1

Eiropas Komisija savā prasības pieteikumā lūdz Tiesu atzīt, ka:

2

Direktīvas 2008/50 2., 17. un 18. apsvērumā ir noteikts:

[..]

3

Direktīvas 2008/50 1. panta “Priekšmets” 1.–3. punktā ir noteikts:

“Ar šo direktīvu ir paredzēti pasākumi, lai:

4

Šīs direktīvas 2. panta “Definīcijas” 5., 7., 8., 16., 18. un 24. punktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

5

Minētās direktīvas 13. panta “Cilvēku veselības aizsardzības robežlielumi un trauksmes līmeņi” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka sēra dioksīda, PM10, svina un oglekļa oksīda koncentrācija gaisā to zonās un aglomerācijās nepārsniedz XI pielikumā noteiktos robežlielumus.

Robežlielumus, kas XI pielikumā noteikti attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un benzolu, nedrīkst pārsniegt no minētajā pielikumā norādītās dienas.

Atbilstību šīm prasībām novērtē saskaņā ar III pielikumu.

Pielaides robežu, kas noteikta XI pielikumā, piemēro saskaņā ar 22. panta 3. punktu un 23. panta 1. punktu.”

6

Direktīvas 2008/50 23. panta “Gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni” 1. punktā ir noteikts:

“Ja konkrētās zonās vai aglomerācijās piesārņojošo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz kādu robežlielumu vai mērķlielumu, kā arī attiecīgu pielaides robežu, dalībvalstis minētajām zonām vai aglomerācijām nodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi, lai panāktu atbilstību attiecīgajam robežlielumam vai mērķlielumam, kā paredzēts XI un XIV pielikumā.

Robežlielumiem, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, gaisa kvalitātes plānos paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks. Gaisa kvalitātes plānos papildus var iekļaut īpašus pasākumus, lai aizsargātu paaugstināta riska iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus.

Šajos gaisa kvalitātes plānos iekļauj vismaz XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju un var iekļaut 24. pant[ā] minētos pasākumus. Šos plānus tūlīt dara zināmus Komisijai, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc tā gada beigām, kad novērots pirmais pārsniegums.

Ja ir jāizstrādā vai jāīsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni par vairākām piesārņojošām vielām, dalībvalstis vajadzības gadījumā sagatavo un īsteno integrētus gaisa kvalitātes plānus, kas aptver visas attiecīgās piesārņojošās vielas.”

7

Direktīvas 2008/50 27. pantā ir ietverti pienākumi attiecībā uz valsts iestāžu iesniegto ikgadējo ziņojumu par gaisa kvalitāti iesniegšanu. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc katra gada beigām jānosūta Komisijai informācija par apkārtējā gaisa kvalitāti, tostarp par zonām un aglomerācijām, kurās vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz šajā direktīvā noteiktos robežlielumus, kam vajadzības gadījumā ir pieskaitīta pielaides robeža.

8

Šīs direktīvas XI pielikuma “Robežlielumi cilvēku veselības aizsardzībai” B iedaļā ir noteiktas šādi NO2 robežlielumi:

“[..]

[..]

Slāpekļa dioksīds

[..]”

9

Šīs pašas direktīvas XV pielikumā ir uzskaitīta informācija, kas iekļaujama vietējos, reģionālos vai valstu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos gaisa kvalitātes uzlabošanai. Saskaņā ar šī pielikuma A iedaļas 8. punktu tiek prasīta informācija par pasākumiem vai projektiem, kas pieņemti piesārņojuma samazināšanai, tostarp visu attiecīgajā projektā paredzēto pasākumu uzskaitījums un apraksts, šo pasākumu īstenošanas grafiks, kā arī plānotais gaisa kvalitātes uzlabojuma novērtējums un paredzamais attiecīgo mērķu sasniegšanas laiks.

10

2015. gada 28. maijā Komisija nosūtīja Portugāles Republikai brīdinājuma vēstuli par gada robežlieluma, kas Direktīvā 2008/50 ir noteikts attiecībā uz ΝΟ2 apkārtējā gaisā, neievērošanu Lisboa Norte (PT‑3001), Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009), iepriekš – Braga (PT‑1001) zonās. Šajā brīdinājuma vēstulē Komisija norādīja, ka Direktīvā 2008/50 noteiktā gada robežlieluma turpināta un sistemātiska neievērošana ir šīs direktīvas 13. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar tās XI pielikuma B iedaļu, kurā ir paredzēts pienākums nepārsniegt šo robežlielumu, paredzētā pienākuma neizpilde. Turklāt Komisija norādīja, ka Portugāles Republika nav izpildījusi arī minētās direktīvas 23. panta 1. punktā – lasot to atsevišķi un kopā ar tās XV pielikuma A iedaļu, kurā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteiktā gada robežlieluma pārsniegšanas laikposms būtu pēc iespējas īsāks, – paredzēto pienākumu.

11

Ar 2015. gada 17. jūlija, 2015. gada 16. oktobra un 2017. gada 20. septembra vēstulēm Portugāles Republika atbildēja uz minēto brīdinājuma vēstuli. Šajās vēstulēs Portugāles Republika norādīja uz vairākiem pasākumiem, kas katrā no attiecīgajām zonām ir veikti un kurus paredzēts noteikt, lai izbeigtu Direktīvā 2008/50 noteiktā NO2 gada robežlieluma pārsniegšanu apkārtējā gaisā.

12

Komisija turpināja uzraudzīt situācijas attīstību un, izanalizējusi dažādas atbildes uz šo pašu brīdinājuma vēstuli, kā arī Portugāles iestāžu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 27. pantu iesniegto ikgadējo ziņojumu par gaisa kvalitāti novērtējumu, secināja, ka pienākumu neizpilde turpinās.

13

Šajā kontekstā 2020. gada 13. februārī Komisija Portugāles Republikai nosūtīja argumentētu atzinumu par Direktīvā 2008/50 paredzēto pienākumu neizpildi. Šajā atzinumā Komisija secināja, ka, no 2010. gada līdz 2018. gadam (ieskaitot) nenodrošinot gada robežlieluma, kas šajā direktīvā ir noteikts attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā, ievērošanu attiecīgajās zonās, Portugāles Republika turpināti un sistemātiski ir pārkāpusi šīs direktīvas 13. pantu, skatītu kopsakarā ar tās XI pielikumu. Turklāt Komisija konstatēja, ka, neveicot piemērotus un pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu NO2 gada robežlieluma apkārtējā gaisā ievērošanu tādējādi, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteiktā robežlieluma pārsniegšanas laiks šajās zonās būtu pēc iespējas īsāks, Portugāles Republika attiecībā uz to nav izpildījusi šīs pašas direktīvas 23. panta 1. punktā, to skatot atsevišķi un kopsakarā ar tās XV pielikuma A iedaļu, uzliktos pienākumus, un it īpaši pienākumu nodrošināt, lai šis pārsniegšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks.

