1.

Regulas (EK) Nr. 1370/2007 ( 2 ), ar ko izveido kopīgu sistēmu kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi pasažieru pārvadājumu jomā, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumos un vispārīgajos noteikumos iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā nosaka parametrus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu.

2.

Vai ar šo tiesību normu saderīgi ir tas, ka kompensācija sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi netiek izmaksāta pilnā apmērā, jo šai kompensācijai nepieciešamie naudas līdzekļi neesot paredzēti šīs valsts budžeta likumā un pārskaitīti attiecīgajai kompetentajai iestādei? Tāds būtībā ir Okrazhen sad – Burgas (Burgasas apgabaltiesa, Bulgārija) uzdotais galvenais jautājums.

3.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Obshtina Pomorie (Pomorijas pašvaldība, Bulgārija; turpmāk tekstā – “Pomorijas pašvaldība”) un sabiedrību “ANHIALO Avto”OOD (turpmāk tekstā – “Anhialo”) par sniegtā sabiedriskā pakalpojuma atlīdzināšanu atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kas noslēgts pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusu.

4.

Lai gan Tiesai jau ir bijusi iespēja 2022. gada 8. septembra spriedumā Lux Express Estonia (C‑614/20, EU:C:2022:641) interpretēt Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, šajā lietā Tiesai pirmoreiz būs jālemj, vai dalībvalsts var ieviest nosacījumus papildus tiem, kuri jau paredzēti šajā regulā un kuri attiecas uz kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu samaksu.

5.

Regulas Nr. 1370/2007 1. panta “Mērķis un piemērošanas joma” 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem noteikt, kā kompetentās iestādes var rīkoties sabiedriskā pasažieru transporta jomā, nodrošinot vispārējas nozīmes pakalpojumus, lai, cita starpā, to būtu vairāk, lai tie būtu drošāki, kvalitatīvāki vai ar mazākām izmaksām, nekā tas būtu panākams ar tirgus spēkiem vien.

Lai to nodrošinātu, šajā regulā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, kad tās uzliek saistības sniegt sabiedriskos pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus par šādiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē radušās izmaksas un/vai kā atlīdzību par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķir ekskluzīvas tiesības.”

6.

Šīs regulas 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..].”

7.

Minētās regulas 3. panta “Pakalpojumu valsts [Sabiedrisko pakalpojumu] līgumi un vispārēji [vispārīgi] noteikumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Ja kompetentā iestāde nolemj izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķirt ekskluzīvas tiesības un/vai kompensāciju, tā to dara saskaņā ar pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ar ko paredzēts noteikt maksimāli pieļaujamo tarifu visiem pasažieriem vai dažu kategoriju pasažieriem, var iekļaut arī vispārējos [vispārīgos] noteikumos. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, saskaņā ar 4. un 6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem kompetentā iestāde sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, ko rada vispārējos [vispārīgos] noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošana. Tas tā ir neatkarīgi no kompetento iestāžu tiesībām pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgumos iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, paredzot maksimāli pieļaujamos tarifus.”

8.

Šīs pašas regulas 4. panta “Obligātais pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgumu un vispārējo [vispārīgo] noteikumu saturs” 1. punkts ir formulēts šādi:

“Pakalpojumu valsts [Sabiedrisko pakalpojumu] līgumos un vispārējos [vispārīgos] noteikumos:

9.

Regulas Nr. 1370/2007 5. pantā “Pakalpojumu valsts [Sabiedrisko pakalpojumu] līgumu [noslēgšanas tiesību] piešķiršana” ir noteikts:

“1.   Pakalpojumu valsts līgumus [Sabiedrisko pakalpojumu līgumu noslēgšanas tiesības] piešķir saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. [..]

[..]

5.   Ja pakalpojumu sniegšanā iestājas pārtraukums vai pastāv tieši draudi, ka tas varētu notikt, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus. Šie ārkārtas pasākumi ir tiešs piešķīrums vai oficiāla vienošanās par pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līguma pagarināšanu, vai prasība izpildīt noteiktas saistības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par pienākuma noteikšanu izpildīt noteiktas saistības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu valsts [Sabiedrisko pakalpojumu] līguma piešķiršana vai pagarināšana ar ārkārtas pasākumu vai šāda līguma uzlikšana par pienākumu nepārsniedz divus gadus.

[..]”

10.

Šīs regulas 6. panta “Kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem” 1. punktā ir paredzēts:

“Visas kompensācijas, kas ir saistītas ar kādiem vispārējiem [vispārīgiem] noteikumiem vai kādu pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgumu, atbilst 4. pantā ietvertajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības, kuras ir saistītas ar kādu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgumu, kas tieši piešķirts saskaņā ar 5. panta 2., 4., 5. vai 6. punktu, vai ar kādiem vispārējiem [vispārīgiem] noteikumiem, atbilst arī pielikumā ietvertajiem noteikumiem.”

11.

