1.

Šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesai ir jāinterpretē Direktīvas 2014/24/ES ( 2 ) 57. panta 4. punkta d) apakšpunkts, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes var izslēgt ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrā, ja tas ir noslēdzis vienošanos ar citiem ekonomikas dalībniekiem, lai kropļotu konkurenci.

2.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts saistībā ar tiesvedību par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu uzņēmumam, kam iepriekš piemērots sods par to, ka tas bija noslēdzis vienošanos ar citiem uzņēmumiem, lai veiktu konkurenci ierobežojošas darbības (vienošanās par cenu un tirgus sadali).

3.

Direktīvas 56. pantā (“Vispārīgi principi”) ir noteikts:

“1.   Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 67.–69. pantā noteiktajiem kritērijiem ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir saskaņā ar 59.–61. pantu pārbaudījusi, ka ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

[..]

4.

Direktīvas 57. pantā (“Izslēgšanas iemesli”) ir norādīts:

“[..]

4.   Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:

[..]

[..].

5.   [..]

Līgumslēdzējas iestādes jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 4. punktā minētajām situācijām.

6.   Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.

Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.

Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.

Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.

7.   Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 1. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.”

5.

Saskaņā ar 80. pantu (“Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana”):

“1.   Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrās, konkursa dialogos vai inovācijas partnerībās var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. un 2. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja to pieprasa dalībvalstis, šie kritēriji un noteikumi papildus ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

[..]”

6.

Dekrētlikuma 55. pantā (“Aizliegumi”) ir noteikts:

“Būt par kandidātiem, pretendentiem vai ietilpt to grupā ir aizliegts subjektiem:

[..]

c) kuriem ir piemērots sods par smagu profesionālās darbības pārkāpumu un kuri kopš tā laika nav reabilitēti, ciktāl tas attiecas uz fiziskām personām, vai attiecībā uz juridiskām personām – kuru administratīvajām, vadības vai pārvaldes struktūrām ir piemērots šāds administratīvais sods un kuras joprojām veic savas funkcijas;

[..]

f) kam ir noteikts papildsods – aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, kā noteikts speciālajā tiesiskajā regulējumā, it īpaši regulējumā par pārkāpumiem [..] konkurences [..] jomā [..], uz laikposmu, kas noteikts lēmumā, ar kuru uzliek sodu.”

7.

Dekrētlikuma 70. panta (“Piedāvājumu izvērtēšana”) 2. punktā ir paredzēts:

“2 –   Izslēdz piedāvājumus, kuru izvērtējumā atklājas:

[..]

g) tas, ka pastāv vērā ņemamas pazīmes, kuras liecina par darbībām, nolīgumiem, praksi vai informāciju, kas var izkropļot konkurences tiesību normas.”

8.

Likuma 71. panta (“Papildu sankcijas”) 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts: ja to pamato pārkāpuma smagums un pārkāpēja vaina, Autoridade de Concorrência (Konkurences iestāde, turpmāk tekstā – “KI”) kopā ar naudas sodu var piemērot papildsodu – liegt tiesības piedalīties konkrētās publiskā iepirkuma procedūrās, ja pārkāpums, par kuru uzliek naudas sodu, ir noticis attiecīgās procedūras laikā vai tās rezultātā.

9.

Infraestruturas de Portugal, S. A (turpmāk tekstā – “Infraestruturas”) 2019. gada 18. janvārī izsludināja publiskā iepirkuma procedūru par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ar kreozotu piesūcinātu priedes koka gulšņu un brusu iegādei par pamatcenu 2979200 EUR ( 6 ).

10.

Uzņēmumi Toscca – Equipamentos em Madeira, Lda. (turpmāk tekstā – “Toscca”) un Futrifer, Indústrias Ferroviárias, S. A. (turpmāk tekstā – “Futrifer”) piedalījās procedūrā, katrs iesniedzot savu piedāvājumu.

11.

2019. gada 12. jūnijā KI piesprieda Futrifer naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem iepirkuma procedūrās ( 7 ) 2014. un 2015. gadā ( 8 ).

12.

Konkrētāk, KI konstatēja, ka Futrifer un citi nozares uzņēmumi ir saskaņojuši cenas un noslēguši vienošanos par dzelzceļa tīkla uzturēšanas pakalpojumu tirgus sadali, pārkāpjot Likuma Nr. 19/2012 9. panta 1. punktu un LESD 101. panta 1. punktu.

13.

Lēmumā KI uzskatīja, ka, ņemot vērā lietas apstākļus un Futrifer iesniegto izlīguma priekšlikumu, tam nav jāpiemēro Likuma Nr. 19/2012 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā papildu sankcija – aizliegums slēgt līgumus ( 9 ).

14.

2019. gada 27. jūlijāInfraestruturas piešķīra Futrifer attiecīgā strīdīgā līguma slēgšanas tiesības.

15.

Toscca šo lēmumu pārsūdzēja Tribunal Administrativo e Fiscal de Viseu (Viseu Administratīvā un nodokļu lietu tiesa, Portugāle; turpmāk tekstā – “Viseu TAF”). Šis uzņēmums lūdza atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgt Futrifer iesniegto piedāvājumu un piešķirt līguma slēgšanas tiesības pašam Toscca. Prasības pamatojumam tas it īpaši atsaucās uz KI lēmumu par soda piemērošanu Futrifer.

16.

Pirmās instances tiesa noraidīja Toscca sūdzību; CCP 70. panta 2. punkta g) apakšpunktu tā interpretēja kā piemērojamu vienīgi tad, ja konkurences izkropļošanas pazīmes ir konstatētas izskatāmās lietas priekšmetā.

17.

Toscca pārsūdzēja Viseu TAF spriedumu Tribunal Central Administrativo Norte (Ziemeļu centrālā administratīvā tiesa, Portugāle). Ar 2020. gada 29. maija nolēmumu minētā tiesa, pirmajā instancē veikto CCP 70. panta 2. punkta g) apakšpunkta interpretāciju uzskatot par kļūdainu, atcēla apstrīdēto spriedumu un uzdeva Infraestruturas piešķirt līguma slēgšanas tiesības Toscca.

18.

Infraestruturas un Futrifer pārsūdzēja apelācijas instances spriedumu Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle), kas to atcēla pamatojuma trūkuma dēļ un nosūtīja lietu atpakaļ Ziemeļu centrālajai administratīvajai tiesai jauna nolēmuma taisīšanai.

19.

2021. gada 2. jūnijāTribunal Central Administrativo Norte (Ziemeļu centrālā administratīvā tiesa) pasludināja spriedumu, ar kuru tā no jauna atcēla pirmās instances spriedumu un uzdeva Infraestruturas piešķirt līguma slēgšanas tiesības Toscca.

20.

Infraestruturas un Futrifer pārsūdzēja 2021. gada 2. jūnija spriedumu Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa), kas Tiesai uzdod šādus prejudiciālus jautājumus:

21.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēts 2022. gada 2. februārī.

22.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Futrifer, Toscca, Čehijas, Ungārijas un Portugāles valdības, kā arī Eiropas Komisija.

23.

Tie visi, izņemot Čehijas un Ungārijas valdību, piedalījās 2023. gada 7. marta tiesas sēdē.

24.

Iesniedzējtiesa lūdz interpretēt vienīgi Direktīvu 2014/24, nenorādot uz Direktīvu 2014/25. Ar pēdējo minēto direktīvu regulē publiskā iepirkuma līgumus, ko piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

25.

Līgums, par kura slēgšanas tiesību piešķiršanu ir strīds, attiecas uz infrastruktūras elementu piegādi dzelzceļa nozarē, proti, transporta nozarē. Atbildot uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem, personas, kas iestājušās lietā, tiesas sēdē savās atbildēs bija vienisprātis, ka šāds līgums ietilpst Direktīvas 2014/25 piemērošanas jomā, kas ir īpaši piemērojama “tādu tīklu nodrošināšan[ai] un ekspluatācij[ai], kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu [..] transporta jomā” (11. pants).

26.

Katrā ziņā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai, ņemot vērā strīdīgā līguma noteikumus, tiem ir piemērojama Direktīva 2014/24 vai arī – kā uz to šķietami viss norāda – Direktīva 2014/25.

27.

Taisnība, ka starp abām direktīvām praktiski nav ievērojamu atšķirību attiecībā uz šā strīda priekšmetu: pat ja būtu piemērojama Direktīva 2014/25, tās 80. pantā ir atsauce uz “Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitīt[ajiem] izslēgšanas iemesl[iem] saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem” ( 10 ).

28.

Tomēr Direktīvas 2014/25 piemērošana varētu atstāt noteiktas sekas uz (apspriesto) dalībvalstu “iespēju” valsts tiesībās paredzēt fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, kā to paskaidrošu turpinājumā ( 11 ).

29.

Pēc šo precizējumu sniegšanas pievērsīšos Direktīvas 2014/24 57. pantam.

30.

Komisijas rakstveida apsvērumos ir sāktas debates, kas tika turpinātas arī tiesas sēdē, par dalībvalstu rīcības brīvību nepārņemt Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punktā paredzētos fakultatīvos izslēgšanas iemeslus.

31.

Komisijas arguments ir izteikts šādi:

32.

Komisijas izvirzīto problēmjautājumu šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu varētu aplūkot, ja otrais no šiem apgalvojumiem būtu pareizs, proti: ja valsts tiesībās nebūtu transponēts fakultatīvais izslēgšanas iemesls, būtu vēlreiz jāizvērtē, vai nav jāpielāgo vai pilnībā jāpārskata līdz šim izveidotā Tiesas judikatūra ( 12 ) par dalībvalstu rīcības brīvību transponēt (vai netransponēt) šo izslēgšanas iemeslu kategoriju.

33.

Tādēļ turpinājumā izklāstīšu, kāpēc manā ieskatā otrais Komisijas apgalvojums (kas pamatots ar atsevišķiem prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā iesniegtiem rakstveida apsvērumiem) neatbilst realitātei.

34.

Ar Dekrētlikumu Nr. 111‑B/2017 tika izdarīti grozījumi CCP, lai transponētu Direktīvas 2014/24 un 2014/25. Tā 1. pantā Portugāles likumdevējs tieši norāda, ka ar šo likumu tostarp “transponē” Direktīvas 2014/24 un 2014/25 ( 13 ).

35.

Jaunajā CCP redakcijā ietvertie izslēgšanas iemesli (“aizliegumi”) ir uzskaitīti 55. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā; tajos ar dažām niansēm ir atspoguļoti attiecīgie Direktīvas 2014/24 57. panta 1. un 4. punkta iemesli.

36.

Attiecībā uz strīdīgo izslēgšanas iemeslu CCP 55. panta 1. punkta f) apakšpunkta redakcija ir šāda: “Būt par kandidātiem [..] ir aizliegts subjektiem[,] [..] kam ir noteikts papildsods – aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, kā noteikts speciālajā tiesiskajā regulējumā, it īpaši regulējumā par pārkāpumiem [..] konkurences [..] jomā [..], uz laikposmu, kas ir noteikts lēmumā, ar kuru uzliek sodu”.

37.

Turklāt CCP ir ietverta vēl viena norma (70. panta 2. punkta g) apakšpunkts), ar kuru ir noteikts izslēgt piedāvājumus, kuru izvērtējumā atklājas “tas, ka pastāv vērā ņemamas pazīmes, kuras liecina par darbībām, nolīgumiem, praksi vai informāciju, kas var izkropļot konkurences tiesību normas” ( 14 ).

38.

Ņemot vērā šīs divas tiesību normas, man ir grūti saprast dažus apgalvojumus, kas izteikti Futrifer un pašas Portugāles valdības rakstveida apsvērumos (Portugāles valdība tos ir izteikusi neskaidri un tiesas sēdē nepaskaidroja) ( 15 ) par Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta netransponēšanu CCP.

39.

Manuprāt, šo divu CCP normu interpretācija tik tiešām apliecina, ka Portugāles likumdevēja nepārprotama griba bija savā tiesiskajā regulējumā ieviest (vai paturēt spēkā) ( 16 ) noteikumu, kas ietverts Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Gan pēdējā, gan abas iepriekš minētās valsts tiesību normas ir vērstas uz to, lai publiskā iepirkuma jomā apkarotu ekonomikas dalībnieku vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci.

40.

Cits jautājums ir, vai Portugāles likumdevējs, regulējot šo izslēgšanas pamatu tādā veidā, kā tas tika pieņemts, ir stingri ievērojis Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu vai, gluži pretēji, ir pieņēmis risinājumus, kas to izkropļo, novirzās no tā pamatprincipiem vai nepamatoti sašaurina tā piemērošanas jomu.

