402/14, EU:C:2015:830, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

LESD 110. panta mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm parastos konkurences apstākļos. Šis mērķis ir vērsts uz to, lai novērstu jebkāda veida protekcionismu, ko var radīt iekšējo nodokļu, it īpaši diskriminējošu nodokļu, piemērošana citu dalībvalstu izcelsmes precēm (spriedums, 2015. gada 14. aprīlis, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 28. punkts). Šis pants ir pārkāpts, ja nodoklis, ar ko tiek aplikta importētā prece, un nodoklis, ar ko tiek aplikta līdzīga vietējā prece, tiek aprēķināts atšķirīgi un ievērojot atšķirīgu kārtību, un tālab vismaz atsevišķos gadījumos importētā prece tiek aplikta ar lielāku nodokli (spriedums, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Portugāle (Transportlīdzekļu nodoklis),C‑169/20, EU:C:2021:679, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Konkrētāk, LESD 110. panta mērķis importētu lietotu mehānisko transportlīdzekļu aplikšanas ar nodokli jomā ir nodrošināt pilnīgu iekšējo nodokļu neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp precēm, kas jau atrodas valsts tirgū, un importētajām precēm, un tādējādi katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums izvēlēties un strukturēt mehāniskajiem transportlīdzekļiem uzliekamos nodokļus tādā veidā, lai tie neradītu priekšrocības vietējo lietoto transportlīdzekļu pārdošanai un atturētu no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 56. punkts, un rīkojumu, 2018. gada 17. aprīlis, dos Santos, C‑640/17, EU:C:2018:275, 17. punkts).

24

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas atrodas dalībvalsts tirgū, ir šīs valsts preces LESD 110. panta izpratnē. Ja minētās preces tiek pārdotas šīs dalībvalsts lietotu transportlīdzekļu tirgū, tās ir jāuzskata par tāda paša veida importētiem lietotiem transportlīdzekļiem līdzīgām precēm ar tādām pašām īpašībām un tādu pašu nolietojumu. Proti, lietoti transportlīdzekļi, kas nopirkti minētās dalībvalsts tirgū, un tie, kas importam un laišanai apritē tajā nopirkti citās dalībvalstīs, ir konkurējošas preces (spriedums, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 55. punkts, un rīkojums, 2018. gada 17. aprīlis, dos Santos, C‑640/17, EU:C:2018:275, 16. punkts).

25

Tādējādi LESD 110. pants ir pārkāpts tad, ja nodokļa summa, kas piemērojama no citas dalībvalsts importētam lietotam transportlīdzeklim, pārsniedz minētā nodokļa atlikušo summu, kas iekļauta tāda līdzīga lietota transportlīdzekļa vērtībā, kurš jau reģistrēts valsts teritorijā. Šāds gadījums varētu radīt priekšrocību vietējo lietoto transportlīdzekļu iegādei un atturēt no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importa (spriedums, 2013. gada 19. decembris, X,C‑437/12, EU:C:2013:857, 31. un 32. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

26

Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka, pirmkārt, nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekasēts tostarp par jebkuru transportlīdzekli, uz kuru attiecas pienākums to reģistrēt Portugālē, un ka tas ir iekasējams brīdī, kad šāds transportlīdzeklis šajā valstī tiek nodots patēriņam. Tādējādi šis nodoklis ir piemērojams jauniem, kā arī importētiem lietotiem transportlīdzekļiem, jo tas tiek iekasēts tikai vienu reizi, kad attiecīgais transportlīdzeklis tiek nodots patēriņam Portugāles teritorijā.

27

Otrkārt, iesniedzējtiesa paskaidro, ka Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 8. pants ir grozīts pēc datuma, kad pamatlietā aplūkotais transportlīdzeklis pirmo reizi tika reģistrēts Vācijā, bet pirms tā nodošanas patēriņam Portugālē. Minētā grozījuma mērķis bija padarīt stingrākus nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai transportlīdzeklim varētu piemērot samazināto likmi 25 % apmērā no nodokļa.

28

Proti, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija piemērojams Portugālē saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu, redakcijā, kas izriet no Likuma Nr. 82‑D/2014, dienā, kad pamatlietā aplūkotais transportlīdzeklis pirmo reizi tika reģistrēts Vācijā, šādam transportlīdzeklim varēja piemērot samazināto likmi 25 % apmērā no nodokļa. Savukārt datumā, kad minētais transportlīdzeklis tika nodots patēriņam Portugālē, tas neesot atbildis nosacījumiem, kas paredzēti, lai varētu piemērot šādu samazinātu likmi atbilstoši Transportlīdzekļu nodokļa kodeksa 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā, redakcijā, kas izriet no Likuma Nr. 75‑B/2020, paredzētajam režīmam.

29

No tā izriet, ka tāda paša veida lietotiem transportlīdzekļiem ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu, kas tādējādi ir līdzīgas preces šī sprieduma 24. punktā minētās judikatūras izpratnē, var tikt piemērots nodoklis ar atšķirīgu likmi atkarībā no tā, vai tie ir nodoti patēriņam Portugālē pirms vai pēc grozījumiem tiesību aktos, kas aprakstīti šī sprieduma 27. un 28. punktā.

30

Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai brīdī, kad lietots transportlīdzeklis, kura izcelsme ir citā dalībvalstī, tiek nodots patēriņam Portugālē, šāda tiesiskā regulējuma par nodokli piemērošana neizraisa to, ka nodoklis, ar ko apliek minēto lietoto transportlīdzekli, pārsniedz minētā nodokļa atlikušo summu, kas iekļauta līdzīgu lietotu valsts teritorijā jau reģistrētu transportlīdzekļu vērtībā, tādējādi radot risku, ka priekšroka tiek dota lietotu transportlīdzekļu pārdošanai valsts iekšienē, kā arī atturēšanos no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu ievešanas šī sprieduma 25. punktā minētās judikatūras izpratnē.

31

Pirmām kārtām, šai tiesai būs jāņem vērā, pirmkārt, ka nodoklis par šāda transportlīdzekļa, kura izcelsme ir citā dalībvalstī, ievešanu un nodošanu patēriņam tiek iekasēts pilnā apmērā pat tad, ja minētais transportlīdzeklis atbilst nosacījumiem, lai tam laikā, kad tas pirmo reizi reģistrēts šajā citā dalībvalstī, tiktu piemērota samazinātā likme 25 % apmērā no šī nodokļa. Otrkārt, tai būs jāņem vērā, ka līdzīga lietota transportlīdzekļa, kas jau atrodas Portugāles tirgū, pircējam ir jāmaksā tikai atlikusī nodokļa summa, kura iekļauta iegādātā transportlīdzekļa tirgus vērtībā, turklāt šī nodokļa vērtība ir saistīta ar šādu samazinātu likmi, kas samaksāta, šo transportlīdzekli sākotnēji laižot apgrozībā.

32

Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa ir precizējusi, ka dalībvalstis nevar ieviest jaunus nodokļus vai grozīt esošos nodokļus, kuru mērķis vai sekas būtu atturēt no importēto preču pārdošanas, atbalstot tādu līdzīgu preču pārdošanu, kas ir pieejamas valsts tirgū un kas tajā laistas pirms minēto nodokļu vai nodokļu grozījumu spēka stāšanās, (spriedums, 2013. gada 19. decembris, X,C‑437/12, EU:C:2013:857, 35. punkts).

33

Otrām kārtām, no iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka nodokļa aprēķināšanas kārtība tika pakāpeniski grozīta ar vairākām likumdošanas reformām, lai tās vides komponentē turpmāk tiktu ņemts vērā vērtības samazinājums, kas izriet no Portugālē importēto lietoto transportlīdzekļu izmantošanas ilguma.

34

Tomēr, neskarot pārbaudes, kas būs jāveic iesniedzējtiesai, nešķiet, ka šādas likumdošanas reformas pašas par sevi nodrošinātu ar LESD 110. pantu saderīgu nodokļa piemērošanu. Kā tas būtībā izriet no šī sprieduma 31. punkta, tādu transportlīdzekļu tirgus vērtība, kuri ir līdzīgi pamatlietā aplūkotajam transportlīdzeklim, kuri arī tiek tirgoti Portugāles lietoto transportlīdzekļu tirgū un kurus nododot patēriņam tiek piemērota samazinātā likme 25 % apmērā no nodokļa, ietver minētā nodokļa atlikušo summu. Šāda atlikusī summa ir jānovērtē, ņemot vērā likmi, ar kādu šis nodoklis tika samaksāts.

35

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dienā, kad dalībvalstī patēriņam tiek nodots transportlīdzeklis, kas pirmo reizi reģistrēts citā dalībvalstī, transportlīdzekļu nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar šajā datumā piemērojamiem noteikumiem, lai gan šī transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas brīdī spēkā bija agrāka šī nodokļa tiesiskā regulējuma redakcija, kālab piemērots mazāks nodoklis, ko varēja piemērot līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuriem ir tādas pašas atbilstošās īpašības kā šim transportlīdzeklim, bet kuri pirmo reizi reģistrēti šajā pirmajā dalībvalstī, ja un ciktāl par šo pašu importēto transportlīdzekli iekasētā nodokļa apmērs pārsniedz nodokļa atlikušo vērtību, kas iekļauta tādu līdzīgu valsts transportlīdzekļu vērtībā, kuri atrodas valsts lietoto transportlīdzekļu tirgū.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dienā, kad dalībvalstī patēriņam tiek nodots transportlīdzeklis, kas pirmo reizi reģistrēts citā dalībvalstī, transportlīdzekļu nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar šajā datumā piemērojamiem noteikumiem, lai gan šī transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas brīdī spēkā bija agrāka šī nodokļa tiesiskā regulējuma redakcija, kālab piemērots mazāks nodoklis, ko varēja piemērot līdzīgiem transportlīdzekļiem, kuriem ir tādas pašas atbilstošās īpašības kā šim transportlīdzeklim, bet kuri pirmo reizi reģistrēti šajā pirmajā dalībvalstī, ja un ciktāl par šo pašu importēto transportlīdzekli iekasētā nodokļa apmērs pārsniedz nodokļa atlikušo vērtību, kas iekļauta tādu līdzīgu valsts transportlīdzekļu vērtībā, kuri atrodas valsts lietoto transportlīdzekļu tirgū.