Minētās regulas pielikuma (turpmāk tekstā – “pielikums”) “Kompensācijai piemērojamās prasības 6. panta 1. punktā minētajos gadījumos” 2. un 3. punktā ir noteikts:

“2.   Kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām. Ietekmi novērtē, salīdzinot stāvokli, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir izpildītas, ar tādu stāvokli, kas rastos, ja saistības nebūtu pildītas. [..]

3.   Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpilde var ietekmēt pakalpojumu sniedzēja iespējamās transporta darbības ārpus attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju vai kompensācijas nepietiekamību, aprēķinot neto finanšu ietekmi, ņem vērā jebkuru aprēķināmu finansiālu ietekmi uz attiecīgiem pakalpojumu sniedzēja tīkliem.”

12.

1999. gada 17. septembraZakon za avtomobilnite prevozi (Autotransporta likums) ( 3 ) nobeiguma noteikumu 4. panta 1. un 3. punktā – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā – ir noteikts:

“(1)   Bulgārijas Republikas valsts budžetā katru gadu iekļauj izdevumus, ar kuriem paredzēts:

[..]

(3)   Šā panta 1. punktā minēto naudas līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kā arī nosacījumus un kārtību tiesību aktos paredzēto biļešu izsniegšanai konkrētu kategoriju pasažieru pārvadāšanai nosaka Ministru padome, pieņemot noteikumus pēc transporta, informācijas tehnoloģiju un sakaru ministra priekšlikuma.”

13.

2005. gada 4. aprīļaNaredba no 3 za usloviata i reda za predostavyane na sredstva za subsidirane na prevoza na patnitsite po nerentabilni avtobusni linii VAV vatreshnogradskia transport i transporta v planinski i drugi rayoni (Noteikumi Nr. 3 par nosacījumiem un kārtību, kādā subsidē pasažieru pārvadājumus ar autobusu nerentablos maršrutos pilsētās, kā arī kalnainos un citos apvidos ( 4 ); turpmāk tekstā – “2005. gada noteikumi”) 1. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Šajos noteikumos ir izklāstīti nosacījumi un kārtība to subsīdiju piešķiršanai, kas paredzētas valsts budžetā par pasažieru pārvadājumiem iekšzemes pilsētās un pasažieru starppilsētu pārvadājumiem valsts kalnainos apvidos un mazapdzīvotās pierobežas teritorijās.”

14.

2015. gada 29. martaNaredba za usloviata i reda za predostavyane na sredstva za kompensirane na namalenite prihodi ot prilaganeto na tseni za obshtestveni Patnicheski prevozi po avtomobilnia transport, predvideni v normativnite aktove za opredeleni kategorii patnitsi, za subsidirane na obshtestveni Patnicheski prevozi po nerentabilni avtobusni linii VAV vatreshnogradskia transport i transporta v planinski i drugi rayoni i za izdavane na prevozni dokumenti za izvarshvane na prevozite (Noteikumi par nosacījumiem un kārtību tādu naudas līdzekļu piešķiršanai, kas paredzēti, lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu, ko rada tiesiskajā regulējumā paredzēto sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu cenu piemērošana atsevišķām pasažieru kategorijām, un lai subsidētu sabiedrisko pasažieru transportu nerentablos autobusu maršrutos saistībā ar pārvadājumiem pilsētās un pārvadājumiem kalnainos un citos apvidos un pārvadājumiem nepieciešamo biļešu izsniegšanu ( 5 ); turpmāk tekstā – “2015. gada noteikumi”) 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“(1)   Šajos noteikumos ir izklāstīti nosacījumi un kārtība, kādā pārvadātājiem, kuri izpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, piešķir valsts budžetā paredzētus naudas līdzekļus, lai kompensētu un subsidētu pasažieru bezmaksas pārvadājumus un pārvadājumus par samazinātu cenu, kā arī pasažieru pārvadājumus pilsētās un starppilsētu pārvadājumus kalnainos apvidos un citās mazapdzīvotās valsts teritorijās.

(2)   Šā panta 1. punktā minētie naudas līdzekļi ir kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu – pasažieru pārvadājumiem – Regulas [Nr. 1370/2007] izpratnē; tos piešķir, ievērojot minētajā regulā un spēkā esošajos valsts tiesību aktos izklāstītos nosacījumus un kārtību.”

15.

Šo noteikumu 2. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Šajos noteikumos paredzētos naudas līdzekļus piešķir apmērā līdz summai, kas noteikta valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu.”

16.

Saskaņā ar minēto noteikumu 3. panta 1. un 4. punktu:

“(1)   Šajos noteikumos minētos naudas līdzekļus piešķir kā mērķpārskaitījumu no valsts budžeta, izmantojot elektronisko budžeta maksājumu sistēmu (sistēma “SEBRA”). Šajā nolūkā nosaka ierobežojumus pašvaldībām, kuras veic sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanas juridisko procedūru atbilstoši Regulai Nr. 1370/2007 un Publiskā iepirkuma likuma vai Koncesiju likuma noteikumiem, ievērojot publiskuma un pārredzamības, brīvas un godīgas konkurences, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principus.

[..]

(4)   Pašvaldības maksā pārvadātājiem atlīdzību par faktiski sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem.”

17.

Šo noteikumu 55. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Subsīdijas pasažieru pārvadājumiem piešķir pārvadātājiem, izmantojot pašvaldību budžetu un nepārsniedzot summu, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildes neto finansiālajai ietekmei.

2.   Neto finansiālo ietekmi aprēķina, pieskaitot izmaksas saistībā ar kompetentās iestādes noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras izklāstītas sabiedrisko pakalpojumu līgumā un/vai vispārējos [vispārīgos] noteikumos, atskaitot jebkādu pozitīvu finansiālo ietekmi, kas rodas tīklā, kurš darbojas, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, neskaitot tarifu ieņēmumus vai jebkādus citus ieņēmumus, kas gūti, izpildot attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kā arī pieskaitot saprātīgu peļņu.”

18.

2015. gada noteikumu 56. pantā ir paredzēts:

“(1)   Subsīdijas piešķir vienīgi pārvadātājiem, ar kuriem attiecīgā pašvaldība ir noslēgusi līgumus, kas atbilst Regulas Nr. 1370/2007 prasībām.

(2)   Līgumā noteikti iekļauj noteikumus par:

[..]

(4)   Ja pārvadātājs neievēro līguma noteikumus, pašvaldība var samazināt subsīdiju apjomu un arī apturēt to piešķiršanu.”

19.

Ar 2013. gada 14. augusta lēmumu Burgasas [Burgas] (Bulgārija) apgabala gubernators piekrita, ka Pomorijas pašvaldības mērs uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusu atbilstoši šajā lēmumā uzskaitītajiem braucienu grafikiem, citastarp autobusu maršrutos starp Pomoriju un Kableshkovo (Bulgārija) pilsētām, kā arī autobusu maršrutos Nr. 1 un Nr. 2 Pomorijas pilsētā. Sabiedrisko pakalpojumu līgumu bija paredzēts noslēgt tiešas piešķiršanas formā atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 5. punktam, veicot ārkārtas pasākumu ar mērķi novērst sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojuma pārtraukšanu attiecīgajos maršrutos iepriekš noslēgto līgumu izbeigšanas dēļ un – vienlaikus – jauna sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršanas procedūras izbeigšanas dēļ.

20.

2013. gada 1. novembrī, pamatojoties uz minēto lēmumu, Pomorijas pašvaldība kā kompetentā iestāde un Anhialo kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noslēdza līgumu, ar kuru šai sabiedrībai bija uzticēta sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojuma sniegšana saistībā ar attiecīgajiem autobusu maršrutiem (turpmāk tekstā – “aplūkojamais līgums”). Šā līguma 2. punktā bija noteikts, ka tas ir spēkā līdz brīdim, kad kompetentā iestāde pabeidz Publisko iepirkumu likumā paredzēto procedūru. Turklāt saskaņā ar minētā līguma 5. punktu šī iestāde apņēmās Finanšu ministrijas noteiktajos termiņos samaksāt operatoram naudu, kas attiecīgā gadījumā atbilst subsīdijai atbilstoši spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un kompensācijai par bezmaksas braucieniem par pazeminātu cenu noteiktām tiesīgo pilsoņu kategorijām saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

21.

Ir konstatēts, ka Anhialo sniedza aplūkojamajā līgumā paredzētos transporta pakalpojumus. 2019. gada 15. janvārī šis līgums tika izbeigts procedūrā, kas īstenota saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu. Attiecībā uz laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, par kuru Anhialo pieprasīja samaksāt kompensācijas, kas maksājamas uz aplūkojamā līguma pamata, Pomorijas pašvaldība tai samaksāja summu 3690 Bulgārijas levu (BGN) (aptuveni 1886 EUR attiecīgajā datumā), kas atbilst kopējai to līdzekļu summai, kuri ir noteikti un pārskaitīti no Bulgārijas Republikas valsts budžeta šai pašvaldībai kā subsīdijas pārvadājumiem pa iekšzemes pilsētām un starppilsētu pārvadājumiem.

22.

Apstrīdot šīs summas apmēru, Anhialo cēla prasību Rayonen sad Pomorie (Pomorijas rajona tiesa, Bulgārija). Šīs tiesas grāmatvedības eksperts noteica neto finansiālo ietekmi 2015. gada noteikumu pielikuma un 55. panta izpratnē attiecībā uz šo sabiedrību par 2016.–2018. gadu; attiecīgajā datumā tā bija aptuveni 86000 BGN (aptuveni 43800 EUR). No šīs ekspertīzes arī izriet, ka minētās sabiedrības grāmatvedības organizācija atbilstoši pielikumā paredzētajām prasībām ļāva precīzi sadalīt izmaksas un ieņēmumus starp subsidētajām un nesubsidētajām darbībām. Šajā tiesā Anhialo lūdza samaksāt daļu no nesamaksātās summas, proti, 24931,60 BGN (aptuveni 12700 EUR attiecīgajā datumā).