41.

Tiesa ir vairākkārt lēmusi, ka tad, “[..] ja reiz dalībvalsts nolemj [valsts tiesiskajā regulējumā] iekļaut kādu no Direktīvā 2014/24 paredzētajiem fakultatīvajiem izslēgšanas iemesliem, tai ir jāievēro to būtiskās raksturiezīmes, kādas ir paustas šajā direktīvā. Precizējot, ka dalībvalstis nosaka “šā panta īstenošanas nosacījumus, ievērojot Savienības tiesību aktus”, ar Direktīvas 2014/24 57. panta 7. punktu dalībvalstīm tiek liegts sagrozīt minētajā pantā noteiktos fakultatīvos izslēgšanas iemeslus vai ignorēt mērķus vai principus, kas iedvesmo katru no šiem iemesliem” ( 17 ).

42.

Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ uzskatu, ka, iekļaujot savā tiesiskajā regulējumā Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta saturu, Portugāles tiesību normās nav veikta [šai direktīvai] pilnībā atbilstoša transponēšana: konkrētāk, CCP 55. panta 1. punkta f) apakšpunktā tiek nepamatoti ierobežotas līgumslēdzējas iestādes pilnvaras izslēgt pretendentus, kuri iesaistījušies koluzīvās darbībās, jo ir izvirzīta prasība, ka viņu rīcībai iepriekš jābūt piemērotam papildsodam par aizliegumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, ko noteikusi KI.

43.

Tomēr šis apstāklis manā ieskatā nozīmē nevis to, ka nav veikta transponēšana, bet gan to, ka tā veikta nepilnīgi. Turklāt šo trūkumu, iespējams, varētu novērst ar plašāku CCP 70. panta 2. punkta g) apakšpunkta interpretāciju, proti, tādu, kas atbilstu Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktam (ar atbilstošu interpretāciju) ( 18 ).

44.

Kopumā neuzskatu, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir piemērots, lai atsāktu diskusiju par dalībvalstu pilnvarām neieviest valsts tiesību normās fakultatīvos izslēgšanas iemeslus, it īpaši tādā situācijā, ja Portugāles likumdevējs ir izvēlējies pretēju risinājumu (pat ja šis risinājums no Savienības tiesību viedokļa nav tik apmierinošs).

45.

Tiesas līdz šim izveidotā judikatūra attiecībā uz dalībvalstu izvēles iespējām šajā jomā, protams, neignorē dalībvalsts pienākumu (LESD 288. pants) sasniegt rezultātu, kas izvirzīts atbilstoši direktīvai. Balstoties uz šādu priekšnoteikumu, dažādi Tiesas sastāvi ir nolēmuši, ka Direktīva 2014/24 ir pareizi īstenota attiecībā uz fakultatīvajiem izslēgšanas iemesliem atbilstoši iepriekš minētajām prasībām ( 19 ).

46.

Turklāt iepriekš norādīto debašu atsākšana būtu īpaši jutīga, ciktāl to rezultāts:

47.

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais izslēgšanas iemesls ir “tikai” līgumslēdzējas iestādes ziņā.

48.

Tiesa jau ir sniegusi atbildi uz šo jautājumu: “No Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta izriet, ka Savienības likumdevēja nodoms ir bijis uzticēt līgumslēdzējai iestādei, un tikai tai, uzdevumu pretendentu atlases stadijā novērtēt vajadzību izslēgt kandidātu vai pretendentu no iepirkuma procedūras.” ( 20 )

49.

Šis Tiesas lēmums atbilst Direktīvas 2014/24 56. panta 1. punkta b) apakšpunktam: līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda, “vai piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā 57. pantu”. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei katrā ziņā jāizlemj, vai pretendents ir jāizslēdz no iepirkuma procedūras.

50.

Tomēr iepriekš minētais kategoriskais lēmums piemērojams vienīgi tiem gadījumiem, kad ar iepriekšēju kompetentās iestādes galīgu lēmumu ir konstatēta rīcība, kas nav saderīga ar piekļuvi iepirkuma procedūrām, vai pretendentam ir aizliegts piedalīties šādās procedūrās.

51.

Kontekstā, kurā uzdots šis jautājums (proti, ja pretendentam tiek piedēvēta pret konkurenci vērsta rīcība), paveras trīs iespējamie scenāriji:

52.

Analizējot nākamos prejudiciālos jautājumus, pievērsīšos otrajai un trešajai no tikko izklāstītajām hipotēzēm. Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, ņemot vērā tā plašo formulējumu, manuprāt, pietiek ar atbildi, kurā norādīta vispārējā tiesību norma, neskarot izņēmumus, kas izriet no pašas Direktīvas 2014/24.

53.

Iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai saistībā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu valsts likumdevējs ir tiesīgs “lēmumu, kas līgumslēdzējai iestādei ir jāpieņem [..], [..] pilnībā aizstāt” ar KI lēmumu, ar kuru šī iestāde ekonomikas dalībniekam kā papildsodu piemēro aizliegumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās.

54.

Likumā Nr. 19/2012 KI ir atļauts pret ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti pret konkurenci vērstās darbībās, papildus naudas sodam piemērot arī papildsodu ( 23 ) – aizliegumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās uz noteiktu laiku (71. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

55.

Tomēr, kā esmu to jau paskaidrojis, KI tiešā veidā ir nolēmusi, ka Futrifer nebija jāpiemēro papildsods.

56.

Balstoties uz šādu pieņēmumu, lai cik interesants kopumā un no dažādiem citiem aspektiem būtu iesniedzējtiesas izvirzītais jautājums, tam saistībā ar izskatāmo lietu ir hipotētisks raksturs.

57.

Jautājumam būtu jēga, ja, saskaroties ar KI lēmumu, ar kuru noteikts aizliegums slēgt līgumu, būtu jānoskaidro, kā to jautā iesniedzējtiesa, kādā mērā šis lēmums ir pietiekams, lai “aizstātu” līgumslēdzējas iestādes (vēlāko) lēmumu.

58.

Turpretī, tā kā ir skaidri redzams, ka tiesvedībā pret Futrifer KI apzināti tai nepiemēroja papildsodu – aizliegumu slēgt līgumus –, manā ieskatā nav lietderīgi šajā lietā lemt par šādu (neesošu) aizliegumu.

59.

Tātad otrais prejudiciālais jautājums nav pieņemams ( 24 ).

60.

Ja Tiesa nepiekristu manam viedoklim un izvēlētos aplūkot šo prejudiciālo jautājumu pēc būtības, turpinājumā izklāstīšu savu nostāju šajā jautājumā.

61.

Manā ieskatā (neaplūkojot gadījumus, kad aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā ir noteikts ar galīgu spriedumu) ( 25 ) KI lēmums, ar kuru ekonomikas dalībniekam ir noteikts aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās, nav saistošs līgumslēdzējai iestādei tik lielā mērā, ka ar to “pilnībā tiktu aizstāts tās lēmums”.

62.

Tik tiešām, līgumslēdzēja iestāde arī šādā gadījumā var pārbaudīt, vai sodītais ekonomikas dalībnieks ir veicis Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktā minētos korektīvos pasākumus, un, neraugoties uz pārējo, ļaut tam piedalīties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

63.

Atgādināšu, ka ekonomikas dalībniekam nešaubīgi ir tiesības pierādīt savu uzticamību, izmantojot minētos paškorekcijas pasākumus, un šīs tiesības tiešā veidā izriet no iepriekš minētā Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punkta ( 26 ).

64.

Manis ierosinātais risinājums (līgumslēdzējai iestādei piešķirt tiesības pārbaudīt korektīvos pasākumus, lai gan konkurences iestāde noteikusi aizliegumu slēgt līgumus) ļauj rast līdzsvaru starp divām pieejām:

65.

Tomēr ir taisnība, kā to ir atzinusi Tiesa, ka, ņemot vērā Direktīvas 2014/24 102. apsvērumu ( 30 ), dalībvalstīm ir piešķirta “plaša rīcības brīvība attiecībā uz to iestāžu noteikšanu, kuru uzdevums ir novērtēt korektīvo pasākumu atbilstību. Šajā ziņā [..] var uzticēt šo novērtēšanas uzdevumu jebkurai iestādei, kas nav līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs” ( 31 ).

66.

Kopumā, izvērtējot, vai piemērot 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu, līgumslēdzēja iestāde var alternatīvi:

67.

Trešā prejudiciālā jautājuma formulējumā, šķiet, patiesībā ir ietverti divi jautājumi:

68.

Arī šeit pieņēmums, no kura, šķiet, izriet šis prejudiciālais jautājums, ir tāds, ka pirms līgumslēdzējas iestādes lēmuma ir veikts papildu pasākums (aizliegums slēgt līgumu), ko ir noteikusi KI. Pamatojoties uz to, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai papildu pasākuma pamatā esošie iemesli ir “tāda paša veida un rakstura” kā “izvērtējums par uzticamību”, kas jāizdara līgumslēdzējai iestādei ( 34 ).

69.

Jautājumu saprotot šādi, rastos tās pašas nepieņemamības problēmas (tā hipotētiskā rakstura dēļ), kas jau minētas attiecībā uz otro jautājumu. Tomēr savā pamatojumā iesniedzējtiesa atsaucas uz iespēju, ka līgumslēdzēja iestāde varētu nolemt atzīt ekonomikas dalībnieka atbilstību, lai gan tam ir piemērots sods par koluzīvām darbībām, ja šāds sods neietver aizliegumu slēgt līgumu ( 35 ).

70.

Tādēļ uz abiem jautājumiem atbildēšu, pamatojoties uz manis tikko norādīto iesniedzējtiesas pieeju.

71.

Faktiski atbilde uz šo prejudiciālā jautājuma daļu izriet no atbildes, ko esmu jau sniedzis uz diviem iepriekšējiem jautājumiem. Līgumslēdzēja iestāde saglabā visas pilnvaras izvērtēt pretendenta vai kandidāta uzticamību pēc tam, kad konkurences iestāde ir pieņēmusi lēmumu atbilstoši iepriekš minētajam.

72.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 101. apsvērumu “līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka [..] izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu [..] pārkāpumus” ( 36 ). Šī paša apsvēruma otrajā daļā aplūkota rīcība saistībā ar iepriekšējiem līgumiem, “kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību” ( 37 ).

73.

Nav pārsteidzoši, ka, ņemot vērā šo apsvērumu, Tiesa ir atzinusi, ka “visām līgumslēdzējām iestādēm pastāvošās iespējas izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras pavisam konkrētais mērķis ir ļaut tām novērtēt ikviena pretendenta godprātību un uzticamību” ( 38 ).

74.

Turklāt fakultatīvās izslēgšanas iemesli ļauj dalībvalstīm izpildīt vispārējo interešu mērķus, un katrā ziņā ar tiem var pārliecināties par pretendenta uzticamības garantijām ( 39 ), rūpību, profesionālo godīgumu un nopietnību ( 40 ).

75.

Konkrētāk, Tiesa attiecībā uz “Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta pamatā esošo mērķi” ir nolēmusi, ka “līgumslēdzējas iestādes iespēja vai pat pienākums izslēgt ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrā ir īpaši paredzēta, lai tā varētu novērtēt katra ekonomikas dalībnieka godprātību un uzticamību” ( 41 ).

76.

Turklāt pareiza Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta interpretācija prasa, lai pretendenta godprātības un uzticamības pārbaude attiektos arī uz tā iepriekšējo pret konkurenci vērsto rīcību, nevis tikai uz kolūzijām “konkrētajā” iepirkuma procedūrā, par kuru līgumslēdzējai iestādei jāpieņem lēmums.

77.

Tas izriet it īpaši no Direktīvas 2014/24 57. panta 5. punkta otrās daļas, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes var izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, “ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 4. punktā minētajām situācijām” ( 42 ).

78.

Papildus iepriekš minētajiem apsvērumiem jāpiebilst, ka līgumslēdzēja iestāde var alternatīvi atsaukties uz Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta c) apakšpunktu, kā pamatu savam lēmumam par pretendenta izslēgšanu izmantojot apstākli, ka tas ir pieļāvis smagu profesionālu pārkāpumu.

79.

Nopietna profesionāla pārkāpuma jēdzienā, kas Portugāles tiesībās ir atzīts par izslēgšanas pamatu ( 43 ), var ietvert arī konkurenci ierobežojošas darbības, pat ja attiecībā uz tām ir paredzēts īpašs izslēgšanas veids: to apstiprina iepriekš minētais Direktīvas 2014/24 101. apsvērums, kurā (saskaņā ar Tiesas izvēlēto pieeju attiecībā uz agrāko direktīvu) ( 44 ) konkurences noteikumu pārkāpumi tiek uzskatīti par nopietnu profesionāla pārkāpuma veidu ( 45 ).

80.

Tik tiešām, kā tika uzsvērts tiesas sēdē, šī iespēja nozīmē, ka abi fakultatīvie izslēgšanas iemesli kaut kādā mērā pārklājas. Tomēr, manuprāt, ja to savstarpējā saikne tiek uztverta kā papildinoša, tā lietderīgi kalpo Direktīvas 2014/24 mērķiem.

81.

Iestājoties Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta piemērošanas gadījumam, ir loģiski, ka līgumslēdzēja iestāde atsaucas uz šo izslēgšanas iemeslu. Attiecībā uz visām pārējām darbībām, kas, lai gan pārkāpj konkurences aizsardzības noteikumus, tomēr nav uzskatāmas par “vienošanos ar citiem tirgus dalībniekiem”, var izmantot plašāko c) apakšpunkta formulējumu.

82.

Ja mērķis ir līgumslēdzējai iestādei piešķirt pēc iespējas lielākas spējas novērtēt pretendentu un kandidātu uzticamību, manā ieskatā nav iemeslu ierobežot tās pilnvaras, nosakot, kādi “konkurences normu pārkāpumi” ir izdarīti. Arī Direktīvas 2014/24 101. apsvērumā ir atļauts 57. panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu izmantot iepriekš izklāstītajā nozīmē. Tādējādi tas rada tiesību normu kolīziju, kas būs jāatrisina tiesību normu interpretētājam, piemērojot normu, kura ir vispiemērotākā katras lietas apstākļiem.

83.

Līgumslēdzējai iestādei ir pienākums “veikt konkrētu un individuālu attiecīgā subjekta attieksmes vērtējumu” ( 46 ). Šim vērtējumam jāizpaužas kā pieņemtā aktam pamatojumam, kas tā adresātiem un iespējamiem konkurentiem sniedz iespēju to pārsūdzēt tiesā ( 47 ).

84.

Ja (kā tas ir šajā gadījumā) viens no konkurentiem ir apgalvojis, ka citam konkurentam ir piemērojams izslēgšanas iemesls saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu, līgumslēdzējai iestādei ir konkrēti jāpaskaidro, kāpēc tā pieņem šā kandidāta uzticamību. Attiecīgā gadījumā pamatojumā jāietver arī pretendenta, kam ir piemērots sods, piedāvāto korektīvo pasākumu novērtējums ( 48 ).

85.

Prasība norādīt pamatojumu tiek izpildīta, ja līgumslēdzēja iestāde tieši vai ar atsauci apstiprina argumentus, ko nozares iestāde (šajā gadījumā – KI) ir ņēmusi vērā, konstatējot, ka ekonomikas dalībnieks ir vienojies ar citiem, lai kropļotu konkurenci.

86.

Iesniedzējtiesai ir šaubas, vai “Portugāles tiesībās izraudzītais risinājums [..] CCP 55. panta 1. punkta f) apakšpunktā” ir saderīgs ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu.

87.

Iesniedzējtiesas veiktā atbilstošās CCP tiesību normas interpretācija (kas Tiesai ir jāņem vērā, jo to ir pieņēmusi augstākā Portugāles administratīvo tiesu instance) ir šāda: ja ekonomikas dalībnieka izslēgšana notiek “konkurences noteikumu pārkāpumu [dēļ], kas nav izdarīti konkrētajā iepirkuma procedūrā”, CCP 55. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir noteikts, ka šāda izslēgšana ir atkarīga no KI lēmuma “par papildsoda piemērošanu, kas izpaužas kā aizliegums slēgt līgumu”. Iesniedzējtiesa piebilst, ka šajā procedūrā KI novērtē veikto korektīvo pasākumu atbilstību.

88.

Tie paši apsvērumi, kas tika minēti, analizējot otro prejudiciālo jautājumu ( 49 ), liek secināt, ka šis jautājums ir hipotētisks, jo:

89.

Tādējādi, ņemot vērā lietas faktus, iesniedzējtiesas jautājumi pārsniedz šī strīda robežas, un ar tiem faktiski tiek lūgts Tiesas konsultatīvs atzinums par aspektiem, kas neattiecas uz šiem faktiem.

90.

Lai izvairītos no iebildes par nepieņemamību, jautājumu varētu pārformulēt, to saprotot tādējādi, ka tas ir uzdots gadījumam, ja KI koluzīvo vienošanos uzskatītu par pierādītu un par to piemērotu naudas sodu, tomēr vienlaikus nenosakot aizliegumu slēgt līgumus.

91.

Katrā ziņā, pamatojoties uz šī jautājuma pārformulējumu vai pakārtoti, mana piedāvātā atbilde balstās uz manis iepriekš sniegtajiem apsvērumiem. Tādējādi:

92.

Iesniedzējtiesa vērš uzmanību uz CCP 70. panta 2. punkta g) apakšpunktu, lai noskaidrotu, vai tā saturs atbilst Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunktam.

93.

Iesniedzējtiesas interpretācija par šo CCP pantu tai liek atzīt, ka šajā pantā tiek “ierobežota iespēja izslēgt piedāvājumu, pamatojoties uz nopietnām norādēm par darbībām, nolīgumiem, praksi vai informāciju, kas var izkropļot konkurences noteikumus, ar konkrēto iepirkuma procedūru, kurā šādas darbības ir konstatētas”.

94.

CCP 70. pants vismaz burtiski ir piemērojams vēlākā iepirkuma procedūras posmā: 55. pants attiecas uz sākotnējo stadiju (ekonomikas dalībnieka atlase, pamatojoties uz kvalitatīviem kritērijiem), savukārt 70. pants attiecas uz nākamo stadiju (iesniegto piedāvājumu analīze). Lai iekļūtu otrajā posmā, pretendentam vai kandidātam, protams, jāiztur pirmais posms, proti, tas nevar būt jau iepriekš izslēgts no iepirkuma procedūras.

95.

Tomēr nekas neliedz šādu valsts tiesību normu, ja tās interpretācija nekādā ziņā neskar līgumslēdzējas iestādes pilnvaras konstatēt, ka pirms konkrētā piešķiramā līguma noslēgšanas procedūras pretendents ir veicis konkurenci ierobežojošu rīcību, kuras dēļ tas ir jāizslēdz.

96.

Citiem vārdiem, neviena Direktīvas 2014/24 norma netiek pārkāpta, ja ar CCP 70. panta 2. punkta g) apakšpunktu ir vienīgi paredzēts, ka pati līgumslēdzēja iestāde izslēdz pretendenta piedāvājumu, ja tā konstatē, ka piedāvājums tapis pēc koluzīvas vienošanās, kas noslēgta saistībā ar šo pašu iepirkuma procedūru ( 51 ).

97.

Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta redakcija ir pietiekami plaša, lai aptvertu visas iespējas līgumslēdzējai iestādei uzzināt par pretendenta rīcību, kuras mērķis ir izkropļot konkurenci.

98.

Secinājumos lietā Vossloh Laeis esmu izteicis apgalvojumu, ka Direktīvas 2014/24 57. pantā līgumslēdzējām iestādēm ir piešķirtas noteiktas ar izmeklēšanas darbībām saistītas funkcijas ( 52 ); minētajā lietā pasludinātajā spriedumā Tiesa piekrita šai nostājai ( 53 ).

99.

Izmantojot šīs funkcijas, līgumslēdzējas iestādes ir pilnvarotas konstatēt, ka pastāv pretendentu vienošanās, kas noslēgtas saistībā ar notiekošo iepirkuma procedūru un kropļo konkurenci. Iespējams, kā to norāda Komisija, var rasties grūtības pierādīt konkurenci ierobežojošu rīcību, ko veic pati līgumslēdzēja iestāde. Šīs grūtības ne tikai nav praksē nepārvaramas, bet arī neattaisno līgumslēdzējas iestādes pilnvaru ierobežošanu, lai izvērtētu koluzīvas darbības, kuru esamību tā pati novērtē.

100.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai otro un ceturto prejudiciālo jautājumu atzīt par nepieņemamu un uz Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 57. panta 4. punkta d) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

Pakārtoti ierosinu Tiesai uz otro un ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi: