–

HK pats savā vārdā,

–

Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, C. Pochet un L. Van den Broeck, pārstāvji,

–

Somijas valdības vārdā – A. Laine, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un D. Martin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.) 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp HK un service fédéral des Pensions (Federālais Pensiju dienests, Beļģija; turpmāk tekstā – “SFP”) par apgādnieka zaudējuma pensijas summas, ko HK saņem pēc savas laulātās nāves, aprēķinu.

3

Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”) tika atcelta 2010. gada 1. maijā, dienā, no kuras ir piemērojama Regula Nr. 883/2004.

4

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 46.c panta “Īpaši noteikumi, ko piemēro gadījumā, kad viens vai vairāki 46.a panta 1. punktā minēti pabalsti pārklājas ar vienu vai vairākiem cita veida pabalstiem vai citiem ienākumiem, ja tas attiecas uz divām vai vairāk valstīm”, 1. punktā ir noteikts:

“Ja atšķirīga veida pabalstu vai ienākumu saņemšana ir saistīta ar divu vai vairāku 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētu pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad tās summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, dala ar pabalstu skaitu, kuri pakļauti samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai.”

5

Regulā Nr. 1408/71 46.c pants tika iekļauts ar Padomes 1992. gada 30. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 1248/92 (OV 1992, L 136, 7. lpp.). Pēdējās minētās regulas 16. un 22. apsvērumā bija noteikts:

“tā kā, lai aizsargātu migrējošos darba ņēmējus un viņus kā apgādniekus zaudējušos pret pārmērīgi stingru attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, Regulā (EEK) Nr. 1408/71 ir jāiekļauj noteikumi, kuros izklāstītas stingras normas attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu;

[..]

tā kā Regulā (EEK) Nr. 1408/71 ir jāiekļauj noteikumi, ar kuriem garantē valstu noteikumu attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu kumulatīvu piemērošanu vairākās dalībvalstīs, ja atšķirīgu pabalstu pārklāšanās nerada kaitējošas sekas migrējošiem darba ņēmējiem vai viņu tiesību pārņēmējiem [..]”.

6

Regulas Nr. 883/2004 4., 29. un 31. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

[..]

7

Atbilstoši šīs regulas 52. pantam “Pabalstu piešķiršana”:

“1.   Kompetentā iestāde aprēķina pabalsta summu, ko varētu saņemt:

[..].

2.   Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde summai, kas aprēķināta atbilstoši 1. punkta a) un b) apakšpunktam, piemēro visus tos noteikumus par samazināšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu, kas paredzēti tiesību aktos, kurus tā piemēro, ievērojot 53.–55. pantā noteiktos ierobežojumus.

3.   Attiecīgajai personai ir tiesības no katras dalībvalsts kompetentās iestādes saņemt lielāko no summām, kas aprēķinātas atbilstoši 1. punkta a) un b) apakšpunktam.

[..]”

8

Minētās regulas 53. pantā “Noteikumi par pārklāšanās novēršanu” ir paredzēts:

“1.   Tādu vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstu pārklāšanos, kas aprēķināti vai sniegti, pamatojoties uz apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas periodiem, ko izpildījusi viena un tā pati persona, uzskata par viena veida pabalstu pārklāšanos.

2.   Tādu pabalstu pārklāšanos, ko 1. punkta nozīmē nevar uzskatīt par viena veida pabalstiem, uzskata par atšķirīgu pabalstu pārklāšanos.

3.   Gadījumos, kad pabalsts attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai apgādnieka zaudējumu pārklājas ar tāda paša veida pabalstu vai atšķirīga veida pabalstu, vai citiem ienākumiem, uz dalībvalsts tiesību aktos izklāstīto pārklāšanās novēršanas noteikumu piemērošanu attiecas šādi noteikumi:

9

Šīs pašas regulas 55. panta “Atšķirīgu pabalstu pārklāšanās” 1. punktā ir noteikts:

“Ja atšķirīga veida pabalstu vai citu ienākumu saņemšanas noteikumi, kas attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzēti, lai novērstu pārklāšanos, jāpiemēro attiecībā uz:

[..].”

10

Saskaņā ar 1967. gada 24. oktobraarrêté royal no 50 relatif à la pension de retraite et de survie des travailleurs salariés (Karaļa dekrēts Nr. 50 par algotu darbinieku vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, 1967. gada 27. oktobraMoniteur belge, 11246. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Karaļa dekrēts Nr. 50”), 20. panta pirmo un ceturto daļu:

“Apgādnieka zaudējuma pensija ar vecuma pensiju vai jebkuru citu pabalstu vecuma pensijas vietā var pārklāties karaļa noteikto summu apmērā.

[..]

Karalis nosaka, kādā apmērā var samazināt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja pārdzīvojušais laulātais saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vai jebkādu citu pabalstu tās vietā, kas piešķirts atbilstoši ārvalsts vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas sistēmai vai starptautiskas publisko tiesību institūcijas darbiniekiem piemērojamai sistēmai.”

11

1967. gada 21. decembraarrêté royal portant règlement général du régime de pension de retraite et de survie des travailleurs salariés (Karaļa dekrēts par vispārējiem noteikumiem, kas reglamentē algotu darba ņēmēju vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju sistēmu, 1968. gada 16. janvāraMoniteur belge, 441. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “1967. gada 21. decembra Karaļa dekrēts”) 52. panta 1. punkta pirmajā un trešajā līdz piektajā daļā ir noteikts:

“Ja pārdzīvojušais laulātais var pretendēt, pirmkārt, uz apgādnieka zaudējuma pensiju algotu darba ņēmēju pensiju sistēmā un, otrkārt, uz vienu vai vairākām vecuma pensijām vai jebkādu citu pabalstu tās vietā algotu darbinieku pensiju sistēmā vai arī vienā vai vairākās citās pensiju sistēmās, apgādnieka zaudējuma pensija ar minētajām vecuma pensijām var pārklāties, nepārsniedzot 110 % no apgādnieka zaudējuma pensijas, kas pārdzīvojušajam laulātajam pienāktos par pilnu darba stāžu.

[..]

Ja pirmajā daļā minētais laulātais var pretendēt arī uz vienu vai vairākām apgādnieka zaudējuma pensijām vai pabalstiem to vietā [Karaļa dekrēta Nr. 50] 10.bis panta izpratnē, tad apgādnieka zaudējuma pensija nedrīkst pārsniegt starpību, kuru iegūst, no 110 % apgādnieka zaudējuma pensijas par pilnu darba stāžu atņemot pirmajā daļā minēto vecuma pensiju vai to aizstājošo pabalstu summu un algota darba ņēmēja apgādnieka zaudējuma pensiju par pilnu darba stāžu, kas reizināta ar daļu vai daļu summu, kura izsaka apgādnieka zaudējuma pensiju apmēru citās pensiju sistēmās, izņemot pašnodarbināto personu pensiju sistēmu. Šīs daļas ir tās, kuras ir vai var būt izvēlētas, lai piemērotu iepriekš minēto 10.bis pantu.

Piemērojot [trešo daļu], apgādnieka zaudējuma pensiju nedrīkst samazināt līdz tādam apmēram, kas ir mazāks par starpību, kas iegūta no apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra, kāds pienākas pirms iepriekšējo daļu piemērošanas, atņemot [pirmajā daļā] minēto vecuma pensiju un to aizstājošo pabalstu summu.

Piemērojot [pirmo un trešo daļu], apgādnieka zaudējuma pensiju par pilnu darba stāžu veido apgādnieka zaudējuma pensija, kas pienākas pārdzīvojušajam laulātajam pirms iepriekšējo daļu piemērošanas, reizinot ar tās apgriezto daļu, kura attiecīgā gadījumā ierobežota saskaņā ar iepriekš minētajā 10.bis pantā noteikto un kura tika izmantota, aprēķinot vecuma pensiju, uz ko pamatojoties tika aprēķināta apgādnieka zaudējuma pensija.”

12

1967. gada 21. decembra Karaļa dekrēta 52.bis pantā ir paredzēts:

“Piemērojot Karaļa dekrēta Nr. 50 20. panta [trešo un ceturto daļu], pārdzīvojušā laulātā apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirta saskaņā ar [Karaļa dekrētu Nr. 50] vai [..] [1996. gada 23. decembraarrêté royal portant exécution des articles 15, 16 et 17 de la loi du 26 juillet 1996 portant modernisation de la sécurité sociale et assurant la viabilité des régimes légaux des pensions (Karaļa dekrēts, ar ko īsteno 1996. gada 26. jūlija Likuma par sociālās nodrošināšanas modernizāciju un likumā noteikto pensiju sistēmu dzīvotspējas nodrošināšanu 15., 16. un 17. pantu; 1997. gada 17. janvāraMoniteur belge, 904. lpp.)], apmērs tika samazināts tādas apgādnieka zaudējuma pensijas vai to aizstājošā pabalsta apmērā, kas piešķirts ārvalsts sistēmā vai starptautisko publisko tiesību institūciju darbiniekiem piemērojamā sistēmā un no kā nevar atteikties.”

13

1996. gada 23. decembraarrêté royal portant exécution des articles 15, 16 et 17 de la loi du 26 juillet 1996 portant modernisation de la sécurité sociale et assurant la viabilité des régimes légaux des pensions (Karaļa dekrēts, ar ko īsteno 1996. gada 26. jūlija Likuma par sociālās nodrošināšanas modernizāciju un likumā noteikto pensiju sistēmu dzīvotspējas nodrošināšanu 15., 16. un 17. pantu), 7. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Ja laulātais ir miris pirms vecuma pensijas sasniegšanas, apgādnieka zaudējuma pensija ir 80 % no vecuma pensijas, kura aprēķināta atbilstoši šī dekrēta 5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētajai likmei, kas laulātajam pienāktos saskaņā ar šo dekrētu.”

14

HK laulātā no dzīves šķīrās 2016. gada 29. novembrī.

15

Tā kā HK bija strādājis un veicis iemaksas vairākās dalībvalstīs, proti, Beļģijā, Spānijā un Somijā, 2016. gada 1. decembrī viņš saņēma Beļģijas vecuma pensiju 11962,55 EUR gadā un Spānijas vecuma pensiju 8276,28 EUR gadā. Tā kā arī HK laulātā bija strādājusi un veikusi iemaksas tajās pašās dalībvalstīs, HK turklāt saņēma Spānijas apgādnieka zaudējuma pensiju 5123,88 EUR gadā un Somijas apgādnieka zaudējuma pensiju 1281,24 EUR gadā, kas piešķirta saskaņā ar iemaksām, kuras viņa mirusī dzīvesbiedre bija veikusi šajās sociālā nodrošinājuma sistēmās.

16

Attiecībā uz Beļģijas apgādnieka zaudējuma pensiju 2017. gada 22. decembrīSFP informēja HK, ka viņam nav tiesību uz šādu pensiju, jo viņa vecuma pensiju kopējais apmērs ir pārāk liels.

17

2017. gada 26. decembrī HK iesniedza sūdzību par šo atteikumu.

18

Pēc tam HK un SFP apmainījās ar vairākām vēstulēm par HK saņemto atšķirīgo pensijas pabalstu vērā ņemšanas nosacījumiem, lai noteiktu, vai un kādā apmērā viņam ir tiesības uz Beļģijas apgādnieka zaudējuma pensiju.

19

Ar 2019. gada 18. septembra lēmumu SFP mainīja savu sākotnējo nostāju, retroaktīvi no 2016. gada 1. decembra piešķirot HK apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar Beļģijas tiesībām 1929,03 EUR gadā.

20

HK apstrīdēja šo lēmumu un iesniedza prasību iesniedzējtiesā – tribunal du travail francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Darba un sociālo lietu tiesa, Beļģija), norādot, ka Beļģijas apgādnieka zaudējuma pensijai bija jābūt 6339,01 EUR gadā.

21

Iesniedzējtiesa konstatē, ka HK un SFP nostājas atšķiras galvenokārt par Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, kurā ietverts noteikums, saskaņā ar ko kompetentajai iestādei atšķirīgu pabalstu pārklāšanās novēršanas noteikumu piemērošanas gadījumā pabalstu un citu ienākumu summas, kas ir ņemtas vērā, ir jādala ar pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas valsts tiesību aktos paredzētie pārklāšanās novēršanas noteikumi.

22

Šī tiesa piebilst, ka saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, kuri atļauj apgādnieka zaudējuma pensijas un vecuma pensijas pārklāšanos, vienlaikus ierobežojot šo pārklāšanās apmēru ar summu, kas atbilst 110 % no apgādnieka zaudējuma pensijas, kura piešķirta pārdzīvojušajam laulātajam par pilnu darba stāžu, lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka vecuma pensiju kopsumma, kas jāņem vērā, piemērojot 1967. gada 21. decembra Karaļa dekrēta 52. pantu, proti, Beļģijas vecuma pensijas gadā (11962,55 EUR) un Spānijas vecuma pensijas gadā (8276,28 EUR) kopsumma ir 20238,83 EUR un ka pārklāšanās griesti ir 16458,42 EUR.

23

Lietas dalībnieku viedokļi atšķiras vienīgi attiecībā uz pārklāšanās griestu pārsniegšanas aprēķina līmeni.

24

SFP uzskata, ka pārklāšanās griestu apmērs ir jānosaka, saskaitot apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru gadā un kopējo vecuma pensiju apmēru gadā un tad atņemot pārklāšanās griestu apmēru, šo summu pēc tam dalot ar divi. Tādējādi HK gadījumā pārklāšanās griestu pārsniegšanas apmērs esot aprēķināms šādi: 7638,46 EUR (piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs gadā) + 20238,83 EUR (kopējais vecuma pensiju apmērs gadā) – 16458,42 EUR (pārklāšanās griesti) = 11418,87 EUR. Apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra griesti gadā tātad esot: 7638,46 EUR –11418,87 EUR / 2 (pārklāšanās griestu apmērs dalīts ar to apgādnieka zaudējuma pensiju skaitu, uz kurām attiecas pārklāšanās novēršanas noteikumi, šajā gadījumā Beļģijas un Somijas apgādnieka zaudējuma pensijas) = 1929,03 EUR.

25

SFP precizē, ka Somijas iestādes ir izdarījušas šādu pašu aprēķinu par Somijas apgādnieka zaudējuma pensiju.

26

HK uzskata, ka jādala ir nevis tā ienākumu daļa, kas pārsniedz pārklāšanās griestus, bet visi ienākumi, kas ņemti vērā, piemērojot pārklāšanās novēršanas noteikumus, proti, kopējais vecuma pensiju apmērs gadā. Pārklāšanās griestu pārsniegšana esot aprēķināma šādi: 7638,46 EUR (piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs gadā) + 20238,83 EUR (kopējais vecuma pensiju apmērs gadā) / 2 – 16458,42 EUR (pārklāšanās griesti) = 1299,45 EUR. No tā izrietot, ka apgādnieka zaudējuma pensijas, kāda viņam pienākoties, pārklāšanās griestu apmērs gadā esot aprēķināms šādi: 7638,46 EUR – 1299,45 EUR = 6399,01 EUR.

27

HK piebilst, ka šī Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta interpretācija balstās uz informāciju, ko tīmekļvietnē sniegusi Caisse nationale d’assurance vieillesse (Valsts vecuma apdrošināšanas kase, Francija), kas ir Francijas iestāde, kura aprēķina un pārskaita pamatpensijas.

28

Iesniedzējtiesa norāda, ka Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais noteikums par dalīšanu pats par sevi neesot ietverts Regulas Nr. 1408/71 46.c panta 1. punktam līdzvērtīgā normā, kurā bija noteikts, ka summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgos dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas noteikumus, būtu jādala ar pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas samazināšana.

29

Šādos apstākļos tribunal du travail francophone de Bruxelles (Briseles frankofonā Darba un sociālo lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

30

Ar abiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja atšķirīgu pabalstu saņemšana nozīmē, ka valsts noteikumi par pārklāšanās novēršanu tiek piemēroti attiecībā uz neatkarīgiem pabalstiem, katrai dalībvalstij ar to ir noteikts pienākums paredzēt, ka izmaksājamā pabalsta apmēra aprēķināšanas vajadzībām kopējo ienākumu apmēru, kas ņemts vērā saskaņā ar šiem valsts noteikumiem, ir jādala ar attiecīgo pabalstu skaitu vai arī šī Savienības tiesību norma dalībvalstīm nosaka pienākumu paredzēt, ka šā aprēķina vajadzībām ar šo pašu skaitli ir jādala ienākumu daļa, kura pārsniedz minētajos valsts noteikumos paredzētos pārklāšanās griestus.

31

Vispirms jāatgādina, ka dalībvalsts tiesību aktos paredzētie noteikumi par pārklāšanās novēršanu, ja vien Regulā Nr. 883/2004 nav noteikts citādi, ir piemērojami personām, kuras saņem pabalstu, ko maksā šī dalībvalsts, ja tās var saņemt citus sociālā nodrošinājuma pabalstus, un tā tas ir pat gadījumā, ja šie pabalsti tiek saņemti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 15. marts, Blanco Marqués, C‑431/16, EU:C:2018:189, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 52. panta 2. punktu kompetentā valsts iestāde, piešķirot pabalstus, var piemērot visus samazināšanas, pārtraukšanas vai atcelšanas noteikumus, kas ir paredzēti tiesību aktos, kurus tā piemēro, tomēr ievērojot šīs regulas 53.–55. pantā paredzētos ierobežojumus.

33

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru sociālā nodrošinājuma pabalsti jāuzskata par tāda paša veida pabalstiem, ja to nolūks un mērķis, kā arī aprēķina bāze un piešķiršanas nosacījumi ir identiski. Savukārt iezīmes, kas ir tikai formālas, nevar tikt uzskatītas par klasifikācijai būtiskiem kritērijiem (spriedums, 2018. gada 15. marts, Blanco Marqués, C‑431/16, EU:C:2018:189, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Attiecībā uz tādu pabalstu pārklāšanos kā pamatlietā aplūkotie, proti, pabalstu, kas aprēķināti vai sniegti, pamatojoties uz divu dažādu personu karjerām, un kas uzskatāmi par atšķirīgiem pabalstiem, Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka divu vai vairāku neatkarīgu pabalstu pārklāšanās gadījumā kompetentās iestādes pabalsta vai pabalstu summas, kas ir ņemtas vērā, dala ar to pabalstu skaitu, uz kuru attiecas dalībvalsts tiesību aktos paredzētie pārklāšanās novēršanas noteikumi.

35

Par nozīmi, kāda jāpiešķir teikuma daļai “kas ir ņemtas vērā”, jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi, un nozīmīgus elementus šīs tiesību normas interpretācijai var sniegt arī tās ģenēze (spriedums, 2019. gada 8. maijs, Inspecteur van de Belastingdienst, C‑631/17, EU:C:2019:381, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Pirmām kārtām, no Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka, piemērojot valsts tiesību aktos paredzētos noteikumus par pārklāšanās novēršanu, kompetentajām iestādēm pabalstu summas, kas ir ņemtas vērā, jādala ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

37

Šajā teikumā izmantotajai vārdkopai “ņemtas vērā” piešķirot parasto nozīmi, šis teikums ir jāsaprot kā tāds, kas paredz, ka ir jādala kompetento valsts iestāžu vērā ņemtās summas vai tās summas, kuras šīs iestādes ir ņēmušas vērā saistībā ar to tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem par pārklāšanās novēršanu.

38

Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumā tomēr nav ietverta neviena skaidra norāde, kas dalībvalstīm noteiktu pienākumu ņemt vērā konkrētu summu.

39

Proti, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 47. un 50. punktā, Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir formulēts tādējādi, ka tas dalībvalstīm dod iespēju summas, kas izriet no valsts noteikumu par pārklāšanās novēršanu piemērošanas, dalīt ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

40

Tādējādi no šī formulējuma izriet, ka kompetentajām valsts iestādēm, lai aprēķinātu izmaksājamā pabalsta summu, ar attiecīgo pabalstu skaitu ir jādala vai nu kopējā ienākumu summa vai arī daļa no ienākumiem, kas pārsniedz noteiktus pārklāšanās griestus.

41

Otrām kārtām, šī gramatiskā interpretācija ir apstiprināta ar kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

42

No šīs regulas 29. apsvēruma, kas attiecas uz šīs regulas normām attiecībā uz valsts noteikumiem, ar kuriem ievieš samazināšanas, pārtraukšanas vai atcelšanas mehānismus, faktiski izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies migrējošos darba ņēmējus un viņu apgādību zaudējušos aizsargāt no tā, ka dalībvalstis šos noteikumus piemēro pārmērīgi stingri, iekļaudams minētajā regulā normas, kas stingri reglamentē šo valsts noteikumu piemērošanu.

43

Šajā ziņā minētās regulas 31. apsvērumā ir precizēts, ka valsts likumdevējam ir jāievieš noteikumi, kas ierobežo divu vai vairāku pensiju, uz kurām tiesības iegūtas dažādās dalībvalstīs, pārklāšanos, savukārt Savienības likumdevējam ir jānosaka ierobežojumi šo valsts noteikumu par pārklāšanās novēršanu piemērošanai.

44

No tā izriet, ka Regulas Nr. 883/2004 normu attiecībā uz valsts noteikumu par pārklāšanās novēršanu mērķis ir ierobežot īpaši nelabvēlīgas sekas darba ņēmējiem, kuri izmantojuši tiesības uz brīvu pārvietošanos.

45

Kā ģenerāladvokāts arī atgādinājis secinājumu 52. punktā, pamatlietā aplūkotajos apstākļos nešķiet – tas, ka dalībvalsts ņem vērā tikai summu, kas pārsniedz konkrēto atšķirīgo pensiju pārklāšanās griestus, būtu īpaši nelabvēlīgi attiecīgajiem darba ņēmējiem, pat ja aprēķina, kurā ņemta vērā kopējā aplūkoto pabalstu summa, rezultātā noteikti tiktu iegūta lielāka summa.

46

Proti, no vienas puses, kā izriet no šī sprieduma 38.–40. punkta, Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm nekādi neuzliek pienākumu piešķirt attiecīgajiem darba ņēmējiem lielākas summas. No otras puses, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā gadījumā šīs tiesību normas piemērošanas dēļ HK saņem Beļģijas apgādnieka zaudējuma pensiju, lai gan darba ņēmējam, kas nav izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos, šādā gadījumā nav tiesības ne uz vienu pabalstu.

47

Trešām kārtām, Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, saskaņā ar kuru valsts likumdevējiem ir jānosaka pabalstu summas, kas jāņem vērā, piemērojot valsts noteikumus par pārklāšanās novēršanu, arī apstiprina šo tiesību normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi.

48

Šajā ziņā Regulas Nr. 883/2004 4. apsvērumā ir noteikts, ka ir jāievēro sociālo nodrošinājumu reglamentējošo valstu tiesību aktu īpatnības un jāizstrādā vienīgi koordinācijas sistēma.

49

Proti, ar Regulu Nr. 883/2004 netiek ieviesta kopējā sociālā nodrošinājuma sistēma, bet gan tiek ļauts pastāvēt dažādām valstu sistēmām. Dalībvalstis saglabā kompetenci organizēt savas sociālā nodrošinājuma sistēmas, un, tā kā Savienības līmenī nav veikta saskaņošana, katrai dalībvalstij savos tiesību aktos tostarp ir jānosaka tiesību uz sociāliem pabalstiem iegūšanas nosacījumi, tātad arī noteikumi atšķirīgu pabalstu pārklāšanās novēršanai. Īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm tomēr ir jāievēro Savienības tiesības un it īpaši Regulas Nr. 883/2004 normas par pārklāšanās novēršanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 15. septembris, Rechtsanwaltskammer Wien, C‑58/21, EU:C:2022:691, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punktā nav definēta specifiska apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra aprēķināšanas kārtība, līdz ar to katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka šāda kārtība pēdējās minētās tiesību normas piemērošanai, ko turklāt šajā gadījumā ilustrē šī sprieduma 25. un 27. punktā paredzētie apstākļi, saskaņā ar kuriem Francijas un Somijas kompetentās iestādes atbilstoši attiecīgajiem valsts noteikumiem par pārklāšanās novēršanu piemēro atšķirīgas aprēķināšanas kārtības.

51

Visbeidzot ceturtām kārtām, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta ģenēze ļauj arī uzskatīt, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē šī sprieduma 40. punktā norādītajā nozīmē.

52

Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulā Nr. 1408/71 sākotnēji nebija iekļauts Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajam līdzīgs noteikums par seku mazināšanu sociālo pabalstu pārklāšanās gadījumā.

53

Savienības likumdevējs šādu noteikumu paredzēja tikai tad, kad ar Regulu Nr. 1248/92 Regulā Nr. 1408/71 tika iekļauts 46.c pants. Šajā ziņā Regulas Nr. 1248/92 16. un 22. apsvērumā bija precizēts, ka ir būtiski aizsargāt migrējošos darba ņēmējus un to apgādību zaudējušos no pārāk stingras valsts noteikumu attiecībā uz samazināšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu piemērošanas, jo valsts noteikumu kumulatīva piemērošana atšķirīgu pabalstu summēšanās gadījumā var radīt nelabvēlīgas sekas.

54

Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 46.c panta 1. punktu, ja atšķirīgu pabalstu vai citu ienākumu saņemšana izraisītu reizē divu vai vairāku pabalstu samazināšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu, tad tās summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētos samazināšanas, pārtraukšanas vai atcelšanas noteikumus, būtu jādala ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas samazināšana, pārtraukšana vai atcelšana.

55

Pat ja Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta formulējumā ir izdarīts grozījums, saskaņā ar kuru tās ir vērā ņemtās pabalstu summas, nevis tās summas, kas nav samaksātas noteikumu par pārklāšanās novēršanu piemērošanas dēļ un kas tiek dalītas ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas noteikumi par pārklāšanās novēršanu, tomēr gan 55. panta 1. punktam, gan Regulas Nr. 1408/71 46.c panta 1. punktam ir viens un tas pats mērķis – aizsargāt migrējošos darba ņēmējus pret nelabvēlīgām sekām, dalībvalstīm kumulatīvi piemērojot minētos noteikumus.

56

Proti, Regulā Nr. 883/2004 ir modernizēti un vienkāršoti Regulā Nr. 1408/71 paredzētie noteikumi, tomēr saglabājot to pašu mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 30. septembris, Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv), C‑285/20, EU:C:2021:785, 42. punkts).

57

Turklāt, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 61. punktā, gan Regulas Nr. 1408/71 46.c panta 1. punktā, gan Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punktā ir atsauce uz attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz samazināšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu, kā arī uz šajos tiesību aktos paredzētajiem apmēriem, tādējādi uzsverot šo valstu rīcības brīvību noteikt pārklāšanās novēršanas noteikumu piemērošanas kārtību.

58

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Regulas Nr. 883/2004 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja atšķirīgu pabalstu vai citu ienākumu saņemšana nozīmē, ka valsts noteikumi par pārklāšanās novēršanu tiek piemēroti neatkarīgiem pabalstiem, tas ļauj dalībvalstīm savā tiesību sistēmā paredzēt, ka izmaksājamā pabalsta apmēra aprēķināšanas vajadzībām kopējo ienākumu apmēru, kas ņemts vērā saskaņā ar šiem valsts noteikumiem, dala ar attiecīgo pabalstu skaitu vai arī ar šo pašu skaitli dala ienākumu daļu, kura pārsniedz minētajos valsts noteikumos paredzētos pārklāšanās griestus.

59

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tad, ja atšķirīgu pabalstu vai citu ienākumu saņemšana nozīmē, ka valsts noteikumi par pārklāšanās novēršanu tiek piemēroti neatkarīgiem pabalstiem, tas ļauj dalībvalstīm savā tiesību sistēmā paredzēt, ka izmaksājamā pabalsta apmēra aprēķināšanas vajadzībām kopējo ienākumu apmēru, kas ņemts vērā saskaņā ar šiem valsts noteikumiem, dala ar attiecīgo pabalstu skaitu vai arī ar šo pašu skaitli dala ienākumu daļu, kura pārsniedz minētajos valsts noteikumos paredzētos pārklāšanās griestus.