23.

Ar 2021. gada 8. novembra spriedumu Rayonen sad Pomorie (Pomorijas rajona tiesa) šo prasību apmierināja. Šī tiesa citastarp atzina, ka kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu – Regulas Nr. 1370/2007 izpratnē – nolūks ir kompensēt neto negatīvo finansiālo ietekmi, sedzot izmaksas, kas pakalpojumu sniedzējam radušās, sniedzot sabiedrisko pakalpojumu, un ka, tā kā aplūkojamais līgums tika noslēgts 2013. gadā, Pomorijas pašvaldība nevar apgalvot, ka Anhialo nebūtu tiesību uz sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju, pamatojoties uz to, ka šajā līgumā neesot ietverti 2015. gada noteikumu 56. panta 2. punktā paredzētie obligātie nosacījumi. Minētā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā šo noteikumu izdošanas datumu, šajā tiesību normā paredzētā prasība obligāti norādīt parametrus, uz kuriem balstoties tiek aprēķināta subsīdija, nevarēja tikt piemērota aplūkojamajam līgumam un tā kā Anhialo sniedza sabiedriskā transporta pakalpojumu, saistībā ar kuru šis līgums tika noslēgts, tai ir tiesības uz subsīdiju un kompetentajām iestādēm ir pienākums tai piešķirt sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju atbilstoši Regulai Nr. 1370/2007.

24.

Pomorijas pašvaldība par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Okrazhen sad – Burgas (Burgasas apgabaltiesa, Bulgārija), iesniedzējtiesā, apgalvojot, ka 2015. gada noteikumos paredzētie nosacījumi ir paredzēti arī Regulā Nr. 1370/2007. Tā kā šai regulai ir tieša iedarbība no tās pieņemšanas brīža, proti, no 2007. gada 23. oktobra, no tā izrietot, ka tās 4. panta 1. punktā paredzētās prasības bija spēkā no šā datuma un ka to neesamība aplūkojamajā līgumā atņem jebkādu pamatojumu subsīdijas samaksai. Pomorijas pašvaldība atsaucās arī uz aplūkojamā līguma 5. punktu, no kura tā secināja, ka tās pienākums pārskaitīt subsīdijas ir nevis beznosacījuma, bet gan pakārtots valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto nosacījumu izpildei. Tādējādi tai nevar pārmest, ka bez subsīdijas no valsts budžeta tās budžetā, pārvadātājiem netika samaksāta nekāda kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šī pašvaldība piebilda, ka tai nebija juridisku pilnvaru pašai noteikt kompensāciju un subsīdiju apmēru, bet tikai sadalīt tai piešķirtās kompensācijas un subsīdijas.

25.

Anhialo iesniedzējtiesā apgalvoja, ka 2015. gada noteikumu 56. panta 2. punkts ir materiāla rakstura tiesību norma un ka tai pašai par sevi nav atpakaļejoša spēka. Līdz ar to aplūkojamā līguma tiesiskums nevarot tikt izvērtēts, ņemot vērā šos noteikumus. Regulā Nr. 1370/2007 esot paredzētas sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja neatņemamās tiesības saņemt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un šajā regulā neesot skaidri aizliegts samaksāt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu līgums formāli neatbilstot tajā paredzētajām prasībām. Minētās regulas mērķis esot nodrošināt sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas noteikšanas mehānisma pārredzamību un novērst pārmērīgu kompensāciju, neatņemot operatoriem tiem pienākošos kompensāciju. Anhialo arī uzsvēra, ka saskaņā ar tiesu revīzijas konstatējumiem tā ir ievērojusi visas Regulā Nr. 1370/2007 un 2015. gada noteikumos paredzētās prasības attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šī sabiedrība uzskata, ka, ņemot vērā šo noteikumu 3. panta 1. punktu, valsts budžeta subsīdiju piešķiršana ir atkarīga vienīgi no attiecīgās pašvaldības un no tā, vai tā ievēro tiesību aktos noteiktās prasības par sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanu. Līdz ar to Pomorijas pašvaldībai, kurai ir jānodrošina sabiedriskais transports savā teritorijā, joprojām esot pienākums ieinteresētajam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam maksāt pilnu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no tā, vai subsīdija ir vai nav tikusi piešķirta.

26.

Iesniedzējtiesa norāda, ka 2015. gada noteikumi tika pieņemti, pamatojoties uz Likumu par autotransportu, it īpaši tā nobeiguma noteikumu 4. panta 1. punktu, un ka šo noteikumu 2. panta 1. punktā ir paredzēts, ka līdzekļi tiek piešķirti līdz summai, kas noteikta valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu. Šī tiesa piebilst, ka tajā pašā laikā minēto noteikumu 56. panta 1. punktā ir noteikts, ka subsīdijas piešķir vienīgi tiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem attiecīgā pašvaldība ir noslēgusi līgumus, kuri atbilst Regulā Nr. 1370/2007 paredzētajām prasībām, un ka citos šā 56. panta punktos ir noteiktas papildu prasības ar komersantiem noslēgto līgumu saturam. Valsts tiesiskajā regulējumā, kā to interpretējušas kompetentās valsts iestādes, attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu esot paredzētas prasības, saskaņā ar kurām tā bija paredzēta valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu un tika pārskaitīta kompetentajai iestādei. Pretējā gadījumā pēdējā minētā nevarētu likumīgi samaksāt šo kompensāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, neraugoties uz sabiedrisko pakalpojumu līguma faktisku izpildi.

27.

Tomēr Regulā Nr. 1370/2007, it īpaši tās 6. panta 1. punktā, neesot ietvertas šādas prasības attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas samaksu. Līdz ar to iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šī regula ļauj dalībvalstij, izmantojot savus tiesību aktus vai iekšējos noteikumus, ieviest papildu prasības un ierobežojumus sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas samaksai pārvadātājam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi.

28.

Turklāt aplūkojamajā līgumā neesot definēti parametri, pamatojoties uz kuriem tiek aprēķināta kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet šajā ziņā esot ietverta atsauce uz valsts tiesisko regulējumu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka, tā kā Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā ir minēti “sabiedrisko pakalpojumu līgumi un vispārīgie noteikumi”, saikļa “un” lietojums varētu tikt interpretēts tādējādi, ka pietiek ar to, ka parametri, uz kuriem balstoties tiek aprēķināta kompensācija, ir noteikti vispārīgos noteikumos, proti, tajos, kas pieņemti saistībā ar 2015. gada noteikumiem un – pirms tam – 2005. gada noteikumiem. Otra iespējamā interpretācija būtu tāda, ka šie parametri noteikti ir jānosaka ne tikai vispārīgos noteikumos, bet arī sabiedrisko pakalpojumu līgumā šīs regulas izpratnē.

29.

Šādos apstākļos Okrazhen sad – Burgas (Burgasas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

30.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Pomorijas pašvaldība, Bulgārijas valdība, kā arī Eiropas Komisija. Abas pēdējās minētās ieinteresētās personas sniedza arī mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika 2023. gada 21. jūnijā.

31.

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 1370/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz dalībvalstij pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu šīs regulas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var piešķirt vienīgi tad, ja šai kompensācijai atbilstošie līdzekļi ir paredzēti valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu un ir pārskaitīti kompetentajai iestādei.

32.

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 288. panta otro daļu regulas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Tātad, ņemot vērā regulu normu raksturu un to funkciju Savienības tiesību avotu sistēmā, regulu normas vispār ir nepastarpināti piemērojamas valstu tiesību sistēmās un valsts iestādēm nav nepieciešams īstenot piemērošanas pasākumus. Ciktāl tas nepieciešams dažu regulas normu īstenošanai, dalībvalstis var noteikt pasākumus regulas piemērošanai, ja tie netraucē tās tiešajai piemērojamībai, neapslēpj tās Savienības tiesību akta raksturu un ja ar tiem tiek noteikts, kā izmantojama ar šo regulu piešķirtā rīcības brīvība, tomēr ievērojot šo normu ietvarus ( 6 ).

33.

Šajā ziņā, atsaucoties uz atbilstošajām attiecīgās regulas normām, kuras interpretējamas, ņemot vērā regulas mērķus, ir jānosaka, vai ar tām tiek aizliegts, likts vai atļauts dalībvalstīm veikt noteiktus piemērošanas pasākumus un – it īpaši pēdējā minētajā gadījumā – vai attiecīgais pasākums ietilpst katrai dalībvalstij atzītās rīcības brīvības robežās. Ir arī jāatgādina, ka visas Savienības tiesību normas, kas atbilst nosacījumiem, kuri tiek prasīti tiešas iedarbības esamībai, ir saistošas visām dalībvalstu iestādēm, proti, ne tikai valstu tiesām, bet arī visām administratīvajām iestādēm, ieskaitot decentralizētās iestādes, un šīm iestādēm ir pienākums tās piemērot ( 7 ).

34.

Attiecībā uz šajā lietā nozīmīgajām Regulas Nr. 1370/2007 tiesību normām ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu tās mērķis ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, kā kompetentās iestādes var rīkoties sabiedriskā pasažieru transporta jomā, lai nodrošinātu tādu vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, kuru skaits it īpaši ir drošāks un labākas kvalitātes vai lētāks, nekā tas būtu panākams ar vienkāršiem tirgus paņēmieniem, un ka šajā nolūkā minētajā regulā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības vai uzticot to izpildi uzņēmumam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par segtajām izmaksām piešķir kompensāciju un/vai kā atlīdzību par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķir ekskluzīvas tiesības.

35.

Līdz ar to Regulā Nr. 1370/2007 ir reglamentēta “kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem” piešķiršana publiskajam pakalpojumu sniedzējam, un šī kompensācija šīs regulas 2. panta g) punktā ir definēta kā jebkuras priekšrocības, tostarp finansiāla priekšrocība, ko kompetentā iestāde tieši vai netieši piešķīrusi no valsts līdzekļiem sabiedrisko pakalpojumu [sniegšanas] saistību īstenošanas laikā vai kas ir saistīta ar šo laikposmu. Kā precizēts minētās regulas preambulas 34. apsvērumā, “sabiedrisko pakalpojumu kompensācija var būt nepieciešama pasažieru sauszemes pārvadājumu nozarē, lai uzņēmumi, kam uzticēts sniegt sabiedriskos pakalpojumus, darbotos, pamatojoties uz principiem un nosacījumiem, kas ļauj tiem veikt savus uzdevumus”.

36.

Turklāt Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, ja kompetentā iestāde nolemj izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķirt ekskluzīvas tiesības un/vai kompensāciju, tā to dara saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Šīs regulas 4. panta 1. punktā ir precizēts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumos un vispārīgajos noteikumos: a) ir skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas; b) iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā nosaka i) kompensācijas aprēķināšanas parametrus un ii) jebkuru piešķirto ekskluzīvo tiesību veidu un apjomu, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, un c) nosaka kārtību ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu sadalei.

37.

Šajā ziņā un saistībā ar Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu Tiesa ir nospriedusi, ka attiecībā uz frāzi “attiecīgā gadījumā” no konteksta, kādā iekļaujas šī tiesību norma, izriet, ka šajā frāzē ir minēta šīs regulas 1. panta 1. punkta otrajā daļā un 3. panta 1. punktā paredzētā kompetento iestāžu iespēja saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu izvēlēties pakalpojumu sniedzējiem papildus izņēmumtiesībām vai to vietā piešķirt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi ( 8 ).

38.

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 5. punktu kompetentā iestāde var veikt steidzamu pasākumu, kuru var īstenot “tiešas piešķiršanas” formā, kas šīs regulas 2. panta h) punktā ir definēta kā sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana konkrētam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam bez iepriekšējas konkursa procedūras. Šādā gadījumā minētajā regulā ir paredzētas papildu prasības saistībā ar kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ( 9 ).

39.

Proti, pirmkārt, Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka tādu sabiedrisko pakalpojumu līgumu gadījumā, kas piešķirti, pamatojoties citastarp uz šīs regulas 5. panta 5. punktu, kritērijus, uz kuriem balstoties attiecīgā gadījumā ir jāaprēķina kompensācija, nosaka tā, lai neviena kompensācija nevarētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kuri radušies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī saprātīgu peļņu.

40.

Otrkārt, Regulas Nr. 1370/2007 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas kompensācijas, kas saistītas ar kādiem vispārīgajiem noteikumiem vai kādu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, neatkarīgi no līguma piešķiršanas kārtības atbilst šīs regulas 4. panta noteikumiem un ka visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības ir saistītas ar kādu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kas ar pakalpojumu sniedzēju noslēgts tieši – uz 5. panta 5. punkta pamata, vai saistītas ar kādu vispārīgu noteikumu, turklāt atbilst pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Tā 2. punktā ir norādīts, ka “kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izmaksām un ieņēmumiem”. Šā pielikuma 3. punktā ir precizēts, ka “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošana var ietekmēt operatora, kurš pārsniedz attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības vai saistības, pārvades darbības” un ka “lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas vai kompensācijas neesamības, aprēķinot neto finansiālo ietekmi, attiecīgi ņem vērā aprēķināmo finansiālo ietekmi uz operatora attiecīgajiem tīkliem”.

41.

Tādējādi no atbilstošo Regulas Nr. 1370/2007 noteikumu formulējuma izriet, ka attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu šīs regulas mērķis vispirms ir novērst tādu pārmērīgu kompensāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ( 10 ), kas izraisītu tā nepamatotu iedzīvošanos. Jānorāda, ka pamatlieta neattiecas uz pārmērīgas kompensācijas situāciju, bet gluži pretēji – uz kompensācijas neesamību, kas ir minēta arī pielikuma 3. punktā, proti, situāciju, kurā operatoram ir jāievēro savas sabiedrisko pakalpojumu saistības saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nesaņemot nekādu atlīdzību. Lai izvairītos no šiem diviem situāciju veidiem, sabiedrisko pakalpojumu līgumā ir jāietver sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas aprēķināšanas parametri, kas jānosaka iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā, turklāt attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas tieša piešķiršana, kompensācijas summa ir jānosaka, ņemot vērā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja neto finansiālo ietekmi. Kā norādījusi Tiesa, no šīm tiesību normām arī izriet, ka Regulā Nr. 1370/2007 kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums piešķirt kompensāciju par finansiālajiem apgrūtinājumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām ( 11 ).

42.

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Anhialo un Pomorijas pašvaldība ir noslēgušas aplūkojamo līgumu tiešas piešķiršanas formā, piemērojot Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 5. punktu. Turklāt netiek apstrīdēts, ka šī sabiedrība ir izpildījusi šajā līgumā paredzētās sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tomēr šī pašvaldība tai nepārskaitīja visu sabiedriskā pakalpojuma maksājuma summu, uz kuru tai bija tiesības, kā to noteica tiesas ekspertīze. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka valsts tiesiskajā regulējumā, kā to interpretējušas kompetentās valsts iestādes, attiecībā uz sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas samaksu esot paredzētas prasības, saskaņā ar kurām tā ir paredzēta valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu, un ka tā tika samaksāta kompetentajai iestādei. Šajā gadījumā par attiecīgo laikposmu Pomorijas pašvaldība esot pārskaitījusi Anhialo tikai 3690 BGN (aptuveni 1886 EUR attiecīgajā datumā) ( 12 ), kas atbilst kopējai līdzekļu summai, kuri noteikti un pārskaitīti no Bulgārijas Republikas valsts budžeta šai pašvaldībai kā subsīdijas pārvadājumiem pa iekšzemes pilsētām un starppilsētu pārvadājumiem ( 13 ).

43.

Līdz ar to tādā lietā kā pamatlieta ir jākonstatē, pirmkārt, ka parametri, uz kuriem balstoties ir jāaprēķina sabiedrisko pakalpojumu kompensācija, nav noteikti iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā. Šī summa ir atkarīga no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem, kas katru gadu var atšķirties, un saskaņā ar kritērijiem, kuri nav saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noslēgtā sabiedrisko pakalpojumu līguma izpildi. Kā noteikts Regulas Nr. 1370/2007 9. apsvērumā, lai nodrošinātu pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes pret konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem un proporcionalitātes principu piemērošanu, piešķirot kompensācijas vai ekskluzīvas tiesības, ir būtiski sabiedrisko pakalpojumu līgumā, kas noslēgts starp kompetento iestādi un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību būtību un atlīdzību, par ko panākta vienošanās.

44.

Otrkārt, runājot konkrētāk par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas ir tieši piešķirti, nosacījums, atbilstoši kuram līdzekļi ir jānosaka un jāpārskaita no valsts budžeta, lai pakalpojuma sniedzējam tiktu piešķirta sabiedrisko pakalpojumu iemaksa, neņem vērā Regulas Nr. 1370/2007 6. panta 1. punktā un pielikumā prasīto neto finansiālo ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Taču sabiedrisko pakalpojumu līguma rezultātā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuras loģika ir vērsta uz “atlīdzinājumu” ( 14 ), nevar tikt attiecināta tikai uz summu, kas kompetentajai iestādei tiek piešķirta no valsts budžeta, tiklīdz šī saistība ir noteikta saskaņā ar līgumu.

45.

Piebildīšu, kā norādījušas Bulgārijas valdība un Komisija, ka dalībvalsts, ja tās budžeta kapacitāte tai to neatļauj, var nākotnē nolemt ierobežot sabiedrisko pakalpojumu piešķiršanu vai pat neslēgt sabiedrisko pakalpojumu līgumus. Savukārt attiecībā uz pagātni, kad līgumu ir izpildījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā tas ir pamatlietā, man šķiet acīmredzami, ka tam ir tiesības uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā atlīdzību par sabiedriskā pakalpojuma saistībām, kuras tam ir piešķirtas saskaņā ar Regulu Nr. 1370/2007. Papildus šīs regulas piemērošanai ir jāatgādina, ka tiesiskās drošības princips, kas ir viens no vispārējiem Savienības tiesību principiem, citastarp prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to sekas būtu paredzamas ( 15 ).

46.

Turklāt minētās regulas 2. panta e) punktā vispārīgi ir noteikts, ka “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības” ir kompetentās iestādes definēta vai noteikta prasība, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, ko tirgus dalībnieks, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, nesaņemot papildu atlīdzību. Ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu nav atbilstīga, neviens tirgus dalībnieks nespētu nodrošināt šādu pakalpojumu sniegšanu vispārējās interesēs. Taču pieeja, kas izpaužas kā atlīdzības par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu samaksas sasaistīšana ar tādas subsīdijas samaksu, kuru dalībvalsts piešķīrusi kompetentajai iestādei, tādos apstākļos kā pamatlietā aprakstītie varētu izraisīt atlīdzības nemaksāšanu vai maksāšanu nepietiekamā apmērā, bet tas var apdraudēt sabiedrisko pakalpojumu līgumu un ar tiem saistīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pastāvēšanu.

47.

Šādos apstākļos, ņemot vērā šo secinājumu 32. un 33. punktā minēto judikatūru, ir jākonstatē, ka attiecīgais valsts tiesiskais regulējums neietilpst katrai dalībvalstij piešķirtajā rīcības brīvībā noteikt regulas – šajā gadījumā Regulas Nr. 1370/2007 – piemērošanas pasākumus attiecībā uz tādas sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas noteikšanu, uz kuru ir tiesības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

48.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu uz pirmo jautājumu atbildēt, ka Regula Nr. 1370/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz dalībvalstij pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu – šīs regulas izpratnē – sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var piešķirt vienīgi tad, ja attiecīgie līdzekļi ir paredzēti valsts budžeta likumā par attiecīgo gadu un ir pārskaitīti kompetentajai iestādei.

49.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir atļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam samaksāt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja parametri, uz kuriem balstoties tiek aprēķināta šī kompensācija, nav noteikti sabiedrisko pakalpojumu līgumā, bet ir iepriekš noteikti vispārīgos noteikumos, kuros atbilstoši šīs regulas normām ir noteikts minētās kompensācijas apmērs.

50.

Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1370/2007 2. panta l) punktā “vispārējs [vispārīgs] noteikums” ir definēts kā pasākums, kas bez diskriminācijas ir piemērojams visiem viena veida sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

51.

Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts, kā arī tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi ( 16 ).

52.

Pirmkārt, runājot par Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta formulējumu, šajā tiesību normā ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumos “un” vispārīgos noteikumos iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā nosaka parametrus, uz kuriem balstoties kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecīgā gadījumā ir jāaprēķina tā, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas. Man šķiet skaidrs, ka, izmantojot saikli “un”, Savienības likumdevējs ir vēlējies iekļaut “vispārīgos noteikumus” to elementu skaitā, kas ļauj noteikt kompensācijas apmēru. Citiem vārdiem – minētās tiesību normas formulējums neparedz, ka visiem sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir jābūt noteiktiem vienā dokumentā, bet gan tikai to, lai šie parametri būtu iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā.

53.

Otrkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta kontekstu ir jānorāda, ka šīs regulas 2. panta i) punktā “pakalpojumu valsts [sabiedrisko pakalpojumu] līgums” ir definēts kā viens vai vairāki juridiski saistoši akti, kuros ir apliecināta kompetentās iestādes un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vienošanās, ar ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uztic tādu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pārvaldību un sniegšanu, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Šajā tiesību normā turklāt ir noteikts, ka atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem līgums var būt arī kompetentās iestādes pieņemts lēmums individuāla, leģislatīva vai reglamentējoša akta formā vai tajā ir ietverti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde pati sniedz pakalpojumus vai uztic šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam pakalpojumu sniedzējam. Šajā ziņā šīs regulas preambulas 9. apsvērumā ir teikts, ka šā līguma forma vai nosaukums var atšķirties atkarībā no dalībvalstu tiesību sistēmām.

54.

Tādējādi, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstu tiesību sistēmām, Savienības likumdevējs ir izvēlējies jēdzienam “sabiedrisko pakalpojumu līgums” Regulas Nr. 1370/2007 izpratnē piešķirt plašu un elastīgu nozīmi ( 17 ), kas ietver ne vien līgumiska rakstura aktus, bet arī cita veida dažāda rakstura aktus ( 18 ), atzīstot vispārīga tiesību akta, ar kuru pakalpojumu pārvaldība ir uzticēta pakalpojumu sniedzējam, kombināciju ar administratīvu aktu, kurā ir sīki izklāstītas prasības attiecībā uz sniedzamajiem pakalpojumiem, un precizējot kompensācijas aprēķinam piemērojamo metodi ( 19 ). Tādējādi šis konteksts apstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas aprēķināšanas parametrus var noteikt, atsaucoties uz vispārīgiem normatīviem vai administratīviem noteikumiem, ja vien šajos noteikumos šie parametri ir noteikti iepriekš – objektīvi un pārredzami.

55.

Treškārt, runājot par Regulas Nr. 1370/2007 mērķiem, kā izriet no tās 9. un 30. apsvēruma, pārredzamības mērķim ir īpaša nozīme sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas aprēķināšanas parametru noteikšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, nešķiet nepieciešams, lai visi sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas aprēķināšanas parametri būtu ietverti līgumā, kas noslēgts starp kompetento iestādi un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Tā kā vispārīgie noteikumi par kompensācijas aprēķināšanas parametriem ir noteikti iepriekš – objektīvi un pārredzami –, kā paredzēts šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, un atbilst pielikumā paredzētajiem nosacījumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt kompensācijas apmēru, ko tas var saņemt. Turklāt saistībā ar šīs normas piemērošanu šiem vispārīgajiem noteikumiem ir jābūt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem viegli pieejamiem. Tā tas citastarp ir gadījumā, ja tie ir publicēti attiecīgās dalībvalsts oficiālajā vēstnesī.

56.

Līdz ar to uz otro jautājumu ierosinu atbildēt, ka Regulas Nr. 1370/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz maksāt sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ja parametri, uz kuriem balstoties šī kompensācija tiek aprēķināta, nav noteikti sabiedrisko pakalpojumu līgumā, bet ir iepriekš objektīvi un pārredzami noteikti vispārīgos noteikumos, kuros atbilstoši šīs regulas normām ir noteikts minētās kompensācijas apmērs.

57.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Okrazhen sad – Burgas (Burgasas apgabaltiesa, Bulgārija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: