This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62021TN0491
Case T-491/21: Action brought on 11 August 2021 — Hungary v Commission
Lieta T-491/21: Prasība, kas celta 2021. gada 11. augustā – Ungārija/Komisija
Lieta T-491/21: Prasība, kas celta 2021. gada 11. augustā – Ungārija/Komisija
OV C 401, 4.10.2021, p. 17–17
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
4.10.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 401/17 |
Prasība, kas celta 2021. gada 11. augustā – Ungārija/Komisija
(Lieta T-491/21)
(2021/C 401/18)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: Z. Fehér un G. Koós)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/988 (2021. gada 16. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), daļā, kas attiecas uz Ungāriju un ar ko attiecībā uz 2016.–2019. finanšu gadu no Savienības finansējuma izslēdz atbalstu, kas attiecināts uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, galvenās kontroles trūkuma dēļ (ELFLA atbalsts lauku attīstībai – mežsaimniecības pasākumi); |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ungārijas valdības ieskatā, Komisija kļūdaini interpretē Regulas (ES) Nr.o1306/2013 (2) 30. pantu un Īstenošanas Regulas (ES) Nr.o809/2014 28. panta, 1. punkta b) apakšpunktu. (3) Ungārijas valdība uzskata, ka Eiropas Komisijas 2017. gada februāra skaidrojošā dokumenta “Maksājumu lauku attīstībai aprēķina metodes, lai nepieļautu divkāršo finansējumu” 3.4.2. punktā ietvertais pamatojums neatbilst minētajām tiesību normām. Skaidrojošais dokuments nav juridiski saistošs, kā arī tajā paustā interpretācija neatbilst Savienības tiesībām.
Prasības pamatošanai Ungārijas valdība būtībā izvirza vienu pamatu. Tās ieskatā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 30. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā nav noteikts, ka ir jāizveido kontrole par divkāršo finansējumu, kas varētu izveidoties zaļināšanai un apmežošanai piešķirtā atbalsta rezultātā, ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošajām Savienības tiesību normām, nepastāv divkārša finansējuma risks attiecībā uz piešķirto atbalstu abām minētajām jomām.
Lai apstiprinātu šo apgalvojumu Ungārijas valdība, pirmkārt, vēlas parādīt, ka apmežošanas un zaļināšanas izdevumu finansēšanai ir pilnīgi atšķirīgi atbalsta mērķi. Turpinot – Ungārijas valdība prasībā norāda, ka arī abi atbalsta konteksti ir pilnībā atšķirīgi. Katra atbalsta veida atbilstības kritēriji ir dažādi, un attiecināmo izdevumu jomas nesakrīt.
Visbeidzot Ungārijas valdība norāda, ka Eiropas Komisija kļūdaini interpretē divkāršā finansējuma vispārējā aizlieguma, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 30. pantā, apjomu un neņem vērā, ka spēkā esošajās Savienības tiesību normās nav tieši noteikts, ka zaļināšanai un apmežošanai piešķirtais atbalsts veido divkāršu finansējumu.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.).