—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka esot konstatēts pietiekami nopietns pārkāpums, ņemot vērā, ka, pieņemot lēmumu, Komisijai nebija nekādas rīcības brīvības, jo LESD 107. panta 1. punkts ir tiesību norma ar tiešu iedarbību – precīza un beznosacījumu norma, un tādējādi esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Turklāt Komisija esot balstījusies uz nepietiekamu pierādījumu sistēmu, neievērojot Savienības judikatūru, ko vispirms konstatējusi Vispārējā tiesa (lietas Itālija u.c./Komisija, T-98/16, T-196/16 un T-198/16) un pēc tam – Tiesa (lieta Komisija/Itālija u.c., C-425/19 P).

—

Ar lēmumu pārkāptās tiesību normas esot normas, ar kurām fiziskām personām piešķir tiesības, pretēji uzņēmējdarbības brīvībai un pamattiesībām uz labu pārvaldību.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums esot cēloniskais faktors, kas nosaka bankas klientu uzticības pasliktināšanos un bankai nodarītos zaudējumus, ja nav citu iespējamo konkurējošo faktoru; tas esot kavējis Tercas un Caripe integrācijas projektu un Fondo Interbancario di Tutela dei Depositi (FITD) intervences projektu.