1.

Bulgārijas likumdevējs ar 2022. gadā ( 2 ) pieņemtu likumu līdztekus citām Tiesu administrācijas iestādēm likvidēja arī Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa, turpmāk tekstā – “SNS”) un noteica, kā uz citām tiesu iestādēm ir pārceļami tiesneši, kuri līdz brīdim, kad šis likums stājās spēkā, izpildīja savas funkcijas minētajā tiesā.

2.

ZIDZZSV turklāt tika noteikts, ka pirmās instances krimināllietās, kurās ir notikusi tiesas sēde SNS, kā tas notika šajā lietā, atbilstošā tiesa ir Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija, turpmāk tekstā – “SGS”), ( 3 ) lai gan lietas izskatīšanu turpinātu tas pats sastāvs, kas rīkoja tiesas sēdi [SNS].

3.

Prejudiciālo jautājumu Tiesā ir iesniegusi daļa no SNS (tagad SGS) sastāva, kurā notika tiesas sēde noteiktā kriminālprocesā. Šis tiesas sastāvs izsaka šaubas par 2022. gada likuma reformas atbilstību Savienības tiesībām attiecībā uz SNS likvidāciju.

4.

1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Bulgārijai līdz katra gada 31. martam un pirmo reizi līdz 2007. gada 31. martam ir jāziņo Komisijai par gūtajiem panākumiem katra no pielikumā minētajiem trūkumiem novēršanā.”

5.

Pielikumā ir noteikti trūkumi, kas jānovērš Bulgārijai:

6.

194. panta 1. punktā ir noteikts:

“[..] Tiesu, prokuratūru vai izmeklēšanas dienestu likvidēšanas gadījumā vai šo iestāžu amata vietu skaita samazināšanas gadījumā Augstākās tiesu varas padomes kompetentā kolēģija izveido atbilstošas amata vietas citā tāda paša ranga tiesu varas iestādē, ja iespējams, tajā pašā apelācijas apgabalā, un bez konkursa norīko uz tām tiesnešus, prokurorus un izmeklētājtiesnešus.”

7.

Saskaņā ar pārejas noteikumu 43. punktu:

“Ar šī likuma spēkā stāšanos tiek likvidētas SNS, Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [Speciālā apelācijas krimināltiesa], Spetsializirana prokuratura [Specializētā prokuratūra] un Apelativna spetsializirana prokuratura [Specializētā apelācijas prokuratūra].”

8.

Pārejas noteikumu 44. punktā ir noteikts:

“(1) SNS tiesneši [..] tiek pārcelti citā amatā saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas paredzēta 194. panta 1. punktā.

(2) 14 dienu laikā no šī likuma publicēšanas personas, uz ko atticas 1. punkts, var iesniegt Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģijā lūgumu viņas atjaunot tiesu amatā, ko tās ieņēma pirms iecelšanas SNS [..].

(3) 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā termiņa beigām Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģija pieņem lēmumu par tiesnešu vietu izveidošanu tiesās, kas atbilst vietām, kuras ir likvidētas SNS [..], ņemot vērā attiecīgās tiesas darba noslodzi. [ ( 6 )]

(4) Pēc 3 punktā minētā termiņa beigām Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģija iedala tiesnešiem jaunās amata vietas, sākot ar šī likuma spēkā stāšanos.

(5) 4. punktā minētie Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģijas lēmumi ir tūlītēji izpildāmi.”

9.

Pārejas noteikumu 49. punktā ir noteikts:

“Krimināllietas, kuras izskata SNS pirmajā instancē un kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav notikusi pirmstiesas sēde, septiņu dienu laikā no šī likuma stāšanās spēkā nodod izskatīšanai kompetentajām tiesām.”

10.

Pārejas noteikumu 50. punktā ir paredzēts:

“(1) Ar šī likuma spēkā stāšanos krimināllietas pirmajā instancē [SNS], kurās ir notikusi pirmstiesas sēde, ir piekritīgas [SGS], un to izskatīšanu turpina tiesas sastāvs, kas rīkoja tiesas sēdi.

(2) Tiesu sastāva tiesneši, kas nav pārcelti uz [SGS], tiek norīkoti piedalīties lietu izskatīšanā līdz tiesvedības pabeigšanai.

(3) Tiesu sastāva tiesneši, kuri ir izskatījuši krimināllietas pirmajā instancē, kurās ir pasludināts spriedums, tiek norīkoti pamatojuma norādīšanai, ja tie nav pārcelti uz [SGS].

[..]”

11.

Pārejas noteikumu 59. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:

“[SGS] pārņem [SNS] aktīvus, pasīvus, tiesības un pienākumus.”

12.

Saskaņā ar pārejas noteikumu 67. punktu:

“Likums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā pasludināšanas [Oficiālajā Vēstnesī], izņemot tā 1., 2., 5., 6., 18., 28., 32., 34., 44., 45., 57. un 58. punktu, kas stājas spēkā pasludināšanas dienā.”

13.

30. panta 2. punktā ir noteikts:

“Tiesas sastāvā nav tiesīgs piedalīties tiesnesis vai zvērinātais, kas citu apstākļu dēļ var tikt uzskatīts par neobjektīvu vai tieši vai netieši ieinteresētu lietas iznākumā.”

14.

31. pantā ir noteikts:

“(1) 29. un 30. pantā noteiktajos gadījumos tiesnesim, zvērinātājam un tiesas sekretāram ir pienākums sevi atstatīt.

(2) Lietas dalībnieki var pieteikt noraidījumu līdz tiesvedības sākumam, izņemot, ja noraidījuma iemesli ir radušies vai nākuši gaismā vēlāk.

(3) Noraidīšanas pieteikumam ir jānorāda pamatojums.

(4) Tiesu iestāde nekavējoties izlemj par atstatīšanas pamatu un noraidījuma pieteikumiem tiesas apspriedē, ievērojot apspriedes noslēpumu un piedaloties visiem sastāvā ietilpstošajiem tiesas locekļiem.”

15.

SNS norisinājās krimināllieta, kas bija uzsākta 2018. gadā pret vairākām personām, kuras tika apsūdzētas par dalību organizētā grupā izspiešanas noziedzīgu nodarījumu veikšanai.

16.

Pret apsūdzētajiem tika uzsākts mutvārdu process, notika divpadsmit atklātas tiesas sēdes un atsevišķas sēdes tika atliktas dažādu procesuālu iemeslu dēļ 2020., 2021. un 2022. gadā. ( 8 )

17.

Nevienā brīdī, kamēr norisinājās kriminālprocess, puses nepieteica noraidījumu lietu izskatošajam SNS tiesas sastāvam (proti, SNS priekšsēdētājam un zvērinātajiem).

18.

Vēl minētā kriminālprocesa norises laikā tika uzsākta publiska diskusija par ZIDZZSV likumprojektu, kurā bija paredzēta SNS likvidācija.

19.

Šīs diskusijas ietvaros 2022. gada 25. februārī tika sasaukta Grazhdanski savet kam Visshia sadeben savet (Augstākās tieslietu padomes Pilsoņu padome) sēde, kurā tostarp piedalījās iesniedzējtiesas SNS priekšsēdētājs un vienu apsūdzēto pārstāvošais advokāts (kurš uzstājās nevalstiskās organizācijas pārstāvja statusā).

20.

Šajā sēdē:

21.

Pēc ZIDZZSV pieņemšanas tiesas sastāvs, kurā notika tiesas sēde SNS un kas pašlaik ietilpst SGS, uzdod Tiesai šādus jautājumus:

22.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēts 2022. gada 10. oktobrī.

23.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Polijas valdība un Komisija.

24.

Tiesas sēdes rīkošana netika uzskatīta par vajadzīgu.

25.

Šajā prejudiciālajā tiesvedībā pastāv vairāki īpaši izceļami apstākļi:

26.

Faktiski iesniedzējtiesas nolēmums ir vērsts uz tiesu sistēmas reformas, kuru 2022. gadā ar ZIDZZSV īstenoja Bulgārijas likumdevējs, kritiku. Iesniedzējtiesas nolēmumā tiek apgalvots, ka pamatojums, kas tika norādīts SNS likvidācijai, neatbilst faktiem, kuri runātu par labu šādai nepieciešamībai.

27.

Abos pirmajos prejudiciālajos jautājumos tiek uzdots tiešs jautājums, vai SNS likvidācija un tās sastāva norīkošana citās tiesu iestādēs ir pretrunā Savienības tiesībām. Ar trešo jautājumu Tiesai tiek vaicāts, kādas procesuālās darbības būtu jāveic likvidētās tiesas tiesnešiem, ja uz abiem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem tiktu sniegta apstiprinoša atbilde.

28.

Šādā kontekstā neizbrīna, ka gan Komisija, gan arī Polijas valdība – kas ir vienīgās lietas dalībnieces, kuras ir pārstāvētas tiesvedībā Tiesā – ir izvirzījušas iebildes par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Šīs iebildes es aplūkošu turpinājumā.

29.

Kā norāda Polijas valdība:

30.

Komisijas ieskatā:

31.

Jau uzreiz no iesniegtajiem iebildumiem var noraidīt Polijas valdības izteikto iebildi par Tiesas (vai Eiropas Savienības kopumā) kompetences lemt par dalībvalstu tiesu sistēmu uzbūvi neesamību.

32.

Uz šo argumentu, kuru Polijas valdība ir atkārtojusi lietās, kas vairāk vai mazāk līdzinās šai lietai, Tiesa jau daudzkārt ir sniegusi atbildi. Secīgos spriedumos tā ir uzsvērusi, ka, lai gan tiesu organizācija dalībvalstīs ietilpst šo dalībvalstu kompetencē, tām, īstenojot šo kompetenci, tomēr ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām. ( 12 ) Pieprasot, lai dalībvalstis ievērotu šos pienākumus (ciktāl tas attiecas uz šīs lietas apstākļiem – pienākumu ievērot tiesu iestāžu neatkarību), Savienība nekādi necenšas pati īstenot minēto kompetenci. ( 13 )

33.

Ir labi zināms, ka šī judikatūra ir konsekventa. Var minēt kaut vai nesen pieņemto Tiesas spriedumu ( 14 ), kurā tā atzina, ka, lai gan uz tiesu kompetenču sadalījumu vai reorganizāciju dalībvalstī principā attiecas LES 4. panta 2. punktā garantētā dalībvalstu brīvība, tā tas ir tikai tostarp ar nosacījumu, ka šāda sadale vai reorganizācija neapdraud LES 2. pantā paredzētās tiesiskuma vērtības ievērošanu un prasības, kas šajā ziņā izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, tostarp par tiesu, kurām ir jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības, neatkarību un objektivitāti.

34.

Lielāks svars ir iebildei par nepieņemamību, kas ir vērsta uz to, ka strīdam pamatlietā nav pietiekamas saistības ar Savienības tiesībām, kuru interpretāciju lūdz iesniedzējtiesa. Šīs tiesību normas ir LES 2. pants, LES 6. panta 1. un 3. punkts un LES 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar Hartas 47. pantu.

35.

Tomēr manā ieskatā no šīm tiesību normām, lai atbildētu uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, varētu būt nozīme vienīgi LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, jo:

36.

Tā kā atrisināmais jautājums ir par LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju lietā, kuru raksturo iesniedzējtiesas nolēmuma iezīmes, lietas risinājumam var pieiet no šauras interpretācijas skatpunkta, vai arī sniedzot plašu minētās tiesību normas interpretāciju.

37.

Pirmais skatpunkts ir tas, kuru Tiesa savulaik ir ieņēmusi, lai atzītu par nepieņemamiem divus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuriem bija zināmas kopīgas raksturiezīmes ar šo lietu. ( 17 ) Sprieduma pamatojumā par nepieņamamību ir norādīts, ka aicinājumu aizsargāt tiesas neatkarību saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šajās lietās nevar skatīt atrauti no saiknes ar Savienības tiesībām. ( 18 )

38.

Šo judikatūru varētu rezumēt, izvirzot apgalvojumu, ka Tiesa nepieļauj tādu LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju (ciktāl šajā normā [tiesu varas] neatkarība ir ietverta kā priekšnosacījums efektīvas tiesību aizsardzības tiesā garantēšanai jomās, kuras aptver Savienības tiesības), kas LESD 267. panta mehānismu pārvērš sava veida prasībā par pienākumu neizpildi. ( 19 )

39.

Tādējādi, ja valsts tiesa vēršas Tiesā ar lūgumu sniegt LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jābūt ietvertām norādēm, ka pastāv saikne starp šo LES pantu un pamatlietas strīdu. LES 19. panta 1. punkta otrā daļa prasītu šādu saikni tādējādi, ka apstākļi, kas veido strīdus priekšmetu valsts tiesā, iekļaujas Savienības tiesību piemērošanas jomā. ( 20 )

40.

Tomēr pat no šādas šaurākas interpretācijas perspektīvas es atgādinu, ka piesaistes saikne var rasties pat tad, ja Savienības materiālo tiesību normas nav piemērojamas valsts tiesā izskatāmajam strīdam pēc būtības, tomēr šī tiesa lūdz interpretēt citas Savienības tiesību normas, kas, tai “ļautu izlemt valsts tiesību procesuālos jautājumus, pirms tās var izšķirt tajās izskatāmos strīdus pēc būtības”. ( 21 )

41.

Tomēr vienlaikus ir novērojama zināma Tiesas judikatūras attīstība tiktāl, ka tā ir atzinusi par pieņemamiem lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par LES 19. panta 1. punkta otro daļu, kam pamatā (pamatlietā iesniedzējtiesā) nav piemērojama konkrēta Savienības tiesību norma, kā arī lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuru juridiskais strīdus valsts tiesā pats par sevi neietver materiālo vai procesuālo tiesību aspektus, kas to piesaistītu Savienības tiesībām.

42.

Šī attīstība ir ļāvusi Tiesai sniegt atbildi uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuros iesniedzējtiesas ar atsauci uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu attālinājās no konkrētās lietas, kas tām bija jāatrisina, un uzdeva jautājumus par vispārēja rakstura tiesību normām par valsts tiesu sistēmas organizāciju, kuras šo iesniedzējtiesu ieskatā aizskāra tiesu varas neatkarību. ( 22 )

43.

Šajā judikatūras līnijā ir jāizceļ Tiesas par pieņemamiem atzītie kādas Polijas tiesas lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu (vairākos kriminālprocesos), kuros tika lūgta LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretācija saistībā ar tiesu iestādes sastāvu, kam bija jāiztiesā minētie kriminālprocesi. ( 23 )

44.

Manuprāt, šeit nav nepieciešams aplūkot delikātos jautājumus, kas rodas no šīs judikatūras, jo izskatāmo lietu raksturo īpašs faktors, kas nosaka to, ka Bulgārijas tiesu sistēmas reformai ir jāatbilst zināmām prasībām, kas ir tiešā veidā paredzētas Lēmumā, kas veido daļu no Savienības tiesībām.

45.

Patiesi, šī reforma (kuras sastāvdaļa ir ZIDZZSV, par ko ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) var tikt novērtēta –un ir jānovērtē –atkarībā no tās atbilstības tiesu neatkarības standartiem, uz kuriem ir norādīts “trūkumos” [rādītājos], kas ir paredzēti pielikumā Lēmumam 2006/929, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto tiesu sistēmas reformas jomā. ( 24 )

46.

Tāpat arī Bulgārijas tiesa ir tiesīga vērsties Tiesā saistībā ar šaubām par valsts likuma (kurā ir noteikta tās vieta dalībvalsts tiesu sistēmā) saderību ar saistībām, kas izriet no Savienības tiesībām, ieskaitot tās, kas attiecas uz krimināltiesas neatkarību, kam ir jāiztiesā pamatlieta.

47.

Līdz ar to nevar apgalvot, ka lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas pašlaik ir iesniegts Tiesā, nav pietiekamas piesaistes Savienības tiesībām. ( 25 )

48.

Tomēr ir jāatgādina, ka, atbildot uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesas loma nav pašai tieši atzīt, ka valsts tiesību norma nav saderīga ar Savienības tiesībām, bet gan sniegt iesniedzējtiesai šo tiesību nepieciešamos interpretācijas elementus, kurus Tiesa uzskata par lietderīgiem. ( 26 )

49.

Pārējās iebildes par nepieņemamību var pārvarēt, ievērojot, ka tās drīzāk attiecas uz uzdotajiem jautājumiem pēc būtības:

50.

Kopumā es uzskatu, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

51.

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ZIDZZSV veiktie grozījumi, ar kuriem tiek likvidēta noteikta tiesu iestāde (SNS), “grauj minētās tiesas iestādes neatkarību”. Lai kliedētu šaubas, tā lūdz Tiesu atzīt, vai šī reforma ir saderīga ar LES 2. pantu, LES 6 panta 1. un 3. punktu un LES 19. panta 1. punkta otro daļu kopsakarā ar Hartas 47. pantu.

52.

Kā es to jau minēju, no šīm tiesību normām vienīgi LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai ir nozīme šajā lietā, ciktāl no tās izriet prasība par valsts tiesu iestāžu neatkarību.

53.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru šai prasībai ir divi aspekti:

54.

Ne iesniedzējtiesa (SNS), ne arī lietas dalībnieki kriminālprocesā nav nolieguši, ka šī tiesa “pilda savas funkcijas pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu citu iestādi un nesaņemot nekādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas”.

55.

Tāpat pamatlietas procesā nav arī apšaubīta pašlaik SGS ietilpstošo, kuri agrāk bija SNS sastāvā, locekļu subjektīvā objektivitāte. Iesniedzējtiesas sastāva locekļi nav saskatījuši iemeslus sevi atstatīt, un nav arī konstatēts, ka apsūdzētie vai prokuratūra būtu pieteikusi noraidījumu jebkurā procesa stadijā iepriekš vai pašlaik, SNS tiesnešiem, kuri pašlaik pēc reformas pilda savus amata pienākumus SGS.

56.

No iepriekš minētā var secināt, ka nav saskatāmi iemesli, kas liek apšaubīt iesniedzējtiesas sastāva locekļu neatkarību un objektivitāti.

57.

Tomēr ir piemēroti jautāt, vai neatkarīgi no tā, ka koleģiālas tiesu iestādes locekļi (subjektīvi) nejūt, ka būtu notikusi iejaukšanās viņu neatkarībā, un faktiski tiem nav ne pieteikts noraidījums, ne arī tie ir sevi atstatījuši konkrētā tiesvedībā, tiesiskais regulējums, kurā tiem ir jāiztiesā lietas ļauj (objektīvi) secināt, ka šāda iejaukšanās pastāv. ( 29 )

58.

Šajā ziņā iesākumā ir jānorāda, ka reformas dalībvalsts tiesu sistēmā loģiski var nozīmēt, ka tiek likvidētas iepriekš pastāvējušas tiesu iestādes vai tiek grozītas to kompetences, un šādi pasākumi paši par sevi nenozīmē, ka tiek aizskarta tiesu varas neatkarība.

59.

Turpinot šo argumentāciju, varas dalīšanas princips (uz kuru ir izdarīta atsauca lēmumā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu) nav šķērslis tam, ka likumdevējs, ievērojot konstitūcijā noteiktās prasības, pieņem tiesību normas, kuras tas konkrētā brīdī uzskata par piemērotākām attiecībā uz tiesu sistēmu. Tiesu iestādes, kuru pastāvēšana bija attaisnota noteiktu laiku, var tikt likvidētas vēlāk, un es atgādinu, ka tas vēl nenozīmē, ka tiek aizskarta tiesu varas neatkarība. ( 30 )

60.

Tātad ir secināms, ka pirmais prejudiciālais jautājums patiesībā neattiecas uz konkrētu tiesnešu (un zvērināto), kam ir jāiztiesā kriminālprocess, neatkarību, ne arī uz to, cik lielā mērā neatkarīga ir pati SGS, bet gan vienīgi uz sekām, kādas SNS likvidācija varētu atstāt uz “minētās tiesu iestādes [SNS] neatkarību”, ( 31 ) ievērojot tiesību aktu reformas izšķirošos motīvus.

61.

Iesniedzējtiesa savā nolēmumā izklāsta motīvus, uz kuriem ir norādījis Bulgārijas likumdevējs šīs likvidācijas aizstāvībai, un starp tiem ir arī arguments par tiesu iestāžu neatkarību. ( 32 ) Šiem motīviem iesniedzējtiesas ieskatā nav pamatojuma, jo strīdīgā reforma nevis aizsargājot tiesu neatkarību, bet gan tā pati par sevi esot uzskatāma par minētā principa aizskārumu. ( 33 )

62.

Šī jautājuma analīzi nevar veikt, iepriekš neņemot vērā to, kādas ir Tiesas funkcijas saskaņā ar LESD 267. pantu:

63.

Balstoties uz šīm premisām, es piekrītu Komisijai, ka tiesu sistēmas reorganizācija, kuras mērķis ir palielināt tiesu neatkarības garantijas, nav pelnījusi, lai to atzītu par neatbilstošu, un tā arī pati par sevi neparedz valsts tiesu neatkarības samazinājumu.

64.

Šādā kontekstā tikpat pamatoti ir gan tas, ka valsts likumdevējs izvēlas kriminālo tiesu sistēmu ar vispārējas kompetences tiesu iestādēm, kam ir piekritība iztiesāt visu veidu noziedzīgus nodarījumus, gan arī otra veida sistēmu, kas ir vērsta uz noteiktu specializētu tiesu ar kompetenci izskatīt noteikta veida sevišķi smagu noziedzīgu uzvedību. Kā viens tā otrs modelis pastāv dažādās dalībvalstīs, kuras, atgādināšu, ir brīvas izvēlēties jebkuru no tiem vai izdarīt tajos grozījumus.

65.

Bulgārijas likumdevējs ir pamatojis 2022. gada reformu kā savas gribas izpausmi pārkārtot valsts tiesu sistēmu, lai piešķirtu tās struktūrām lielāku efektivitāti ( 34 ) un labāk garantētu to neatkarību. Šādā gadījumā var pieņemt, ka reforma tiek veikta “leģitīmu iemeslu dēļ, it īpaši saistībā ar tādu pieejamo resursu sadali, kas ļauj nodrošināt pareizu tiesvedību”. ( 35 )

66.

Tieši uz šiem iemesliem – tos neapšaubot –ir norādījusi arī Komisija tās 2022. gada ziņojumā par tiesiskuma situāciju Bulgārijā ( 36 ).

67.

Ir taisnība, ka iesniedzējtiesa noliedz (un to dara kaismīgi), ka ZIDZZSV norādītie motīvi atbilstu realitātē pastāvošiem faktiem. Iesniedzējtiesas nolēmumā lielākā daļa no tā izklāsta ir veltīta, lai atkārtotu kritiku, ko tiesu reformu likuma projekta pieņemšanas laikā pret jaunajiem pasākumiem izteica dažādi tiesneši, ieskaitot tiesnesi, kas ir parakstījis lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

68.

Manuprāt, Tiesai nebūtu jāiesaistās polemikā, kas par šo aspektu radās likumdošanas procesa laikā. Vēl jo vairāk Tiesai nevajadzētu atbalsot apsūdzības, kuru nolūks ir izvirzīt priekšplānā apgalvoti patiesos likumdevēja nolūkus, pāri tiem, kādus likumdevējs ir norādījis, lai izklāstītu pieņemtā likuma motīvus.

69.

Pietiek norādīt, ka no ZIDZZSV nekādi nevar secināt, ka tā pamatā esoši argumenti ( 37 ) būtu bijuši tādi, ka ikvienam likvidētās tiesas sastāva loceklim trūktu neatkarības vai objektivitātes. Pretējā gadījumā nebūtu iespējams izskaidrot, kādēļ tiesneši, kas pildīja savas funkcijas SNS, pēc šīs tiesas likvidācijas tika pārcelti uz citām tiesu iestādēm ( 38 ), un it īpaši, ka viņiem tika atļauts novest līdz galam kriminālprocesus, kurus tie izskatīja pašā SNS.

70.

Ja minētais ir patiess attiecībā uz to tiesnešu neatkarību, kuri pildīja savus pienākumus SNS, tas tā vēl jo vairāk ir attiecināms uz vispārējās kompetences tiesu (SGS), kas ir pārņēmusi SNS kompetences. Es atkārtoju, ka iesniedzējtiesas nolēmumā nekas nenorāda uz iespējamiem trūkumiem šajā tiesā (SGS) saistībā ar tās locekļu neatkarības un objektivitātes garantijām.

71.

Ņemot vērā šos apsvērumus, es ierosinu atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu tādējādi, ka LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai nav pretrunā dalībvalsts tiesu sistēmas reforma, ar kuru tiek likvidēta specializēta krimināltiesa, nododot tās kompetences citai vispārējās jurisdikcijas tiesai un vienlaikus paredzot, ka tās krimināllietas, kas ir uzsāktas likvidētajā tiesā un kurās jau ir notikusi tiesas sēde, turpina izskatīt tiesas sastāvs, kam līdz tam bija kompetence tās izskatīt.

72.

Ciktāl šis prejudiciālais jautājums neatkārto pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa tajā izklāsta savas šaubas par daļas no Bulgārijas tiesu sistēmas reformas tūlītējām sekām saderību ar Savienības tiesībām ( 39 ): “tiesnešu (tostarp par konkrēto kriminālprocesu atbildīgā iztiesāšanas sastāva) pārcelšana no šīs tiesas uz vairākām citām tiesām, taču šiem tiesnešiem tiek noteikts pienākums turpināt izskatīt lietas, kas jau ir likvidētās tiesas izskatīšanā un ir tajā ierosinātas”.

73.

Tiesas vārdiem runājot, tiesneša pārcelšana uz citu tiesu bez viņa piekrišanas “var būt līdzeklis, kā īstenot tiesas nolēmumu satura kontroli, jo ar to var ne tikai ietekmēt konkrēto tiesnešu pilnvaru apjomu un tiem uzticēto lietu izskatīšanu, bet tai var būt arī ievērojama ietekme uz viņu dzīvi un karjeru un tādējādi radīt disciplinārsoda ietekmei līdzīgu ietekmi.” ( 40 )

74.

Tiesnešu neatceļamības principam tomēr nav absolūta rakstura, un “izņēmumi ir pieļaujami tikai ar nosacījumu, ka tie ir pamatoti ar attaisnojošiem un primāriem iemesliem, ievērojot samērīguma principu”. ( 41 )

75.

Šajā lietā ir jāuzsver, ka tiesas sastāva locekļu, kuri jau ir noturējuši sēdi SNS, daļēja pārcelšana uz SGS, nekādi neietekmē konkrētā kriminālprocesa norisi, kurā vēl nav pieņemts nolēmums: tādās lietās (kā šī), kur SNS locekļi ir noturējuši tiesas sēdi, tie turpina lietas izskatīšanu SGS, kur tiem arī būs jāatrisina šīs lietas.

76.

Tiesnešu neatceļamības garantija, lai izskatītu lietu, tādējādi, šķiet, ir ievērota, jo ZIDZZSV savā ziņā ir paredzēta perpetuatio jurisdictionis ( 42 ) attiecībā uz sastāvu, kam sākotnēji bija kompetence pieņemt nolēmumu kriminālprocesā. Līdz ar to nav notikusi tiesnešu atcelšana, kas tiem būtu liegusi turpināt izskatīt krimināllietu, kurā tie jau bija veikuši procesuālas darbības, noturot vienu vai vairākas publiskas tiesas sēdes.

77.

Šis fakts ļauj izvairīties no iedziļināšanās abstrakta rakstura apsvērumos par to, vai vispārēji Bulgārijas tiesnešu, kas pildīja savas funkcijas SNS un pašlaik to dara SGS vai citās tiesu iestādēs, pārcelšanai bija brīvprātīgs vai piespiedu raksturs.

78.

Katrā ziņā tiesnešu pārcelšanas process jaunajās amata vietās pēc ZIDZZSV spēkā stāšanās, šķiet, atbilst objektivitātes garantijām, ( 43 ) lai gan tas nav lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets. Kritēriji, uz kuriem ir balstīta pārcelšana, ir pārņemti no tiem, kas vispārēji bija paredzēti tiesiskajā regulējumā, kurš iepriekš bija piemērojams tiesu varai ( 44 ), un nav aizdomas par šo kritēriju jebkādu patvaļīgu raksturu. It īpaši nekas nenorāda uz to, ka likvidētās tiesas locekļu pārcelšanai un tāda paša ranga tiesu iestādēm būtu disciplinārsodam analogs raksturs.

79.

Tātad runa ir par tiesas sastāvu, kas sākotnēji ietilpa vienā tiesā (SNS) un kas vēlāk tika iekļauts citā tiesā (SGS), kuras neatkarība nerada jautājumus. Šis tiesu sastāvs turklāt ir paņēmis līdzi uz minēto otro tiesu lietu, kuru tas izskatīja pirmajā tiesā, un šī lieta ir lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets.

80.

Šādā kontekstā atkal ir grūti novērtēt iesniedzējtiesas neatkarības aizskārumu, ko izraisījis tas, ka tiesas sastāva locekļi tika pārcelti uz SGS saistībā ar Bulgārijas krimināltiesu sistēmas reorganizāciju.

81.

Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā par procesuālajiem aspektiem, kādi ir jāievēro likvidētās tiesas (SNS) tiesnešiem, lai novērtētu strīdīgās reformas saderību ar Savienības tiesībām (TPE) lietās, kuras tie bija uzsākuši izskatīt pirms tiesas likvidācijas.

82.

Uz šādi formulētu jautājumu nebūtu nepieciešams atbildēt, ja Tiesa, atbildot uz iepriekšējiem jautājumiem, uzskatītu, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav tādu elementu, kas liktu uzskatīt, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā ZIDZZSV nav saderīgs ar Savienības tiesībām.

83.

Manā ieskatā trešajam prejudiciālajam jautājumam katrā ziņā nav nozīmes. Kā es to jau esmu vairākkārt minējis, pamatlieta attiecas uz lietu, kura tika uzsākta SNS un nodota SGS – tiesu iestādei, kas uzdod prejudiciālo jautājumu – un kuru izskatīs tie paši tiesneši, kas noturēja tiesas sēdi SNS pirms šīs tiesas likvidācijas.

84.

Līdz ar to SNS tiesneši nevarēs veikt nekāda veida procesuālas darbības kā SNS tiesneši. Tie varēs rīkoties vienīgi kā SGS tiesneši, un tādējādi trešais prejudiciālais jautājums ir saprotams tādējādi, ka tas attiecas uz darbībām, kas būtu jāveic SGS, ja uz pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem tiktu atbildēts apstiprinoši, tomēr manā ieskatā uz šiem jautājumiem ir jāatbild noliedzoši.

85.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai uz Sofiyski gradski sad (Sofija pilsētas tiesa, Bulgārija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

LES 19. panta 1. punkta otrā daļa

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tai nav pretrunā dalībvalsts tiesu sistēmas reforma, ar kuru tiek likvidēta specializēta krimināltiesa un tās kompetences tiek nodotas citai vispārējās kompetences tiesai, vienlaikus paredzot, ka tās krimināllietas, kas ir uzsāktas likvidētajā tiesā un kurās jau ir notikusi tiesas sēde, turpina izskatīt tiesas sastāvs, kam līdz tam bija kompetence tās izskatīt.

Tai nav pretrunā, ka saskaņā ar šo tiesu sistēmas reformu tiek veikta likvidētās tiesas tiesnešu pārcelšana uz citām tāda paša ranga tiesām, ievērojot objektīvus kritērijus, par kuriem nepastāv jebkādas aizdomas par to patvaļīgu raksturu.