14

Termiņš, ko Komisija noteica Portugāles Republikai, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu argumentētā atzinuma prasības, sākotnēji tika noteikts divus mēnešus no šī atzinuma saņemšanas dienas. Tomēr, ņemot vērā ar Covid‑19 pandēmiju saistītos ārkārtas apstākļus, visi pārkāpumu procedūru termiņi tika pagarināti. Tādējādi termiņš, kas šai dalībvalstij bija noteikts, lai atbildētu uz minēto atzinumu, tika pagarināts līdz 2020. gada 15. jūnijam.

15

Portugāles Republika uz šo atzinumu atbildēja ar 2020. gada 24. jūnija vēstuli. Šajā vēstulē šī dalībvalsts neapstrīdēja attiecīgā gada robežlieluma neievērošanu, bet atkārtoja un papildināja savās atbildēs uz brīdinājuma vēstuli sniegto informāciju.

16

2022. gada 25. martā, izvērtējusi šo papildu informāciju, Komisija uzskatīja, ka Portugāles Republika nav izpildījusi Direktīvā 2008/50 paredzētos pienākumus, un cēla prasību sakarā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 258. pantu.

17

Ar pirmo iebildumu Komisija apgalvo, ka, kopš 2010. gada 1. janvāra sistemātiski un turpināti pārsniedzot Direktīvā 2008/50 noteikto NO2 gada robežlielumu apkārtējā gaisā Lisboa Norte (PT‑3001), Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonās, Portugāles Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 13. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar tās XI pielikuma B iedaļu, paredzētos pienākumus.

18

Ievadam Komisija norāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru piesārņojošo vielu koncentrācijai apkārtējā gaisā noteikto robežlielumu pārsniegums pats par sevi ir pietiekams, lai varētu konstatēt, ka ir pārkāpts Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkts kopsakarā ar tās XI pielikumu. Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2021. gada 3. jūnija spriedumu Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi) (C‑635/18, EU:C:2021:437, 78. punkts).

19

Turklāt Komisija atgādina, ka pienākumu neizpildes esamība tiek izvērtēta atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, proti, šajā gadījumā – 2020. gada 15. jūnijā.

20

Šajā lietā Portugāles Republikas iesniegtie ikgadējie ziņojumi par gaisa kvalitāti esot parādījuši, ka Direktīvā 2008/50 paredzētais NO2 gada robežlielums apkārtējā gaisā kopš 2010. gada ir ticis sistemātiski un turpināti pārsniegts Lisboa Norte (PT‑3001), Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonās. Turklāt šajās trijās zonās neesot pastāvīgas tendences NO2 koncentrācijai apkārtējā gaisā samazināties.

21

Attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu ikgadējie NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā robežlielumi, kas izteikti μg/m3, esot bijuši šādi: 2010. gadā 65, 2011. gadā 61, 2012. gadā 58, 2013. gadā 53, 2014. gadā 53, 2015. gadā 59, 2016. gadā 57, 2017. gadā 60, 2018. gadā 61, 2019. gadā 55 un 2020. gadā 40. Tādējādi gada robežlieluma, kas Direktīvā 2008/50 ir noteikts attiecībā uz apkārtējā gaisā esošo NO2 gada robežlielumu, pārsniegumi ir konstatēti katru gadu no 2010. līdz 2019. gadam ar NO2 koncentrācijas gaisā paaugstināšanās tendenci no 2016. līdz 2018. gadam. To sasniegtais līmenis 2019. gadā, proti, 55 μg/m3, esot par 37 % lielāks nekā šis gada robežlielums. Minētais gada robežlielums tika ievērots tikai 2020. gadā.

22

Attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) zonu ikgadējie NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā robežlielumi, kas izteikti μg/m3, esot bijuši šādi: 2010. gadā 51, 2011. gadā 48, 2012. gadā 47, 2013. gadā mazāks par 40, 2014. gadā 47, 2015. gadā 65, 2016. gadā 75, 2017. gadā 54, 2018. gadā 62, 2019. gadā 48 un 2020. gadā 40. Tādējādi gada robežlieluma, kas Direktīvā 2008/50 ir noteikts attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā, pārsniegumi ir konstatēti katru gadu, izņemot 2013. un 2020. gadu, un NO2 koncentrācija apkārtējā gaisā no 2014. līdz 2016. gadam ir ievērojami pieaugusi, bet 2017. gadā tā samazinājās, 2018. gadā atkal palielinājās un visbeidzot 2019. gadā nedaudz samazinājās. 2019. gadā sasniegtais līmenis, t.i., 48 μg/m3, ir par 20 % lielāks nekā šis gada robežlielums.

23

Attiecībā uz Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonu ikgadējie NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā robežlielumi, kas izteikti μg/m3, bijuši šādi: 2010. gadā 48, 2011. un 2012. gadā mazāki par 40, 2013. gadā 50, 2014. gadā 44, 2015. gadā 46, 2016. gadā 55, 2017. gadā 55, 2018. gadā 50, 2019. gadā 57 un 2020. gadā 32. Tādējādi Direktīvā 2008/50 noteiktā NO2 apkārtējā gaisā pārsniegšana tika konstatēta 2010. gadā, kā arī no 2013. līdz 2019. gadam. Laikā no 2013. līdz 2014. gadam reģistrētā NO2 koncentrācija apkārtējā gaisā nedaudz samazinājās, pēc tam laikā no 2016. līdz 2017. gadam pieauga, nedaudz samazinājās 2018. gadā un visbeidzot atkal pieauga 2019. gadā, sasniedzot 57 μg/m3 līmeni, kas ir par 42 % augstāks nekā šis gada robežlielums.

24

Attiecībā uz datiem par 2020. gadu Komisija norāda, ka tos spēcīgi ietekmēja ar Covid‑19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, kas tika īstenoti 2020. gada pavasarī, un tāpēc tie būtu jāizvērtē, ņemot vērā šo ļoti īpašo kontekstu. Komisija norāda uz vairākiem zinātniskiem pētījumiem, kas apstiprina cēloņsakarību starp šiem ierobežojumiem un to ietekmi uz ceļu satiksmi, no vienas puses, un būtisku NO2 koncentrācijas līmeņu samazināšanos apkārtējā gaisā, no otras puses. Komisija no tā secina, ka ir maz ticams, ka šis samazinājums turpināsies laikā pēc minēto ierobežojumu atcelšanas. Tas, ka Portugāles Republika ir paziņojusi, ka 2020. gadā tā ir ievērojusi Direktīvā 2008/50 noteikto NO2 gada robežlielumu, nekādā gadījumā neļauj secināt, ka iepriekš konstatētā sistemātiskā un turpinātā pārsniegšana būtu beigusies.

25

Konkrētāk, kas attiecas uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām Komisija vēl precizē, ka par 2020. gadu Portugāles Republika neesot sniegusi nekādus datus par paraugu ņemšanas vietām, kurās iepriekšējos gados tika konstatēti Direktīvā 2008/50 noteiktā NO2 apkārtējā gaisā gada robežlieluma pārsniegumi, proti, attiecīgi João Gomes Laranjo‑S. Hora (PT 01030) un Fr Bartolomeu Mártires‑S. Vítor (PT 01041) paraugu ņemšanas punktu.

26

Komisija norāda, ka, lai konstatētu, ka par kalendāro gadu aprēķināts vidējais rādītājs pārsniedz Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteikto robežlielumu, pietiek, ka šo lielumu pārsniedz vienā atsevišķā paraugu ņemšanas vietā izmērīts piesārņojuma līmenis. Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2019. gada 24. oktobra spriedumu Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums) (C‑636/18, EU:C:2019:900, 44. punkts). Šajā ziņā datu par gaisa kvalitāti nepaziņošana attiecībā uz paraugu ņemšanas vietu, kurā iepriekš ir konstatēti pārsniegumi, tam nesniedzot pienācīgu pamatojumu, radot šaubas par gada robežlieluma ievērošanu abās attiecīgajās zonās.

27

Visbeidzot Komisija norāda, ka Portugāles Republika katrā ziņā nav apstrīdējusi tā gada robežlieluma neievērošanu, kurš attiecībā uz NO2 koncentrāciju apkārtējā gaisā trim attiecīgajām zonām ir noteikts ar Direktīvu 2008/50, un līdz ar to šī dalībvalsts esot atzinusi pienākumu neizpildi šajā ziņā.

28

Savā iebildumu rakstā Portugāles Republika apgalvo, ka attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Direktīvā 2008/50 noteiktā NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā gada robežlieluma turpināta pārsniegšana esot konstatēta vienīgi Avenida da Liberdade gaisa kvalitātes monitoringa stacijā, kura atrodas Lisabonas (Portugāle) centrā blīvi apbūvētā zonā viena no galvenajiem ceļu satiksmes mezgliem tuvumā.

29

Attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām, atzīstot, ka līdz 2019. gadam ieskaitot nav ievērots Direktīvā 2008/50 attiecībā uz NO2 koncentrāciju apkārtējā gaisā noteiktais gada robežlielums, Portugāles Republika precizē, ka datu neesamība 2020. gadā par João Gomes Laranjo‑S. Hora (PT 01030) un Fr Bartolomeu Mártires‑S. Vítor (PT 01041) paraugu ņemšanas vietām ir izskaidrojama ar funkcionālām problēmām, kas ietekmēja NO2 analizatorus un kas izraisīja veikto pasākumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī šo analizatoru aizstāšanu. Šīs problēmas esot konstatētas jau 2017. gadā, bet īpašus pasākumus to atrisināšanai esot bijis iespējams veikt tikai 2021. gadā.

30

Portugāles Republika tomēr uzskata, ka, ņemot vērā ļoti īpašo kontekstu 2020. gadā, kura laikā paraugu ņemšanu ietekmēja ar Covid‑19 pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi, un neraugoties uz šaubām par Direktīvā 2008/50 attiecībā uz NO2 koncentrāciju apkārtējā gaisā Direktīvā 2008/50 noteiktā gada robežlieluma ievērošanu šajās divās paraugu ņemšanas vietās, ir ticams, ka šis robežlielums ir ticis ievērots.

31

Portugāles Republika turklāt apgalvo, ka konstatētos pārsniegumus varētu izskaidrot ar Eiropas Savienības tiesību aktu, kuru mērķis ir samazināt izplūdes gāzu emisijas, ierobežoto efektivitāti, kas tika atklāta tā dēvētajā “dīzeļgeitas” lietā 2015. gadā. Savienības līmenī veiktie pasākumi, lai uzlabotu šo efektivitāti, vēl neesot radījuši gaidīto ietekmi.

32

Visbeidzot Portugāles Republika norāda, ka Covid‑19 pandēmijas negatīvās sekas esot bijušas arī tādas, ka palielinājās individuālā privātā transporta izmantošana uz sabiedriskā transporta rēķina, lai gan pirms 2020. gada šī pēdējā izmantošanai bija tendence pieaugt.

33

Replikas rakstā Komisija atgādina, ka attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu, lai konstatētu, ka nav ievēroti Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktie robežlielumi, pietiek ar turpinātu pārsniegumu vienā atsevišķā paraugu ņemšanas vietā. Līdz ar to, pat ja pārsniegums ir konstatēts vienīgi Avenida da Liberdade stacijā, ar to ir pietiekami, lai pierādītu, ka attiecībā uz Lisboa Norte zonu šis pielikums nav ievērots.

34

Attiecībā uz datu trūkumu par João Gomes Laranjo‑S. Hora (PT 01030) un Fr Bartolomeu Mártires‑S. Vítor (PT 01041) paraugu ņemšanas vietām 2020. gadā Komisija būtībā norāda, ka dalībvalsts nevar atbrīvoties no pienākuma vākt un paziņot datus, kas atbilst Direktīvas 2008/50 prasībām, atsaucoties uz trūkumiem, par kuriem turklāt ir atbildīga vienīgi viņa pati. Nekas neļaujot pamatot Portugāles Republikas apgalvojumu, saskaņā ar kuru ir domājams, ka, neraugoties uz ticamu datu trūkumu, 2020. gadā attiecīgajās paraugu ņemšanas vietās gada robežlielums esot ticis ievērots.

35

Turklāt attiecībā uz Portugāles Republikas argumentu par situācijas “dīzeļgeitā” ietekmi uz mērķi samazināt NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā līmeņus Komisija atgādina, ka Tiesa ir noraidījusi līdzīgus argumentus 2019. gada 24. oktobra spriedumā Komisija/Francija (Slāpekļa dioksīda robežlielumu pārsniegums) (C‑636/18, EU:C:2019:900, 48. punkts) un 2020. gada 10. novembra spriedumā Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi) (C‑644/18, EU:C:2020:895, 88. punkts).

36

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Portugāles Republikas apgalvojums par individuālā transporta izmantošanas pieaugumu uz sabiedriskā transporta rēķina 2020. gadā nav pierādīts un neļauj secināt, ka NO2 emisijas apkārtējā gaisā 2020. gadā būtu bijušas neparasti lielas.

37

Atbildes rakstā uz repliku Portugāles Republika atbild uz Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru šī dalībvalsts neesot savākusi un nosūtījusi datus par paraugu ņemšanas punktiem PT 01030 un PT 01041 par 2020. gadu. Portugāles Republika precizē, ka defektīvo analizatoru aizstāšanas mērķis tieši bija nodrošināt Direktīvā 2008/50 paredzēto datu kvalitātes prasību ievērošanu un ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu analizatoru iegādei tika izsludināts tikai 2021. gada jūnijā finansiālu ierobežojumu dēļ. Starplaikā šie analizatori ir tikuši uzstādīti un tagad darbojas.

38

Visbeidzot, lai pamatotu savu apgalvojumu par individuālā transporta izmantošanas pieaugumu uz sabiedriskā transporta rēķina 2020. gadā, Portugāles Republika min Instituto da Mobilidade e dos Transportes (Mobilitātes un transporta institūts, Portugāle) sagatavoto ietekmes novērtējuma ziņojumu. Tā precizē, ka tās apgalvojuma mērķis nav attaisnot jebkādu ārkārtēju NO2 emisiju pieaugumu apkārtējā gaisā 2020. gadā, bet drīzāk paskaidrot, ka būtu jāveic papildu pasākumi, lai varētu atsākties pirms Covid‑19 pandēmijas vērojamā sabiedriskā transporta izmantošanas pieauguma tendence.

39

Saskaņā ar Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otro daļu attiecībā uz NO2 tās XI pielikumā norādītie robežlielumi nedrīkst tikt pārsniegti no šajā pielikumā norādītajiem datumiem.

40

Šīs direktīvas XI pielikuma B iedaļā ir paredzēts, ka 2010. gada 1. janvārī NO2 robežlielums kalendārajā gadā ir 40 μg/m3.

41

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka iebildums par šīs direktīvas 13. panta pārkāpumu ir jāvērtē, ņemot vērā Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru LESD 258. pantā paredzētā procedūra ir balstīta uz objektīvu konstatējumu par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD vai atvasināto tiesību aktā (spriedums, 2023. gada 16. februāris, Komisija/Grieķija (NO2 robežlielumi), C‑633/21, EU:C:2023:112, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar Direktīvā 2008/50 noteikto robežlielumu piesārņojošo vielu koncentrācijai apkārtējā gaisā pārsniegšanu vien pietiek, lai konstatētu šīs direktīvas 13. panta 1. punkta kopsakarā ar tās XI pielikumu normu pārkāpumu (spriedums, 2023. gada 16. februāris, Komisija/Grieķija (NO2 robežlielumi), C‑633/21, EU:C:2023:112, 35. punkts un tajā minētā judikatūra)

43

Minēto normu pārkāpums šajā kontekstā tiek pārbaudīts zonu un aglomerāciju līmenī, un pārsniegšana ir jāizvērtē attiecībā uz katru zonu vai aglomerāciju, balstoties uz katrā monitoringa stacijā veiktajiem mērījumiem. Lai konstatētu, ka par kalendāro gadu aprēķināts vidējais rādītājs pārsniedz šīs direktīvas XI pielikumā noteiktu robežlielumu, pietiek, ka šo lielumu pārsniedz vienā atsevišķā paraugu ņemšanas vietā izmērīts piesārņojuma līmenis. Tādējādi nepastāv de minimis slieksnis attiecībā uz to zonu skaitu, kurās var tikt konstatēts pārsniegums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi), C‑635/18, EU:C:2021:437, 86. un 87. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

44

Šādos apstākļos, lai varētu noraidīt konstatējumu par sistemātisku un turpinātu Direktīvas 2008/50 13. panta – kopsakarā ar tās XI pielikumu – pārkāpumu, nepietiek ar faktu, ka tajā minētie robežlielumi netika pārsniegti dažos no gadiem, kas ietilpst laikposmā, uz kuru attiecas prasība. Proti, kā izriet no pašas termina “robežlielums” definīcijas, kas iekļauta Direktīvas 2008/50 2. panta 5. punktā, lai izvairītos no kaitīgās ietekmes uz cilvēku veselību un/vai vidi, novērstu vai samazinātu to, tas ir jāsasniedz konkrētā termiņā un pēc sasniegšanas to vairs nedrīkst pārsniegt (spriedums, 2020. gada 10. novembris, Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi), C‑644/18, EU:C:2020:895, 75. punkts).

45

Šajā lietā no Komisijas argumentācijas izriet, ka tās pirmais iebildums attiecas uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam ieskaitot, savukārt šī sprieduma 13. punktā minētais 2020. gada 13. februāra argumentētais atzinums attiecās tikai uz laikposmu no 2010. līdz 2018. gadam ieskaitot.

46

Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka, lai gan saskaņā ar LESD 258. pantu celtās prasības sakarā ar pienākumu neizpildi priekšmets ir noteikts Komisijas argumentētajā atzinumā un tādējādi prasībai ir jābūt pamatotai ar tiem pašiem iemesliem un pamatiem kā šim atzinumam, Tiesa ir nospriedusi, ka gadījumā, ja, kā tas ir šajā lietā, šādas prasības mērķis ir konstatēt sistemātisku un turpinātu Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta un XI pielikuma normu neizpildi, principā nav izslēdzama papildu elementu iesniegšana, kuru mērķis ir tiesvedības Tiesā stadijā pierādīt apgalvotās pienākumu neizpildes vispārīgumu un pastāvīgumu. Tādējādi prasības sakarā ar pienākumu neizpildi – kas tiek uzskatīta par turpinātu – priekšmets var aptvert faktus, kas radušies pēc argumentētā atzinuma, ciktāl tie ir tāda paša rakstura un veido to pašu rīcību kā šajā atzinumā minētie fakti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi), C‑635/18, EU:C:2021:437, 47., 54. un 55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

47

Attiecībā uz šajā lietā apgalvoto pienākumu neizpildi ir jākonstatē, ka dati par 2019. un 2020. gadu ir fakti, kas radušies pēc 2020. gada 13. februāra argumentētā atzinuma, bet kas ir tāda paša rakstura kā tie, uz kuriem attiecās minētais argumentētais atzinums, un kuri veido vienu un to pašu rīcību, un līdz ar to prasības priekšmets var attiekties uz tiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi), C‑635/18, EU:C:2021:437, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Šajā ziņā no šī sprieduma 20.–23. punktā minētajiem datiem izriet, ka NO2 koncentrācija apkārtējā gaisā attiecīgajās trijās zonās laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2019. gadam ieskaitot ir ievērojami un regulāri pārsniegusi gada robežlielumu, kas noteikts 40 μg/m3 apmērā. Jāatgādina, ka šos datus paziņoja pašas Portugāles iestādes un tātad tie nav apstrīdēti.

49

Attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Direktīvā 2008/50 noteiktais NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā gada robežlielums šajā laikposmā nekad nav ticis ievērots. Citiem vārdiem sakot, šī gada robežlieluma pārsniegšana no 2010. līdz 2019. gadam bija pastāvīga. Porto Litoral (PT‑1004) zonā minētais gada robežlielums minētajā laikposmā tika ievērots tikai 2013. un 2020. gadā. Citiem vārdiem sakot, šis pārsniegums turpinājās no 2010. līdz 2012. gadam, kā arī no 2014. līdz 2019. gadam. Visbeidzot, attiecībā uz Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonu šis pats gada robežlielums tajā pašā laikposmā tika ievērots tikai 2011. un 2012. gadā. Citiem vārdiem sakot, minētā pārsniegšana tika konstatēta 2010. gadā un no 2013. līdz 2019. gadam tā netika pārtraukta.

50

No tā izriet, ka, ņemot vērā šā sprieduma 44. punktā minēto judikatūru, laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2019. gadam ieskaitot konstatētā pārsniegšana ir uzskatāma par turpinātu un sistemātisku un Komisijai nav par to jāsniedz papildu pierādījumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi), C‑635/18, EU:C:2021:437, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Apstāklis, ka Direktīvā 2008/50 noteiktais gada robežlielums attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā šajās zonās 2020. gadā varēja tikt ievērots, aplūkojot atsevišķi, nenozīmē, ka šie turpinātie un sistemātiskie pārsniegumi šajā gadā ir beigušies.

52

Pirmām kārtām, attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Portugāles Republika apgalvo, ka pārsniegums attiecas tikai uz vienu paraugu ņemšanas vietu. Taču, ņemot vērā šī sprieduma 43. punktā atgādināto judikatūru, lai varētu konstatēt Direktīvā 2008/50 paredzēto pienākumu neizpildi, pietiek ar to, ka piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz attiecīgo robežlielumu, tiek izmērīts vienā atsevišķā paraugu ņemšanas vietā. Tam, ka šī paraugu ņemšanas vieta atrodas vietā, kurā ir augsts apbūves un ceļu satiksmes blīvums, šajā ziņā nav nozīmes.

53

Otrām kārtām, attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām: lai gan Portugāles iestāžu paziņotajos datos nav konstatēta pārsniegšana 2020. gadā, ir jānorāda, ka, pirmkārt, kā to ir atzinusi Portugāles Republika, runa ir par netipisku gadu, ko raksturo ar Covid‑19 pandēmiju saistīto pārvietošanās ierobežojumu ietekme, un tādējādi konstatētajam NO2 koncentrācijas līmeņa samazinājumam apkārtējā gaisā bija gadījuma raksturs un ka, ņemot vērā šī sprieduma 44. punktā atgādināto Tiesas judikatūru, lai novērstu Direktīvas 2008/50 13. panta un tās XI pielikuma normu, tās skatot kopā, sistemātisku un turpinātu pārkāpumu, nepietiek ar to, ka tajā minētie robežlielumi nav pārsniegti šādā netipiskā gadā.

54

Otrkārt, šie dati par 2020. gadu neietver nekādus rezultātus par divām paraugu ņemšanas vietām, kurās iepriekšējos gados ir konstatēti šī robežlieluma pārsniegumi, sakarā ar funkcionālām problēmām, kas ir ietekmējušas NO2 analizatorus šajās zonās. Šādā kontekstā, tā kā Portugāles Republika ir atzinusi, ka šīs problēmas jau tika identificētas 2017. gadā, bet laikus netika veikti pasākumi to atrisināšanai, nekas neļauj pamatot tās apgalvojumu, saskaņā ar kuru esot iespējams, ka šajos divos paraugu ņemšanas punktos 2020. gadā gada robežlielums ir ticis ievērots.

55

Visbeidzot, attiecībā uz Portugāles Republikas argumentu par apgalvoto Savienības tiesību aktu izplūdes gāzu emisiju samazināšanas jomā neefektivitāti, kas esot tikusi atklāta tā dēvētajā “dīzeļgeitas” lietā 2015. gadā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesiskais regulējums, kas ir piemērojams mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai, nevar atbrīvot dalībvalstis no to pienākuma ievērot Direktīvā 2008/50 noteiktos robežlielumus, balstoties uz zinātniskajiem datiem un dalībvalstu pieredzi, lai atspoguļotu līmeni, kuru Eiropas Savienība un dalībvalstis atzinušas par atbilstošu, lai izvairītos no gaisa piesārņotāju kaitīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi kopumā, novērstu vai samazinātu to (skat. it īpaši spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

57

Ar otro iebildumu Komisija apgalvo, ka Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktā, lasot to atsevišķi un kopsakarā ar tās XV pielikuma A iedaļu, attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001), Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām, un it īpaši pienākumu, kas paredzēts šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā, proti, veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks.

58

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstīm ir jāpieņem gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni šīs direktīvas XI pielikumā noteikto robežlielumu pārsniegšanas gadījumā. Tā arī norāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, nosakot veicamos pasākumus, tiem katrā ziņā ir jānodrošina, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks. Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2021. gada 3. jūnija spriedumu Komisija/Vācija (NO2 robežlielumi) (C‑635/18, EU:C:2021:437, 142. punkts).

59

Komisija uzskata, ka Portugāles Republikai tātad bija pienākums pēc iespējas ātrāk pieņemt un īstenot šim nolūkam atbilstošus pasākumus. Ņemot vērā ievērojamos pārsniegumus, kas sistemātiski un turpināti reģistrēti attiecīgajā laikposmā, šī dalībvalsts acīmredzami neesot izpildījusi šo pienākumu.

60

Runājot par Lisboa Norte (PT‑3001) zonu, Lisboa e Vale do Tejo apgabala gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, kas tika apstiprināts 2019. gada februārī un bija spēkā, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, proti, 2020. gada 15. jūnijā, neatbilstot Direktīvas 2008/50 XV pielikuma A iedaļas 8. punkta b) un c) apakšpunkta prasībām.

61

Komisija uzskata, ka šis plāns, kurā ietvēra līdz 2020. gadam īstenojamo politiku un pasākumus, kas galvenokārt vērsti uz transporta nozari, esot balstīts uz 2014. gada datiem un nereālistisku modelēšanas sistēmu, kas nekad neesot tikusi atjaunināta, neraugoties uz NO2 koncentrācijas līmeņa pieaugumu apkārtējā gaisā, kas konstatēts pēc 2014. gada. Turklāt pēc minētā plāna esot vajadzējis apstiprināt īstenošanas programmu, kas līdz 2020. gada 15. jūnijam vēl nebija apstiprināta. Komisija arī norāda, ka šis pats plāns nav skaidrs attiecībā uz konkrētu pasākumu saturu un šo pasākumu īstenošanas grafiku.

62

Turklāt neatkarīgi no nepilnībām, kādas piemīt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānam Lisboa e Vale do Tejo apgabalā kā tādam, Komisija norāda uz pārkāpumiem saistībā ar tajā paredzēto pasākumus efektīvu īstenošanu. Komisija norāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tad, ja ir konstatēts robežlielumu pārsniegums, šādas situācijas dēļ attiecīgajai dalībvalstij pēc iespējas ātri vajag ne tikai pieņemt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, bet arī īstenot atbilstīgus pasākumus, un tātad šo robežlielumu pārsniegšanas gadījumā šai dalībvalstij piemītošo rīcības brīvību šajā kontekstā ierobežo šīs prasības. Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2020. gada 10. novembra spriedumu Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi) (C‑644/18, EU:C:2020:895, 150. punkts).

63

Šajā gadījumā Portugāles Republika neesot izpildījusi savus pienākumus, jo, pat ja šajā plānā bija paredzēts precīzs termiņš pasākuma īstenošanai, daudzos gadījumos šis termiņš neesot ticis ievērots. Komisija min vairākus tādu pasākumu piemērus, kuri nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji.

64

Tādējādi attiecībā uz pasākumiem, kas neesot īstenoti, Komisija it īpaši min gadījumu ar E 2 pasākumu (Noteikumi par tādu transportlīdzekļu satiksmi, kas tiek izmantoti tūrisma darbībām Lisabonas pilsētā), kurā bija paredzēts 180 dienu termiņš pašvaldības īstenošanas noteikumu pieņemšanai. Šie pašvaldības noteikumi līdz 2020. gada 15. jūnijam joprojām neesot pieņemti. Komisija atsaucas arī uz E 3.5 pasākumu (Autobusiem rezervētās joslas), kurā bija paredzēts izveidot 8 papildu kilometrus (km) ar sabiedriskā transporta joslām un kurš netika īstenots. Komisija arī norāda uz to, ka nav efektīvi īstenoti P 1 pasākumi (Prasības saistībā ar samazinātu emisiju zonu – ZER – pastiprināšana Lisabonas pilsētā) un E 1 (Ar Lisabonas pilsētas ZER saistītās uzraudzības pastiprināšana), attiecībā uz kuru Portugāles iestādes pašas esot atzinušas, ka tās ir būtiskas, lai nodrošinātu NO2 robežlielumu ievērošanu. Attiecībā uz daļēji īstenotajiem pasākumiem Komisija it īpaši min E 3.3 pasākuma (Velosatiksmes tīkla paplašināšana) gadījumu, kurā bija paredzēts velosatiksmes tīkla paplašinājums no 60 līdz 200 km un kurš ticis īstenots tikai ļoti daļēji (2020. gadā – 106 km).

65

Attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām Komisija norāda, ka pēdējais gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns Ziemeļu reģionam, kas apstiprināts 2014. gada jūnijā un kam pievienota 2015. gada septembrī apstiprināta īstenošanas programma, attiecās uz laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam un kopš 2018. gada vairs nav spēkā. Līdz ar to uz iepriekš minētajām zonām šobrīd neattiecoties neviens gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns. Šāda situācija pēc savas būtības veidojot Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta pārkāpumu.

66

Turklāt Portugāles iestāžu īstenotais gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns 2015.–2017. gadam neesot atbildis šīs direktīvas 23. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar XV pielikuma A iedaļas 8. punktu, prasībām.

67

Pirmkārt, šajā plānā paredzētie pasākumi esot bijuši nepietiekami, jo saskaņā ar pašu Portugāles iestāžu aplēsēm šo pasākumu rezultātā vidējā ikgadējā NO2 koncentrācija gaisā samazinātos tikai par 4 μg/m3 līdz 5 μg/m3. Ņemot vērā attiecīgajās zonās reģistrētos pārsniegumus, šāds samazinājums nebūtu bijis pietiekams, lai ievērotu gada robežlielumu, kāds attiecībā uz NO2 noteikts Direktīvā 2008/50. Turklāt Komisijas ieskatā vairāki iecerētie pasākumi esot vispārīgi un neesot stingri kvantificēti no sagaidāmās ietekmes viedokļa. Komisija min M 3 pasākumu (Automobiļu koplietošana/car pooling), kura saturs nav precīzi izskaidrots un ietekme nav kvantificēta. Viena no darbībām, kura, kā apgalvots, veikta saskaņā ar šo pasākumu, esot bijusi tikai sabiedrības izpratnes veidošana, kas īstenota, izmantojot vienu vienīgu publikāciju sociālajā tīklā Facebook.

68

Otrkārt, minētie pasākumi neesot pareizi īstenoti. Komisija uzskata, ka Portugāles Republika ir atzinusi šo pasākumu daļēju īstenošanu, proti, 59 % apmērā. Komisija atsaucas uz daudziem pasākumiem, kas nav īstenoti vai kuru īstenošana ir ievērojami aizkavējusies.

69

Tā attiecībā uz pasākumiem, kas neesot īstenoti, Komisija it īpaši min M 8 pasākumu (Mazemisiju zona), kuram bija jāattiecas uz daļu Matosinhos, Leça da Palmeira, Senhora da Hora un S. Mameda De Infesta un kurš līdz 2020. gada 15. jūnijam nekādi neesot ticis īstenots. Attiecībā uz pasākumiem, kuru īstenošana esot ievērojami aizkavējusies, Komisija it īpaši min pasākumu M 2 (Sabiedriskā transporta tīkla uzlabošana), attiecībā uz kuru Portugāles Republika turklāt neesot sniegusi nekādus precizējumus ne par konkrētajiem izvirzītajiem mērķiem, ne par sasniegtajiem rezultātiem.

70

Pakārtoti Komisija sniedz citu pasākumu analīzi, kurus, lai gan tie nav gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta izpratnē, Portugāles Republika tomēr ir norādījusi kā pasākumus, kas veicina NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā samazināšanu.

71

Komisija norāda, ka minētajiem pasākumiem ir valsts mērogs un tātad to mērķis nav konkrēti samazināt NO2 koncentrāciju zonās, uz kurām attiecas šī prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi.

72

Attiecībā uz Estratégia Nacional do Ar 2020 (“Valsts gaisa stratēģija gaisam 2020. gadam”, turpmāk tekstā – “ENAR 2020”) Komisija apgalvo, ka tā ir vispārējs to pasākumu saraksts, kurus nevar īstenot tieši un kuriem turklāt nav noteikts īstenošanas termiņš. Turklāt ENAR 2020 neesot tikusi pārskatīta kopš tās pieņemšanas 2016. gadā, un, ja tās rezultātā attiecīgajām zonām tiktu pieņemti ambiciozāki gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, tie katrā ziņā būtu novēloti, ņemot vērā Direktīvā 2008/50 attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā noteiktā gada robežlieluma pārsniegšanu, kas pastāvīgi konstatēta kopš 2010. gada.

73

Visbeidzot, attiecībā uz programmām, kuras finansē no Fundo Ambiental (Vides fonds, Portugāle), proti, programmu sabiedriskā transporta tarifu samazināšanai, mazemisiju transportlīdzekļu iegādes stimulēšanas programmu un elektromobilitātes atbalsta programmu valsts pārvaldes iestādēs, Komisija norāda, ka šo programmu tvērums nav ticis kvantificēts un ka tās nav atbalsta pasākumi. Komisija uzskata, ka tas pats attiecoties uz 2020. gada jūnijā pieņemto ekonomiskās un sociālās stabilizācijas programmu, kuras mērķis ir veicināt tāldarbu, nekvantificējot tās ietekmi, un valsts kampaņu “Por um pais com bom ar” (Par valsti ar tīru gaisu), kuras mērķis ir izglītot un veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu izpratni par labu vides aizsardzības praksi.

74

Savā iebildumu rakstā Portugāles Republika apstrīd Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktā paredzētā pienākuma neizpildi. Tā it īpaši apgalvo, ka gan attiecīgo zonu, gan valsts mērogā ir īstenoti dažādi pasākumi. Tā arī precizē, ka apgalvotā neizpilde attiecas uz ļoti blīvi apdzīvotām zonām, kurās NO2 emisijas apkārtējā gaisā ir saistītas ar ceļu satiksmi un mobilitātes ieradumiem.

75

Attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Portugāles Republika norāda, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā Lisboa e Vale do Tejo reģionam ir paredzēti dažādi pasākumi, kas sagrupēti astoņos politikas veidos un ir strukturēti divos scenārijos, proti, attiecīgi kā “pamatscenārijs”, kas ietver līdz 2023. gadam īstenojamos pasākumus, un “paredzētais scenārijs”, kas ietver pasākumus, kuri varētu papildināt pamatscenārija pasākumus un kuri vēl nav apstiprināti.

76

Portugāles Republika uzskata – tas, ka nav apstiprināta pasākumu īstenošanas programma, nav šķērslis tam, lai daži no tiem jau tiktu piemēroti.

77

Šajā kontekstā Portugāles Republika norāda, ka pamatscenārija pasākumu rezultātā visā Lisabonas pilsētā NO2 emisijas apkārtējā gaisā varētu samazināties par 19 %. Tiem pievienojot “paredzētā scenārija pasākumus, būtu iespējams samazināt šīs emisijas par aptuveni 23 % visā pilsētā. Visbūtiskākais pasākums ir saistīts ar sabiedriskā transporta uzņēmuma Carris autoparka atjaunošanu. Portugāles Republika uzskata, ka, ja visi šie pasākumi tiktu īstenoti, būtu iespējams ievērot gada robežlielumu, kas Direktīvā 2008/50 ir noteikts attiecībā uz NO2 koncentrāciju apkārtējā gaisā 2023. gadam.

78

Attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām Portugāles Republika atzīst, ka šobrīd tām nepastāv neviens jauns gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns. Šī dalībvalsts arī atzīst, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas plānam 2015.–2017. gadam nav bijis iecerētās ietekmes uz NO2 koncentrācijas apkārtējā gaisā samazināšanu.

79

Portugāles Republika tomēr apgalvo, ka reģionālās iestādes vēlas identificēt papildu pasākumus, kas varētu veicināt šādu samazināšanu, kā arī koordinēt savu darbību ar Portu, Matuziņušas [Matosinhos] un Bragas vietējām pašvaldībām, lai novērtētu savu spēju īstenot šādus pasākumus. Portugāles Republika uzskata, ka ir jāņem vērā arī tas, ka Covid‑19 pandēmija esot aizkavējusi centienus samazināt konstatētos pārsniegumus.

80

Savā replikas rakstā Komisija vispārīgi norāda, ka Portugāles Republika savas nostājas pamatošanai nav atsaukusies uz jauniem apstākļiem.

81

Attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā it īpaši to, ka attiecīgās iestādes joprojām nav pieņēmušas 2019. gadā apstiprinātā gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna īstenošanas programmu, un ņemot vērā līdz šim konstatēto ļoti lēno izpildes tempu, Portugāles Republikas veiktie un īstenotie pasākumi neļauj nodrošināt, ka attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laikposms būtu pēc iespējas īsāks, un tādējādi esot pierādīts Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta pārkāpums.

82

Arī attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām, ņemot vērā spēkā esošu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu neesamību un līdz šim konstatēto ļoti lēno izpildes tempu, Komisija secina, ka šī tiesību norma nav izpildīta.

83

Visbeidzot Komisija norāda, ka Portugāles Republikas kopš 2010. gada noteikto un īstenoto pasākumu nepietiekamība, lai nodrošinātu, ka attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laikposms ir pēc iespējas īsāks, nevar tikt attaisnota ar 2020. gadā radušos pandēmiju.

84

Atbildes rakstā uz repliku attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu Portugāles Republika atkārto savu apgalvojumu, ka tas, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna īstenošanas programma nav oficiāli apstiprināta, neesot kavējis pamatscenārijā paredzēto pasākumu izpildi. Daži no šiem pasākumiem esot īstenoti ar Vides fonda vai vietējo pašvaldību finansēšanas programmu starpniecību.

85

Tā tas it īpaši esot gadījumā ar pasākumu, kura mērķis ir atjaunot sabiedriskā transporta sabiedrības Carris autoparku, kas līdz 2023. gadam varētu palīdzēt par 8 % samazināt NO2 emisijas apkārtējā gaisā Lisabonas pilsētā. Minētos pasākumus, kas jau tiek īstenoti, esot paredzēts papildināt ar papildu pasākumu, kas izpaužas kā bezmaksas sabiedriskā transporta biļešu piedāvāšana personām, kas jaunākas par 23 gadiem un vecākas par 65 gadiem.

86

Visbeidzot, Portugāles Republika norāda uz iniciatīvām, kas valsts līmenī uzsāktas saskaņā ar ENAR 2020 un Vides fondu, piemēram, programmu, ar ko veicina mazemisiju transportlīdzekļu iegādi un elektromobilitātes atbalstu valsts pārvaldes iestādēs. No šīm iniciatīvām, kas datētas ar 2017. gadu, labumu gūtu tostarp Lisboa Norte (PT‑3001), Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonas.

87

Saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta pirmo līdz trešo daļu, ja konkrētā zonā piesārņojošo vielu koncentrācija gaisā pārsniedz kādu robežlielumu, dalībvalstis nodrošina, ka šai zonai tiek izstrādāti gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, lai panāktu atbilstību attiecīgajam robežlielumam, kas noteikts šīs direktīvas XI pielikumā. Robežlielumu, kuru sasniegšanas termiņš jau ir beidzies, pārsniegšanas gadījumā šajos gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos paredz piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks.

88

Šajos plānos iekļauj vismaz minētās direktīvas XV pielikuma A iedaļā minēto informāciju. Saskaņā ar šī pielikuma A iedaļas 8. punktu tiek prasīta informācija par veiktajiem pasākumiem piesārņojuma samazināšanai, tostarp visu attiecīgajā projektā paredzēto pasākumu uzskaitījums un apraksts, šo pasākumu īstenošanas grafiks, kā arī paredzamā gaisa kvalitātes uzlabošanās aplēse un šo mērķu sasniegšanai paredzētais laiks.

89

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkts ir vispārpiemērojams, jo tas bez ierobežojuma laikā ir piemērojams jebkuram šajā direktīvā noteikto piesārņojošo vielu robežlielumu pārsniegumam pēc tās piemērošanai noteiktā termiņa iestāšanās neatkarīgi no tā, vai tas noteikts ar minēto direktīvu vai arī to ir noteikusi Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 152. punkts un tajā minētā judikatūra).

90

Tāpat ir jānorāda, ka ar Direktīvas 2008/50 23. pantu ir izveidota tieša saikne starp šīs direktīvas 13. panta 1. punktā kopsakarā ar XI pielikumu noteikto NO2 robežlielumu pārsniegšanu, no vienas puses, un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādi, no otras puses (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 153. punkts un tajā minētā judikatūra).

91

Šos plānus var izstrādāt, tikai pamatojoties uz līdzsvaru starp piesārņojuma riska samazināšanas mērķi un dažādajām pastāvošajām sabiedriskajām un privātajām interesēm (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 154. punkts un tajā minētā judikatūra).

92

Tādējādi ar to vien, ka dalībvalsts pārsniedz NO2 noteiktos robežlielumus, pašu par sevi nepietiek, lai uzskatītu, ka šī dalībvalsts nav izpildījusi Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 155. punkts un tajā minētā judikatūra).

93

Tomēr no Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka, lai gan dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, nosakot veicamos pasākumus, tām katrā ziņā ir jānodrošina, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laikposms būtu pēc iespējas īsāks (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 156. punkts un tajā minētā judikatūra).

94

Šādos apstākļos, katru gadījumu analizējot atsevišķi, ir jāpārbauda, vai attiecīgās dalībvalsts izstrādātie plāni atbilst Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otrajai daļai (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Komisija/Itālija (NO2 robežlielumi), C‑573/19, EU:C:2022:380, 157. punkts un tajā minētā judikatūra).

95

Šādai analīzei katrā atsevišķā gadījumā ir jāattiecas arī uz to, vai veiktie pasākumi patiešām ir īstenoti. Proti, saskaņā ar judikatūru, ja tiek konstatēta robežlielumu pārsniegšana, šādā situācijā attiecīgajai dalībvalstij pēc iespējas ātrāk būtu ne tikai jānosaka, bet arī jāīsteno atbilstoši pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, un tātad šo robežlielumu pārsniegšanas gadījumā šai dalībvalstij piemītošo rīcības brīvību šajā kontekstā ierobežo šīs prasības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 10. novembris, Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi) (C‑644/18, EU:C:2020:895, 150. punkts).

96

Šajā lietā attiecībā uz Lisboa Norte (PT‑3001) zonu šķiet, ka 2020. gada 15. jūnijā spēkā esošajā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā bija nepilnības, ciktāl tas bija balstīts uz 2014. gada datiem, kas nebija aktualizēti, un tajā bija trūkumi attiecībā uz konkrētu pasākumu saturu, kā arī šo pasākumu īstenošanas grafiku.

97

Turklāt šim plānam bija jāpievieno īstenošanas programma, kas 2020. gada 15. jūnijā nebija oficiāli apstiprināta. Pat ja, kā apgalvo Portugāles Republika, šī apstiprinājuma neesamība nav kavējusi veikt virkni pasākumu, no Komisijas sniegtās informācijas, ko Portugāles Republika nav apstrīdējusi, izriet, ka šo pasākumu īstenošana bija novēlota un daļēja. Turklāt no Portugāles Republikas norādēm izriet, ka, pieņemot un īstenojot visus plānotos pasākumus, Direktīvā 2008/50 noteiktais gada robežlielums attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā varētu tikt ievērots agrākais 2023. gadā.

98

Katrā ziņā, tā kā gada robežlieluma, kas Direktīvā 2008/50 ir noteikts attiecībā uz NO2 apkārtējā gaisā, pārsniegums turpinājās no 2010. līdz 2020. gadam ieskaitot, ir jākonstatē, ka Portugāles iestāžu pieņemtie un īstenotie pasākumi acīmredzami nav ļāvuši nodrošināt, lai attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks, un līdz ar to šīs direktīvas 23. panta 1. punkta, lasot to atsevišķi un kopsakarā ar šīs direktīvas XV pielikuma A iedaļu, neievērošana ir pierādīta.

99

Attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām ir jānorāda, ka Portugāles Republika atzīst, ka kopš 2017. gada nav nekāda gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna. Kā pamatoti apgalvo Komisija, šāda situācija pati par sevi ir uzskatāma par Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta pārkāpumu, ņemot vērā šajās zonās konstatētos pārsniegumus.

100

Attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu 2015.–2017. gadam ir jākonstatē, ka veiktie pasākumi pēc būtības bija nepietiekami, ņemot vērā pašu Portugāles iestāžu aplēses. Turklāt saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, kuru Portugāles Republika nav apstrīdējusi, to īstenošana ir izrādījusies novēlota un daļēja. Portugāles Republika pati atzīst, ka šim plānam nebija NO2 koncentrācijas samazināšanas apkārtējā gaisā gaidītās ietekmes un ka, neraugoties uz šo konstatējumu, pēc 2017. gada nav pieņemts neviens jauns plāns.

101

Šajā ziņā Portugāles Republikas arguments, kas balstīts uz Covid‑19 pandēmijas ietekmi uz atbilstošu pasākumu pieņemšanu un īstenošanu, nevar tikt atbalstīts. Proti, kā ir norādījusi Komisija, to pasākumu nepietiekamību, kurus būtu vajadzējis veikt un īstenot kopš 2010. gada, lai nodrošinātu, ka attiecīgajai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegšanas laikposms ir pēc iespējas īsāks, nevar attaisnot ar 2020. gadā radušos pandēmiju.

102

Visbeidzot, tas, ka pastāv valsts līmenī pieņemtas iniciatīvas, kas netieši varētu uzlabot gaisa kvalitāti attiecīgajās zonās, nevar novērst gaisa kvalitātes plānu trūkumus un vēl jo mazāk – šo zonu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu neesamību. No Direktīvas 2008/50 23. panta un XV pielikuma skaidri izriet, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāizstrādā gaisa kvalitātes plāns, tostarp atbilstoši pasākumi katrai attiecīgajai zonai. Šādos apstākļos Portugāles Republikas arguments par iniciatīvām, kas veiktas ENAR 2020 un Vides fonda ietvaros, un to ietekmi uz NO2 koncentrāciju apkārtējā gaisā minētajās zonās nevar tikt atbalstīts.

103

Tādējādi Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta un XV pielikuma prasību neizpilde ir pierādīta arī attiecībā uz Porto Litoral (PT‑1004) un Entre Douro e Minho (PT‑1009) zonām.

104

Līdz ar to otrais iebildums ir jāapmierina.

105

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir konstatējams, ka Portugāles Republika:

106

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: